Iesaki rakstu:

Pats bijušais Latvijas TelevÄ«zijas un telekanāla LNT raidÄ«jumu vadÄ«tājs Jānis Domburs šÄ«s ziņas komentÄ“t atsakās, taču neoficiāla Pietiek rÄ«cÄ«bā esoša informācija liecina, ka viņš nonācis "BerÄ·a maizÄ“" - kļuvis par miljonāra Olafa BerÄ·a kontrolÄ“tajai AS Ventbunkers piederošÄs ASLauku AvÄ«ze konsultantu un saņēmis uzdevumu rakstÄ«t koncepciju lasÄ«tājus pamazām zaudÄ“jošajai Latvijas AvÄ«zeiun saistÄ«tajiem medijiem.

"Tad kad man bija darÄ«šana ar valsts naudu Latvijas TelevÄ«zijā, tad man bija pienākums stāstÄ«t, kas ir noslÄ“gts. Šajā gadÄ«jumā tas, ko es daru, es publisko darbu neveicu, lÄ«dz ar to neredzu iemeslu, kāpÄ“c man bÅ«tu jāstāsta visai latviešu tautai vai konkrÄ“tiem medijiem, ar ko man kādi lÄ«gumi noslÄ“gti," - šÄdi Domburs Pietiek atbildÄ“ja uz jautājumu, vai taisnÄ«ba, ka viņš noslÄ“dzis lÄ«gumu ar BerÄ·a kontrolÄ“to Lauku AvÄ«zi.

Domburs izvairÄ«jās no skaidras atbildes arÄ« uz precizÄ“jošiem jautājumiem: Es neko nenoliedzu. Es saku, ka man nav pienākuma atbildÄ“t uz šo jautājumu. Lai cilvÄ“kiem paliek intriga. Lai paliek iespÄ“ja pabaumot. Es negribu stāstÄ«t tāpÄ“c, ka tam, ko es daru savā dzÄ«vÄ“ un kādi man ir plāni, man tā publiskā stāstÄ«šana ne sabiedrÄ«bai, ne man varÄ“tu nākt par labu. Nav nekādas iekšÄ“ja motivācija. Es varu zvÄ“rÄ“t, ka tad, kad jutÄ«šu pienākumu pret daudzcietušo latviešu tautu, tad es pilnÄ«gi noteikti ziņošu, ko es daru un kāpÄ“c."

Tikpat nerunÄ«ga bija arÄ« Latvijas AvÄ«zes galvenā redaktore Linda Rasa, zÄ«mÄ«gi norādot, ka "Latvijas AvÄ«zÄ“ Domburs neko nedara", bet par izdevniecÄ«bu un BerÄ·i atsakoties izteikties. TikmÄ“r neoficiāla informācija no BerÄ·im tuviem avotiem rāda, ka Domburs saskaņā ar noslÄ“gtu vienošanos saņēmis uzdevumu radÄ«t koncepciju, kā Lauku AvÄ«zei un tās izdevumiem izdzÄ«vot un mÄ“Ä£ināt attÄ«stÄ«ties. Par vienošanās summu drošu ziņu nav. Kā zināms, nesen pÄ“c BerÄ·a pavÄ“les no amata tika atbrÄ«vots kādreizÄ“jais Lauku AvÄ«zes izveidotājs Voldemārs Krustiņš.

LÄ«dz šim Domburs nevar lepoties ar sekmÄ“m drukātajos medijos: 2003. gada aprÄ«lÄ« viņš sāka vadÄ«t jauniznākušo žurnālu Kas notiek?, taču jau tā paša gada jÅ«nijā izdevniecÄ«ba Žurnāls Santa viņu no darba atlaida, jo jaunais žurnāls neattaisnoja uz to liktās cerÄ«bas.

Savukārt plašÄk zināmā Dombura rakstÄ«tā koncepcija lÄ«dz šim ir bijusi tā, par ko Aināra Dimanta vadÄ«tā Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (NEPLP) viņam 2012. gadā samaksāja 2000 latu. Sešarpus lappusÄ“s, ko Dimants savā oficiālajā atbildÄ“ toreiz bija minÄ“jis kā vienÄ«go sabiedrÄ«bai pieejamo Dombura pÅ«liņu galaproduktu, bija atrodamas faktiski tikai un vienÄ«gi tukšas, vispārÄ«gas frāzes, savukārt Dombura priekšlikumi aprobežojās ar ierosinājumiem „pārskatÄ«t”, „mainÄ«t” un „pārstrādāt”.

