Iesaki rakstu:

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām lÄ«dz manis uzrakstÄ«tām un izdotām grāmatām, lasÄ«tāji zina, ka nespecializÄ“jos uz kādu konkrÄ“tu tematu, bet rakstu par visu, kas man šÄ·iet svarÄ«gs.

Ja ir cerība, ka varu vismaz vienu cilvēku laikus brīdināt, vismaz vienu nelaimi novērst, vismaz vienu muļķību nepieļaut, tad rakstu cerībā, ka tā arī būs. Un gadās, ka manas cerības piepildās. Arī aklai vistai gadās kāds grauds, ja tā neatlaidīgi knābā.

Es neesmu profesionāls žurnālists, nekad šo arodu neesmu mācÄ«jies, neesmu arÄ« profesionāls teātra kritiÄ·is vai politiskais aplÅ«kotājs. Esmu tikai cilvÄ“ks, kurš nav spÄ“jis un pratis izmantot tās iespÄ“jas, kuras man nejaušÄ«ba vai liktenis ir devis.

Manas personiskās neveiksmes un neizdarÄ«bas ir devušas nepieciešamās atziņas un pieredzi, lai ar tām dalÄ«tos, lai ar to palÄ«dzÄ«bu brÄ«dinātu, novÄ“rstu vai nepieļautu.

Šai rakstā paustais var daudziem likt domāt, ka tas uz viņiem neattiecas, ka minÄ“tais jÅ«s neskar. Jums ir tiesÄ«bas uz tādu attieksmi, bet tas neliedz man par to rakstÄ«t.

Pamācības

Nav laikam neviena vÄ«riešu dzimtes un bieži arÄ« sieviešu dzimuma cilvÄ“ku, kuri jaunÄ«bā nebÅ«tu kaut dienu nodarbojušies ar kādu no cīņas veidiem. Nav neviena, kurš nebÅ«tu kaut pagalma lÄ«menÄ« mācÄ«jies atvairÄ«t sitienu, sist tā, lai krÄ«t, un dažādus paņēmienus pret uzbrucÄ“ju ar nazi. Divdesmit pirmajā gadsimtā tÄ«meklÄ« ir gana daudz dažādu video pamācÄ«bu par to.

Neskatiet tos, pirmkārt, tā jÅ«s saÄ«sināt savu dzÄ«vi, jo izniekojat tai atvÄ“lÄ“to laiku, otrkārt, tāpÄ“c, ka tie nevis palÄ«dz, nevis iemāca, bet labākajā gadÄ«jumā maldina. Šie video ar ļoti retiem izņēmumiem ir bÅ«vÄ“ti pÄ“c principa, ka skatÄ«tājs ir nejÄ“ga, nekad nav kāvies un nekad nav sists.

KāpÄ“c uzdrošinos to apgalvot? Neesmu liels cīņas veidu speciālists, bet pat ar manām niecÄ«gajām zināšanām un nelielo pieredzi pietiek, lai apgalvotu, ka visi cīņas paņēmieni, kurus apgÅ«siet no TV ekrāniem, jums nepalÄ«dzÄ“s.

LÄ«dzÄ«gi kā jÅ«s nepaslÄ“psieties un jÅ«s izsekos, ja tas kādiem bÅ«s nepieciešams. JÅ«s varat atteikties no visiem modernajiem sakaru lÄ«dzekļiem, aizlÄ«mÄ“t logus un noblÄ«vÄ“t durvis, jÅ«s vienalga noklausÄ«sies, ja kādam bÅ«s nepieciešams zināt, ko runājat. Varat aprÄ«kot savu dzÄ«vesvietu ar vislabākajiem seifiem, ja kādam bÅ«s ļoti nepieciešams tajā ielÅ«koties, jums palÅ«gs atslÄ“gu vai ļaus atslÄ“gt pašam. No šÄda lÅ«guma jÅ«s nespÄ“siet atteikties vai to nepildÄ«t.

