Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jo pāris nedēļu dÄ«vainÄ«bas ap Saeimā skatāmajiem grozÄ«jumiem Kriminālprocesa likumā, kas sakrita ar laiku, kad kuluāros tika meklÄ“ts zaļo zemnieku atbalsts Sandras Sondores-Kukules (Reformu partija) iecelšanai Ventspils brÄ«vostas valdÄ“, runā par labu publiski izskanÄ“jušajām aizdomām, ka notikusi politiska tirgošanās. Saeimas 20. marta balsojumi rada aizdomas, ka Aivaram Lembergam “piespÄ“lÄ“juši” arÄ« RP un VienotÄ«bas lÄ«deri, kas varbÅ«t arÄ« nedeva gaidÄ«to rezultātu, toties nodemonstrÄ“ja “kara cirvja aprakšanu”.

Lai arÄ« politiÄ·i vienošanos noliedz, faktiski Kriminālprocesa likums ar Zaļo un zemnieku savienÄ«bas (ZZS) autoritātei Aivaram Lembergam neizdevÄ«gajiem grozÄ«jumiem tomÄ“r ir iestrÄ“dzis, un Saeima tik drÄ«z tos nepieņems. Pateicoties politiÄ·u spÄ“lÄ“m, Saeimā iestrÄ“guši arÄ« likuma grozÄ«jumi, kas attiecas uz pedofilijas upuriem, jo ļautu prioritāri skatÄ«t kriminālprocesus, kuros apsÅ«dzÄ“tais veicis vardarbÄ«bu pret bÄ“rnu. Par šÄdu toreizÄ“jā tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzÄ«tu un valdÄ«bas pieņemtu papildinājumu Kriminālprocesa likuma 14. pantā pirmajā lasÄ«jumā jau bija nobalsojusi Saeima.

ZZS frakcijas vadÄ«tāju Augustu Brigmani nemulsina tas, ka viņa mÄ“Ä£inājums pagarināt likumprojekta izskatÄ«šanu un tagad frakcijas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegtie pÄ“dÄ“jā brīža priekšlikumi paildzina šo grozÄ«jumu pieņemšanu. Brigmanis Pietiek pauda viedokli, ka vardarbÄ«bā pret bÄ“rniem apsÅ«dzÄ“tie tāpat tikšot notiesāti. "Tik sarežģītu likumu nevar sasteigt," saka politiÄ·is.

Deputāts Andrejs Judins (VienotÄ«ba) izmantoja brÄ«di, lai uz likumprojekta otro lasÄ«jumu iesniegtu vÄ“l vienu papildinājumu 14. pantā, par prioritāri izskatāmiem nosakot arÄ« kriminālprocesus, kuros apsÅ«dzÄ“ta “valsts amatpersona, kas ieņem atbildÄ«gu stāvokli”. Skaļi tas netika teikts, bet bija skaidrs, ka tie trāpa arÄ« Ventspils mÄ“ram Aivaram Lembergam. Īpaši “bÄ«stami” tie bÅ«tu, ja Ä¢enerālprokuratÅ«ra nolemtu uzsākt kādu jaunu kriminālprocesu pret Ventspils mÄ“ru, kas šÄda Kriminālprocesa likuma jauninājuma gaismā draudÄ“tu ar ātru tiesas procesu un, iespÄ“jams, notiesājošu spriedumu vÄ“l lÄ«dz rudenÄ« gaidāmajām vÄ“lÄ“šanām.

Tādēļ 20. martā, kad Saeima skatÄ«ja šos priekšlikumus likumprojekta otrajam (pirmspÄ“dÄ“jam) lasÄ«jumam, pārsteigumu neizraisÄ«ja ZZS frakcijas priekšsÄ“dÄ“tāja Augusta Brigmaņa ierosinājums nesteigties ar grozÄ«jumu skatÄ«šanu trešajā, galÄ«gajā lasÄ«jumā, bet noteikt pÄ“dÄ“jo priekšlikumu iesniegšanas termiņu pÄ“c diviem mÄ“nešiem – 19. maijā. Judins Juridiskās komisijas vārdā bija rosinājis priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt jau pÄ“c 10 dienām – 31. martā. Jo ātrāk noslÄ“dzas priekšlikumu iesniegšana galÄ«gajam lasÄ«jumam, jo drÄ«zākas izredzes uz grozÄ«jumu spÄ“kā stāšanos. Pārsvarā ar ZZS un Saskaņas centra balsÄ«m šis priekšlikums arÄ« tika atbalstÄ«ts, kas neizraisÄ«ja pārsteigumu.

