Iesaki rakstu:

Kopš mans draugs Guntis BelÄ“vičs atstājis veselÄ«bas ministra posteni, veselÄ«bas nozares publiskajā telpā valdÄ«ja zināma garlaicÄ«ba. No rÄ«ta nevajadzÄ“ja satrauktam skatÄ«t „RÄ«ta panorāmu” – ko nu noņems, kam nu sados, kam naudu klāt, kam nost. Nav neviena, kas atņem valsts apmaksātu pakalpojumu ikvienam, kas jebkad bijis pie privātārsta, nav neviena, kas pārsadala kvotas tā, lai slimniekiem vajadzÄ“tu no 6.00 rÄ«tā pie slimnÄ«cas drÅ«zmÄ“ties. Ar Gunta BelÄ“viča aiziešanu pelnÄ«tā atpÅ«tā esmu pazaudÄ“jis savu literāro varoni.

Toties pÄ“dÄ“jās nedēļās man nācies daudz lasÄ«t par profesoru Dzintaru Mozgi. Interneta rakstu darbiem ir viens rokraksts, mÄ“rÄ·is – nomelnošana. Autors nav pārlieku drosmÄ«gs, ar savu vārdu neparakstās, lieto pseidonÄ«mu – „Pietiek” lasÄ«tājs. Bet savos daiļdarbos piemin mani.

Šoreiz man nezināmais autors lietojis šÄdu frāzi: „ Mozgis bija kā "nodeva" Apinim, bet kas tad tagad tiks piedāvāts? Apinis solÄ«jis atrast "piemÄ“rotus" kandidātus valdÄ“m, bet dÄ«vaini – kāpÄ“c pats savulaik atteicies no legālas iespÄ“jas piedalÄ«ties konkursa komisijā, bet tagad aktÄ«vi pilda personāla atlases funkcijas.”

Šajā frāzÄ“ cienÄ«jamais autors ir ielaidis trÄ«s neprecizitātes vai melus, bet tas lai paliek uz rakstÄ«tāja sirdsapziņas. ProblÄ“ma nav šis autors, problÄ“ma ir Stradiņa slimnÄ«ca. Nav ko slÄ“pt – veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša mani aicināja piedalÄ«ties konkursā uz Stradiņa slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja vietu, bet man pirms tam bija izdevÄ«ba iepazÄ«ties ar slimnÄ«cas dokumentāciju.

Man radās iespaids, ka pÄ“c trÄ«svienÄ«bas – BelÄ“viča, Štāles un Štāla slimnÄ«ca ir tiktāl sagrauta, ka kādam agri vai vÄ“lu kādam bÅ«s jāsēž, domājams, cietumā vai vismaz uz tiesas soliem. IespÄ“jams, vÄ“l dažus gadus atpakaļ šÄdu izaicinājumu bÅ«tu pieņēmis, bet šoreiz laipni atteicu. Viens no atteikuma iemesliem, protams, bija arÄ« fakts, ka nekādas draudzÄ«gās attiecÄ«bas man ar ministri nav.

Cik man zināms, lÄ«dzÄ«gi man no goda strādāt šÄ«s slimnÄ«cas vadÄ«bā atteicās arÄ« profesors Andrejs Ä’rglis, profesors PÄ“teris Stradiņš un citi godājami kolÄ“Ä£i, tiesa, šie kolÄ“Ä£i savu atteikumu pauda pieklājÄ«gākā formā.

Savu viedokli par slimnÄ«cas menedžmentu, uzņemšanu, slimnieku loÄ£istiku, intrahospitālo infekciju un citām problÄ“mām es neslÄ“pu arÄ« savam kolÄ“Ä£im, Ä€rstu biedrÄ«bas valdes loceklim, profesoram Dzintaram Mozgim, kurš arÄ« negrasÄ«jās savus dokumentus konkursam iesniegt, bet pÄ“dÄ“jā vakarā tika pārliecināts. IespÄ“jams, ministre profesoru pārliecināja ar skaidrojumu, ka slimnÄ«ca nebÅ«tu jāvada cilvÄ“kiem pilnÄ«gi bez zināšanām un spÄ“jām kā BelÄ“viča laikos.

