Iesaki rakstu:

„Kompleksā psiholoÄ£iskā-poligrāfa ekspertÄ«ze sniegtu papildu pierādÄ«jumu manam nevainÄ«guma celtajā apsÅ«dzÄ«bā un pierādÄ«tu, ka es nemeloju, ka patiešÄm esmu sniedzis sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumus un mans nodoms nebija legalizÄ“t noziedzÄ«gi iegÅ«tus lÄ«dzekļus, ka es nevienu neesmu krāpis un neesmu sadārdzinājis digitālās televÄ«zijas ieviešanas izmaksas,” – ar šÄdu pamatojumu JurÄ£is Liepnieks digitālās TV prāvā lÅ«dzis tiesu noteikt viņam melu detektora ekspertÄ«zi, kāda jau iepriekš ir tikusi noteikta citam apsÅ«dzÄ“tajam. Pietiek šodien publicÄ“ ne tikai šo lÅ«gumu, bet arÄ« Liepnieka liecÄ«bas, kas sniegta šÄ«s lietas izskatÄ«šanā apelācijas instancÄ“.

ApsÅ«dzÄ“tā JurÄ£a Liepnieka lÅ«gums par kompleksās psiholoÄ£iskās-poligrāfa ekspertÄ«zes noteikšanu

Piesaku šajā lietā lÅ«gumu par kompleksās psiholoÄ£iskās-poligrāfa ekspertÄ«zes veikšanu man - JurÄ£im Liepniekam, lai dotu man iespÄ“ju pierādÄ«t, ka gan pirmstiesas procesā, gan pirmās instances tiesā un Jums apelācijas instances tiesa, esmu sniedzis patiesas liecÄ«bas par saviem nodomiem un mÄ“rÄ·iem, iesaistoties digitālās televÄ«zijas projektā. Kompleksā psiholoÄ£iskā-poligrāfa ekspertÄ«ze sniegtu papildus pierādÄ«jumu manam nevainÄ«guma celtajā apsÅ«dzÄ«bā un pierādÄ«tu, ka es nemeloju, ka patiešÄm esmu sniedzis sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumus un mans nodoms nebija legalizÄ“t noziedzÄ«gi iegÅ«tus lÄ«dzekļus, ka es nevienu neesmu krāpis un neesmu sadārdzinājis digitālās televÄ«zijas ieviešanas izmaksas. Iepriekš minÄ“tajiem apstākļiem ir tieša saistÄ«ba ar man celto apsÅ«dzÄ«bu. MinÄ“tās ekspertÄ«zes veikšanai ir nepieciešamas speciālās zināšanas poligrāfa pārbaudes veikšanā un psiholoÄ£ijā. ŠÄdas ekspertÄ«zes veikšanas pieļāvumu paredz Kriminālprocesa likuma 193.pants, kas nosaka ekspertÄ«zes veikšanu kriminālprocesam nozÄ«mÄ«gu faktu un apstākļu noskaidrošanai. MinÄ“tā ekspertÄ«ze ir atzÄ«ta un tiesu praksÄ“ pielietota metode lietas apstākļu vispusÄ«gai un objektÄ«vai noskaidrošanai. Kā ekspertÄ«zes metode poligrāfa pārbaude ir nostiprināta 2008. gada 10. jÅ«nija Ministru kabineta noteikumos Nr.427.

Kompleksā psiholoÄ£iskā-poligrāfa ekspertÄ«ze šajā lietā jau ir veikta lÄ«dzapsÅ«dzÄ“tajam Mārtiņam KvÄ“pam, un šÄ«s kompleksās psiholoÄ£iskās-poligrāfa pārbaudes atzinums ir pievienots lietai (105.sÄ“j. l.l. 40-46) un pierāda Mārtiņa KvÄ“pa nevainÄ«gumu viņam celtajā apsÅ«dzÄ«ba. ArÄ« es kā apsÅ«dzÄ“tais šajā lietā vÄ“los izmantot tādas pat tiesÄ«bas uz poligrāfa eksperta atzinuma iegÅ«šanu par sevi, kādas jau ir izmantojis cits apsÅ«dzÄ“tais šajā lietā.

KamÄ“r nebiju sniedzis liecÄ«bas Jums apelācijas instances tiesa, šÄdu lÅ«gumu par ekspertÄ«zi pieteikt nevarÄ“ju, jo pārbaudÄ«t liecināšanas patiesumu apelācijas instances tiesā ir iespÄ“jams tikai pÄ“c tam, kad notikusi liecināšana apelācijas tiesā.

MinÄ“tās ekspertÄ«zes veikšanai ir nepieciešamas speciālās zināšanas psiholoÄ£ijā un poligrāfa pārbaudes veikšanā, kādas ir poligrāfa ekspertam dr.iur. Uldim MiÄ·elsonam, kurš jau iepriekš ir veicis šÄdu ekspertÄ«zi Mārtiņam KvÄ“pam, un tiesu ekspertei personas psiholoÄ£iskā stāvokļa izpÄ“tes specialitātÄ“ Ilzei Jansonei. Viņi nav ekspertīžu iestādes eksperti, taču ir Tiesu ekspertu padomes sertificÄ“ti eksperti. Kriminālprocesa likuma 34. pants nosaka, ka procesa virzÄ«tājs var uzdot ekspertÄ«zi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertÄ«zes izdarÄ«šanai. Kā redzams no minÄ“to ekspertu mājaslapās atrodamas informācijas, viņiem ir pietiekamas zināšanas un praktiskā pieredze kompleksās psiholoÄ£iskās-poligrāfa ekspertÄ«zes veikšanā.

Å…emot vÄ“rā iepriekš teikto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 34., 193.,199. un 202. pantiem, lÅ«dzu:

1. Noteikt komplekso psiholoÄ£isko-poligrāfa ekspertÄ«zi un uzdot tās veikšanu poligrāfa ekspertam dr.iur. Uldim MiÄ·elsonam un tiesu ekspertei personas psiholoÄ£iskā stāvokļa izpÄ“tes specialitātÄ“ Ilzei Jansonei.

2. Uzdot ekspertiem sekojošus jautājumus:

1. Vai Jurģim Liepniekam piemīt tādas individuāli psiholoģiskās īpatnības, kas var traucēt viņam adekvāti uztvert lietai nozīmīgus apstākļus un adekvāti par tiem liecināt?

2. Vai Jurģim Liepniekam piemīt tādas individuāli psiholoģiskās īpatnības, kas var būtiski ietekmēt viņa uzvedību, tai skaitā tādas, kas var ietekmēt viņa spējas atbildēt patiesīgi uz pārbaudē uzdotajiem jautājumiem?

3. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka viņam nebija nodoma ar „LÄ«guma par digitālās televÄ«zijas izveidošanu Latvijas Republikā” palÄ«dzÄ«bu izkrāpt DLRTC naudas lÄ«dzekļus ?

4. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka gan tagad, gan iepriekš uzskatÄ«ja, ka „Kempmayer Lat” un „Kempmayer UK” spÄ“tu ieviest digitālo televÄ«ziju?

5. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka nemaldināja un nekrāpa nevienu DLRTC, LVRTC vai Satiksmes ministrijas amatpersonu ar mÄ“rÄ·i ar viltu panākt „LÄ«guma par digitālās televÄ«zijas izveidošanu Latvijas Republikā” noslÄ“gšanu starp „Kempmayer UK” un DLRTC?

6. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka viņš nav organizÄ“jis DLRTC naudas lÄ«dzekļu izkrāpšanu un nav nevienu personu mudinājis uz krāpšanu?

7. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka nekad nav uzdevis nevienam vai organizÄ“jis, lai kāds cits maldinātu vai krāptu DLRTC, LVRTC vai Satiksmes ministrijas amatpersonas ar mÄ“rÄ·i ar viltu panākt „LÄ«guma par digitālās televÄ«zijas izveidošanu Latvijas Republikā” noslÄ“gšanu starp „Kempmayer UK” un DLRTC?

8. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka 2001. gada janvārÄ« tikšanās laikā ar M.E. Flanagenu Londonā neuzdeva M.E. Flanagenam palielināt „Kempmayer UK” pamatkapitālu un izmanÄ«t akcionāru sastāvu?

9. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka nepiedalÄ«jās „LÄ«guma par digitalas televÄ«zijas izveidošanu Latvijas Republikā” projekta sastādÄ«šanā?

10. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka viņa mÄ“rÄ·is nebija iedzÄ«voties no mākslÄ«gas vai neattaisnotas „LÄ«guma par digitālās televÄ«zijas izveidošanu Latvijas Republikā” summas sadārdzināšanas?

11. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka kā SIA „Sofists” darbinieks ir sniedzis sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumus „Kempmayer” un M.E. Flanagenam personÄ«gi un par to SIA „Sofists” saņēmis atlÄ«dzÄ«bu?

12. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka 2002. gada 14. novembra tikšanās laikā Londonā nedeva M.E. Flanagenam nekādus norādÄ«jumus kā veicama noslÄ“gtā „LÄ«guma par digitālās televÄ«zijas izveidošanu Latvijas Republikā” izpilde?

13. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka viņš nekad nav legalizÄ“jis noziedzÄ«gi iegÅ«tus naudas lÄ«dzekļus, un viņam nekad nav bijis arÄ« nodoms iesaistÄ«ties tādās darbÄ«bās?

14. Vai JurÄ£is Liepnieks nemelo, teikdams, ka viņš nekad nav uzskatÄ«jis digitālās televÄ«zijas iekārtu piegādes lÄ«gumus par fiktÄ«viem?

Jurģa Liepnieka liecība apelācijas instances tiesā

Augsti godātā tiesa!

Izmantojot savas Kriminālprocesa likuma 503.panta trešajā daļā un 561.pantā paredzÄ“tās tiesÄ«bas, sniedzu savu liecÄ«bu rakstveidā un vÄ“los to nolasÄ«t tiesas sÄ“dÄ“.

PilnÄ«bā uzturu savas liecÄ«bas, ko sniedzu par man celto apsÅ«dzÄ«bu šajā lietā pirmās instances tiesai rakstiski un mutiski.

PÄ“c pirmās instances tiesā izskanÄ“jušÄs prokurora apsÅ«dzÄ«bas runas un izteiktās replikas, kā arÄ« iesniegtā apelācijas protesta un pirmās instances tiesas sprieduma šajā lietā, vÄ“los pirmās instances tiesā iepriekš liecināto papildināt ar sekojošo :

Celtajā apsūdzībā sevi par vainīgu joprojām neatzīstu, jo apsūdzība ir nepamatota, neloģiska, pretrunīga un man nav izprotama.

Notikumi, par kuriem mÄ“s runājam, ir notikuši pirms 16 -17 gadiem. Protams, tagad es neesmu atcerÄ“jies par šiem notikumiem nekā jauna un nekā tāda, ko es jau nebÅ«tu liecinājis iepriekš. BÅ«tu ļoti dÄ«vaini, ja tā bÅ«tu. Es arÄ« šobrÄ«d uzturu visas savas iepriekšÄ“jās liecÄ«bas.

Un tomÄ“r pirmās instances spriedums ir tik pilns ar pārsteidzošiem secinājumiem, nepamatotiem apgalvojumiem un kļūdām, ka tos nav iespÄ“jams ignorÄ“t. Tie ir pelnÄ«juši, lai tos atklāj, un katrs neatkarÄ«gs vÄ“rotājs arÄ« pÄ“c desmit, divdesmit vai vairāk gadiem varÄ“tu novÄ“rtÄ“t, kā tika lemta tiesa šajā procesā.

TāpÄ“c šobrÄ«d savā liecÄ«bā es runāšu tikai par tiem notikušÄ aspektiem, kas ir no jauna parādÄ«jušies pirmo reizi tikai pirmās instances tiesas spriedumā vai arÄ« pirms tam nav tikuši tik ļoti izcelti, cenšoties skaidrāk un sÄ«kāk iztirzāt tās vietas, kuras pirmās instances tiesa nav sapratusi, ir ignorÄ“jusi, apzināti vai nejauši kļūdÄ«jusies vai izdarÄ«jusi secinājumus, kas ir pretrunā loÄ£ikai un veselajam saprātam.

Augsti godātā tiesa, pirmās instances tiesas tiesnesis savā spriedumā vairāk nekā desmit reižu ir atzÄ«mÄ“jis, ka manas liecÄ«bas šajā procesā ir bijušas patiesas, uzticamas un tajās teikto apstiprina citi iegÅ«tie pierādÄ«jumi un liecÄ«bas.

Tā 222. sprieduma lapaspusÄ“ tiesnesis raksta: “J.Liepnieka liecÄ«bas patiesumu apstiprina apsÅ«dzÄ«bā aprakstÄ«tie un iztiesāšanā nešaubÄ«gi pierādÄ«tie notikumi par KML izveidošanu un iesaistÄ«šanu DTV projektā Latvijā."

230. sprieduma lapaspusÄ“ tiesnesis raksta, ka G.BandÄ“na liecinātais apstiprina J.Liepnieka liecināto par KML izveidošanas uzsākšanu un par tā laika notikumiem, kas dod pamatu ticÄ“t J.Liepnieka liecÄ«bai.