Paņēmieni

Ja jums uzbrÅ«k ar nazi vai kādu citu auksto ieroci, par šaujamieročiem šoreiz ne, kaut šeit rakstÄ«tais pilnÄ«bā attiecas arÄ« uz šÄdiem ieročiem, ir tikai divi paņēmieni, kā aizsargāties.

Daži riskanti paņēmieni ir profesionāļiem, bet visiem pārÄ“jiem ir tikai viens slepenais paņēmiens – bÄ“gt, cik spÄ“ka, neatskatoties un skaļi kliedzot...

Neskaitāmās filmās un pamācībās jums iestāsta, ka uzbrucējs ar nazi spēj veikt tikai noteiktas kustības ar roku un ka tam plaukstas locītava ir stīva. Ka varat satvert aiz rokas uzbrucēju un tam atņemt nazi. Tas ir vairāk nekā naivi.

JÅ«s nekad nespÄ“siet pretoties tam, kurš uzbrukumam ir gatavojies, trenÄ“jies un kurš to mÄ“rÄ·tiecÄ«gi dara. Viņš uzbrÅ«k negaidÄ«ti, pat no slÄ“pņa. Viņš nestāv un negaida, kamÄ“r pielietosiet paņēmienu, viņš ieroci slÄ“pj. DÅ«rienu uztraukuma dēļ jÅ«s pat varat nepamanÄ«t. Tikai, kad noasiņosiet, pamanÄ«siet, ka esat sadurts.

Ja uzbrucÄ“js jums draud ar nazi, tā ir pazÄ«me, ka savainošana nav galvenais. Viņš grib jÅ«s nobiedÄ“t, lai jÅ«s pakļautos viņa gribai. Bet, ja nolÅ«ks ir nogalināt vai savainot, viņš to izdarÄ«s nemanāmi, un pret to nepalÄ«dz pat bÄ“gšana. JÅ«s nevarat visu dzÄ«vi bÄ“gt. Kādreiz ir jāapstājas, kādreiz ir jāiekāpj transportā, kādreiz ir jāatver durvis. Un šais minÄ“tajos un ļoti daudzos neminÄ“tos brīžos jÅ«s esat pilnÄ«bā neaizsargāts.

Pret uzbrucÄ“ju ar nazi nav paņēmienu. Visi, kuri jums Ä«paši internetā vai publikācijās tādas lietas māca, patiesÄ«bā pietuvina jÅ«s nāvei.

No teiktā jāsecina, ka šÄdam draudam esam pakļauti visi, un pret to nav zāļu. Ap mums ir daudz lietu un norišu, kuras mÄ“s nespÄ“jam ietekmÄ“t un kuras nespÄ“jam novÄ“rst. Varam censties dzÄ«vot tā, lai bÅ«tu pÄ“c iespÄ“jas mazāk jāpārvietojas vientuļās ielās, tumšÄs stundās, un tādejādi mazināt apdraudÄ“jumu, bet izvairÄ«ties pilnÄ«bā no tā mÄ“s nespÄ“jam. Neviens. Jo noziedzniekam ir vienalga, kas jÅ«s esat, uzbrukuma brÄ«dÄ« ir tikai viņš un jÅ«s. Un, vai jums ir Ä£enerāļa uzpleči vai atslÄ“dznieka ietÄ“rps, tas viņam ir vienaldzÄ«gi. Esat tikai laupÄ«jums vai upuris, kurš iekļuvis uzbrucÄ“ja nagos.

Ietekme

Vai jūs bieži nonākat pie atziņas, ka būtībā mēs ļoti niecīgi varam ietekmēt savu dzīvi? Vai atzīstat, ka no mums mūsu dzīvē ir ļoti maz kas atkarīgs. Pat, vai laikus nokļūsim darbā, ir atkarīgs ne tik no tā, cikos piecelsimies, bet arī no tā, vai sabiedriskais transports atnāks un būs laikā.

