Iesaki rakstu:

VienÄ«gais skaļais, ko dzird no VeselÄ«bas ministrijas un ministres Andas ÄŒakšas puses, ir - dodiet naudu. Nu jau ir tikušas izskatÄ«tas pilnÄ«gi visas versijas par finansÄ“juma modeļa maiņu - palielināt PVN, palielināt un vai iezÄ«mÄ“t 1% sociālā nodokļa veselÄ«bas aprÅ«pei, kā pÄ“dÄ“jā versija jau izskan palielināt finansÄ“jumu uz bÅ«tiska valsts deficÄ«ta rÄ“Ä·ina, kas nesÄ«šot aptuveni 300 miljonus eiro.

Tas jau sāk atgādināt Tautas partijas solÄ«tos treknos gadus, kur visu tÄ“rÄ“ja šodienai, nedomājot, kas bÅ«s rÄ«t. Māris Kučinskis kā bijušais TP biedrs slavināja TP politiku, kur pozitÄ«visma kampaņā to atbalstÄ«ja Andrejs Ä’rglis, Jānis Gardovskis, Dzintars Mozgis un citi atpazÄ«stami cilvÄ“ki, kuriem šodien par to negribas runāt. Bet tradÄ«cijas medicÄ«nā ir saglabājušas un atdzimušas.

Laikam jau izmisÄ«ga naudas meklÄ“šana ir vienÄ«gais, ar ko nodarbojas ÄŒakša, jo nekādas citas versijas par reformām vairs vispār nedzird. Kaut to, ka nekādu reformu nebÅ«s, bija skaidrs mÄ“nesi pÄ“c ÄŒakšas stāšanās amatā, kad, atsaucoties uz visiem iespÄ“jamiem avotiem un ekspertiem, kā vislabākā tika daudzināta esošÄ sistÄ“ma, tikai naudas ir par maz.

SlimnÄ«cu apvienÄ«bu veidošana vai valsts iestāžu funkciju pārcelšana no vienas otrā, nav reforma, kam gan, izskatās, naivi tic premjers Kučinskis, kurš principā netic, ka kāds no draudzÄ«gā Ministru kabineta kolektÄ«va varÄ“tu mānÄ«ties vai godprātÄ«gi nedarÄ«t savu darbu. ProblÄ“mas sākas ārpus MK, kad procesos pieslÄ“dzas koalÄ«cijas partneri un Saeima, tad viss sašÄ·obās, un vÄ“l jau EK komisijas eksperti, kas nemitÄ«gi atgādina par neefektÄ«vo veselÄ«bas aprÅ«pi Latvijā.

Interesanti, ka par 300 miljoniem pÄ“dÄ“jā finansÄ“šanas versijā kā iespÄ“jamais izlietojums izskan aparatÅ«ras iegāde Austrumu un Stradiņu slimnÄ«cām. VÄ“l pavisam nesen, lielā steigā gada beigās veselÄ«bas iekārtu un infrastruktÅ«ras vajadzÄ«bām tika sadalÄ«ti 174 miljoni eiro ES struktÅ«rfondu naudas - un tagad jau top jauni pieprasÄ«jumi?

Stradiņu slimnÄ«cas bÅ«vniecÄ«bai tiek novirzÄ«ti jau šobrÄ«d gandrÄ«z visi brÄ«vie lÄ«dzekļi, tagad tiek pirkta superdārga un moderna aparatÅ«ra. Bez konkursa ieceltā valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Ilze Kreicberga jau staigā ar konkrÄ“tu aparatÅ«ru nosaukumiem, cenām, kas konkursā jāiepÄ“rk, tā ka par godÄ«gu konkursu, kur uzvarÄ“s labākais vai lÄ“tākais, te vispār runas nav. Iepirkumu specifikācija tiek rakstÄ«ta nevis, lai meklÄ“tu atbilstošÄko, bet otrādi, lai atsistu visus nevajadzÄ«gos, bet pa lielam jau nav pirmais konkurss, kur jau pirms izsludināšanas skaidrs, kas uzvarÄ“s.

Jaunās telpas Stradiņu slimnÄ«cā ir skaistas, tikai cik no tām tiešÄm tiks izmantotas slimnieku ārstÄ“šanai. Lielie koridori, plašie logi, cik izmaksās to visu apsildÄ«šana, tÄ«rÄ«šana? Izskatās, ka Stradiņi pretendÄ“ uz dārgāko lietderÄ«gā kvadrātmetra bÅ«vniecÄ«bas un uzturÄ“šanas izmaksām, un tā ir tikai pirmā kārta, bet arÄ« ar otrās kārtas pabeigšanu vÄ“l slimnÄ«ca nebÅ«s pabeigta.

Visas iekārtas tiek pirktas dārgu luksus auto lÄ«menÄ«, ar jaunajām laboratorijas iekārtām un to jaudu var mierÄ«gi apkalpot visu valsti. Tikai reti kurš aizdomājas, ka arÄ« iekārtām un analizatoriem veic tehnisko apkopi tāpat kā mašÄ«nām, bet dārga auto kārtÄ“jā lielā apkope izmaksā tik, cik desmit gadus vecs vidÄ“jais auto, - no kādiem avotiem tiks segtas šÄ«s izmaksas?