Sprieduma 239. lapaspusÄ“ tiesnesis secina, ka “objektÄ«vais fakts - ar J.Liepnieku saistÄ«tās GPVL reÄ£istrÄ“šana par KML dalÄ«bnieku un puses no KML akcijām tai piešÄ·iršana 2000. gada 16. februārÄ« - piedod ticamÄ«bu iepriekš minÄ“tajām apsÅ«dzÄ“tā J.Liepnieka liecÄ«bām tādā pakāpÄ“, ka par tām nerodas saprātÄ«gas šaubas.”

Sprieduma 261. lapaspusÄ“ teikts, ka “Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas tiesnesis atzÄ«st, ka ziņas par KML dalÄ«bnieku struktÅ«ru un izmaiņām, nešaubÄ«gi apstiprina J.Liepnieka liecināto par dalÄ«bnieku struktÅ«ras izveidošanas mÄ“rÄ·i un nolÅ«ku. “

Sprieduma 267. lapaspusÄ“ teikts, ka “NovÄ“rtÄ“jot M.Neigla liecÄ«bas saturu, ir pamats nešaubÄ«gi atzÄ«t, ka informāciju par KML dalÄ«bnieku struktÅ«ru M.Neigls saņēma no J.Lozes, kas dod pamatu ticÄ“t J.Liepnieka liecÄ«bai par J.Lozes iesaistÄ«šanas iemesliem."

Sprieduma 277. lapaspusÄ“ “Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas tiesnesis atzÄ«st, ka A.Ä’Ä·a iepriekš minÄ“tie maksājumi apstiprina M.Neigla, M.E.Flanagena un J.Liepnieka liecināto par KML izveidi un iesaistÄ«tām personām, jo nav cita ticama izskaidrojuma A.Ä’Ä·a rÄ«cÄ«bai. “

Bet sprieduma 279. lapaspusÄ“ teikts, ka A.Ä’Ä·a darbÄ«bas arÄ« apstiprina J.Liepnieka un M.E.Flanagena liecināto par A.Ä’Ä·a lomu KML un vadošo norādÄ«jumu došanu, kā arÄ« to, ka A.Ä’Ä·is personÄ«gi bija ieinteresÄ“ts panākt KML iesaisti DTV projektā, slÄ“pjot savu tiešu saistÄ«bu ar KML.

Sprieduma 336. lapaspusÄ“ tiesnesis secina, ka “LÄ«dzās minÄ“tajām M.E.Flanagena vÄ“stulÄ“m J.Lozem 2001.gadā, arÄ« liecinieka A.ŠÄ·Ä“les liecÄ«ba ne tikai nav pretrunā, bet pÄ“c bÅ«tÄ«bas arÄ« piedod ticamÄ«bu apsÅ«dzÄ“tā J.Liepnieka liecÄ«bai..."

Arī sprieduma 398., 613. un 614. lapaspusē tiesnesis secina, ka lietā noskaidrotie apstākļi apstiprina J.Liepnieka liecināto, un dot pamatu ticēt J.Liepnieka liecībām.

Sadaļā par sodu tiesnesis secina, ka “J.Liepnieks jau 15.11.2003. rakstveidā pauda savu vÄ“lmi sadarboties ar izmeklÄ“šanas iestādÄ“m šajā krimināllietā (50. sÄ“juma 132. lietas lapa) un turpmākajā šÄ« kriminālprocesa gaitā šo savu vÄ“lmi ir apliecinājis un Ä«stenojis arÄ« faktiski. Gan pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikā, gan arÄ« vÄ“lāk tiesā viņš sniedza detalizÄ“tas liecÄ«bas par nodarÄ«jumu apstākļiem, pÄ“c bÅ«tÄ«bas atbildÄ“ja arÄ« uz prokuroru jautājumiem, aktÄ«vi veicinot nodarÄ«jumu atklāšanu un izmeklÄ“šanu. Viņš sniedza svarÄ«gas liecÄ«bas par vairākiem lietā nozÄ«mÄ«giem apstākļiem, par savām un arÄ« vairāku citu iesaistÄ«to personu darbÄ«bām un lomu šajā DTV projektā.”

Neskatoties uz to, ka manas liecÄ«bas tik daudzas reizes spriedumā ir atzÄ«tas par patiesām un uzticamām, ir trÄ«s jautājumi, kuros tiesnesis uzskata, ka es meloju. Tiesnesis netic, ka man nebija nodoma organizÄ“t krāpšanu. Netic, ka man nebija nodoma organizÄ“t DLRTC mantas iegÅ«šanu ar viltu un ’’atmazgāt” šÄdi nelegāli iegÅ«tos lÄ«dzekļus. Tiesnesis arÄ« uzskata, ka es meloju par to, ka esmu sniedzis sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumus “Kempmayer” grupas uzņēmumiem un M.E.Flanagenam.

Izskaidrojumu tam, kā tas nākas, ka manas liecÄ«bas tik daudzkārt ir atzÄ«tas par patiesām, precÄ«zām un uzticamām, bet tomÄ“r man nevar ticÄ“t attiecÄ«bā uz minÄ“tajiem trÄ«s jautājumiem var atrast sprieduma 712. lapaspusÄ“. Te tiesnesis izskaidro apgalvo, ka “AizstāvÄ«bas vairākkārt norādÄ«tais, ka ar apsÅ«dzÄ“to liecÄ«bām nav pierādÄ«ts nolÅ«ks veikt krāpšanu lielā apmÄ“rā, ir loÄ£isks, jo neviens apsÅ«dzÄ“tais vainu neatzÄ«st un loÄ£iski lÄ«dz ar to arÄ« patiesi neliecina par savu darbÄ«bu nolÅ«ku. “

Tātad tiesnesim tas vienkārši liekas loÄ£iski, ka es meloju par savu darbÄ«bu nolÅ«ku, neskatoties uz to, ka pārÄ“jie manās liecÄ«bās minÄ“tie apstākļi un fakti viņam ir likušies uzticÄ«bu raisoši, ticami un apstiprinājušies ar citiem lietas materiāliem.

Bet kā bÅ«tu ar tādu loÄ£iku, ka nevainÄ«gs cilvÄ“ks, kurš uzskata, ka nav izdarÄ«jis nekādu likuma pārkāpumu, sadarbojas ar izmeklÄ“šanu (ko tiesnesis atzÄ«st) un saka patiesÄ«bu, jo neuzskata, ka viņam bÅ«tu kaut kas jāslÄ“pj? Un kā bÅ«tu ar tādu loÄ£iku, ka cilvÄ“ks, kurš ir pilnÄ«gi pārliecināts par savu nevainÄ«gumu, atklāti izstāsta visu, kā tas patiesÄ«bā notika, pārliecÄ«bā un pilnÄ«bā paļaujoties, ka tiesu sistÄ“ma spÄ“s tikt skaidrÄ«bā ar lietas patiesajiem apstākļiem? Vai tas tiešÄm ir tik neticami, ka nevainÄ«gs cilvÄ“ks Latvijā varÄ“tu ticÄ“t taisnÄ«gai tiesai? Vai tas tiešÄm ir tik neticami, ka Latvijā kāds varÄ“tu paļauties uz taisnÄ«gu tiesu?

SagadÄ«šanās pÄ“c tā nu ir sanācis, ka es esmu studÄ“jis loÄ£iku Latvijas Universitātes VÄ“stures un Filozofijas fakultātÄ“. VÄ“l vairāk, loÄ£ika bija viens no maniem mīļākajiem priekšmetiem.

Tā kā tiesnesis pat divas reizes šeit piemin loÄ£iku, tad es nevaru nenorādÄ«t uz elementāro loÄ£isko kļūdu, kas ir pieļauta spriedumā. SiloÄ£isms, uz kuru tiesnesis atsaucas, ir šÄds: visi apsÅ«dzÄ“tie, kuri neatzÄ«st savu vainu, melo. Liepnieks (vai jebkurš cits) ir apsÅ«dzÄ“tais, Liepnieks neatzÄ«st savu vainu. Tātad Liepnieks melo. Viena premisa ir patiesa - Liepnieks neatzÄ«st savu vainu, otra premisa - visi apsÅ«dzÄ“tie, kuri neatzÄ«st savu vainu, melo, ir nepatiesa. Tātad arÄ« secinājums ir nepatiess. Citiem vārdiem sakot, pretÄ“ji tiesneša apgalvotajam - tas nav nemaz nav loÄ£iski, ka visi apsÅ«dzÄ“tie, kuri noliedz savu vainu, melo, ja vien ar loÄ£iku mÄ“s domājam pareizas domāšanas mākslu, nevis lietojam šo vārdu kādā citā - sarunvalodas nozÄ«mÄ“, kā frāzÄ“s “sieviešu loÄ£ika” un tamlÄ«dzÄ«gi.

Nepatieso premisu tiesnesis varÄ“ja iegÅ«t tikai ar sekojoša siloÄ£isma palÄ«dzÄ«bu: visi apsÅ«dzÄ“tie ir vainÄ«gi. ApsÅ«dzÄ“tie to noliedz. Tātad apsÅ«dzÄ“tie melo.

Es nezinu, vai ir iespÄ“jama vÄ“l rupjāka tiesas kļūda kā pasludināt, ka visi apsÅ«dzÄ“tie ir vainÄ«gi pÄ“c definÄ«cijas. Es nezinu, vai ir iespÄ“jama lielāka netaisnÄ«ba un neprofesionalitāte tiesā, kā atsaukties uz loÄ£iku, kas kā patiesu premisu izmanto apgalvojumu - visi apsÅ«dzÄ“tie ir vainÄ«gi un visus savus tālākos secinājumus balstÄ«t šajā premisā.

Ja visi apsÅ«dzÄ“tie ir vainÄ«gi, tad kāpÄ“c vispār ir vajadzÄ«ga tiesa? KāpÄ“c vispār mÄ“s šeit desmito gadu tiesājamies, ja var spriedumā atsaukties uz šÄdu loÄ£iku? Ja jau tiesnesis to lieto kā premisu un savus tālākos secinājumus balsta faktā, ka apsÅ«dzÄ“tie ir vainÄ«gi, kāpÄ“c mÄ“s vispār liecinām kaut ko, klausāmies lieciniekus, debatÄ“jam, ja tas, ka visi apsÅ«dzÄ“tie ir melo, ir jau iepriekš zināms kopš brīža, kad noskaidrojās, ka viņi neatzÄ«st savu vainu?

ŠÄda loÄ£ika, kuru tiesnesis J.Stukāns neslÄ“pjoties un nekaunoties min savā spriedumā, nozÄ«mÄ“, ka apsÅ«dzÄ“tajam nav teorÄ“tisku iespÄ“ju tikt attaisnotam. Tieši tā, kā tas bija inkvizÄ«cijas tiesās vai Staļina laika tiesās - ja jÅ«s tikāt apsÅ«dzÄ“ts sakaros ar nelabo vai tautas nodevÄ«bā, jÅ«s tikāt arÄ« notiesāts. Jo tie, kas ir sakaros ar nelabo, protams, māk melot un tÄ“lot, un izlikties. Un daži pat spÄ“j izturÄ“t spÄ«dzināšanu, jo viņiem taču palÄ«dz pats sātans - loÄ£iski, kā teiktu tiesnesis J.Stukāns.

BrÄ«nums, ka pirmās instances tiesas tiesnesis vispār kādu attaisnoja šajā lietā - tas nesaskan ar tiesneša pieminÄ“to loÄ£iku. Taču, ja loÄ£ika tiek lietota tā kā spriedumā, tad nav, protams, jābrÄ«nās ne par kādu iznākumu.

Ko darÄ«t man kā apsÅ«dzÄ“tajam un šÄdi notiesātajam, ir grÅ«ts jautājums. Pret šÄdu “loÄ£iku” nevar cÄ«nÄ«ties tieši tāpÄ“c, ka tā demonstratÄ«vi ignorÄ“ loÄ£ikas likumus. Ja vÄ“sture mums ko māca, tad vienÄ«gi to, ka ar laiku šÄdas tiesas un šÄdi spriedumi vienmÄ“r saņem pareizu novÄ“rtÄ“jumu. Man atliek vienÄ«gi cerÄ“t, ka sagaidÄ«šu šos laikus. Un es, protams, ceru uz jums, augsti godātā apelācijas instances tiesa.

Augsti godātā tiesa, liecinot es, protams, varu kļūdÄ«ties detaļās par to vai citu faktisku apstākli, Ä«paši jau liecinot par notikumiem, kas risinājušies pirms daudziem gadiem, bet nav iespÄ“jams kļūdÄ«ties, liecinot par tik svarÄ«gu un principiālu jautājumu kā nodomi, mÄ“rÄ·i un motÄ«vi. PiemÄ“ram, es, protams, esmu aizmirsis daudz no tā, ko darÄ«ju, teiksim, 1991. vai 1992. gadā, bet es lieliski atceros, kāpÄ“c vÄ“lÄ“jos iestāties filozofijas fakultātÄ“ un, kādu nodomu vadÄ«ts, to izdarÄ«ju. Tāpat es atceros to, kādu nodomu vadÄ«ts, piekritu darbam ministru prezidenta birojā un tamlÄ«dzÄ«gi. Es arÄ« lieliski atceros to, kādu nodomu vadÄ«ts iesaistÄ«jos un atbalstÄ«ju šo Andreja Ä’Ä·a ideju, un noteikti zinu, ka nodoms nekādā gadÄ«jumā nebija izkrāpt DLRTC mantu.

