Iesaki rakstu:

Sausais atlikums no 14 gadus ilgas tiesāšanās un 18 gadus ilga kriminālprocesa: t.s. “digitālās televÄ«zijas” lietā likumsakarÄ«gi attaisnoti visi, taču prokuratÅ«ra, zaudÄ“jumu jÅ«tot, tagad centÄ«sies vÄ“lreiz sildÄ«t to pašu veco zupu, tikai nu jau… pret Šleseru. Vai tur vispār atrodama jebkāda loÄ£ika?

Par spÄ«ti demonstratÄ«vai, pÄ“c iespÄ“jas publiskākai krimināllietas virzÄ«šanai kopš 2003. gada un tiesvedÄ«bai cauri visām instancÄ“m 14 gadu garumā, viss stāsts ir vienkāršs kā rauga pankÅ«ka. To var izstāstÄ«t pāris teikumos.

Bizness neizdevās, bet digitālā apraide gan izdevās

Saprotot, ka pasaulē tiek ieviesta digitālā TV apraide un ka tā aizsniegs arī mūs, pēc 2000. gada vairāki privātie uzņēmēji (ieskaitot Andreju Ēķi, privātā TV biznesa pionieri Latvijā, un citus) nolēma iepirkt iekārtas un piegādāt tās Latvijai. Īsos vārdos: iekārtas iepirka, sagādāja, atveda uz noliktavu un sāka tirgoties ar televīzijas torni Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) personā, kā vislabāk ieviest digitālo apraidi Latvijā. LVRTC izveidoja meitasuzņēmumu DLRTC un sāka strādāt pie tehnoloģiju savienojamības.

Tad par premjeru kļuva Einars Repše, kurš atklāti izdarÄ«ja politisko spiedienu uz KNAB, dodot mutisku rÄ«kojumu LTV tiešraidÄ“, ka jāierosina krimināllieta pret opozÄ«ciju. “Par digitālās televÄ«zijas ieviešanas lÄ«gumu jau sen vajadzÄ“ja ierosināt krimināllietu, svÄ“tdien LTV tiešraidÄ“ paziņoja Einars Repše. Viņš nepārprotami lika saprast, ka no Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagaida krimināllietas ierosināšanu jau tuvākajā laikā,” toreiz ziņoja Delfi. (Saite šÄ« viedokļraksta beigās.)

Tolaik vÄ“l jaunais, tikai pirms diviem gadiem izveidotais KNAB, neizrādot kaut vai formālas pašcieņas pazÄ«mes, ar sunisku padevÄ«bu metās izpildÄ«t premjera rÄ«kojumu un sarÄ«koja kratÄ«šanas pie minÄ“tā premjera politiskajiem oponentiem. (VÄ“lāk to jau vairs neuzskatÄ«ja par neko Ä«pašu, tas kļuva par normu.)

ŠÄdos apstākļos digitālo TV apraidi Latvijā attiecÄ«gie lÄ«gumslÄ“dzÄ“ji nevarÄ“ja vairs ieviest paredzÄ“tajos termiņos (lÄ«dz 2006. gadam), lÄ«dz ar to valsts no savas puses vÄ“rsās Stokholmas šÄ·Ä«rÄ“jtiesā – sev par nelaimi, privātie uzņēmÄ“ji lÄ«gumā bija ierakstÄ«juši šÄ·Ä«rÄ“jtiesas klauzulu. Privātā puse zaudÄ“ja un bija spiesta atmaksāt valstij 3,8 miljonus latu – summu, ko ieviesÄ“ji bija saņēmuši no DLRTC par veiktajiem priekšdarbiem.

Sapirktās ļoti specifiskās lieljaudas iekārtas gulÄ“ja noliktavā vÄ“l vairākus gadus, lÄ«dz digitālo televÄ«ziju Latvijā ieviesa 2010. gada sākumā: ziemas olimpiskās spÄ“les VankÅ«verā bija pÄ“dÄ“jais, ko parādÄ«ja analogajā apraidÄ“. Iznākumā digitālo apraidi Latvijā ieviesa nevis valsts uzņēmums DLRTC, bet gan cits valsts uzņēmums – Lattelecom. Tātad KNAB un E. Repšes dēļ tehnoloÄ£ijas ieviešana aizkavÄ“jās vismaz par 4, ja ne visiem 6 gadiem.