Iesniedzot dokumentus uz Stradiņa slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amatu, profesoram Mozgim bija ko zaudÄ“t – viņš šobrÄ«d ir SlimÄ«bu kontroles un profilakses centra direktora vietnieks, profesors RSU, pie kam lasa lekcijas un nodarbÄ«bas vada ne tikai latviešu, bet arÄ« ārvalstu studentiem, maÄ£istrantiem un doktorantiem. Viņš brÄ«vi pārvalda trÄ«s svešvalodas (tas nozÄ«mÄ“ – sagatavo ES dokumentus). Viņš pārstāv Latviju Eiropas SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra administratÄ«vās valdes alternātā (ECDC), Eiropas TālākizglÄ«tÄ«bas maÄ£istratÅ«ras programmā lietišÄ·ajā epidemioloÄ£ijā (EPIET), Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzÄ«bas centra administratÄ«vajā valdÄ“, Eiropas alkoholisma apkarošanas padomÄ“.

Turklāt viņš ir nacionālais koordinators traumatisma un vardarbÄ«bas profilaksÄ“, redaktoru padomes loceklis Eiropas infekcijas slimÄ«bu žurnālā un citās Eiropas struktÅ«rās. Jāteic – gandrÄ«z visās šajās Eiropas struktÅ«rās viņš ievÄ“lÄ“ts vadošos amatos kā speciālists, labs valodu pratÄ“js un cilvÄ“ks ar teicamu reputāciju. PatiesÄ«bā Latvijai šobrÄ«d nav neviena šÄda lÄ«meņa sabiedrÄ«bas veselÄ«bas speciālista, kas spÄ“j ieņemt vadošas pozÄ«cijas Eiropas koordinācijas centros, nevis piedalÄ«ties un atzÄ«mÄ“ties.

Te nu man jāpaskaidro tas, kas apzināti tiek samelots un pārspÄ«lÄ“ts nomelnojošajos rakstos par profesoru Dzintaru Mozgi. Viņu tiešÄm sodÄ«jis KNAB par to, ka viņš par sanitāru operāciju zālÄ“ uz minimālo algu savulaik bija pieņēmis savu dÄ“lu – 5. kursa medicÄ«nas studentu, kurš šajā operāciju zālÄ“ centās ne tikai mazgāt grÄ«du, bet arÄ« atrast iespÄ“ju asistÄ“t pieredzÄ“jušajiem Ä·irurgiem. Un sods bija piespriests par to, ka rÄ«kojums par dÄ“la algu nebija izdalÄ«ts no citiem algu saņēmÄ“jiem, bet kopÄ“jais slimnÄ«cas darbinieku algu saraksts bija no paša Mozga parakstÄ«ts.

Tas bija laikā, kad Mozgis vadÄ«ja BÄ“rnu slimnÄ«cu – un šajā bÄ“rnu slimnÄ«cā tika uzbÅ«vÄ“ts multifunkcionālais korpuss un ārstu māja un slimnÄ«cas budžets bija pozitÄ«vs. Es necentÄ«šos atbildÄ“t uz visu to, kas sarakstÄ«ts par profesora Mozga privāto dzÄ«vi – sauksim to „manipulācijas ar puspatiesÄ«bām”.

Man nezināmais „Pietiek” lasÄ«tājs savu ir panācis – profesors Dzintars Mozgis savu kandidatÅ«ru ir atsaucis. Jādomā, ka vÄ“stuļu rakstÄ«tājs ir saistÄ«ts ar medicÄ«nas biznesu vai celtniecÄ«bu – viņš visiem spÄ“kiem cenšas nepieļaut profesora Mozga nonākšanu amatā, jo profesionāls un principiāls slimnÄ«cas vadÄ«tājs varÄ“tu kādu blÄ“dÄ«bu atklāt un nogriezt.