ÄŒakšas apgalvojums, ka tiek mazinātas rindas uz ambulatorajiem pakalpojumiem faktiski ir peļņas kāpums privātām iestādÄ“m, ne velti pati ÄŒakša ir apstiprinājusi, ka ambulatorie pakalpojumi ir labi apmaksāti, taču cenas vai tarifus uz tiem nepārskata.

Tā kā nav plānots ievÄ“rojami pārdalÄ«t ambulatorās kvotas, tad kā Stradiņu slimnÄ«ca taisās ar jauno superaparatÅ«ru pelnÄ«t? Vājā Kreicbergas menedžmenta rezultāta DzemdÄ«bu namā ne tikai nav attÄ«stÄ«ts ambulatorais bloks, bet arÄ« esošie darbinieki ir pametuši darbavietas, krÄ«t kvalitāte, un samazinās dzemdÄ«bu gadÄ«jumu skaits.

Vai tagad ÄŒakša dod milzÄ«gus lÄ«dzekļus Stradiņu bÅ«vniecÄ«bai, bet pÄ“c laika tie atkal tiks pieprasÄ«ti uzturÄ“šanai, jo Austrumu slimnÄ«cas jaunais operāciju bloks jau šobrÄ«d ir pustukšs, - nav pamatojuma, ka Stradiņi pÄ“kšÅ†i kļūs par Baltijas ekselences centru, kurš bÅ«s visiem pirmā izvÄ“le un kurp dosies ārstÄ“ties ikviens, kam bÅ«s tāda vajadzÄ«ba.

Kaut nav, ko satraukties par naudas trÅ«kumu medicÄ«nā, - pavisam nesen VeselÄ«bas ministrijas iepirkumā "Eksperta - konsultanta pakalpojumi rekomendāciju veselÄ«bas veicināšanas un slimÄ«bu profilakses pasākumu Ä«stenošanai, izstrādāšanai un aktualizÄ“šanai" uzvarÄ“ja Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba (LÄ€B), liecina informācija Iepirkumu biroja mājaslapā. Ä€rstu biedrÄ«ba šo pakalpojumu veiks par 18 983 eiro.

LÄ€B mājaslapā informācija liecina, ka Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba dibināta 1988. gadā. BiedrÄ«bas darbÄ«bas mÄ“rÄ·is ir veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas un ārstu kvalifikācijas pastāvÄ«ga pilnveidošana, Latvijas ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvÄ«ba, tautas veselÄ«bas veicināšana, veselÄ«bas aprÅ«pes organizācijas uzlabošana, medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas pilnveidošana, kā arÄ« ārstu Ä“tikas principu popularizÄ“šana un to ievÄ“rošanas kontrole. LÄ€B nav arÄ« akreditÄ“ta kā izglÄ«tÄ«bas iestāde vai reÄ£istrÄ“ta kā zinātnes institÅ«ts.

Jautājums ir cits - kāpÄ“c VM, kuras pakļautÄ«bā strādā SlimÄ«bu profilakses un kontroles centrs (SPKC), kura pamatfunkcijās ietilpst visi iepirkumā minÄ“tie procesi, ir jāsludina šÄds konkurss? Vai SPKC direktora vietnieks Dzintars Mozgis tagad darba laikā vienlaicÄ«gi bÅ«s gan kā direktora vietnieks, gan eksperts no LÄ€B? Kaut gan arÄ« Mozga CV neliecina, ka viņa izglÄ«tÄ«ba, sertifikāti vai darba pieredze ļautu pretendÄ“t uz eksperta lomu veselÄ«bas veicināšanā vai profilaksÄ“.

VM koridoros jau kādu laiku virmo ideja par Ä€rstniecÄ«bas likuma izstrādāšanas uzticÄ“šanu LÄ€B, par to maksājot nepilnus 100 000 eiro. VarbÅ«t VM jāpārvÄ“rš par vienu konkursa komisiju, kas visus jautājumus un likuma rakstÄ«šanu sludinātu konkursa veidā, ko pÄ“c tam nodotu valdÄ«bai vai Saeimai?

PÄ“dÄ“jos gados ir bijuši mazspÄ“jÄ«gi ministri, un spilgtākais no tiem – IngrÄ«da Circene, kas, cerot izbÄ«dÄ«t savu finansÄ“šanas modeli, praktiski nedarÄ«ja neko, izņemot Mātes un bÄ“rna plānu apstiprināšanu, kā rezultāta mātes un bÄ“rna mirstÄ«bas rādÄ«tāji tikai pasliktinājās. Taču ÄŒakša pat nevar nodrošināt ka VM un padotÄ«bas iestādes pilda pamatfunkcijas, tik novājināta šobrÄ«d ir valsts pārvalde, un tik nekompetenti cilvÄ“ki ir vadošos amatos.