„Koncepcijas pārstrādāšanai piesaistÄ«ti dažādi nozares lietpratÄ“ji, taču kritisks faktors ir trÅ«kstošÄs tehnoloÄ£isko un finanšu jautājumu analÄ«zes kompetences, jo, ņemot vÄ“rā, ka koncepcijas izstrādÄ“ informatÄ«vo bāzi veido esošo sabiedrisko mediju vadÄ«bas sniegtā informācija un iestrādnes, iepriekšÄ“jā punktā minÄ“to faktoru dēļ tā bÅ«tu kritiski izvÄ“rtÄ“jama,” – šÄds, piemÄ“ram, bija Dombura atzinums par jauna sabiedriskā medija koncepciju.

Atbilstoši bija arÄ« Dombura ierosinājumi saistÄ«bā ar jaunā sabiedriskā medija koncepciju: „StratÄ“Ä£ijas projektā ir ietvertas tÄ“zes no lÄ«dzšinÄ“jā koncepcijas projekta. Tā kā tas tiek pārstrādāts, attiecÄ«gi nepieciešams mainÄ«t arÄ« stratÄ“Ä£ijas saturu saistÄ«bā ar to.” LÄ«dzÄ«gi savā noskaņā bija arÄ« 2000 latu vÄ“rtie ieteikumi tehnoloÄ£iju jomā: „Å…emot vÄ“rā augšminÄ“tos aktualizÄ“tos jautājumus, bÅ«tu pamats pārskatÄ«t ar tehnoloÄ£ijām saistÄ«to virzienu atspoguļojumu stratÄ“Ä£ijā.”

Īpaši izvÄ“rsti bija Dombura ieteikumi Dimanta vadÄ«tajai iestādei „stratÄ“Ä£ijas un plānu” jomā. „AnalÄ«ze parāda, ka visos punktos fiksÄ“ts pamatojums, kas rada pamatu stratÄ“Ä£iju pārstrādāt nevis redakcionāli, bet pÄ“c bÅ«tÄ«bas, kas arÄ« ir galvenais ieteikums. Tai skaitā ieteikums arÄ« pārskatÄ«t stratÄ“Ä£ijas struktÅ«ru,” – tā savu galveno ieteikumu aprakstÄ«jis bijušais žurnālists, vÄ“l norādot, ka „šis atzinums neietver analÄ«zi par stratÄ“Ä£ijas kā ārÄ“ja normatÄ«va akta un plānošanas dokumenta statusu un vietu juridiskā kontekstā, tas ir juristu uzdevums.”

Tāpat Dimants no Dombura par 2000 latu bija saņēmis arÄ« šÄdu nopietnu norādi: „Vienlaikus, ņemot vÄ“rā mediju kā „ceturtās varas" statusu, ieteikums akcentÄ“t robežu, ciktāl šÄdas nozares stratÄ“Ä£ija var bÅ«t saskaņā ar parlamenta, valdÄ«bas vai citu valsts institÅ«ciju noteiktiem mÄ“rÄ·iem, NEPLP kļūstot par valsts varas institÅ«ciju partneri, bet ciktāl tās augstākais atskaites punkts ir sabiedrÄ«bas intereses, kas, likuma ietvaros, var arÄ« neatbilst valsts institÅ«ciju uzstādÄ«jumiem, un saskaņā ar ko mediju pienākums ir saglabāt kritisku attieksmi pret valsts varu.”

Domburs padomei arÄ« bija nopietni ieteicis turpmāk ievÄ“rot likuma normas: „Juridisko normu kontekstā svarÄ«gi atzÄ«mÄ“t, ka Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 60. pants nosaka, ka NEPLP nodrošina sabiedrÄ«bas, plašsaziņas lÄ«dzekļu profesionālo un izglÄ«tÄ«bas institÅ«ciju pārstāvju lÄ«dzdalÄ«bu Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu nozares attÄ«stÄ«bas nacionālās stratÄ“Ä£ijas izstrādÄ“. Å…emot vÄ“rā faktu, ka stratÄ“Ä£ijas izstrādes darba grupā bija tikai valsts institÅ«ciju pārstāvji un viena sabiedriski konsultatÄ«vās padomes pārstāve, arÄ« respondentu loks atzinumu saņemšanai, jau pÄ“c projekta izstrādes, bija ierobežots, jākonstatÄ“, ka lÄ«dzšinÄ“jā padome ir pārkāpusi likumu. Ieteikums - stratÄ“Ä£ijas pārstrādāšanā izpildÄ«t šo likuma normu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, pretÄ“jā gadÄ«jumā nav izredžu, ka stratÄ“Ä£ija kļūs nevis par NEPLP, bet par nacionālo stratÄ“Ä£iju.”