Kāpēc pompozajai krimināllietai iznākums, ka visi attaisnoti

2007. gadā vispirms tika apsÅ«dzÄ“ti 20 cilvÄ“ki. TiesvedÄ«ba vienu no viņiem noveda kapā, savukārt otru – lÄ«dz sajukšanai prātā. (Tās nav metaforas.) Nav nozÄ«mes tagad atkārtot tiesvedÄ«bas lÄ«kločus cauri instancÄ“m, labāk pievÄ“rsÄ«simies “sausajam atlikumam”: jau pÄ“c pirmās iepazÄ«šanās ar krimināllietas sÄ“jumiem (pie manis tie nonāca ap 2011. gadu, un nevaru teikt, ka es tos bÅ«tu kaut kā Ä«paši meklÄ“jis vai centies pie tiem tikt – tos deva katram, kas izrādÄ«ja interesi) bija skaidrs, ka lietā nav atrodams nozieguma sastāvs. Vispār nekāds.

Lieta tāda, ka mantiskos noziegumos (un šeit KNAB saskatÄ«ja “krāpšanu”) ir jābÅ«t kādam cietušajam. Nevar izkrāpt naudu, ja neeksistÄ“ cietušais, kam nauda izkrāpta vai no kura bÅ«tu mÄ“Ä£ināts kaut ko izblÄ“dÄ«t. Bet šajā gadÄ«jumā valsts akciju sabiedrÄ«ba LVRTC savu nesekmÄ«go meitasuzņēmumu DLRTC likvidÄ“ja jau 2007. gadā, pie kam apraides digitalizācijā iesaistÄ«tās firmas (Kempmayer u.c.) ar Stokholmas šÄ·Ä«rÄ“jtiesas spriedumu nomaksāja 3,8 miljonus latu par projekta neÄ«stenošanu lÄ«dz galam. (Krāpšanas gadÄ«jumā bÅ«tu nevis iepirkuši miljoniem vÄ“rtas iekārtas, bet paņēmuši avansu un aizlaidušies.)

Faktiski notika krāpšanas mÄ“Ä£inājumam tieši pretÄ“jais – tika iegādātas iekārtas un sākta to uzstādÄ«šana, bet lÄ«guma neizpildes gadÄ«jumā tika nosegti zaudÄ“jumi. Pie kam iekārtas izrādÄ«jās pasaules visaugstākā lÄ«meņa tehnoloÄ£ija: Kempmayer iepirktos “dzelžus” beigās pārņēma Lattelecom, un TV apraide lÄ«dz pat šai dienai Latvijā notiek ar šÄ«m iekārtām.

LÄ«dz ar to visā šajā pompozajā krimināllietā neviena pati persona nebija pieteikusies par cietušo, jo bija noticis tieši pretÄ“jais – privātie investori vispirms sākuši darbus, tad viņiem tos nav ļāvuši pabeigt, bet viņi galā samaksājuši zaudÄ“jumus. Un pat mÅ«su Ä¢enerālprokuratÅ«ra nevienu nevar piespiedu kārtā atzÄ«t par cietušo un pavÄ“lÄ“t kādam: “Tu esi cietis no briesmÄ«gā, šausmÄ«gā, neciešami prettiesiskā JurÄ£a Liepnieka, tāpÄ“c tiesā figurÄ“si kā cietušais!” (Tas ir, lÄ«dz šim nav zināms par šÄdiem gadÄ«jumiem. NebrÄ«nÄ«tos, ka ar laiku uzpeldÄ“tu arÄ« tādi.)

NespÄ“jot tikt galā ar pretiniekiem, prokuratÅ«ra uzklÅ«p… Šleseram

AttaisnojošÄ sprieduma gaismā kļūst saprotamāki notikumu cÄ“loņi attiecÄ«bā uz prokuratÅ«ras pretenzijām pret Ainaru Šleseru un Andri ŠÄ·Ä“li. SajÅ«tot, ka digitālās TV lieta tomÄ“r bÅ«s beidzot jāzaudÄ“, prokurori meklÄ“juši nākamos grÄ“kāžus, kam “piesieties” vÄ“lreiz par to pašu – attiecÄ«gi izvÄ“le kritusi uz Šleseru un ŠÄ·Ä“li. Tagad prokurori mÄ“Ä£inās tiesāties ar tiem.

Var tikai apbrÄ«not prokuratÅ«ras amatpersonu progresÄ“jošo trulumu un ignoranci. Ja iepriekš, izmantojot digitālo TV kā ieganstu, tā vÄ“rsās pret māksliniekiem un galvenokārt radošÄ darba darÄ«tājiem (Ä’Ä·is, Liepnieks, Ojārs Rubenis u.c.) vai tautā nepopulāriem, toties šaurās aprindās pazÄ«stamiem biznesmeņiem un advokātiem (Zabeckis, KvÄ“ps, Loze u.c.), tad tagad prokurori grib apsÅ«dzÄ“t Šleseru un ŠÄ·Ä“li.

