Iesaki rakstu:

PazÄ«stamais matemātiÄ·is, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas Ä«stenais loceklis, Vaterlo universitātes Kvantu skaitļošanas institÅ«ta profesors Andris Ambainis neko nesaprot no faktiem, un tā vispār ir „konspirācija” - šÄda ir komentāra bÅ«tÄ«ba, ko pÄ“c ilgākām pārdomām sniedzis bÄ“dÄ«gi slavenās suņu barÄ«bas Dogo ražotāja, uzņēmuma Tukuma straume valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Aivars Podnieks. ReizÄ“ ar Podnieka komentāru atkārtoti publicÄ“jam arÄ« Ambaiņa aplÄ“ses un to skaidrojumu.

MatemātiÄ·is: sunim, kas Ä“d „Dogo”, risks saslimt ir nevis 23, bet 63-115 reižu lielāks

Pirms dažām nedēļām es Facebook uzrakstÄ«ju aprÄ“Ä·inu par Dogo un suņu saslimšanu ar barÄ«bas vada dilatāciju (megaesophagus). Toreiz es rakstÄ«ju, ka Dogo Ä“d 40% no visiem Latvijas suņiem, bet starp saslimušajiem Dogo Ä“d veseli 94% un, parÄ“Ä·inot proporcijas, sanāk, ka sunim, kas Ä“d Dogo, risks saslimt ar šo nāvÄ“jošo slimÄ«bu ir 23 reizes lielāks nekā sunim, kuru ar Dogo nebaro.

Gribu labot kļūdu. 40% no visiem Latvijas suņiem Dogo neÄ“d. Šis bija pirmais skaitlis, ko es redzÄ“ju diskusijās par Dogo, un es to pirms izmantošanas aprÄ“Ä·inos Ä«paši nepārbaudÄ«ju. Vairāk lasot par šo tÄ“mu, konstatÄ“ju, ka Dogoražotājs Tukuma straume parasti nosauc krietni mazākus skaitļus par savu tirgus daļu Latvijā. Šajā intervijā viņi saka, ka Dogo tirgus daļa Latvijā ir starp 12% un 20% https://t.co/nzE7We5g3s, un gandrÄ«z visās citās viņu intervijās skaitļi ir lÄ«dzÄ«gi.

Šos mazākos skaitļus apstiprina arÄ« Jana Simanovska atrastie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, saskaņā ar kuriem Tukuma straume saražo 12% no Latvijā pārdotās suņu un kaÄ·u barÄ«bas. CSP nav datu par to, kas sanāk, ja skaita tikai suņu daudzumu, bet, redzot 12% skaitli suņu un kaÄ·u barÄ«bai kopā, neizskatās ticami, ka suņu barÄ«bai Tukuma straumes daļa bÅ«tu lielāka par 20%. Un mÄ“s nonākam pie tā paša "starp 12% un 20%". Tie, kam ir pieeja neatkarÄ«gu tirgus pÄ“tÄ«jumu datiem, arÄ« apstiprina lÄ«dzÄ«gu skaitli.

Tātad mans aprÄ“Ä·ins jākoriģē. Ja Dogo tirgus daļa suņu barÄ«bai ir starp 12% un 20%, tad sunim, kas Ä“d Dogo, risks saslimt ir nevis 23 reizes lielāks, bet starp 63 un 115 reizÄ“m lielāks. Un izskaidrot suņu saslimšanu ar nevienam nezināmu faktoru, kas nav Dogo barÄ«ba, kļūst vÄ“l grÅ«tāk.

P.S. Manas iepriekšÄ“jās pārdomas Facebook ir izpelnÄ«jušÄs atbildi ZemkopÄ«bas ministrijas mājas lapas sadaļā "Presei". (Pirmais gadÄ«jums, kad ZM izplata atbildi presei uz privātpersonas pārdomām Facebook'ā?) Kad bÅ«s laiks (pÄ“c dažām dienām), uzrakstÄ«šu, kam es šajā atbildÄ“ piekrÄ«tu un kam - ne. Mans iepriekšÄ“jais slÄ“dziens "Es savu suni ar Dogo nebarotu" paliek spÄ“kā (un, tā kā mÄ“s tagad runājam par 63-115 reizÄ“m, vÄ“l pastiprinās).

Dogo ražotājs: tā ir apzināta konspirācija

IepazÄ«stoties ar šiem aprÄ“Ä·iniem, nākas secināt, ka profesors tāpat kā daudzi citi uzskata par faktu to, kam patiesÄ«bā nav pamatotu pierādÄ«jumu. Proti, publiskajā vidÄ“ nemitÄ«gi tiek piesaukts tas, ka starp saslimušajiem suņiem it kā 94% ir Ä“duši Dogo, tai pat laikā dažas personas, kuras sākotnÄ“ji izplatÄ«ja šo informāciju, tur slepenÄ«bā izejas datus, kas varÄ“tu pamatot šo skaitli.

Tā kā lÄ«dz pat šim brÄ«dim mums nav ticamu faktu par izejas datiem, kurus savās rokās tur vietÄ“jā pÄ“tnieku grupa, pieļaujam, ka tā ir apzināta konspirācija, jo, iespÄ“jams, tādu datu nemaz nav vai arÄ« tie ir safabricÄ“ti ar mÄ“rÄ·i nomelnot Dogo produkciju.