Iesaki rakstu:

Jau atkal ZZS premjerministrs Māris Kučinskis nāk klajā ar jaunām idejām, šoreiz veselÄ«bas aprÅ«pe. Par nozares finansÄ“jumu ir spriests gadiem ilgi, un nu veselÄ«bas ministrei Andai ÄŒakšai ir izdevies izsaukt mediÄ·u nemierus, bet ne sabiedrÄ«bas atbalstu.

Lai glābtu Ministru kabinetu, premjers M.Kučinskis kā risinājumu piedāvā mums ikvienam maksāt 20 eiro mÄ“nesÄ« no savas algas, kas kopā tātad ir 240 eiro gadā. Cik noprotams, tā ir iemaksa, no kuras nomaksāti visi darbaspÄ“ka nodokļi, bet nav skaidrs, ko tieši par to varÄ“s saņemt.

Nav skaidrs, kādu summu valsts taisās iegÅ«t, uzliekot jaunu nodevu, un kam ar šo summu pietiks, jo pat ar visoptimistiskākajām prognozÄ“m ar šÄdu summu var nosegt tikai paaugstinātās mediÄ·u algas un pacienti nekādus uzlabojumus nejutÄ«s.

ŠÄdu risinājumu atbalsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs, kura ienākumiem šÄda summa tiešÄm ir niecÄ«ga. PÄ“c pÄ“dÄ“jiem statistikas datiem, neto algu vismaz 450 eiro apmÄ“rā saņem tikai 41% strādājošo, un jau šobrÄ«d par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem nespÄ“j samaksāt vairāk nekā 36% iedzÄ«votāju.

Daudziem strādājošajiem ir privātas veselÄ«bas apdrošināšanas polises, bet tāpat skaitļi ir dramatiski. ArÄ« veselÄ«bas statistikas dati ir dramatiski uz citu ES valstu fona. Ikviens papildu maksājums ir kā šÄ·Ä“rslis saņemt pakalpojumu, un ar šÄdiem veselÄ«bas rādÄ«tājiem bÅ«tu jādomā pretÄ“jā virzienā - kā atcelt pacientu iemaksas, izsniegt bez maksas recepšu medikamentus, nodrošināt medicÄ«nas pakalpojumu pieejamÄ«bu laikā un vietā.

Ir interesanta premjera M.Kučinska tÄ“ze, ka priekšlikums par 20 eiro iemaksu esot jāpieņem, lai nezaudÄ“tu Darba devÄ“ju konfederācijas un TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kameras atbalstu. Bat vai nav vajadzÄ«gs sabiedrÄ«bas atbalsts? Vai mÄ“s vÄ“lÄ“šanās balsojām par sabiedriskām organizācijām vai par politiskām partijām?

Kādēļ premjeram tik ļoti nepieciešams tieši šo organizāciju atbalsts, nevis koalÄ«cijas atbalsts? Tas nav saprotams, vai arÄ« tā ir kaut kāda jauna politiskās dzÄ«ves organizācijas shÄ“ma.

Sociālo partneru “uzplaukums” sākās vājo premjeru Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas laikā, kad savas intereses spÄ“ja nolobÄ“t dažādas sabiedriskās organizācijas, bet politisko partiju biedri bieži tika uzskatÄ«ti par otršÄ·irÄ«giem cilvÄ“kiem, un neatkarÄ«gi no teiktā visur tika saskatÄ«ts politiskais spiediens. Bet, ja šo pašu izteica sabiedriskā organizācija, tad lÄ“mums tika pieņemts kā profesionāls un pieņemts bez liekas vilcināšanās.

To ātri pamanÄ«ja izveicÄ«gi ļaudis, un dažādas organizācijas, biedrÄ«bas un asociācijas sāka augt kā sÄ“nes pÄ“c lietus, turklāt vÄ“l pamanÄ«jās savām aktivitātÄ“m piesaistÄ«t Es projektu naudas. Un šÄ« prakse nav beigusies un nu jau ietekmi ir pārņēmusi augstākās varas lÄ«menÄ«.