Dzirdu jau sašutušas balsis par to, ka arÄ« viens ir karotājs, ka cilvÄ“ks var ļoti daudz, ir tikai jādomā labas domas...

Pirmkārt, šie gudrinieki nemaz tik gudri nav ir no tās kompānijas, kuri māca pretoties uzbrucÄ“jam ar nazi, pielietojot kādus internetā demonstrÄ“tus paņēmienus, no tās kompānijas, kuri apzināti vai neapzināti maldina.

JÅ«s varat domāt kādas domas gribat un varat pat nedomāt, jÅ«s nevarat ietekmÄ“t ne satiksmes noteikumus, ne nodokļu apmÄ“rus, ne apturÄ“t karus. JÅ«s varat tikai ievÄ“rot satiksmes noteikumus vai maksāt sodus par pārkāpumiem, maksāt nodokļus vai izvairÄ«ties un bÅ«t sodÄ«tiem. JÅ«su pienākums ir piedalÄ«ties karos, bet ne lemt - karot vai ne. Šo profesionāls žurnālists pateiks inteliÄ£entāk, dziļdomÄ«gāk un, neaizvainojot vārgo cilvÄ“ciņu, bet es mauju, kā protu. Jums ir tiesÄ«bas to nelasÄ«t.

Šo rakstu varÄ“tu sadalÄ«t divos, bet, tā kā tajos ir par vienu un to pašu bÅ«tÄ«bu, tad šoreiz divi vienā. No vieglāk saprotamā pie sarežģītākā.

Ja nažu pielietošanu un daža ļaundara uzvedÄ«bu vismaz teorÄ“tiski mÄ“s varam kaut nedaudz ietekmÄ“t, tad kodolieroču esÄ«bu un pielietojumu mÄ“s nespÄ“jam ietekmÄ“t nekā. Neesmu pārskaitÄ«jis auksto ieroču skaitu, bet, ja malkas skaldÄ«šanai paredzÄ“tais rÄ«ks bez Ä«pašas pārbÅ«ves un pielāgošanas ir izmantojams arÄ« kā slepkavÄ«bas ierocis, tad kodolgalviņa nav izmantojama nekam citam, kā tikai iznÄ«cināšanai. Viņai nav cita pielietojuma. Tikai nestāstiet, ka ar kodolenerÄ£iju var ražot arÄ« elektrÄ«bu, pārvietot kuÄ£us... Var, bet kurš saprātÄ«gs cilvÄ“ks ražos kodolgalviņu un tad to pārveidos par elektroÄ£eneratoru?

RÄ«ki

Lai tiktu pie šÄdiem rÄ«kiem, ir jābÅ«t izglÄ«totam, zinošam un ar ietekmi valstÄ«. Muļķis un nejÄ“ga ar šÄdām spÄ“jām nav apveltÄ«ts. Pat slikti vadoņi nemÄ“dz bÅ«t muļķi.

Vai zināt, kāpÄ“c vÄ“l nav sācies kodolkarš? TāpÄ“c, ka tas nav karš, bet kolektÄ«va pašnāvÄ«ba, kurā uzvarÄ“tāju nebÅ«s. Šo ieroču ir saražots tik daudz, ka tie no ieročiem bija pārtapuši par mieru uzturošiem un savaldošiem rÄ«kiem.

Tikko rakstÄ«ju, ka tie, no kuriem ir atkarÄ«gs, vai šÄdus ieročus izmantos, nav muļķi. Viņi zina, ar ko tas beigsies viņiem pašiem. Atceramies, ko nodarÄ«ja pasaulei viena kļūme ÄŒernobiļā! IespÄ“jams, ka viņi ir nelieši, bet ne muļķi. TāpÄ“c kodolkara nebija? Viņi rÅ«pÄ“jās par to, lai tas nesāktos arÄ« kļūmes vai nejaušÄ«bas dēļ.

Cik tad šo cilvÄ“ces eksistenci apdraudošo ieroču bija un ir, kā arÄ« kādas vienošanās to skaitu regulÄ“?

