Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnÄ«gas.

Pirmā ir kriminālprocesa uzsākšana pret 2017. gadā Ventspils baseinā noslÄ«kušÄ zÄ“na vecākiem par to, ka viņi savās nodokļu deklarācijās nav uzrādÄ«juši morālo kompensāciju, ko viņiem izmaksājis Ventspils Olimpiskais centrs un par kuru nodokļi it kā neesot jāmaksā (tātad var pieņemt, ka "ienākumi" nav slÄ“pti ar savtÄ«gu mÄ“rÄ·i).

ApsÅ«dzÄ«ba celta pÄ“c Krimināllikuma 219. panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādÄ«šanu ienākumu deklarācijā par ienākumiem lielā apmÄ“rā, kas pieļauj arÄ« ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu saistÄ«tu sodu.

TÅ«lÄ«t pÄ“c sižeta demonstrÄ“šanas televÄ«zijā prokuratÅ«ra paziņoja, ka šie pagājušÄ gada novembrÄ« VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldÄ“ uzsāktie kriminālprocesi marta pirmajā pusÄ“ jau esot izbeigti prokuratÅ«ras iestādÄ“: abi apsÅ«dzÄ“tie vainu atzinuši, un prokurore nosacÄ«ti atbrÄ«vojusi viņus no kriminālatbildÄ«bas.

Situācija formāli it kā atrisinājusies, tomÄ“r šoks – kā vispār varÄ“ja tik tālu nonākt? – ir palicis, un tiesiskās sistÄ“mas reputācijai nodarÄ«ts neizmÄ“rojams kaitÄ“jums. Pat, ja (ar mokām) var iedomāties, ka iestādes rÄ«kojušÄs saskaņā ar likuma "burtu", situācija ir acÄ«mredzami netaisnÄ«ga un necilvÄ“cÄ«ga.

Diemžēl trÅ«kst atbilžu uz daudziem jautājumiem. KāpÄ“c kriminālprocess vispār tika uzsākts, un kurš konkrÄ“ti to iniciÄ“ja? KāpÄ“c nevienam neienāca prātā vai negribÄ“jās vienkārši piezvanÄ«t zÄ“na vecākiem un lÅ«gt izlabot formālo kļūdu deklarācijā? Vai vairāku tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestāžu "zobrati" tika iegriezti nekompetences un nolaidÄ«bas dēļ vai varbÅ«t apzināti?

KāpÄ“c kriminālprocess par zÄ“na noslÄ«kšanu 2017. gadā lÄ«dz apsÅ«dzÄ«bai vilkās vairāk nekā trÄ«s gadus un pirmā tiesas sÄ“de vÄ“l nav pat notikusi, bet absurdajā "deklarācijas lietā" kriminālprocess lidojis uz priekšu "vÄ“ja spārniem"? Un galu galā – cik daudz allaž pārslogoto nodokļu un tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestāžu resursu ir iztÄ“rÄ“ts, lai uzsāktu un virzÄ«tu lietu, kas tagad iecirtusi briesmÄ«gu robu jau tāpat zemajā sabiedrÄ«bas uzticÄ«bā tiesu varai un valstij kopumā?

Otrs gadījums, kas sabiedrībā raisījis neizpratni, ir prokurora Ulda Cinkmaņa augstskolas diplomu sāga. Juridiskā fakultāte pārbaudē konstatējusi, ka viņa bakalaura darbs ir bijis plaģiāts un, atceļot 2008. gada lēmumu, anulējusi bakalaura diplomu. Arī maģistra darbs esot bijis ar būtiskiem trūkumiem, taču ne tik lieliem, lai to atzītu par galīgu brāķi.

LÄ«dz ar to prokurors var turpināt darbu, jo formālais nosacÄ«jums – maÄ£istra kvalifikācija – palicis spÄ“kā. Bakalaura grāda anulÄ“šana nav izraisÄ«jusi šÄ·ietami loÄ£iskās sekas – maÄ£istra grāda automātisku zaudÄ“šanu. ŠobrÄ«d iznāk, ka prokurors ar vidusskolas diplomu uzreiz ielÄ“cis maÄ£istra godā.

ŠÄ« neparastā situācija uzprasās uz neskaitāmām analoÄ£ijām, lai gan tieslietās tās patiešÄm nav labas gaumes pazÄ«me... Ja noziedzÄ«gi iegÅ«tu naudu izdevies legalizÄ“t, par to iegādātie Ä«pašumi un kapitāldaļas nav aizskarami? Ja kāds lietojis dopingu, viņam nedrÄ«kst atņemt olimpisko medaļu, kur nu vÄ“l diskvalificÄ“t no turpmākajām sacensÄ«bām? Ja precÄ“jies cilvÄ“ks apņem vÄ“l pāris sievu, visas šÄ«s laulÄ«bas ir spÄ“kā arÄ« pÄ“c tam, kad daudzsievÄ«ba nākusi gaismā? Ja muzejs atklājis, ka, pamatojoties uz kļūdainām ekspertÄ«zÄ“m, kādreiz nopircis viltotu Rembranta gleznu, tā vienalga jāpatur kolekcijā kā oriÄ£ināls?