Spriedumā ir apgalvots, ka mans nodoms ar viltu izkrāpt DLRTC mantu ir pierādÄ«ts ar citām liecÄ«bām. ParaudzÄ«simies, kas tās ir par liecÄ«bām, kas ir pierādÄ«ts un cik “loÄ£iski” ir tiesneša secinājumi.

Sprieduma 222. lapaspusē ir teikts:

“LÄ«dz ar to Radio un televÄ«zijas likums kā vienÄ«go nacionālā pasÅ«tÄ«juma programmas izplatÄ«tāju noteica LVRTC. Savukārt ar tālāk minÄ“tajiem pierādÄ«jumiem ir pierādÄ«ts, ka LVRTC, Satiksmes ministrijas un AS LNT amatpersonām par A.Ä’Ä·a un citu personu aktivitātÄ“m, uzsākot sarunas par DTV izveidošanu Latvijas Republikā, nekas nebija zināms. Tālāk minÄ“to pierādÄ«jumu kopums dod pamatu atzÄ«t, ka A.Ä’Ä·a un J.Liepnieka nodomi nebija vÄ“rsti uz godÄ«gas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas Ä«stenošanu, bet nolÅ«ks bija slepus iesaistÄ«ties DTV projektā, ārÄ“ji radot maldÄ«gu priekšstatu par DTV projekta Ä«stenotāju, un, realizÄ“jot to, iedzÄ«voties, slÄ“pjot naudas lÄ«dzekļus aiz KML akcionāriem, kur galÄ“ji labuma guvÄ“ji bÅ«tu viņi paši un citas no Latvijas personas.”

Jā, taisnÄ«ba. Droši vien, ka Satiksmes ministrijas amatpersonām nekas nebija zināms par A.Ä’Ä·a privātajiem plāniem, idejām, sapņiem, bailÄ“m, skumjām un citiem viņa personiskās dzÄ«ves aspektiem, bet kāpÄ“c viņiem tas bÅ«tu jāzina?

Andrejs Ä’Ä·is, viens no televÄ«zijas jautājumos viskompetentākajiem cilvÄ“kiem valstÄ«, balstoties savās zināšanās un pieredzÄ“, paredzÄ“ja un, kā mÄ“s zinām - pareizi paredzÄ“ja, ka arÄ« Latvijā notiks pāreja no analogās apraides uz digitālo, un, balstoties šajā savā prognozÄ“, plānoja savas tālākās biznesa aktivitātes, konkrÄ“ti - nolÄ“ma izveidot uzņēmumu, kas nodarbosies ar šÄ«s digitālās apraides ieviešanu.

Lai domātu un plānotu, un radÄ«tu idejas, Latvijā nav jāprasa atļauja nekādai ministrijai. Pat ja ministrija vÄ“l neviens neko vispār nebÅ«tu dzirdÄ“jis par digitālo televÄ«ziju, kāpÄ“c gan A.Ä’Ä·is nevarÄ“tu jau sākt gatavoties tai nākotnei, par kuru viņam ir skaidri zināms - arÄ« ministrijai nāksies domāt. Ja A.Ä’Ä·is bÅ«tu nolÄ“mis audzÄ“t kartupeļus - vai viņam bÅ«tu jāiet pirms tam jāprasa atļauja ZemkopÄ«bas ministrijai? Vai, ja viņš gribÄ“tu nodibināt ceļu bÅ«ves kompāniju, to nedrÄ«kstÄ“tu darÄ«t, neprasot atļauju Satiksmes ministrijai, kas atbild par ceļiem politiskā lÄ«menÄ«? Kāda loÄ£ika ir jāizmanto, lai izdarÄ«tu šÄdus secinājumus? VÄ“l neticamāks ir nākamais pierādÄ«jums mana noziedzÄ«ga nodoma pastāvÄ“šanai - proti, A.Ä’Ä·a padotie LNT neko neesot zinājuši par to, ka A.Ä’Ä·is apsver ideju par jaunu biznesu.

Nu, un tad? Kā tas pierāda noziedzÄ«ga nodoma pastāvÄ“šanu? Īpaši mana - JurÄ£a Liepnieka - noziedzÄ«ga nodoma pastāvÄ“šanu? Kādā sakarā A.Ä’Ä·im bija jāstāsta saviem padotajiem, ka viņš plāno veidot jaunu uzņēmumu un kāda loÄ£ika ir vajadzÄ«ga, lai šo faktu uzskatÄ«tu par pierādÄ«jumu JurÄ£a Liepnieka noziedzÄ«gam nodomam izkrāpt DLRTC mantu? Kāds man - JurÄ£im Liepniekam - sakars ar to, ka A.Ä’Ä·is nebija atskaitÄ«jies saviem padotajiem par saviem nākotnes plāniem? Kā no šÄ« fakta var izdarÄ«t secinājumu, ka man bija noziedzÄ«gs nodoms? Bet tieši šÄds secinājums spriedumā ir izdarÄ«ts. Sprieduma 225. lapaspusÄ“ tiesnesis raksta: “TādÄ“jādi ar iepriekš minÄ“tajiem pierādÄ«jumiem ir pierādÄ«ts, ka A.Ä’Ä·is un J.Liepnieks organizÄ“t KML iesaistÄ«šanu jauna televÄ«zijas apraides veida - DTV - ieviešanā Latvijā visā valsts teritorijā uzsāka slepus no tiesÄ«bu aktos noteiktajām nozares valsts institÅ«cijām, bet A.Ä’Ä·is arÄ« slepus no paša vadÄ«tās LNT. MinÄ“tais arÄ« norāda uz A.Ä’Ä·a un J.Liepnieka sākotnÄ“ja uz krāpšanas izdarÄ«šanu vÄ“rsta nodoma esamÄ«bu.”

Tas ir tik šokÄ“joši, ka es atkārtošu vÄ“lreiz. Kādi tad ir spriedumā norādÄ«tie pierādÄ«jumi manam noziedzÄ«gajam nodomam? Es uzskaitÄ«šu visus šos pierādÄ«jumus. Ne tikai tāpÄ“c, ka vÄ“los par tiem liecināt, bet arÄ« tāpÄ“c, ka gandrÄ«z tÅ«kstošs lapaspušu garajā spriedumā ir grÅ«ti orientÄ“ties un kādam varÄ“tu rasties iespaids, ka gan jau tajā biezajā spriedumā, tajās tÅ«kstošs lapaspusÄ“s, kaut kur kaut kādi pierādÄ«jumi manai vainai ir atrodami, kā saka - ne jau tāpat vien tiesa atzina cilvÄ“ku par vainÄ«gu. Jā, pierādÄ«jumi manai vainai tiešÄm ir minÄ“ti.

Šie pierādÄ«jumi ir minÄ“ti spriedumā no 222. lÄ«dz 225. lapaspusei, un es citÄ“šu tos pilnÄ«bā.

“Tālāk minÄ“to pierādÄ«jumu kopums dod pamatu atzÄ«t, ka A.Ä’Ä·a un J.Liepnieka nodomi nebija vÄ“rsti uz godÄ«gas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas Ä«stenošanu, bet nolÅ«ks bija slepus iesaistÄ«ties DTV projektā, ārÄ“ji radot maldÄ«gu priekšstatu par DTV projekta Ä«stenotāju, un, realizÄ“jot to, iedzÄ«voties, slÄ“pjot naudas lÄ«dzekļus aiz KML akcionāriem, kur galÄ“ji labuma guvÄ“ji bÅ«tu viņi paši un citas no Latvijas personas.

Ar M.Paudera šÄdu liecÄ«bu (tiesas sÄ“des protokols 110.sÄ“juma 99.lietas lapā) LVRTC viens no galvenajiem uzdevumiem bija uzturÄ“t un modernizÄ“t radio un televÄ«zijas apraidi Latvijas Republikā.” (TÄ€DS, LŪK, IR PIRMAIS PIERÄ€DĪJUMS MANAM NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas nolikumā (redakcijā uz 2000. gada 10. martu) (11. sÄ“juma 184. - 191.lietas lapa) minÄ“tajām šÄdām ziņām. No 1997.gada 15.aprīļa spÄ“kā esošÄ, publiski pieejamā Satiksmes ministrijas nolikumā bija noteikts, cita starpā, sekojošais: Satiksmes ministrijas galvenie uzdevumi ir izstrādāt un kopÄ«gi ar citām valsts pārvaldes iestādÄ“m Ä«stenot vienotu valsts politiku, tajā skaitā, sakaru jomā, kā arÄ« koordinÄ“t šÄ«s nozares darbÄ«bu; Satiksmes ministrijas galvenās funkcijas ir, tajā skaitā, izstrādāt valsts politiku sakaru jomā, atbilstoši nozares attÄ«stÄ«bas koncepcijām un nacionālajām programmām, kā arÄ« organizÄ“t tās Ä«stenošanu, koordinÄ“t sakaru nozares darbÄ«bu, normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā nodrošināt valstisko uzraudzÄ«bu un kontroli pār to valsts funkciju izpildi vai administrÄ“šanu, kas nodotas ministrijas pārziņā esošajiem uzņēmumiem (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bām), lai nodrošinātu vienotas sakaru infrastruktÅ«ras darbÄ«bu, izstrādāt telekomunikāciju, kā arÄ« televÄ«zijas raidlÄ«dzekļu vienotas tehniskās un stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas koncepciju un nodrošināt tās Ä«stenošanu, koordinÄ“t sabiedriskā telekomunikāciju tÄ«kla darbÄ«bu atbilstoši valsts interesÄ“m; Satiksmes ministrijā ir departamenti, to nodaļas un patstāvÄ«gas nodaļas; departamenta darbu vada departamenta direktors, departamenta direktora vietniekam (ja tāds ir) viņam uzticÄ“to pilnvaru ietvaros ir tādas pašas tiesÄ«bas kā departamenta direktoram; Satiksmes ministrijas pārziņā ir, tajā skaitā, bezpeļņas organizācija valsts AS LVRTC. (ŠIS IR OTRAIS PIERÄ€DĪJUMS MANAM NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar LVRTC 2003. gada 27. jÅ«nija vÄ“stulÄ“ Nr. 015/1224 Satiksmes ministrijai „Par LVRTC un DLRTC pilnvarnieku sarakstu no 2000.gada” (11. sÄ“juma 142. lietas lapa) minÄ“tajām šÄdām ziņām. Valsts pilnvarnieka pienākumus LVRTC ir veikuši Guntars KrÅ«miņš (lÄ«dz 2000.gada 23.novembrim), Ilga Preimate (lÄ«dz 2001.gada 1.aprÄ«lim), Ä€dolfs Jākobsons (lÄ«dz 2002.gada 11.martam). (TÄ€DS IR TREŠAIS PIERÄ€DĪJUMS MANAM NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar pilnvarojuma lÄ«gumā ar Guntaru KrÅ«miņu (11. sÄ“juma 143. -146. lietas lapa) minÄ“tajām šÄdām ziņām. Guntars KrÅ«miņš no 1997.gada 27.marta bija valsts pilnvarnieks, Satiksmes ministrijas pārstāvis valsts LVRTC. (TÄ€DS IR CETURTAIS PIERÄ€DĪJUMS MANAM NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar liecinieka Guntara KrÅ«miņa šÄdu liecÄ«bu (tiesas sÄ“des protokols 101.sÄ“juma 44.-48.lietas lapā). Viņam ir augstākā izglÄ«tÄ«ba telekomunikāciju jomā. Darba pieredze ir 16-18 gadu LVRTC, kur viņš bija tehniskais direktors, direktora vietnieks. BÅ«dams valsts pilnvarnieks LVRTC, viņš vienlaikus strādāja „Radio SWH” par tehnisko direktoru. VirzÄ«bas uz DTV izveidošanu Latvijā noteicošs apstāklis bija vispirms dažās ārvalstÄ«s jau izveidotās DTV un tas, ka izveidotajā frekvenču spektrā Latvijai bija jācenšas pārņemt frekvenci, citādi to pārņems citi. Tāpat bija jāveic koordinācija, vajadzÄ“ja sagatavot tirgu. Viņš nezināja par A.Ä’Ä·a 1999.-2000.gadā uzsāktām aktivitātÄ“m, vÄ“rstām uz digitālās TV apraides Latvijā izveidošanu. Tajā laikā ar televÄ«zijas apraidi nodarbojās un to veica pamatā LVRTC, ar retiem izņēmumiem arÄ« citi uzņēmumi. SabiedrÄ«ba LNT pati ar apraidi nenodarbojās, neveica to. LNT programmas tika raidÄ«tas, izmantojot LVRTC raidÄ«tājus. (TAS BIJA PIEKTAIS PIERÄ€DĪJUMS MANAM NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar pilnvarojuma lÄ«gumā ar Ilgu Preimati un satiksmes ministra 2001.gada 30.marta rÄ«kojumā Nr.49 „Par pilnvarojuma lÄ«guma izbeigšanu ar Ilgu Preimati” (11.sÄ“juma 147.-152., 153.lietas lapa) minÄ“tajām šÄdām ziņām. Ilga Preimate no 1997.gada 10.marta lÄ«dz 2001.gada 31.martam bija valsts pilnvarniece, Satiksmes ministrijas pārstāve LVRTC. (TÄ€DS IR SESTAIS PIERÄ€DĪJUMS JURÄ¢A LIEPNIEKA NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar liecinieces Ilgas Preimates šÄdu liecÄ«bu (tiesas sÄ“des protokols 77.sÄ“juma 134.-136.lietas lapā). A.Ä’Ä·is viņai nebija pazÄ«stams, bija redzÄ“jusi A.Ä’Ä·i tikai televÄ«zijā. Nekādu darÄ«šanu ar A.Ä’Ä·i viņai nav bijis. Par A.Ä’Ä·a uzsāktām aktivitātÄ“m saistÄ«bā ar digitālās televÄ«zijas apraides Latvijā izveidošanu viņa nav zinājusi. (SEPTĪTAIS PIERÄ€DĪJUMS JURÄ¢A LIEPNIEKA NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar pilnvarojuma lÄ«gumā ar Ä€dolfu Jākobsonu un satiksmes ministra 2002.gada 8.marta rÄ«kojumā Nr.35 „Par pilnvarojuma lÄ«guma izbeigšanu ar valsts pilnvarnieku Ä€dolfu Jākobsonu” (11.sÄ“juma 159.-165., 166.lietas lapa) minÄ“tajām šÄdām ziņām. Ä€dolfs Jākobsons no 1997.gada 10.marta lÄ«dz 2002.gada 10.martam bija valsts pilnvarnieks, Satiksmes ministrijas pārstāvis valsts AS LVRTC. (ASTOTAIS PIERÄ€DĪJUMS JURÄ¢A LIEPNIEKA NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar liecinieka Ä€dolfa Jākobsona šÄdu liecÄ«bu (tiesas sÄ“des protokols 77.sÄ“juma 136.-139.lietas lapa). No 1993. lÄ«dz 2004.gadam viņš strādāja Satiksmes ministrijā, kur bija Sakaru departamenta direktora vietnieks. PÄ“c pienākumu sadales departamentā viņa kompetencÄ“ un atbildÄ«bā bija tehniskie jautājumi, bet departamenta direktorei Inārai Rudakai departamenta vadÄ«ba un normatÄ«vo aktu izstrāde. I.Rudakas atvaļinājumu laikā viņš I.Rudaku aizvietojis. A.Ä’Ä·i viņš 1999.-2000.gadā zināja „caur televizoru” kā LNT vadÄ«tāju.