Pavisam nesen Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV vienpusÄ“ji izstājas no LÄ«guma par vidÄ“jā un tuvā darbÄ«bas rādiusa raÄ·ešu likvidāciju. PÄ“c dažām dienām nāca klajā KremlÄ« filmÄ“ta Ä«sfilma, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas aizsardzÄ«bas ministrs Sergejs Šoigu it kā sprieda, ko tagad darÄ«t, ja ASV tā izrÄ«kojas. Īsfilmas varoņu vājās aktiera dotÄ«bas kompensÄ“ja lemtā svarÄ«gums, un tāpÄ“c skatÄ«tāji vairāk centās saprast, kas ir noticis un notiek, nevis to, kāda lÄ«meņa aktieri Ä«steno režisora ieceri.

Šai filmiņā, kuru noskatÄ«jās daudzi miljoni skatÄ«tāju, filmas varoņi bija spiesti izstāties no lÄ«guma par vidÄ“jā un tuvā darbÄ«bas rādiusa raÄ·ešu likvidāciju, jo, ja jau Donalds tā, tad mÄ“s arÄ«. Kas - mÄ“s sliktāki, vai? Filma beidzas ar draudiem cilvÄ“cei, ka Krievija turpmāk izgudros un ražos jaunas raÄ·etes, ar to rÄ“Ä·inieties un sāciet jau baidÄ«ties! Paši vainÄ«gi!

Ko no tā var secināt, atmetot daiļrunÄ«bu. IespÄ“ja, ka notiks kodolkarš, ir kļuvusi reāla, un kodolieroči vairs nav stabilizÄ“jošs faktors. Ja lÄ«dz šim ražoja, lai atturÄ“tu pretinieku no uzbrukuma (tāpÄ“c kodolieročus cenšas iegÅ«t arÄ« daudzas valstis, piemÄ“ram, Irāna, Ziemeļkoreja un citas), tad tagad, pat ja tām ir izdevies uzbÅ«vÄ“t kādas kodolgalviņas un pieskrÅ«vÄ“t dažām raÄ·etÄ“m, tas vairs negarantÄ“, ka viņām neuzbruks. Laiki ir mainÄ«jušies.

Ar šiem lÄ“mumiem ASV un Krievija mÅ«s ir atmetusi vÄ“sturÄ“ gandrÄ«z par gadsimtu. Es nepārspÄ«lÄ“ju, tas ir bÄ«stami un nopietni. Ne tikai man, bet arÄ« Latvijas prezidentam nejautās atļauju izšaut pirmo kodolraÄ·eti. MÄ“s nelemsim, mÄ“s izbaudÄ«sim sekas.

LÄ«dz šim pasaulÄ“ divas naidÄ«gi noskaņotas valstis četrdesmit gadus vairoja kodolieročus un tad trÄ«sdesmit gadus tos iznÄ«cināja. Nu loks ir noslÄ“dzies un sācies jauns. CerÄ«ba ir, ka kādai no pusÄ“m pietrÅ«ks resursu šai sacensÄ«bā un tā bÅ«s spiesta sākt «pārbÅ«vi», kā tas jau reiz bija, un mums bÅ«s iespÄ“ja atkal atmosties un pasludināt «atmodu».

Cik

KarÄ«bu krÄ«zes laikā pasaulÄ“ bija aptuveni trÄ«sdesmit tÅ«kstošu kodolieroču. Ar to pietiktu neskaitāmas reizes iznÄ«cināt skaisto zemi, uz kuras dzÄ«vojam. LeonÄ«da Brežņeva norieta laikā jau bija piecdesmit tÅ«kstoši kodolgalviņu. 1986. gadā vairāk nekā sešdesmit tÅ«kstoši kodollādiņu!