VeselÄ«bas ministrei A.ÄŒakšai ir viens no zemākajiem reitingiem valdÄ«bā, arÄ« mediÄ·u prestižs sabiedrÄ«bā ir zems, jo tās liela daļa ir saskārusies ar augstām izmaksām veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, bet ne ar augstu ārstÄ“šanas kvalitāti, un sliktu attieksmi pret sevi un tuviniekiem.

Lai pieprasītu papildu maksu par medicīnu, valdībai ir jāpiedāvā skaidrs plāns, kur redzams skaidrs ieguvums no papildus naudas: sabiedrība nav gatava maksāt papildus tikai tāpēc, lai kāds cits saņemtu lielāku algu.

EsošÄ tarifu sistÄ“ma arÄ« skaidri parāda, ka neviens Ä«sti nesaprot ko sevÄ« ietver tarifs. Ar vienādi apmaksātiem pakalpojumiem, piemÄ“ram, dzemdÄ«bu palÄ«dzÄ«bā, tarifos ietvertās algas speciālisti Stradiņos nesaņem. Uz to atkārtoti norādÄ«jusi Valsts kontrole.

VÄ“l pirms pusgada valdÄ«ba kā vienÄ«go un labāko veselÄ«bas finansÄ“šanas modeli pieņēma esošo apmaksas sistÄ“mu. ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāns paredzÄ“ja virkni darāmo darbu, kurus A. ÄŒakša ir ielikusi atvilktnÄ“ un cer izņemt tikai nākamgad, kad, viņasprāt, gaidÄ«tais naudas apjoms aizskalos visas problÄ“mas un pa lielam visiem algu pietiks, neņemot vÄ“rā esošo darba kvalitāti, apjomu un sarežģītÄ«bu.

Naudu pieliks visiem - gan privātās ambulatorās iestādÄ“s strādājošiem mediÄ·iem, kuri jau šobrÄ«d saņem divreiz vairāk nekā stacionāros un slimnÄ«cās strādājošie, un neaizmirsÄ«s arÄ« Ä£imenes ārstus.

Papildu nauda veselÄ«bas aprÅ«pei nonāk arÄ« no pašvaldÄ«bām, kur atkarÄ«bā no budžeta tiek maksāti regulāri pabalsti vai vienreizÄ“ji, pirktas apdrošināšanas polises un atbalstÄ«tas ar iekārtām slimnÄ«cas un Ä£imenes ārstu prakses. Šos ieguldÄ«jumus VeselÄ«bas ministrija neskaita savos izdevumos.

Ir dÄ«vaini, ka A.ÄŒakša neredz, ka tieši šeit varÄ“tu rasts papildu naudu veselÄ«bai, jo šobrÄ«d pirmsvÄ“lÄ“šanu laikā tiek solÄ«tas veselÄ«bas polises pat 200 eiro apmÄ“rā visiem, arÄ« bÄ“rniem un pensionāriem. Ja šÄdus maksājumus veiktu pašvaldÄ«bas no saviem budžetiem par ikvienu iedzÄ«votāju, tad prognozÄ“jamu un konstantu summu varÄ“tu sasniegt jau uz nākamā gada 1. janvāri.

Diemžēl A.ÄŒakšai ne uz šo brÄ«di, ne nākotni vispār nav nekāda konkrÄ“ta plāna, kā veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu padarÄ«t kvalitatÄ«vu un efektÄ«vu, saprotamu gan pacientiem, gan mediÄ·iem. Liekas, ka ministre vienkārši nesaprot sistÄ“mu no iekšpuses un tādēļ šÄdu priekšlikumu nav. VÄ“l gaidāma trešÄ darba grupas sÄ“de ar gala lÄ“mumu, ko ZZS piedāvās kā risinājumu. VarbÅ«t pÄ“kšÅ†i notiek brÄ«nums...

Pielikumā: PVO pārskats par veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas politiku Latvijā – iespÄ“jas un izaicinājumi starptautiskās pieredzes kontekstā
http://www.vm.gov.lv/images/files/Latvia_meeting_report_WHO_2016_final_13_July_LV_%281%29.pdf