Par A.Ä’Ä·a tajā laikā uzsāktajām aktivitātÄ“m attiecÄ«bā uz DTV izveidošanu Latvijā, par to, ka A.Ä’Ä·is šÄdā sakarā bÅ«tu vÄ“rsies Satiksmes ministrijā vai pie pilnvarniekiem LVRTC vai citā institÅ«cijā, viņam nav informācijas. (DEVĪTAIS PIERÄ€DĪJUMS JURÄ¢A LIEPNIEKA NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar liecinieces Zojas IvašÄenko šÄdu liecÄ«bu (tiesas sÄ“des protokols 77.sÄ“juma 107.-113.lietas lapā). LVRTC viņa strādā no 1996.gada. Finanšu direktore, valdes locekle, Ä£enerāldirektora vietniece finanšu jautājumos. Otrs vietnieks tehniskajos jautājumos bija Māris Rutks arÄ« Rutkis. Viņiem LVRTC no 1997.gada bija lÄ«gums ar LNT par tās veidoto programmu pārraidi. Par A.Ä’Ä·a uzsāktām aktivitātÄ“m DTV Latvijā izveidošanai neko nezināja, nebija informācijas. G.BandÄ“nu un J.Liepnieku nezina, arÄ« par šo personu aktivitātÄ“m DTV izveidošanai neko nezināja. Pirmo reizi par to dzird. (DESMITAIS PIERÄ€DĪJUMS JURÄ¢A LIEPNIEKA NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM. PIRMO REIZI PARÄ€DÄ€S MANS VÄ€RDS TÄ€DÄ€ SAKARÄ€, KA KAUT KÄ€DA MAN NEZINÄ€MA SIEVIETE MANI NEPAZĪST.)

Ar liecinieka Māra Rutka arÄ« Rutkis šÄdu liecÄ«bu (tiesas sÄ“des protokols 77.sÄ“juma 97.-102.lietas lapā). LVRTC viņš strādā no 1983.gada. Tehniskais direktors, valdes loceklis, valdes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks. Par A.Ä’Ä·a aktivitātÄ“m saistÄ«bā ar DTV izveidošanu Latvijā nebija zināms. A.Ä’Ä·i viņš zinājis tikai kā LNT vadÄ«tāju. G.BandÄ“ns un J.Liepnieks viņam nebija pazÄ«stami. Par viņu saistÄ«bu vai sakaru ar DTV Latvijā izveidošanu neko nezinājis. (VIENPADSMITAIS PIERÄ€DĪJUMS JURÄ¢A LIEPNIEKA NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar liecinieka Rolanda Ramiņa šÄdu liecÄ«bu (tiesas sēžu protokoli 98.sÄ“juma 241.-242.lietas lapā, 101.sÄ“juma 20.-23.lietas lapā). LVRTC strādā no 1977.gada. RÄ«gas radio un televÄ«zijas stacijas vadÄ«tājs, valdes loceklis. Ar A.Ä’Ä·a uzsāktām aktivitātÄ“m DTV Latvijā izveidošanai nebija saskāries un nezināja par tādām arÄ« no citiem avotiem. G.BandÄ“nu un J.Liepnieku nav zinājis. (DIVPADSMITAIS PIERÄ€DĪJUMS JURÄ¢A LIEPNIEKA NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar KomercreÄ£istra informācijā par AS LNT (73.sÄ“juma 29.-30.lietas lapa) minÄ“tajām šÄdām ziņām. LNT valdes priekšsÄ“dÄ“tājs no 1996.gada marta lÄ«dz 2007.gada decembrim bija A.Ä’Ä·is. No 1996.gada marta lÄ«dz 2003.gada maijam LNT valdes loceklis bija Jānis Ä€zis, viņš arÄ« dalÄ«bnieks (akcionārs) no 2002.gada janvāra lÄ«dz 2004.gada decembrim. No 1996.gada marta lÄ«dz 2002.gada janvārim LNT dalÄ«bnieks (akcionārs) bijusÄ« SIA „TelevÄ«zijas sabiedrÄ«ba NTV-5”(TRĪSPADSMITAIS PIERÄ€DĪJUMS JURÄ¢A LIEPNIEKA NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM)

Ar liecinieka Jāņa Āža šÄdu liecÄ«bu (tiesas sÄ“des protokols 77.sÄ“juma 41.-42.lietas lapā). Viņš bija AS LNT akcionārs, gan kā fiziska persona, gan pastarpināti kā cita LNT akcionāra „NTV-5” dalÄ«bnieks. Nekāda saistÄ«ba ar DTV izveides Latvijā projektu viņam nav bijusi. Par A.Ä’Ä·a saistÄ«bu ar DTV izveidošanas Latvijā projektu viņš neko nezina. Personas „Wilton & Partners”, „Wilton Secretaries”, „Kempmayer Media Limited”, M.E.Flanagenu un A.Koflenu viņš nepazÄ«st. Šie nosaukumi un uzvārdi viņam neko neizsaka. Tāpat par M.E.Flanagena jebkādu citu darbÄ«bu Latvijā un tās rezultātiem viņam nekas nav zināms. SaistÄ«bā ar LNT viņam ir bijuši kontakti ar biroju „Heidelberga KS”, zina biroja galveno personu Arni NÄ«cgali. TelevÄ«zijas programmu izstrāde un televÄ«zijas apraide ir dažādas lietas. LNT akcionārs viņš bija no paša sākuma, bija dibinātājs. (ÄŒETRPADSMITAIS PIERÄ€DĪJUMS JURÄ¢A LIEPNIEKA NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM, UN SEKO PIECPADSMITAIS UN PÄ’DÄ’JAIS PIERÄ€DĪJUMS JURÄ¢A LIEPNIEKA NOZIEDZĪGAJAM NODOMAM.)

Ar liecinieka Guntara Trauberga šÄdu liecÄ«bu (tiesas sÄ“des protokols 74.sÄ“juma 210.-212.lietas lapā). Viņš strādāja LNT par izpilddirektoru, bija tieši padots LNT valdes priekšsÄ“dÄ“tājam A.Ä’Ä·im. Viņam nav ne jausmas, kādas attiecÄ«bas ar LNT varÄ“ja bÅ«t M.E.Flanagenam. Viņš zina sabiedrÄ«bu „Heidelberga KS”, pazÄ«st Arni

NÄ«cgali saistÄ«ba ar LNT pārdošanas gadÄ«jumu, kad „Heidelberga KS” gatavoja dažādus auditus, atskaites un kompānijas atspoguļojumu.

Tie ir visi pierādÄ«jumi manam noziedzÄ«gajam nodomam, jo tālāk tiesnesis spriedumā raksta: “TādÄ“jādi ar iepriekš minÄ“tajiem pierādÄ«jumiem ir pierādÄ«ts, ka A.Ä’Ä·is un J.Liepnieks organizÄ“t KML iesaistÄ«šanu jauna televÄ«zijas apraides veida - DTV- ieviešanā Latvijā visā valsts teritorijā uzsāka slepus no tiesÄ«bu aktos noteiktajām nozares valsts institÅ«cijām, bet A.Ä’Ä·is arÄ« slepus no paša vadÄ«tās LNT. MinÄ“tais arÄ« norāda uz A.Ä’Ä·a un J.Liepnieka sākotnÄ“ja uz krāpšanas izdarÄ«šanu vÄ“rsta nodoma esamÄ«bu.”

Ministrijas nolikums, komercreÄ£istra informācija par LNT valdes locekļiem un akcionāriem, tas, ka A.Ä’Ä·a padotie nepazina M.A.Flanagenu un tamlÄ«dzÄ«gas lietas, pierāda JurÄ£a Liepnieka noziedzÄ«gu nodomu? Šie tā sauktie pierādÄ«jumi nekā uz mani neattiecas pat attāli, kur nu vÄ“l sniedz ziņas par maniem nodomiem un tomÄ“r spriedumā ir teikts, ka minÄ“tais norāda uz mana, uz krāpšanu vÄ“rsta nodoma esamÄ«bu. Katrs neatkarÄ«gs vÄ“rotājs piekritÄ«s, ka tad jau telefongrāmata varÄ“tu daudz labāk kalpot par manas vainas pierādÄ«jumu, tajā vismaz varÄ“tu atrast kādu ar mani saistÄ«tu telefona numuru.

Augsti godātā tiesa, te acÄ«mredzami ir notikusi kļūda. Es lÅ«dzu JÅ«s, godātā tiesa, labot šo kļūdu ar visu JÅ«su rÄ«cÄ«bā esošo varu un likuma spÄ“ku.

AnalizÄ“jot šos tā dÄ“vÄ“tos pierādÄ«jumus manam noziedzÄ«gam nodomam, rodas sajÅ«ta, ka tiesnesis ir gribÄ“jis apgalvot, ka, ja jau Satiksmes ministrija, LVRTC un DLRTC nodarbojas ar apraidi valsts teritorijā, nekādiem privātiem uzņēmumiem šajā jomā nav vietas. Ja šÄda ir doma, kas slÄ“pjas aiz šiem it kā pierādÄ«jumiem, tad jāsaka, ka tā pierāda nevis manu noziedzÄ«gu nodomu, bet vienÄ«gi pirmās instances tiesneša kļūdu attiecÄ«bā uz visai vienkāršiem valsts pārvaldes jautājumiem.

Iedziļinoties valsts pārvaldes un privātā biznesa attiecÄ«bās, katrs var viegli saprast, ka ne jau KultÅ«ras ministrija bÅ«vÄ“ Nacionālo bibliotÄ“ku un pat ne tās apakšstruktÅ«ra, kas izveidota tieši šim mÄ“rÄ·im, skaidrs, ka Ä·Ä“des galā beigās darbu veic privāti uzņēmumi.

Saprotams, ka ne jau VeselÄ«bas ministrija pati programmÄ“ e-veselÄ«bas projektus un pat ne tās apakšstruktÅ«ras, bet gan privāti uzņēmumi. Pat tāds milzÄ«gs valsts uzņēmums kā “Latvenergo” vienmÄ“r piesaista apakšuzņēmÄ“jus savu infrastruktÅ«ras projektu Ä«stenošanai. Rodas iespaids, ka pirmās instances tiesas spriedumā ar dažādu normatÄ«vo aktu piesaukšanu tiek argumentÄ“ts, it kā Satiksmes ministrija, LVRTC un DLRTC, kas bija atbildÄ«gi par digitālās televÄ«zijas izveidi, nedrÄ«kstÄ“tu slÄ“gt lÄ«gumus ar apakšuzņēmÄ“jiem un iepirkt ārpakalpojumus. It kā tas bÅ«tu kaut kas dÄ«vains, nepierasts vai pat nelikumÄ«gs. PatiesÄ«ba ir tieši pretÄ“ja - visu valsts infrastruktÅ«ras projektu izveidÄ“ - vai tie bÅ«tu autoceļi, dzelzceļš, informācijas tehnoloÄ£ijas, sakari, elektrotÄ«kli - visos gadÄ«jumos darbus valsts un tās uzņēmumu interesÄ“s reāli veic piesaistÄ«ti privāti uzņēmÄ“ji. Tāda ir vispārÄ“jā prakse un tā ļauj uzņēmÄ“jiem plānot savu biznesu gan ceļu bÅ«vÄ“, gan enerģētikā, sakaru tehnoloÄ£iju un citās jomās, un šajā gadÄ«jumā arÄ« digitālās televÄ«zijas ieviešanā. Iecere izveidot uzņēmumu, kas nodarbosies ar šo jauno, valstij nākotnÄ“ neizbÄ“gami nepieciešamo projektu, bija normāla un loÄ£iska attiecÄ«gās nozares uzņēmÄ“ja Andreja Ä’Ä·a ideja. Tajā nebija nekā neparasta un nekā nelikumÄ«ga. M.Paudera liecÄ«ba, ka LVRTC viens no galvenajiem uzdevumiem bija uzturÄ“t un modernizÄ“t radio un televÄ«zijas apraidi Latvijas Republikā, nepierāda pretÄ“jo. Atklāti sakot, vispār ir grÅ«ti iztÄ“loties, ko var pierādÄ«t šÄds it kā pierādÄ«jums.