Te nu prokuratÅ«ra (ar vai bez KNAB padoma) ir izdarÄ«jusi pat ne stratÄ“Ä£isku vai taktisku, bet fundamentālu kļūdu. Gan Šlesers, gan ŠÄ·Ä“le ir savus desmit gadus prom no politikas, viņi klusi un efektÄ«vi attÄ«sta privātos biznesus, kas ir lielāko nodokļu maksātāju sarakstos. Viņi rÅ«pÄ«gi lika mieru visiem esošajiem politiÄ·iem un partijām, pie kam viņi paši daudz labāk jÅ«tas pašreizÄ“jā nepolitiskajā ampluā. Šlesers izskatās jaunāks un enerÄ£iskāks nekā pirms desmit gadiem, kad aizgāja no vÄ“lÄ“tajiem amatiem, un tagad viņš politiskajā cīņā likumsakarÄ«gi pārņēmis iniciatÄ«vu.

Bet prokurori un KNABisti, jÅ«tot zaudÄ“jumu “digitālās TV lietā” un nespÄ“dami 14 gadu laikā “sakošÄ¼Ät” Rubeni un Liepnieku (jā, skatuves izrāžu režisors un filosofs – esejists pārspÄ“juši Ä¢enerālprokuratÅ«ru tās pašas dzimtajā spÄ“lÄ“), nav sapratuši savas kļūdas. DarbÄ«bu izvÄ“rtÄ“šanas vietā prokurori atvÄ“zÄ“jušies uz Latvijas nesenajā vÄ“sturÄ“ spÄ“jÄ«gāko, enerÄ£iskāko un biznesā pelnošÄko lÄ«deru (patÄ«k mums vai nÄ“, bet viņu darbaspÄ“jas noliegt bÅ«tu pamuļķīgi) apsÅ«dzÄ“šanu vÄ“lreiz par “digitālo TV” – lietu, kurā prokurori patlaban cietuši sakāvi no filosofa.

Šlesers jau parāda, kas ir kas: publiskajā telpā tiek apspriesta nevis paredzamā tiesvedÄ«ba, bet gan viņa partijas nosaukums, platforma, kandidāti, idejas utt. Visur ziņas ir par Šlesera atgriešanos publiskajā vidÄ“, nevis par kārtÄ“jo patoloÄ£isko tiesvedÄ«bu, ko KNAB un Ä¢enerālprokuratÅ«ras iztapoņas ierosina pret kārtÄ“jiem “Jaunā Laika”, tagad – “VienotÄ«bas” politiskajiem pretiniekiem.

Jau iepriekš prognozÄ“jot savu sakāvi lÄ«dz šim tiesās izskatÄ«tajai “digitālās TV lietai” un meklÄ“jot, kam lai vÄ“lreiz “piesienas” par to pašu tÄ“mu, lai notušÄ“tu attaisnojošo spriedumu iepriekšÄ“jiem 20 apsÅ«dzÄ“tajiem, KNAB un Ä¢enerālprokuratÅ«ra tikko iestÅ«ma atpakaļ publiskajā politikā Šleseru. Tātad cilvÄ“ku, kam ir milzÄ«ga pieredze darbā un politikā, kam ir milzÄ«gi privātā biznesa resursi (kurus viņš pie tam pats ir nopelnÄ«jis brÄ«vajā tirgÅ«, nevis privatizÄ“jis kinoteātri, pārdÄ“vÄ“jis par klubu un pārdevis kremlinu ofšoriem), kas var Ä«stenot praktiski jebkuru priekšvÄ“lÄ“šanu aktivitāti legālā ceļā (tas ir, nenobalsojot Saeimā par mediÄ·u algām paredzÄ“tās naudas zibenÄ«gu piešÄ·iršanu savai partijai mediÄ·u vietā) un kurš pie tam nav sašÄ·Ä“lis pats savu potenciālo elektorātu ne pÄ“c etniskiem, ne ideoloÄ£iskiem, ne vakcÄ«nu principiem utt.

Vārdu sakot, KNAB ar prokuroriem šobrÄ«d darbojas kā Kariņa valdÄ«bas pretinieki, vairojot mÅ«su premjeram un tā partijai pašus neÄ“rtākos ienaidniekus, kādi vien atrodami.

Atmiņas atsvaidzināšanai:

https://www.delfi.lv/news/national/politics/repse-pieprasa-kriminallietu-par-digitalas-televizijas-ligumu.d?id=6156220