MinÄ“tajos laikos dzÄ«voja ne tikai tie, kuri izgudroja, ražoja un ieviesa kodolieročus, bet arÄ« tādi, kuri apzinājās, ka pat plinte, kura karājas uz sienas, var izšaut. Å…ikitas HrušÄova valdÄ«šanas laikā kodolvalstis vienojās pārtraukt kodolizmÄ“Ä£inājumus Å«denÄ« un gaisā. 1968. gadā, kad Padomju SavienÄ«bā jau valdÄ«ja LeonÄ«ds Brežņevs, vienojās neizplatÄ«t kodolieročus, un 1972. gadā ieviesa ierobežojumus kodolbruņojuma skaitam. PiemÄ“ram, ja kāda no pusÄ“m bÅ«vÄ“ja zemÅ«deni vai karakuÄ£i ar desmit kodolraÄ·etÄ“m, tad tai bija pienākums likvidÄ“t desmit raÄ·etes, kas izvietotas uz zemes.

Šai pašÄ gadā tika parakstÄ«ts lÄ«gums par pretraÄ·ešu aizsardzÄ«bas sistÄ“mu izveidi. Tā sauktais pretraÄ·ešu lÄ«gums. LÄ«gums noteica, ka lÄ«gumslÄ“dzÄ“jpuses, kuras bija saražojušas desmitos tÅ«kstošu kodolieroču, apņēmās turpmāk atteikties no pretraÄ·ešu aizsardzÄ«bas. Puses apņēmās neaizsargāties pret iespÄ“jamiem raÄ·ešu uzbrukumiem! KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka tikai tad, kad pusÄ“m nav lÄ«dzekļu, ar ko aizsargāties, tās ir spiestas iznÄ«cināt jau esošos kodolieročus un nodrošināt, lai cita lÄ«gumslÄ“dzÄ“jpuse varÄ“tu to kontrolÄ“t, iegÅ«stot tādas pašas tiesÄ«bas.

ŠÄdas vienošanās, kuras rezultātā pusÄ“m nav pretraÄ·ešu aizsardzÄ«bas, samazina iespÄ“ju, ka kāda no pusÄ“m varÄ“tu pirmā pielietot kodolieročus, jo šÄds lÄ«gums garantÄ“, ka kodolkara gadÄ«jumā abas puses ies bojā, un tas attur no uzbrukuma.

No bojāejas un kodolkara sākuma izdevās izvairīties. Bet pasaule bija mainījusies. Kodolieroči nu bija ne tikai Padomju Savienībai un Amerikas Savienotām valstīm, bet arī citām. Tas mainīja stratēģiju.

Septiņdesmito gadu beigās PadomjuSsavienÄ«bas raÄ·etes bija notÄ“mÄ“tas ne tikai pa ASV, bet arÄ« pret citām NATO valstÄ«m, lÄ«dzÄ«gi rÄ«kojās arÄ« ASV. ASV izvietoja kodolraÄ·etes Eiropā un notÄ“mÄ“ja uz padomju sadraudzÄ«bas valstÄ«m. Šai bruņošanās drudzÄ« Padomju SavienÄ«ba gadā izvietoja ārpus Padomju SavienÄ«bas ap divsimt kodolraÄ·ešu.

1987. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS prezidents Mihails Gorbačovs noslÄ“dza vienošanos, ka tiks iznÄ«cinātas visas ar kodolgalviņām aprÄ«kotās raÄ·etes, kuru darbÄ«bas attālumi ir no pieciem simtiem lÄ«dz pieciem tÅ«kstošiem kilometru. Tās, kuras tika izvietotas Eiropā.

LÄ«dz 1991. gadam šÄ lÄ«guma ietvaros Padomju SavienÄ«ba iznÄ«cināja ap 1800 šÄdu raÄ·ešu, bet ASV ap astoņsimt piecdesmit. Šai bruņošanās sacensÄ«bā tobrÄ«d ASV bija atpalikušas no Padomju SavienÄ«bas.

Tās bija bÅ«tiskas izmaiņas. LÄ«dz 1987. gadam kodolieroču skaits pasaulÄ“ strauji auga, bet pÄ“c R. Reigana un M. Gorbačova lÄ«guma parakstÄ«šanas, tā skaits bÅ«tiski samazinājās.