ArÄ« Satiksmes ministrijas nolikums nepierāda to, ka nebija iespÄ“jams uzņēmÄ“jiem iecerÄ“t, lolot un plānot uzņēmÄ“jdarbÄ«bu šajā nozarÄ“.

Satura un domas ziņā identiski pierādÄ«jumi manai vainai ir minÄ“ti arÄ« vÄ“lāk spriedumā. Tā 239. lapaspusÄ“ tiesnesis secina: “Ar tālāk minÄ“tajiem pierādÄ«jumiem ir noskaidrots, ka arÄ« 2000.gadā LVRTC amatpersonas, tas ir, institÅ«cija, kas bija atbildÄ«ga par pārraidi, neko nezināja par A.Ä’Ä·a un J.Liepnieka aktivitātÄ“m saistÄ«bā ar DTV izveidošanu.” Nu, un tad? Mans kaimiņš arÄ« nezināja. Kāds tieši likums nosaka, kurā brÄ«dÄ« kādam bÅ«tu vajadzÄ“jis informÄ“t LVRTC vai ministriju? Un ja Satiksmes ministrijas ierÄ“dņi bÅ«tu zinājuši par šÄdu A.Ä’Ä·a ideju, kas no tā mainÄ«tos? Iedomāsimies pretÄ“ju situāciju. Ja A.Ä’Ä·is bÅ«tu piezvanÄ«jis 2000. gadā savam bijušajam kolÄ“Ä£im M.Pauderam, lai painformÄ“tu viņu, ka viņš ir sācis organizÄ“t tādu kompāniju, vai tad tas pierādÄ«tu, ka A.Ä’Ä·im un Liepniekam nebija noziedzÄ«ga nodoma? Absurds, bet katrs var pārliecināties, ka tieši tāda ir pirmās instances notiesājošÄ sprieduma loÄ£ika. Sprieduma 240. lapaspusÄ“ tiesnesis secina: “J.Liepnieks un A.Ä’Ä·is bija uzsākuši veidot uzņēmumu, kas Ä«stenos DTV projektu

Latvijā, bet par pārraidi atbildÄ«gā LVRTC valde par to nav lÄ“musi vai apspriedusi. Iepriekš minÄ“tais dod pamatu atzÄ«t, ka tika slÄ“pta Latvijas personu saistÄ«ba ar DTV projektu.”

Augsti godātā tiesa, slÄ“pt var tikai no kāda, kuram bÅ«tu kaut kas jāzina, vai arÄ« to, ko likums uzliek par pienākumu atklāt. Vai likums uzliek par pienākumu uzņēmÄ“jiem Latvijā informÄ“t Satiksmes ministriju vai tās pakļautÄ«bā esošos uzņēmumus par katru ideju vai jaundibinātu uzņēmumu, kurš gatavojas kaut ko darÄ«t sakaru, satiksmes, ceļu, dzelzceļa vai ostu biznesā? NÄ“. Tad kā šÄds fakts, ka LVRTC amatpersonas kaut ko nezināja vai LVRTC valde par kaut ko nebija lÄ“musi, var bÅ«t pierādÄ«jums manam vai kāda cita noziedzÄ«gam nodomam?

Privātais bizness gandrīz vienmēr ir ātrāks nekā valsts birokrātiskais aparāts.

A.Ä’Ä·is kā valstÄ« pats zinošÄkais televÄ«ziju eksperts, lielākā Latvijas telekanāla vadÄ«tājs un vairāku televÄ«ziju izveidotājs, balstoties savās zināšanās, paredzÄ“ja, ka arÄ« Latvijai ātrāk vai vÄ“lāk nāksies lemt par digitālās apraides ieviešanu. Pat ja tā ir, ka viņš to paredzÄ“ja ātrāk nekā kāda valsts iestāde, kā tas var pierādÄ«t kaut kādu noziedzÄ«gu nodomu?

IztÄ“losimies pretÄ“ju situāciju. Valsts lielākā televÄ«zijas kanāla Ä«pašnieks zvana Satiksmes ministrijas ierÄ“dņiem un saka: vÄ“los jÅ«s informÄ“t, ka es dibinu firmu, kas nākotnÄ“ gribÄ“s piedāvāt valstij pakalpojumus. Å…emiet to vÄ“rā. VarbÅ«t viņam vÄ“l vajadzÄ“ja piebilst, ka arÄ« valsts lielākās politiskās partijas vadÄ«tājs apsver iespÄ“ju piedalÄ«ties šajā biznesā? Vai arÄ« Tautas partijas vadÄ«tājam Andrim ŠÄ·Ä“lem vajadzÄ“ja apzvanÄ«t ierÄ“dņus un teikt, ka “es te grasos vienā biznesā iesaistÄ«ties, ņemiet to vÄ“rā”? Vai tas bÅ«tu normāli? Vai tādā gadÄ«jumā tiesnesis J.Stukāns bÅ«tu uzskatÄ«jis, ka tad gan viss ir kārtÄ«bā? Domāju, ka tieši tas, ja valsts lielākā televÄ«zijas kanāla Ä«pašnieks un valsts lielākās politiskās partijas vadÄ«tājs vai viņa palÄ«gs sāktu apzvanÄ«t ierÄ“dņus un informÄ“t, ka viņiem ir konkrÄ“tas biznesa intereses konkrÄ“tā projektā, tieši to varÄ“tu traktÄ“t kā nepieņemamu spiediena izdarÄ«šanu, savas ietekmes izmantošanu vai mÄ“Ä£inājumu korumpÄ“t valsts amatpersonas.

Diemžēl no sprieduma izriet tieši šÄda absurda loÄ£ika - ja A.ŠÄ·Ä“le, Liepnieks, A.Ä’Ä·is bÅ«tu zvanÄ«juši ierÄ“dņiem, tad viss bÅ«tu kārtÄ«bā, bet tā kā ir pierādÄ«ts, ka viņi nezvanÄ«ja satiksmes ministrijas ierÄ“dņiem un LVRTC valdes locekļiem, tad viņi ir notiesājami.

Pirmās instances tiesas spriedumā arÄ« citi argumenti bez jebkādas konsekvences tiek brÄ«vi piemeklÄ“ti un piemÄ“roti pÄ“c vajadzÄ«bas, piemÄ“ram sprieduma 909. lapaspusÄ“ ir teikts sekojošais:

“Ar Starptautiskās šÄ·Ä«rÄ“jtiesas spriedumu nolemts piedzÄ«t no KML un KMLat visas summas, ko tie saņēmuši saskaņā ar 14.11.2002. LÄ«gumu, par labu DLRTC par kopÄ“jo summu 6 976 737,50 ASV dolāru.

Kā izriet no lietas materiāliem, A.Ä’Ä·is ir pilnÄ«bā DLRTC samaksājis ar Starptautiskās šÄ·Ä«rÄ“jtiesas spriedumu no KML un KMLat piedzÄ«to summu - 6 976 737,50 ASV dolārus (48.sÄ“juma 41.lietas lapa).

NovÄ“rtÄ“jot iepriekš minÄ“to, Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka nav pamata lemt jautājumu par DIL arestÄ“to naudas lÄ«dzekļu konfiskāciju vai piedziņu, jo DLRTC samaksātie lÄ«dzekļi ir atgriezti, lÄ«dz ar to DIL bankas “Lombard Bank Malta plc” kontā arestÄ“tajiem naudas lÄ«dzekļiem ir atceļams arests.”

Diezgan loÄ£iski, šeit es piekrÄ«tu tiesnesim - ja visi naudas lÄ«dzekļi ir atmaksāti, nav pamata lemt par to piedziņu vÄ“lreiz dubultā. Taču tajā pašÄ sprieduma 909. lapaspusÄ“ attiecÄ«bā uz mani un A.Zabecki tiek apgalvots tieši pretÄ“jais:

“TāpÄ“c, ņemot vÄ“rā iepriekš izklāstÄ«to, Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas tiesnesis atzÄ«st, ka noziedzÄ«gi iegÅ«ta nauda, ko saņēma attiecÄ«gi SIA “Sofists” un SIA „Zabyan Konsultācijas”, ir piedzenama attiecÄ«gi no J.Liepnieka un A.Zabecka kā SIA Ä«pašnieka.”

Tas ir - kā? No DIL nav piedzenama, jo saskaņā ar šÄ·Ä«rÄ“jtiesas spriedumu visa nauda ir atmaksāta, bet no SIA “Sofists” un SIA “Zabyan konsultācijas” ir piedzenama? Vienā lapaspusÄ“ attiecÄ«bā uz vienu uzņēmumu ir viens lÄ“mums, bet uz diviem citiem uzņēmumiem, kuru situācija ir identiska tieši pretÄ“js lÄ“mums? Abos gadÄ«jumos tiesa ir uzskatÄ«jusi, ka lÄ«gumi bija fiktÄ«vi, šie uzņēmumi ne ar ko neatšÄ·iras šajā ziņā, tad kā lai izskaidro šÄdu selektÄ«vu labvÄ“lÄ«bu pret vienu uzņēmumu, ļaujot tam paturÄ“t iegÅ«tos lÄ«dzekļus, bet citiem savukārt ir jāatmaksā?

Es jau nemaz nerunāšu par to, ka te ar vieglu roku tiek identificÄ“tas fiziskas un juridiskas personas, it kā tam vai naudu saņēma fiziska vai juridiska persona vispār nebÅ«tu nekādas nozÄ«mes.

Sprieduma 696. lapaspusÄ“ ir rakstÄ«ts: “Pats J.Liepnieks atzÄ«st, ka lÄ«gums starp “Sofists” un KMLat bija fiktÄ«vs, jo nekādus sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumus viņš KMLat nav sniedzis, bet lÄ«gums bija vajadzÄ«gs, lai ārÄ“ji radÄ«tu nepatiesu priekšstatu, ka nauda tiek maksāta par sniegtajiem pakalpojumiem, tādÄ“jādi mākslÄ«gi radÄ«ts tiesisks pamats naudas pārskaitÄ«jumiem.”

Godātā tiesa, te ir kāds pārpratums. LÄ«gums nebija fiktÄ«vs, sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumi tika sniegti “Kempmayer” grupas uzņēmumiem un to interesÄ“s, es par to esmu liecinājis jau iepriekš. Man nav nekā papildus ko šeit piebilst, izņemot to, ka spriedumā ir parādÄ«jies tāds manas vainas pierādÄ«jums kā: “Kā redzams, „Sofists” vecākā konsultanta J.Liepnieka atalgojums, kas divu gadu laikā bijis kopā 2 356,91 latu, tas ir, vidÄ“ji 98,20 latu mÄ“nesÄ«, kas septiņos mÄ“nešos veido 687 latu, ir acÄ«mredzami klaji nesamÄ“rÄ«gs ar „Sofists” vecākā konsultanta J.Liepnieka šÄdā laikā periodā, no 2003.gada 3.februāra (Pakalpojuma lÄ«guma Nr.S0203-1 ar KMLat noslÄ“gšanas datums) lÄ«dz 17.septembrim („Sofists” trešÄ rÄ“Ä·ina izstādÄ«ta KMLat datums), it kā veikto pienesumu „Sofists”, proti, darbu KMLat vajadzÄ«bām - no „Sofists” sniegtiem pakalpojumiem KMLat, par ko KMLat ir samaksājusi „Sofists” 226 880 ASV dolāru, tas ir, vairāk kā 130 000 latu.” (Sprieduma 689. lapaspuse.)

Jā, es strādāju pats savā uzņēmumā faktiski nesaņemot algu, proti, saņēmu mazāk nekā 100 latu mÄ“nesÄ«. No šÄ« fakta katra kompetenta trešÄ persona izdarÄ«s tikai vienu secinājumu - ņemot vÄ“rā acÄ«mredzamo nodokļu atšÄ·irÄ«bu, ar kādu tiek apliktas darba algas un ar kādu dividendes, es acÄ«mredzot cerÄ“ju uz uzņēmuma peļņu. Tiesnesis savukārt ar savu tiesas lÄ“mumu pasludinājis, ka Latvijā ir jābÅ«t kādai korelācijai starp darbinieku atalgojumu un uzņēmuma pakalpojumu cenu. Tas ir pirmais šÄds tiesas spriedums Latvijā. Žēl, ka nav paskaidrots, kādai šai korelācijai ir jābÅ«t. Cik ir jāsaņem slaucÄ“jai, cik fabrikas strādniekam, cik pārdevÄ“jai veikalā? Protams, es kā uzņēmuma Ä«pašnieks varÄ“ju sev noteikt vienalga kādu algu. VarÄ“ju sev noteikt 100 latu algu, varÄ“ju 1000 latu un varÄ“ju 5 000. No sprieduma var saprast, ka, ja es bÅ«tu noteicis sev algu nevis 100 latu, bet kādu citu - lielāku summu, tad nekādu pretenziju pret mani nebÅ«tu un es netiktu atzÄ«ts par vainÄ«gu vismaz šajā epizodÄ“? Tātad mans noziegums ir tas, ka es pats savā uzņēmumā sev nepareizi noteicu algu!

