Iesaki rakstu:

Jau pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām Jaunā KonservatÄ«vā partija solÄ«ja, ka visas trÄ«s Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlÅ«kojamas kā politisko solÄ«jumu pildÄ«šana un vienlaikus politiskās varas pārvÄ“ršana ekonomiskajā.

Ostas kopumā nav skatāmas kā no Latvijas tautsaimniecības nodalīts mehānisms, bet gan kā visas Latvijas tautsaimniecības atslēgas. Pēc būtības ostas nosaka dzelzceļa noslodzi, lielu daļu naudas plūsmas caur bankām, kokmateriālu eksporta jaudas. Iedomājieties situāciju kokrūpniecībā, ja Latvijas ostas tiktu slēgtas kaut vai uz mēnesi, vai arī ko teiktu Latvijas graudu audzētāji, ja ostas darbību apturētu kāda nepārvarama vara.

Ostu reforma nav skatāma nodalÄ«ti no pašvaldÄ«bu teritoriālās reformas, un tādēļ šÄ«m ekonomiskajām izmaiņām klāt liekams politiskais vārdiņš – apvÄ“rsums.

Visu šo reformu rezultātā Kariņa - Bordāna valdÄ«ba iegÅ«s teju neierobežotu politisko un ekonomisko varu valstÄ«. Noteikt toni Latvijas ostās bijis visu varas partiju mÄ“rÄ·is jau teju 30 gadus.

Var domāt arÄ« otrādi - dažas no tām, iespÄ“jams, pat dibinātas, lai šo ietekmi saglabātu, dažas, lai iegÅ«tu. Var pat atminÄ“ties politiÄ·a Ä¢irta Valda Kristovska TV diskusiju ar Aivaru Lembergu, kad pirmais kandidÄ“ja pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas vÄ“lÄ“šanās. ZÄ«mÄ«gi, ka Kristovskis jau tiek minÄ“ts kā viens no potenciālajiem ostas pārvaldniekiem un sociālajā tÄ«klā Twiter uzreiz pÄ“c ASV paziņojuma paspÄ“ja aicināt Lembergu atkāpties no Ventspils brÄ«vostas vadÄ«bas.

Piebilde, ka RÄ«gas osta jāpārņem tādēļ, ka Lembergs arÄ« šeit iesaistÄ«ts, izklausās mazliet banāli. VÄ“lÄ“tāja griba tiek realizÄ“ta, un tādēļ satraukuma nav, bet varas pārņemšana vÄ“rtÄ«gos objektos notiek ar cīņu. MÅ«su valsti ir pāršalkušas okupācijas, apvÄ“rsumi un mazāk zÄ«mÄ«gas varas maiņas, un varÄ“tu domāt, ka no ostu pārņemšanas pasākuma cilvÄ“ks parastais cietÄ«s vismazāk. Diemžēl premjera Krišjāņa Kariņa un viņa biedra Jāņa Bordāna ekonomiskajam apvÄ“rsumam blaknes ir iespÄ“jamas.

Pirmais un galvenais jautājums ir nevis, kurš Latvijā cietÄ«s, bet gan, cik ilgi tas vilksies un kurš no tā visa iegÅ«s. Atbilde ir gauži vienkārša - jo ilgāk bÅ«s jezga, jo KlaipÄ“das osta vairāk iegÅ«s. KamÄ“r latvieši mantu dala, lietuvieši smÄ“rÄ“ dzelzceļa sliedes, zÄ«mÄ“ zÄ«da ceļu, rÄ«vÄ“ Rail Baltica kantes, Ä«sāk - dara visu, lai kravas augstāk par KlaipÄ“das ostu nenonāk. No šÄ« viedokļa bÅ«tu jÄ“dzÄ«gi, ja Kariņa apvÄ“rsums notiktu maksimāli ātri un bez liekām tiesvedÄ«bām, zemnieku protestiem un citādiem jokiem, jo citādi ar 10 miljardu budžetu ir cauri.

Saprotams, ka Latvijas TranzÄ«ta asociācija ir tÅ«daļ jālikvidÄ“, tomÄ“r vÄ“lams, ka nākošajā dienā ir LTA2, kas spÄ“j paturÄ“t visus kontaktus. Otrs, sekundārais jautājums, bet ļoti svarÄ«gs ir tas, cik mums Latvijā ir profesionāļu, kas spÄ“tu vadÄ«t ostas. Es nerunāju par Kristovski vai vÄ“l dažiem, kurus saprātÄ«gi ļaudis ieteic turÄ“t pietiekami tālu no jebkuras ostas.

Ir skaidrs, ka apvÄ“rsums notiek un tiks realizÄ“ts. Kas tālāk? Ja pÄ“kšÅ†i ostas vadÄ«s Latvijas valsts smagnÄ“jie birokrāti var iznākt, ka tur kravu nebÅ«s vispār. Ekonomiskā vara bÅ«s Ä«stās rokās, tikai ekonomikas vairs nebÅ«s.

Pārpublicēts no db.lv