DÄ«vainÄ«bas sākās brÄ«dÄ«, kad strÄ«dÄ«go priekšlikumu iesniedzÄ“js Judins sāka meklÄ“t iespÄ“ju lÄ«dz 20. marta plenārsÄ“des beigām vÄ“lreiz nobalsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, panākot, ka grozÄ«jumi tomÄ“r netiek “iesaldÄ“ti”. LÅ«gts restaurÄ“t tās dienas notikumus, Judins atceras, ka apstaigājis koalÄ«cijas partnerus, cenšoties savākt 10 deputātu parakstus, lai plenārsÄ“des dienaskārtÄ«bu papildinātu ar šÄ« lÄ“muma pārbalsojumu. Citu starpā viņš parakstu lÅ«dzis arÄ« RP frakcijas priekšsÄ“dÄ“tājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kura savu parakstu nav likusi, mudinot doties pie partijas biedres Ineses LÄ«biņas-Egneres, kuras kompetencÄ“ esot Juridiskās komisijas likumprojekti. Tā kā LÄ«biņa-Egnere sÄ“dÄ“jusi Prezidijā, Judins nav vÄ“lÄ“jies viņu traucÄ“t un parakstus savācis pie citiem kolÄ“Ä£iem, pārsvarā no VienotÄ«bas. No RP dokumentu parakstÄ«jusi tikai Daina Kazāka.

Kalniņa-Lukaševica, kura ir Sandras Sondores-Kukules tuva domubiedre un kolÄ“Ä£e vÄ“l no kopÄ«ga darba Valsts prezidenta kancelejā (abas redzamas fotogrāfijā), Pietiek noliedz kādas politiskas vienošanās par Kriminālprocesa likuma grozÄ«jumiem kontekstā ar savas partijas biedres iecelšanu Ventspils brÄ«vostas valdÄ“. To, kādēļ viņa nav parakstÄ«jusi lÅ«gumu pārbalsot priekšlikumu iesniegšanas termiņu, politiÄ·e pÄ“c bÅ«tÄ«bas nepamato, vien atgādina, ka to “paraksta tikai 10 Saeimas deputātu, nevis visi 100”. “Ir sasaistÄ«tas divas pilnÄ«gi nesaistÄ«tas tÄ“mas. Viena ostas valdes locekļa virzÄ«šanai nav nekādas saistÄ«bas ar Saeimas Juridiskās komisijas virzÄ«tu Kriminālprocesa likumu,” apgalvo Kalniņa-Lukaševica. Balsojumā par Judina rosināto jauno priekšlikumu iesniegšanas termiņu, ko Saeima tomÄ“r atbalstÄ«ja, RP frakcijas priekšsÄ“dÄ“tāja tomÄ“r nepiedalÄ«jās. Tāpat balsojumā nepiedalÄ«jās arÄ« VienotÄ«bas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tājs Dzintars ZaÄ·is un partijas lÄ«dere Solvita Ä€boltiņa.

Par spÄ«ti tam, ka Judins panāca priekšlikumu iesniegšanas nepagarināšanu, likuma grozÄ«jumu izskatÄ«šana galÄ«gajā lasÄ«jumā tomÄ“r ievilksies. Savus priekšlikumus paguva iesniegt gan ZZS deputātes Reiznieces-Ozolas personā, gan Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš un tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienÄ«ba). Juridiskās komisijas vadÄ«tāja Ilma ÄŒepāne, noliedzot, ka kāds bÅ«tu viņu mÄ“Ä£inājis pierunāt uz šÄ« likumprojekta novilcināšanu, Pietiek norāda, ka jaunajā situācijā ar daudzajiem pÄ“dÄ“jā brīža priekšlikumiem bÅ«s jāprasa papildu atzinumi no ministrijām un grozÄ«jumi visticamāk jāskata Kriminālprocesa likuma apakškomisijā. "Speciāli es neko nevilcināšu," uzsver ÄŒepāne. Viņu politiskajā tirgÅ« neviens neuzdrošinoties iesaistÄ«t.

Judina rosinātie bÅ«tu attiecināmi arÄ« uz RÄ«gas apgabaltiesā jau vairākus gadus izskatāmo tā dÄ“vÄ“to Ventspils amatpersonu lietu. Tas nozÄ«mÄ“tu, ka pat procesa dalÄ«bnieku slimošana vai aizņemtÄ«ba citās lietās procesu vairs nevarÄ“tu aizkavÄ“t tik ļoti, jo tiesnesis nākamo sÄ“di prioritārā kārtÄ«bā nozÄ«mÄ“tu vairs nevis pirmajā brÄ«vajā, bet pirmajā iespÄ“jamajā datumā, atbÄ«dot citu lietu, kurai pÄ“c Kriminālprocesa likuma nav prioritārs statuss.