Augsti godātā tiesa, es varu tikai atkārtot, ka esmu ļoti izbrÄ«nÄ«ts par šiem it kā pierādÄ«jumiem manai vainai un es lÅ«dzu jÅ«s labot pirmās instances spriedumā pieļautās kļūdas. Tiesai nevar noteikt kādai ir jābÅ«t darbinieka algai uzņēmumā tajā vai citā gadÄ«jumā kā arÄ« to kādai ir jābÅ«t pakalpojuma cenai izejot no darbienieku algām. Tas ir absurds un tas ir nelikumÄ«gi.

Sprieduma 414. lapaspusÄ“ tiesnesis secina šÄdi: “Te gan jāatzÄ«mÄ“, ja J.Liepnieks tiešÄm bÅ«tu strādājis ar KML sabiedriskajām attiecÄ«bām, kā to liecÄ«bā saka M.E.Flanagens, tad 2001.-2002.gadā lÄ«dz 14.11.2002. LÄ«guma noslÄ“gšanai par KML kā tādu un J.Liepnieku saistÄ«bā ar šÄdu uzņēmumu vismaz kaut kāda informācija bÅ«tu: Latvijā - nozares speciālistiem un amatpersonām DLRTC - JLavendelam, I.Boiko, A.Bankovičam, LVRTC - M.Rutkam arÄ« Rutkim,

R.  Ramiņam, Z.IvašÄenko, Satiksmes ministrijā -Ä€.Jākobsonam, A.Gorbunovam, Lielbritānijā - „BBC Technology” darbiniekiem N.Fraijam, M.RÄ«dmenam, S. Frānsam, E.LÅ«isam. Taču visu šo personu tam pilnÄ«gi pretÄ“jas liecÄ«bas iepriekš jau tika izklāstÄ«tas. Ja nu vienÄ«gi J.Liepnieks “strādāja” ar KML sabiedriskajām attiecÄ«bām kur citur, piemÄ“ram, Bahamu salās, GÄ“rnsi.”

Augsti godātā tiesa, nav iespÄ“jams nepamanÄ«t ironiski sarkastisko toni, ar kādu tiesnesis šeit iztirzā manu it kā vainu - ja nu vienÄ«gi Liepnieks “strādāja” (ielikts pÄ“diņās), ar KML sabiedriskajām attiecÄ«bām kaut kur citur, piemÄ“ram, Bahamu salās, GÄ“rnsÄ«...

Es diemžēl nesaskatu nekā smieklÄ«ga tajā, kādi argumenti spriedumā tiek izmantoti, lai mani notiesātu. “Ja nu vienÄ«gi Liepnieks strādāja kaut kur citur...” Jā, godāta tiesa, Liepnieks strādāja tā, ka M.Rutkam (arÄ« Rutkim) par to nebija ne jausmas, arÄ« S.Frānsam, E.LÅ«isam, M.RÄ«dmenam un pārÄ“jiem nosauktajiem arÄ« nÄ“, pilnÄ«gi piekrÄ«tu. Bet kāpÄ“c lai viņiem bÅ«tu? Kādā sakarā? Ne jau viņiem es sniedzu konsultācijas. Nekad, nekur neesmu apgalvojis, ka es ar šiem nosauktajiem bÅ«tu strādājis. Var nosaukt vÄ“l miljoniem un miljardiem cilvÄ“ku, kuri nezināja, ka es sniedzu konsultācijas “Kempmayer” Nu, un? Lai radÄ«tu iespaidu par manu vainu, spriedumā vairākkārt tiek atkārtots tas, ka tika slÄ“pti “Kempmayer” akcionāri, it kā tas pierādÄ«tu manu nodomu izkrāpt DLRTC mantu.

Sākšu ar pašsaprotamo un acÄ«mredzamo, ka izvÄ“lÄ“ties tādas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas formas, kas neļauj katram ziņkārÄ«gajam publiski iegÅ«t informāciju par uzņēmuma akcionāriem, ir plaši izplatÄ«ta un pilnÄ«gi likumÄ«ga prakse. Nemaz nerunājot par ārzonas kompānijām, kuru dibināšana ir pilnÄ«gi likumÄ«ga, arÄ« Latvijas likumdošana paredz, piemÄ“ram, tādu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas formu kā slÄ“gtas akciju sabiedrÄ«bas, kuru akcionāri nav sabiedrÄ«bai zināmi. Tā, piemÄ“ram, visi mÄ“s zinām žurnālu “Ir” un tās redaktori Nelliju Ločmeli, vienu no pretkorupcijas un labas publiskās pārvaldes kaislÄ«gākajām cÄ«nÄ«tājām publiskā telpā. Visi mÄ“s zinām arÄ« tādus žurnāla “Ir” žurnālistus kā Aivaru Ozoliņu, Paulu Raudsepu un virkni citu. Tad, lÅ«k, šo žurnālu izdod akciju sabiedrÄ«ba “Cits medijs”, kura akcionāri nav publiski zināmi un tiek slÄ“pti. Neviens taču nesaskata šajā akcionāru slÄ“pšanas faktā kāda noziedzÄ«ga nodoma eksistenci. Latvijā strādā tÅ«kstošiem citu uzņēmumu, kuru akcionāri ir ārzonas kompānijas, akciju sabiedrÄ«bas un kuru akcionāri nav zināmi tādu vai citādu iemeslu dēļ. Iemesli šÄdai praksei var bÅ«t visdažādākie. PiemÄ“ram, varbÅ«t jums ir kopÄ«gs bizness ar kādu savu draugu, ciešas attiecÄ«bas ar saviem biznesa partneriem un jÅ«s baidaties, ka viņi uzskatÄ«tu to par nelojalitāti, ja jÅ«s jaunus biznesus organizÄ“tu bez viņiem. VarbÅ«t A.Ä’Ä·is nevÄ“lÄ“jās, lai viņa biznesa partneri LNT un citur zinātu, ka viņš iesaistās jaunā ar televÄ«ziju saistÄ«tā biznesā bez viņiem. IespÄ“jams, nezinu. Toties ir pilnÄ«gi skaidrs tas, ka plāns bija iesaistÄ«t šajā projektā vienu no tobrÄ«d valstÄ« pazÄ«stamākajiem politiÄ·iem Andri ŠÄ·Ä“li un tika prezumÄ“ts, ka viņš varÄ“tu gribÄ“t, lai piedāvātā uzņēmÄ“jdarbÄ«bas struktÅ«ra ir tāda, kurā viņš var iesaistÄ«ties, uzreiz neatklājot savas Ä«pašumtiesÄ«bas. ŠÄds pieņēmums arÄ« izrādÄ«jās pareizs, jo, kā mÄ“s vÄ“lāk redzam, A.ŠÄ·Ä“le izvÄ“lÄ“jās sarežģītu ārzonu struktÅ«ru, kuras labuma guvÄ“ji bija viņa Ä£imenes locekļi. Es personiski saprotu, kāpÄ“c A.ŠÄ·Ä“le nevÄ“lÄ“jās atklāti iesaistÄ«ties jaunos uzņēmÄ“jdarbÄ«bas projektos Latvijā - visas viņa biznesa aktivitātes bija sadÅ«rušÄs ar masÄ«vu negatÄ«vu publicitāti un dažādām spekulācijām, kas ļoti apgrÅ«tināja biznesu. Bet, lai kā tas bÅ«tu, tam nebija nekāda sakara ar nodomu izkrāpt DLRTC lÄ«dzekļus. Bija skaidrs, ka A.ŠÄ·Ä“le nekādā gadÄ«jumā neiesaistÄ«sies atklāti ar savu vārdu, un tāpÄ“c tika veidota šÄda struktÅ«ra, kas atbilda viņa biznesa vešanas stilam. Tādi bija apsvÄ“rumi un nodoms. Nekāda nodoma izkrāpt DLRTC lÄ«dzekļus nebija.

Jāņem vÄ“rā arÄ« tas, ka neviens nav apsÅ«dzÄ“ts vai notiesāts par to, ka bija KML Ä«pašnieks, pat tie Ä«pašnieki, kuri ir noskaidroti lÄ«dz pat fiziskām personām kā Slavska kungs vai ŠÄ·Ä“les meitas un bijusÄ« sieva. LÄ«dz ar to, arÄ« tam, vai Ä«pašnieki bija slÄ“pti vai atklāti, nevarÄ“tu bÅ«t nekādas nozÄ«mes. Latvijā eksistÄ“ tÅ«kstošiem uzņēmumu, kuru Ä«pašnieki nav redzami publiskos reÄ£istros, un tas nekad nav bijis un nav iemesls apsÅ«dzÄ“t vai apvainot šos uzņēmumus krāpniecibā.

Spriedumā minÄ“tas manas faktiskas darbÄ«bas nevar kalpot par pierādÄ«jumu krāpnieciskam nodomam, jo identiskas faktiskās darbÄ«bas - proti, uzņēmumu dibināšana, tajā skaitā tādu, kuru akcionāri nav publiski pieejami - katru dienu veic milzÄ«gs skaits uzņēmÄ“ju. Un nav ne mazākā pamata viņus tāpÄ“c turÄ“t aizdomās vai apsÅ«dzÄ“t par kādiem krāpnieciskiem nodomiem.

Savukārt nekādas citas faktiskas darbÄ«bas, kas atšÄ·irtos no tādām, kuras veic jebkurš uzņēmÄ“js, kā var labi redzÄ“t no lietas materiāliem, es neesmu veicis. Es neesmu nevienu krāpis, nevienam melojis, neesmu nevienam uzdevis nevienu krāpt. Nav tādu pierādÄ«jumu, nav tādu liecÄ«bu, dokumentu, neviens neapgalvo, ka es bÅ«tu kādu krāpis, kādam melojis vai uzdevis krāpt vai melot. Pat ar iespÄ“jamo digitālās televÄ«zijas ieviešanas sadārdzināšanu man nav nekāda sakara.

Es nepiedalÄ«jos lÄ«guma noteikumu un summu apspriešanā, izlemšanā un sarunu vešanā par šiem jautājumiem. TomÄ“r, neskatoties uz to, es vÄ“lÄ“tos paust savas šaubas par pirmās instances tiesas spriedumā apgalvoto, ka bÅ«tu bijis kāds nelikumÄ«gs lÄ«guma sadārdzinājums.

Lai par to spriestu, bÅ«tu nepieciešams vispirms noteikt, kas ir likumÄ«gs sadārdzinājums. Tiesai tad bÅ«tu jānorāda, kāds peļņas lÄ«menis uzņēmÄ“jiem ir pieņemams, likumÄ«gs - to pirmās instances tiesa nav izdarÄ«jusi, jo kaut ko tik absurdu tiesa, protams, vienkārši nevar izdarÄ«t Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«. Neskatoties uz to, tiesa ir atzinusi, ka lÄ«guma sadārdzinājums ir bijis un tas arÄ« ir noziegums.

No savas personīgās uzņēmējdarbības pieredzes es zinu, ka, piemēram, grāmatu veikali Latvijā sadārdzina grāmatas par 100%, un nereti vēl vairāk.

Mazliet papÄ“tot šo jautājumu, es noskaidroju, ka simts procentu uzcenojums nav nekas Ä«pašs. Tā, piemÄ“ram, apģērbam Latvijā plaši pazÄ«stamo Eiropas zÄ«molu veikalos visbiežāk sastopamais uzcenojums ir 800%. Un es pievienoju šeit interneta saiti, kas to apstiprina: http://financenet.tvnet.lv/zinas/338844-visplasak_sastopamais_uzcenojums_apgerbam_latvija_i r_800

Vieglās rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumu asociācija ir izpÄ“tÄ«jusi, ka nereti uzcenojums precÄ“m Latvijas veikalos sasniedz 5000%. Pieci tÅ«kstoši procentu! Saite pievienota:

http://www.gudriem.lv/blog/lv/veikalu-uzcenojums-lidz-pat-5000-latvijas-realitate/

Pat tādam izplatÄ«tam ikdienas produktam kā piens uzcenojums vidÄ“ji ir 47%. Gada procentu likme par kredÄ«tkartes izmantošanu 20-40%. Un tas ir šobrÄ«d. Pirms sešpadsmit, septiņpadsmit gadiem šie skaitļi bija savādāki. Man nav zināms, cik liels sadārdzinājums ir, piemÄ“ram, “Lattelekom” pakalpojumiem, izstrādājot e-veselÄ«bas projektu VeselÄ«bas ministrijas pasÅ«tÄ«jumā, vai cik tas ir liels, bÅ«vÄ“jot ceļus vai remontÄ“jot Mākslas muzeju. Tad kādā veidā pirmās instances tiesnesis J.Stukāns ir noteicis, ka sadārdzinājums digitālās televÄ«zijas ieviešanā bija par lielu? Par lielu salÄ«dzinājumā ar ko? SalÄ«dzinājumā ar pienu vai salÄ«dzinājumā ar džinsiem? PÄ“c šodienas vai pÄ“c divtÅ«kstošo gadu sākuma standartiem? Un cik daudz par lielu ir šis sadārzinājums? Cik liels tas drÄ«kstÄ“ja bÅ«t? Nekas tāds spriedumā nav nedz analizÄ“ts, nedz paskaidrots. Tiesas spriedumā ir izteikts viedoklis bez jebkāda paskaidrojuma vai pamatojuma, ka “Kempmayer”, lai arÄ« bÅ«tu ieviesis digitālo televÄ«ziju, tas ir izpildÄ«jis uzņemtās lÄ«guma saistÄ«bas, bÅ«tu to izdarÄ«jis par pārāk lielu cenu.