ŠÄ·iet, ka „Pietiek” lasÄ«tājs apzināti maldina sabiedrÄ«bu, uzdodoties par kolÄ“Ä£a, neiroÄ·irurga Renāra Putniņa aizstāvi. (No nepārbaudÄ«tas informācijas man ir tapis zināms, ka nākamais kandidāts pÄ“c profesora Dzintara Mozga ir tieši Renārs Putniņš, kurš ir arÄ« „pirmais aiz svÄ«tras” Saeimas deputātu kandidāts no „VienotÄ«bas” saraksta. Visai grÅ«ti noticÄ“t, ka ZZS šobrÄ«d amatos cels savas draudzÄ«gās koalÄ«cijas partijas pārstāvi).

Skaidrs, ka Stradiņa slimnÄ«cai jauna valde vajadzÄ«ga vairāk nekā jebkad. Galvenā problÄ“ma – jaunuzceltais Stradiņa slimnÄ«cas korpuss ir daudzstāvu garāža un viesnÄ«ca (tieši tā speciālā Saeimas komisijas sÄ“dÄ“ šo jaunbÅ«vi dÄ“vÄ“ja Romualds Ražuks un citi deputāti, kam ir bijusi iespÄ“ja jaunceltnÄ“ pabÅ«t), bet šajā jaunceļamajā korpusā nav paredzÄ“ta uzņemšanas nodaļa, reanimācija, kardioloÄ£ija, operāciju zāles.

Šo slimnÄ«cas celtniecÄ«bu ir akceptÄ“juši un virzÄ«juši valdes locekļi (izpildot politiÄ·u spiedienu), kas nav bijuši veselÄ«bas organizācijas speciālisti. IespÄ“jami ātri slimnÄ«cas vadÄ«ba jānodod pieredzÄ“jušam speciālistam, lai iespÄ“ju robežās vÄ“l varÄ“tu visu vÄ“rst par labu. IespÄ“jams, ka iespÄ“jams vismaz daļu pārprojektÄ“t un jaunajā korpusā uzņemšanas nodaļu tomÄ“r izvietot.

ŠobrÄ«d Stradiņa slimnÄ«cas vadÄ«ba nodarbojas ar celtniecÄ«bu, nevis slimnieku ārstÄ“šanas un aprÅ«pes organizÄ“šanu. VienÄ«gā iespÄ“ja slimnÄ«cas celtniecÄ«bu turpināt, neietekmÄ“jot ārstniecÄ«bas procesu un kvalitāti slimnÄ«cā, ir slimnÄ«cas celtniecÄ«bas un ārstniecÄ«bas procesa strikta nodalÄ«šana, proti – visu bÅ«vniecÄ«bu uzticot VAS Valsts nekustamie Ä«pašumi.

RealizÄ“jot un vadot liela mÄ“roga attÄ«stÄ«bas un bÅ«vniecÄ«bas projektus, valsts iestādes un kapitālsabiedrÄ«bas (t.sk. Stradiņa KUS) veic sev neraksturÄ«gas funkcijas. Nepietiekamās bÅ«vniecÄ«bas procesu pieredzes dēļ tiek pieļautas bÅ«tiskas projektu plānošanas un Ä«stenošanas kļūdas. VAS Valsts nekustamie Ä«pašumi ir ir speciāli veidota kapitālsabiedrÄ«ba nekustamo Ä«pašumu pārvaldÄ«šanai – šai struktÅ«rai nekustamo Ä«pašumu attÄ«stÄ«šana, bÅ«vniecÄ«ba un apsaimniekošana ir pamatdarbÄ«ba. 

SlimnÄ«cas uzdevums ir ārstÄ“t pacientus. MÄ«lÄ“t un cienÄ«t pacientus. Iekārtot uzņemšanu (neatliekamās palÄ«dzÄ«bas nodaļu) tā, lai tā neapdraud pacientu veselÄ«bu un ir cieņpilna. Es šeit nerakstÄ«šu par multirezistento Baumaņa baktÄ“rijas celmu, kas ir pati nopietnākā Stradiņa slimnÄ«cas problÄ“ma, daudz lielāka par nesaimniecisku fiskālo vadÄ«bu un pārmÄ“rÄ«gu administratÄ«vo aparātu.