Neilgi pirms PSRS sabrukuma, 1991. gadā M. Gorbačovs ar ASV paspÄ“ja parakstÄ«t vÄ“l vienu vÄ“rienÄ«gu lÄ«gumu par starpkontinentālo stratÄ“Ä£isko kodolraÄ·ešu skaita samazināšanu. Saskaņā ar šo lÄ«gumu katrai no pusÄ“m drÄ«kstÄ“ja bÅ«t ne vairāk par sešiem tÅ«kstošiem kodolgalviņu. Viss pārÄ“jais bija jāiznÄ«cina. Ja 1986. gadā pusÄ“m kopā bija sešdesmit tÅ«kstoši kodolgalviņu, tad pÄ“c jaunā lÄ«guma bija jāpaliek divpadsmit tÅ«kstošiem kodolieroču.

LÄ«dz 2001. gadam šis lÄ«gums tika izpildÄ«ts. Tad Boriss Jeļcins parakstÄ«ja nākamo lÄ«gumu par kodolieroču samazināšanu, un pÄ“dÄ“jo lÄ«gumu parakstÄ«ja Dmitrijs Medvedjevs. Ja šis D. Medvedjeva lÄ«gums tiks izpildÄ«ts tad 2020. gadā ASV bÅ«s tikpat kodolieroču, cik bija 1953. gadā, bet Krievijai to bÅ«s tikpat, cik bija Padomju SavienÄ«bai 1960. gadā. Tas ir - katrai pusei 1650 kodolgalviņas.

Kontrole

Runa jau nav tikai par kodolgalviņu skaitu, bet arÄ« par kontroles sistÄ“mu. Atbruņošanās rezultātā valstis vienojas par ticamu un pārbaudāmu kontroli, no kuras izriet konsultācijas, novÄ“rošanas, inspicÄ“šanas, novÄ“rošanas no satelÄ«ta un cits. Starp valstÄ«m tiek izveidoti tieši šim nolÅ«kam paredzÄ“ti sakari starp valstu vadÄ«tājiem un speciālistiem. Tiek izveidota stabila sistÄ“ma, kura pasargā no kodolieroču izmantošanas pat tad, ja kādam prātā jukušam Ä£enerālim šÄda vÄ“lme rodas. Ä¢enerālis spÄ“j pavÄ“lÄ“t, bet, lai pavÄ“les Ä«stenojas, ir nepieciešami arÄ« prātā jukuši izpildÄ«tāji, un šÄda kontroles un sakaru sistÄ“ma samazina šo risku.

Un nu?

Kas ir noticis ar panākto? Vairāk nav nekādas vienošanās, nekādas kontroles, nekādas uzraudzÄ«bas un ar laiku mazināsies arÄ« izpildÄ«tāju saziņa. Pie kā tas var novest? Pie situācijas, kuras aprakstÄ«ju raksta sākumā. Mums var uzbrukt ar nazim lÄ«dzÄ«gu priekšmetu raÄ·etes izskatā, no kura neizdosies izvairÄ«ties nevienam. Tas ir tikai laika jautājums, dažu stundu vai minÅ«šu, kad vairs nebÅ«s, kam apdraudÄ“t citus ar nazi. MÅ«su vairs nebÅ«s...

Es neapgalvoju, ka tā būs, bet uzsveru, ka tāda varbūtība pastāv gan.

MÄ“s tam pretoties nevaram un nespÄ“jam notikumus ietekmÄ“t. Šai ziņā mÄ“s esam nolemti nevis liktenim, bet nejaušÄ«bas varai. Var, protams, organizÄ“t manifestācijas, piketus, drukāt skaidrojošus un kauninošus bukletus, bet pret neliešiem tas nedarbojas. Nelieši jau tāpÄ“c arÄ« ir nelieši, ka viņi nebija mājās brÄ«dÄ«, kad dalÄ«ja kaunu...