Augsti godātā tiesa! NešaubÄ«gi, jebkura uzņēmuma mÄ“rÄ·is ir gÅ«t peļņu. NešaubÄ«gi, ka arÄ« KML akcionāri cerÄ“ja uz peļņu. Nemāku pateikt, cik lielu, bet noteikti cerÄ“ja. Latvijā peļņas lÄ«meni valsts regulÄ“ vienÄ«gi dabiskajiem monopoliem, piemÄ“ram, gāzei, elektrÄ«bai un nesen likumdevÄ“js faktiski noteica ierobežojumus ātro kredÄ«tu industrijas uzņēmumiem, bet visādi citādi Latvijā tāpat kā visās citās Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s uzņēmumu peļņas lÄ«menis netiek nekā ierobežots vai regulÄ“ts un tas mÄ“dz bÅ«t visdažādākais. Es nezinu, kādi argumenti ir vajadzÄ«gi, lai tiesa pateiktu, ka kāds konkrÄ“ts peļņas lÄ«menis uzņēmumam ir par lielu un vÄ“lÄ“šanās to iegÅ«t ir kriminālnoziegums. Pat ja bÅ«tu pierādÄ«ts, ka KML vÄ“lÄ“jās sadārdzināt raidÄ«tāju vai dekoderu cenas par, piemÄ“ram, 100 vai 150 procentiem, tas vienalga nevarÄ“tu bÅ«t krimināli sodāms, jo šÄda lÄ«meņa sadārdzinājumi ir vispārizplatÄ«ta tirdzniecÄ«bas prakse. Taču jāņem vÄ“rā, ka KM un DLRTC lÄ«gums nav tehnikas piegādes lÄ«gums, bet gan pakalpojuma lÄ«gums - lÄ«gums par sistÄ“mas ieviešanu, uzbÅ«vÄ“šanu, katras Latvijas mājsaimniecÄ«bas apgādāšanu ar dekoderiem un pieslÄ“gšanu digitālajai apraidei.

Ja arÄ« bÅ«tu pārliecinoši nodibināts, cik liels bija iecerÄ“tais peļņas procents vai sadārdzinājums, tik un tā bÅ«tu nepieciešami argumenti, kas pateiktu, kāpÄ“c piemÄ“ram 100 vai 150 procentu sadārdzinājums dekoderim ir par daudz, bet piemÄ“ram 15 vai, piemÄ“ram, 21,6 bÅ«tu tieši laikā un kādam tā visa ietekmÄ“ bÅ«tu jābÅ«t uzņēmuma peļņas procentam.

Augsti godātā tiesa! Vēl daži vārdi par to, kas it kā ir bijis mans noziegums. Tātad sprieduma motīvu daļā 219. lapaspusē mēs uzzinām, ka:

“Kriminālprocesa iztiesāšanas laikā nešaubÄ«gi pierādÄ«ts, ka par krāpšanu notiesājamo personu mÄ“rÄ·is bija ar viltu panākt 2002.gada 14.novembra LÄ«guma noslÄ“gšanu, iegÅ«stot tiesÄ«bas ieviest DTVprojektu Latvijā, slÄ“pjot Ä«stos KML Ä«pašniekus, labuma guvÄ“jus. Un motÄ«vs bija, ieviešot DTV projektu, iesaistot fiktÄ«vu uzņēmumu KML un KMLat, kuri imitÄ“ja darbÄ«bu, prettiesiski iegÅ«t materiālu labumu - iedzÄ«voties, sadārdzinot DTV projekta izmaksas. FiktÄ«vus tādā nozÄ«mÄ“, ka nevis KML patiesi pildÄ«tu lÄ«gumu, bet, izmantojot no BBCT saņemto informāciju, pats DLRTC turpinātu realizÄ“t projektu, bet ārÄ“ji radot priekšstatu, ka DTV ievieš KML un KMLat. Katrs par krāpšanu notiesājamais pildÄ«ja savu lomu vÄ“rstu uz krāpšanas izdarÄ«šanu, tas ir, ar viltu iegÅ«t DLRTC mantu, un katrs saņēma atlÄ«dzÄ«bu par savu darbÄ«bu un nozÄ«mi.”

Spriedumā rakstÄ«ts: “FiktÄ«vus tādā nozÄ«mÄ“, ka nevis KML patiesi pildÄ«tu lÄ«gumu, bet, izmantojot no BBCT saņemto informāciju, pats DLRTC turpinātu realizÄ“t projektu, bet ārÄ“ji radot priekšstatu, ka DTV ievieš KML un KMLat.”

Augsti godātā tiesa, tāda iecere nevarÄ“ja pastāvÄ“t un lietas materiāli to apstiprina. Katrs var lietā redzÄ“t, ka DLRT lÄ«gums ar BBCT bija Ä«slaicÄ«gs, tika izbeigts, netika plānots to atjaunot un tātad nekādā veidā nebija iespÄ“jams, ka KML saņemtu informāciju no BBCT un izmantotu to digitālās televÄ«zijas ieviešanā. Tāds mans plāns vai nolÅ«ks nepastāvÄ“ja, neviens nav liecinājis, ka tāds plāns bÅ«tu pastāvÄ“jis, un neviena darbÄ«ba to neapliecina. Kā redzams no lietas materiāliem, vienÄ«gā BBCT sniegtā informācija, ko KML varÄ“ja izmantot, bija tā sauktās raidÄ«tāju apsekošanas burtnÄ«ciņas. Par šo “burtnÄ«ciņu” pastāvÄ“šanu un iespÄ“jamo izmantošanu es uzzināju tikai tiesas zālÄ“ un nekad neesmu ne apsÅ«dzÄ“ts, ne turÄ“ts aizdomas par to, ka man bÅ«tu bijis jel kāds sakars ar tam.

Tāpat nav pamatots apgalvojums, ka DLRTC būtu bijis īstais DTV ieviesējs, bet KML tikai imitētu darbību. DLRTC nebija nedz vairāk cilvēku nedz kompetences kā tas bija KML.

DLRTC nebija, un tie neplānoja pieņemt darbā speciālistus, kas bÅ«tu kompetenti starptautiskās tirdzniecÄ«bas, nodokļu plānošanas, muitas, loÄ£istikas, apdrošināšanas, tolaik aktuālo valÅ«tas risku vadÄ«šanā un visos citos jautājumos, kurus saskaņā ar noslÄ“gto lÄ«gumu DLRTC iepirka kā ārpakalpojumu. Citiem vārdiem sakot, DLRTC nebija neviena, kas varÄ“tu paveikt H.Krongorna darbu, neviena, kuram bÅ«tu U.Kokina kompetence un neviena, kuram bÅ«tu J.Ulmaņa pieredze. Lai pieslÄ“gtu katru Latvijas mājsaimniecÄ«bu digitālajai apraidei, bija nepieciešami visdažādāko kompetenču cilvÄ“ki ar nacionāla mÄ“roga projektu ieviešanas pieredzi, kurus DLRTC skatÄ«jumā no KM puses reprezentÄ“ja vairāku televÄ«ziju izveidotājs un lielākā Latvijas televÄ«zijas kanāla tobrÄ«d Ä£enerāldirektors Andrejs Ä’Ä·is. NolÄ«gt ārpakalpojumu no DLRTC viedokļa bija gudrs un pamatots lÄ“mums, jo tas pasargāja DLRTC no visiem iespÄ“jamiem riskiem, sadārdzinājumiem, valÅ«tas kursu svārstÄ«bu radÄ«tiem zaudÄ“jumiem, montāžas, bÅ«vniecÄ«bas, tehnoloÄ£iskām kļūdām un problÄ“mām. Visus šos riskus bija uzņēmies apakšuzņēmÄ“js un visas šo risku vadÄ«bai un procesa nodrošināšanai nepieciešamās kompetences vai nu jau bija, vai bÅ«tu tālāk piesaistÄ«jis KML. Ja kāds tam iebilstu un teiktu, ka KM un KMLat nebija pietiekami daudz speciālistu, tad ir jāatceras, ka DLRTC to bija vÄ“l mazāk. Saskaņā ar pirmās instances spriedumu sanāk, ka viens pats G.Spunde, vienÄ«gais televÄ«zijas jomā profesionālais cilvÄ“ks DLRTC, bÅ«tu bijis patiesais DTV ieviesÄ“js, bet KMLat tikai imitÄ“tu ieviešanu. Tāds apgalvojums ir acÄ«mredzami absurds. Ja šo darbu varÄ“ja paveikt G.Spunde viens pats tad to varÄ“ja arÄ« J.Zips viens pats. Ja savukārt pieņem, ka G.Spundem bÅ«tu palÄ«dzÄ“jis A.PlÅ«me vai A.JanÄ“vics, tad J.Zipam varÄ“tu palÄ«dzÄ“t attiecÄ«gi gan J.Ulmanis gan J.Svārpstons. Spriedumā ne ar ko nav pamatots apgalvojums, ka KML bÅ«tu bijis spÄ“jÄ«gs vienÄ«gi imitÄ“t darbÄ«bu, kamÄ“r DLRTC pilnÄ«bā spÄ“jÄ«gs realizÄ“t projektu.

DLRTC nebija nedz cilvÄ“ku, nedz pieredzes, lai ieviestu digitālo televÄ«ziju nepiesaistot apakšuzņēmÄ“jus un tā ir normāla prakse valsts pārvaldÄ“.

Sprieduma 712. lapaspusÄ“ ir teikts: “Par nodomu liecina arÄ« vÄ“lāk realizÄ“tā rÄ«cÄ«ba, nodrošinot KML struktÅ«ras izveidi un iesaisti DTV realizÄ“šanā un lÄ«dzdalÄ«ba visa turpmākā procesā, veicot darbÄ«bas ar nolÅ«ku iegÅ«t faktisku varu par DLRTC finanšu lÄ«dzekļiem. Par apsÅ«dzÄ“to nolÅ«ku arÄ« liecina fakti par nepatiesas informācijas sniegšanu satiksmes ministram, Latvijas sabiedrÄ«bai un nepatiesas informācijas norādÄ«šana 14.11.2002. LÄ«gumā. ApsÅ«dzÄ“to nodarÄ«juma subjektÄ«vo pusi raksturo viņu faktiskās darbÄ«bas.”

Augsti godātā tiesa, satiksmes ministrs savās liecÄ«bās gan ir norādÄ«jis, ka viņš nebija lÄ“muma pieņēmÄ“js un viņa “piekrÄ«tu” esot nozÄ«mÄ“jis atļauju pieņemt jebkādu lÄ“mumu. Tas nozÄ«mÄ“, ka viņu nevarÄ“ja apkrāpt, ja jau viņš nepieņēma nekādus lÄ“mumus. Lai vai kā, augsti godātā tiesa, es nezinu, kurš sniedza nepatiesu informāciju satiksmes ministram, bet es tas noteikti nebiju. Es esmu dzÄ«vÄ“ pāris reižu pārmijis dažus vārdus ar cienÄ«jamo A.Gorbunova kungu, vienu no manā izpratnÄ“ izcilākajiem Latvijas valstsvÄ«riem, taču mÄ“s tajā laikā pārstāvÄ“jām asi konkurÄ“jošus, pat naidÄ«gus politiskus spÄ“kus. Es pilnÄ«gi noteikt nebÅ«tu varÄ“jis viņu nekādā veidā apkrāpt un nekas tāds arÄ« nav noticis. Es neesmu pat kontaktÄ“jies ar viņu šajā sakarÄ«bā, un tas viss ir skaidri redzams lietas materiālos. Tāpat es nezinu, par kādu nepatiesas informācijas sniegšanu Latvijas sabiedrÄ«bai te ir runa, taču cik es atceros, Latvijas sabiedrÄ«bai lÄ«dz lÄ«guma noslÄ“gšanai nekāda informācija par lÄ«gumu vai KM vispār netika sniegta un Latvijas sabiedrÄ«ba arÄ« nepieņēma nekādus lÄ“mumus šajā sakarā, tā kā nevarÄ“ja tikt apkrāpta, bet jebkurā gadÄ«jumā, es noteikti neesmu tas, kurš bÅ«tu sniedzis sabiedrÄ«bai kādu nepatiesu informāciju un es neesmu arÄ« kādu nepatiesu informāciju norādÄ«jis lÄ«gumā.

Lietas materiālos ir skaidri redzams, ka es neesmu nekādas šÄdas, pat potenciāli krāpnieciskas, darbÄ«bas veicis un mans vienÄ«gais noziegums ir it kā esošs nodoms veikt šÄdas darbÄ«bas. Savukārt šis mans nodoms tiek pierādÄ«ts ar M.Paudera vārdiem, ka LVRTC viens no galvenajiem uzdevumiem bija uzturÄ“t un modernizÄ“t radio un televÄ«zijas apraidi Latvijas Republikā, kā arÄ« ar izrakstu no reÄ£istra par LNT akcionāriem un valdi un ar to, ka A.Ä’Ä·is neinformÄ“ja Traubergu un citus padotos par saviem nākotnes plāniem. TiešÄm neapgāžami pierādÄ«jumi, kuri izslÄ“dz jebkādas šaubas par manu vainu!