Dimanta vadÄ«tā iestāde bÅ«tiskus un oriÄ£inālus padomus bija saņēmusi arÄ« sistÄ“miskuma aspektā: „BÅ«tu lietderÄ«gi, vismaz galvenajos vilcienos, iekļaut lÄ«dzšinÄ“jās situācijas novÄ“rtÄ“jumu un bÅ«tiskākos sasniedzamos uzdevumus, ja ne skaitliskā vai citādi fiksÄ“tā, tad vismaz galveno tendenču formā. BÅ«tu bÅ«tiski izdalÄ«t galvenos virsmÄ“rÄ·us, misiju, vÄ“rtÄ«bas, saistÄ«bā ar ambÄ«ciju, ka mediji aizvadÄ«to vairāk nekā divdesmit gadu laikā kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas nekad patiesi nav bijuši starp valstiskajām prioritātÄ“m, un, visticamāk, tieši tas ir cÄ“lonis daudzām problÄ“mām. Īstermiņa prioritātes un konkrÄ“tas rÄ«cÄ«bas nav nepieciešams iekļaut stratÄ“Ä£ijā, tās var koriģēt stratÄ“Ä£ijas Ä«stenošanas laikā.”

Tāpat Domburs bija nonācis arÄ« pie secinājuma, ka „visi NEPLP darba kārtÄ«bā esošie aktuālie projekti un nosacÄ«juma vai regulÄ“juma izmaiņas ietekmÄ“ viens otru savstarpÄ“ji, kā arÄ« ietekmÄ“ kopÄ“jos virsmÄ“rÄ·us”, lÄ«dz ar ko „padomes darbā bÅ«tu nepieciešams sistÄ“misks uzstādÄ«jums, ka katrs no projektiem izvÄ“rtÄ“jams kompleksi, saistÄ«bā ar ietekmi uz nozari kopumā, tai skaitā ņemot vÄ“rā likumā noteikto vienlÄ«dzÄ«guma radÄ«šanas un konkurÄ“tspÄ“jas veicināšanas pienākumu”.

Dimanta vadÄ«tā iestāde savā rÄ«cÄ«bā bija ieguvusi arÄ« pamatotu un dziļu secinājumu, ka „attiecÄ«bā uz apakšnozarÄ“m, kurās nav nepieciešami steidzami lÄ“mumi, bÅ«tu vÄ“lams par katru, sabalansÄ“jot ar padomes kopÄ“jo darba plānu, definÄ“t uzdevumus, termiņus un parametrus iekšÄ“jiem konceptuāliem kopsavilkumu ziņojumiem ar situācijas izvÄ“rtÄ“jumu, lai uz tā pamata pieņemtu lÄ“mumus par stratÄ“Ä£iskiem uzstādÄ«jumiem, kā arÄ« turpmāko darbÄ«bu attiecÄ«bā uz uzraudzÄ«bu un iespÄ“jamām regulÄ“juma izmaiņām”.

Ne mazāk oriÄ£ināli bija arÄ« Dombura ieteikumi attiecÄ«bā uz ne tik bÅ«tiskām lietām, kuros tāpat galvenokārt rekomendÄ“ts izvÄ“rtÄ“t visu, kas vien izvÄ“rtÄ“jams, - „jāizvÄ“rtÄ“ atbildÄ«bu sadale un lÄ“mumu pieņemšanas principi sabiedrisko mediju pārvaldÄ«bā saistÄ«bā ar redakcionālās neatkarÄ«bas nodrošināšanu, efektivitāti, pamatotÄ«bu un attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·iem”, „jāizvÄ“rtÄ“ vadÄ«bas, radošo un tehnisko cilvÄ“kresursu situācija un perspektÄ«vas - atalgojuma konkurÄ“tspÄ“ja, motivācijas principi, jaunrades, talantu veicināšana”, utt.