VÄ“l daži vārdi par it kā notikušo nelegāli iegÅ«to naudas lÄ«dzekļu “atmazgāšanu”. Ja mans mÄ“rÄ·is, kā ir uzskatÄ«jusi pirmās instances tiesa, bija legalizÄ“t noziedzÄ«gi iegÅ«tus lÄ«dzekļus savās personiskajās interesÄ“s, tad kāpÄ“c man nepietika ar SIA “Sofists”, kāpÄ“c man bija vÄ“l nepieciešams organizÄ“t reālu tehnikas piegādi caur uzņēmumiem Maltā un GÄ“rnsijā? Kur ir slavenā loÄ£ika? ArÄ« tehnikas sadārdzināšanu bÅ«tu iespÄ“jams veikt, neiesaistot papildu starpniekus. Likums neaizliedz arÄ« Latvijas uzņēmumiem iepirkt preci lÄ“tāk un pārdot dārgāk. Tieši otrādi, tā ir visizplatÄ«tākā uzņēmÄ“jdarbÄ«bas forma. Tāpat kritiku neiztur tiesneša secinājums, ka šie starpnieki tika veidoti, lai konkrÄ“tās naudas summas iegÅ«tu Liepnieks, A.Zabeckis un H.Krongorns. KāpÄ“c lai “Kempmayer” akcionāri un direktori noskatÄ«tos, kā šie trÄ«s cilvÄ“ki iegÅ«st tik ievÄ“rojamas summas? Ja jau šÄ« nauda bÅ«tu sadārdzināšanas rezultātā iegÅ«ta peļņa, tad tā bÅ«tu jādala starp KML akcionāriem. Ir tikai viens loÄ£isks izskaidrojums un šo uzņēmumu pastāvÄ“šanas izskaidrojums. Un tas ir tas, ko pilnÄ«gi vienādi izskaidro VISI apsÅ«dzÄ“tie un VISI liecinieki. Šie starpnieki bija KML grupas uzņēmumi, dibināti šÄdā veidā, lai grāmatvediski netiktu uzskatÄ«ti par saistÄ«tiem uzņēmumiem un lai, optimizÄ“jot nodokļus, iegÅ«tu lÄ«dzekļus KML tālākai saimnieciskajai darbÄ«bai. To visu es esmu norādÄ«jis iepriekšÄ“jās liecÄ«bās un tāpÄ“c, lai netÄ“rÄ“tu laiku, neatkārtošos.

Augsti godātā tiesa.

Es vēlos nedaudz pakavēties pie tā, kāpēc es apgalvoju, ka es vēl aizvien, arī pēc sprieduma apgalvoju, ka nesaprotu apsūdzību.

Kurš kuru apkrāpa?

Tātad, ja lÄ«gums bija krāpniecisks, vai ja tajā ir iekļautas patiesÄ«bai neatbilstošas ziņas, tad loÄ£iski bÅ«tu domāt, ka privātie uzņēmÄ“ji apkrāpa valsts uzņēmuma amatpersonas, liekot tām piekrist, ka, piemÄ“ram, konkrÄ“tās cenas ir izdevÄ«gas, bet viņas tādas patiesÄ«bā nebija.

Tas nozīmētu, ka KM apkrāpa DLRTC.

Tas nav mÅ«su gadÄ«jumus, jo arÄ« Spunde, lÄ«guma parakstÄ«tājs no DLRTC puses, ir apsÅ«dzÄ“ts un notiesāts, kopā ar KM pārstāvjiem par krāpšanu. Ja Spunde darbojās krāpnieku pusÄ“, tad viņu apkrāpt nebija nedz teorÄ“tiski iespÄ“jams, nedz vajadzÄ«gs.

Kā ir redzams no apsūdzības un arī no sprieduma, KM pārstāvji neapkrāpa DLRTC amatpersonas, bet gan visi kopā kādu citu. Kuru?

VarÄ“tu pieņemt, ka KM kopā ar DLRTC vadÄ«tāju Spundi, kopā apkrāpa DLRTC akcionārus, bez kuru piekrišanas Spunde nedrÄ«kstÄ“ja tik lielu lÄ«gumu slÄ“gt, tātad apkrāpa LVRTC un Māri Pauderu konkrÄ“ti.

NÄ“, izrādās tā arÄ« nav jo LVRTC vadÄ«tājs Māris Pauders, kura piekrišana bija nepieciešama, arÄ« ir apsÅ«dzÄ“ts un arÄ« ir darbojies krpāpnieku pusÄ“. Tas nozÄ«mÄ“, arÄ« to, ka arÄ« Spunde tāpat kā neviens no KM nevarÄ“ja krāpt Pauderu, jo Pauders jau pats bija iesaisÄ«ts krāpšanā.

Ja nedz DLRTC amatpersonas, nedz LVRTC amatpersonas krāpt nevajadzēja, jo tās jau darbojās krāpnieku pusē, tad, kuru vajadzēja apkrāpt?

VarbÅ«t LVRTC akcionārus, valsts pilnvarniekus, kuru piekrišana arÄ« bija vajadzÄ«ga, lai noslÄ“gtu šÄdu lÄ«gumu, taču nÄ“, arÄ« tie ir iesaistÄ«ti krāpšanā, arÄ« viņi darbojās krāpnieku pusÄ“, tā kā viņus arÄ« apkrāpt pat teorÄ“tiski nebija iespÄ“jams, un krāpt arÄ« nevajadzÄ“ja.

Tad varbÅ«t LVRTC pilnvarnieki krāpa Satiksmes ministrijas ierÄ“dņus - proti Rudakas kundzi, lai viņa izmantotu savu stāvokli un panāktu ministra piekrišanu? NÄ“, viņi to nedarÄ«ja un nevarÄ“ja darÄ«t, to nebija jÄ“gas darÄ«t, jo Rudakas kundze kā izrādās ari darbojās krāpnieku pusÄ“, lÄ«dz ar to nebija nekādas vajadzÄ«bas viņu apkrāpt.

Tā rezultātā vienÄ«gais cilvÄ“ks, kuru visa šÄ« visai ievÄ“rojamā izmÄ“ra “mafija”, varÄ“ja censties apkrāpt ir satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, jo vienkārši fiziski cita neviena vairs nav, kuru apkrāpt, - visi citi jau ir iesaistÄ«ti un darbojas krāpnieku pusÄ“.

Nevar, nav iespÄ“jams izkrāpt DLRTC vai jekāda cita uzņēmuma mantu, neapkrāpjot nevienu fizisku personu, kuras lÄ“mumi šo mantu sargā. Šajā lietā vienÄ«gais cilvÄ“ks, kuru saskaņā ar apsÅ«dzÄ«bu un spriedumu tātad vajadzÄ“ja krāpniekiem apkrāpt ir satiksmes ministrs.

Pats ministrs liecina, ka viņu nebija pat nekādas jÄ“gas krāpt jo viņš nav lÄ“muma pieņēmÄ“js. Viņa “piekrÄ«tu” un rezolÅ«cijas nenozÄ«mÄ“ neko citu, kā to, ka pilnvarnieki var pieņemt jebkādu lÄ“mumu. Tā ministrs apgalvo. Ja ministrs nebija lÄ“muma pieņēmÄ“js, tad viņu arÄ« pat teorÄ“tiski nevar apkrāpt, jo apkrāpts vai neapkrāpts, viņš tāpat nekādu lÄ“mumu nepieņem.

Ja tiesa uzskata, ka Gorbunova kungs melo un nepareizi apraksta ministra lomu, proti viņa “piekrÄ«tu”, nozÄ«mÄ“ja nevis piekrÄ«tu jebkuram lÄ“mumam, bet piekrÄ«tu slÄ“gt konkrÄ“to lÄ«gumu ar KM, kā to apgalvo šajā lietā apsÅ«dzÄ“tie valsts pilnvarnieki, tad vajadzÄ“tu bÅ«t viegli noskaidrot, kuri ir tie cilvÄ“ki, kas apkrāpa Gorbunovu? Kad un kā viņš tika apkrāpts - kādas bija tikšanās, sarunas, sarakste?

Ja pareizi atceros no lietas materiāliem izriet, ka ministrs par šo jautājumu kontaktÄ“jās vienÄ«gi ar Rudakas kundzi un nav kontaktÄ“jies ne ar vienu no pārÄ“jiem apsÅ«dzÄ“tajiem par šiem jautājumiem. Ja ministrs ir tas, kurš tika apkrāpts, tad visi jautājumi bija uzdodami Inārai Rudakai un, ja viņa varbÅ«t teiktu, ka viņu, kāds uzkÅ«dÄ«ja vai piespieda krāpt ministru, tad varÄ“tu skatÄ«ties tālāk, taču nekā tādu Rudakas kundze nav liecinājusi. Jebkurā gadÄ«jumā es ar ministru neesmu ticies tajā laikā vispār, neesmu ticies un nepazinu arÄ« ar Rudakas kundzi, nevarÄ“ju nekā pat teorÄ“tiski šÄdā krāpšanā piedalÄ«ties.

Jebkurā gadÄ«jumā no sprieduma nav skaidrs, kuras amatpersonas un kā tieši apkrāpa visa šÄ« lielā apsÅ«dzÄ“to krāpnieku grupa, kas patiesÄ«bā pirmo reizi satikās tikai tiesas zālÄ“. Lai apkrāptu uzņēmumu vai izkrāptu kaut ko no tā, ir vienmÄ“r jāapkrāpj kāds cilvÄ“ks, kurš pieņem lÄ“mumus un veic kaut kādas darbÄ«bas, kuras viņš nebÅ«tu veicis bez šÄ«s krāpšanas. Uzņēmumi paši, ja no tiem “izņem” cilvÄ“kus neveic nekādas darbÄ«bas, neparaksta lÄ«gumus, nepārskaita naudu, tos nevar apkrāpt, no tiem neko nevar izkrāpt, neapkrāpjot kādus konkrÄ“tus cilvÄ“kus. Šajā gadÄ«jumā, saskaņā ar apsÅ«dzÄ«bas un sprieduma loÄ£iku DLRTC un LVRTC amatpersonas neviens neapkrāpa, tikai iesaistÄ«ja krāpšanā, kuras upuri tātad nevarÄ“ja bÅ«t viņi paši. Spunde nevarÄ“ja apkrāpt pats sevi, arÄ« Pauders nevarÄ“ja krāpt pats sevi un tā tālāk.

Lai kas šeit bÅ«tu noticis godātā tiesa, tā nebija krāpšana.

Kas attiecas uz mani - augsti godātā tiesa - es Rudakas kundzi vispār nekad dzÄ«vÄ“ nebiju saticis un ar Gorbunovu esmu apmainÄ«jies varbÅ«t četriem teikumiem dzÄ«vÄ“, vispārÄ«gu pieklājÄ«bas sarunu ietvaros, un mani nevarÄ“tu turÄ“t aizdomās par to, ka es šos cilvÄ“kus apkrāpu telepātiski.

Augsti godātā tiesa!

Es neatzÄ«stu savu vainu inkriminÄ“tajos noziegumos. Es esmu notiesāts par nodomu, kāda man nav bijis, un par lietām, kuras es neesmu darÄ«jis un kuras pat neviens neapgalvo, ka es esmu darÄ«jis. PiemÄ“ram, ministra maldināšana, cenas it kā sadārdzināšana, BBCT informācijas izmantošana, LNT darbinieku neinformÄ“šana par A.Ä’Ä·a nodomiem un tamlÄ«dzÄ«gām darbÄ«bām, kurām, pat ja bÅ«tu kāds sakars ar likuma pārkāpšanu, tik un tā nav nekāda sakara ar mani. LÅ«dzu JÅ«s labot pirmās instances spriedumā pieļautās kļūdas un attaisot mani.

Augsti godātā tiesa, ņemot vÄ“rā šÄ«s manas liecÄ«bas sākumā minÄ“to pirmās instances sprieduma “loÄ£iku” ar kuru tiesnesis ir pasludinājis visus apsÅ«dzÄ“tos, kas noliedz savu vainu par meļiem, ņemot vÄ“rā, ka ar loÄ£iku un patiesÄ«bu nav iespÄ“jams atspÄ“kot šÄdus tiesneša argumentus es lÅ«dzu jÅ«s, godātā tiesa, nozÄ«mÄ“t man melu detektora pārbaudi, lai tādÄ“jādi dotu man iespÄ“ju pierādÄ«t, ka, pretÄ“ji pirmās instances spriedumā apgalvotajam, es nemeloju par saviem nodomiem un mÄ“rÄ·iem, iesaistoties šajā projektā. Lai dotu man iespÄ“ju pierādÄ«t, ka es nemeloju, ka patiešÄm sniedzu sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumus un mans nodoms nebija legalizÄ“t noziedzÄ«gi iegÅ«tus lÄ«dzekļus, ka es nevienu nekrāpu un nekādas cenas neesmu sadārdzinājis. LÅ«gumu par poligrāfa ekspertÄ«zes nozÄ«mÄ“šanu iesniegšu rakstiski papildus.

Paldies, tas man šobrÄ«d viss.