Iesaki rakstu:

Normunda Mežvieta vadÄ«tā DrošÄ«bas policija, kas, neraugoties uz budžeta dubultošanu lÄ«dz 15 miljoniem eiro, atšÄ·irÄ«bā no Igaunijas kolÄ“Ä£iem vÄ“l joprojām nav spÄ“jusi notvert nevienu „pilnvÄ“rtÄ«gu” ārvalstu spiegu, ir sagatavojusi viedus padomus, kā šos spiegus pareizi „atkost” citiem. PublicÄ“jam pilnÄ«bā šo interesanto dokumentu.

KĀ RĪKOTIES, JA UZRUNĀ SPIEGS

Ja šÄ·iet, ka ir noticis kontakts ar spiegu:

- izvairies no tÅ«lÄ«tÄ“jas atbildes sniegšanas, nedod solÄ«jumus un apņemšanās,

- pievÄ“rs sevišÄ·u uzmanÄ«bu tam, kādu informāciju uzrunātājs vÄ“las iegÅ«t,

- centies atcerÄ“ties pÄ“c iespÄ“jas vairāk detaļu — uzrunātāja fiziskās Ä«pašÄ«bas, uzrunāšanas formu, izmantoto piesegu,

- galÄ“jas nepieciešamÄ«bas situācijās (aresta draudi, spiediena izdarÄ«šana uz Ä£imenes locekļiem) var šÄ·ietami piekrist sadarbÄ«bai, bet par to nekavÄ“joties jāziņo DrošÄ«bas policijai.

Par jebkuru aizdomÄ«gu kontaktu ar ārvalstu pilsoņiem NEKAVÄ’JOTIES ZIÅ…O par drošÄ«bu atbildÄ«gajai amatpersonai un DrošÄ«bas policijai.

ATCERIES!

Par jebkādu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts specdienestam tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu - soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz desmit gadiem.

Par neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu - soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz desmit gadiem.

Par valsts noslÄ“puma vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar personas starpniecÄ«bu - soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku no trÄ«s lÄ«dz divdesmit gadiem.

KAS IR SPIEGOŠANA?

Spiegošana ir ārvalstu specdienestu slÄ“pti centieni iegÅ«t publiski nepieejamu informāciju, kas skar Latvijas valsts intereses un valsts drošÄ«bu.

Valsts un pašvaldÄ«bu amatpersonas ir viens no vÄ“rtÄ«gākajiem šÄdas informācijas avotiem. Ä€rvalstu specdienestus interesÄ“ ne tikai valsts noslÄ“pumu saturoša informācija, bet arÄ« ziņas par iestādes ikdienas darbu un amatpersonām. Tādēļ šo dienestu interesi var izsaukt jebkurš, neatkarÄ«gi no amata, darba stāža vai pienākumiem.

Ārvalstu specdienestus interesē:

- aizsargājama un publiski nepieejama valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju informācija

- sadarbība ar citām valsts iestādēm, ārvalstu organizācijām, kā arī informācija par sadarbības partneriem nevalstiskajā sektorā

- dienaskārtÄ«ba — likumprojekti, attÄ«stÄ«bas programmas, reformu plāni, iepirkumi, kā arÄ« iekšÄ“jās procedÅ«ras, piemÄ“ram, darba plāni, noteikumi, rÄ«kojumi

- personālsastāvs, profesionālā sagatavotība, tehniskais aprīkojums

- pieeja valsts nozīmes informācijas sistēmām

- iestādes iekšÄ“jais drošÄ«bas režīms, valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas pasākumi un informācija par DrošÄ«bas policijas kontaktpersonām

- kompromitÄ“joša informācija - negatÄ«vas personÄ«bas iezÄ«mes, atkarÄ«bas, sodāmÄ«ba, negatÄ«va attieksme pret darbavietu un priekšniecÄ«bu, iekšÄ“jie konflikti utml.

KĀ STRĀDĀ ĀRVALSTU SPECDIENESTI?

Savas valsts teritorijā specdienestu darbinieks var dibināt kontaktus atklāti un neslēpjot savus nodomus. Tomēr visbiežāk pirmā saskarsme notiek slēpti, uzdodoties par citu personu un dibinot neformālas attiecības.

Tiekoties Latvijā vai trešajās valstÄ«s, ārvalstu specdienestu darbinieks izmantos piesegu, lai slÄ“ptu savu identitāti un panāktu Tavu uzticÄ«bu.

Ä€rvalstu specdienestu darbinieki var uzdoties par:                     

- diplomātiem       

- valsts iestāžu darbiniekiem        

- pašvaldÄ«bu darbiniekiem

- tiesÄ«bsargājošo iestāžu darbiniekiem     

- uzņēmÄ“jiem        

- žurnālistiem       

- u.c.         

Ārvalstu specdienestu darbinieki visbiežāk dibina kontaktus, izmantojot:

- pārrobežu sadarbÄ«bas formātus (darba grupu sanāksmes, konferences, seminārus, mācÄ«bas)         

- neformālus pasākumus ārpus tiešajiem pienākumiem     darba

- ārvalstÄ«s dzÄ«vojošus radiniekus, draugus, paziņas          

- administratÄ«vu pārkāpumu inkriminÄ“šanu savas valsts teritorijā (akcizÄ“to preču pārvietošanas pārkāpumi, nepilnÄ«bas ieceļošanas dokumentos, atrašanās ierobežotas pieejamÄ«bas teritorijā).

ŠÄ«s situācijas var bÅ«t apzināti provocÄ“tas vai izveidotas.

KÄ€ ATPAZĪT UZRUNÄ€ŠANAS MÄ’Ä¢INÄ€JUMU?

Atceries - ne vienmÄ“r mÄ“rÄ·is ir amatpersonas vervÄ“šana - reizÄ“m pietiek ar vienkāršu sarunu, lai ārvalstu specdienests iegÅ«tu tam nozÄ«mÄ«gu informāciju.

Ä€rvalstu specdienestu darbinieks:

- centīsies virzīt sarunu ārpus darba jautājumiem

- vēlēsies turpināt kontaktu neformālā vidē un ārpus darba laika

- izteiks lūgumu pēc vispārīgas informācijas privātām vajadzībām

- piedāvās informāciju vai palīdzību darba jautājumos apmaiņā pret pakalpojumiem.

Pievērs uzmanību ārvalstniekiem, kuri:

- ir izteikti familiāri, draudzÄ«gi, cenšas ātri pāriet uz neformālu sarunas stilu

- dibina kontaktus sociālajos tiklos

- cenšas izsaukt reakciju, apelÄ“jot pie ideoloÄ£iskās pārliecÄ«bas, vÄ“rtÄ«bām, kompetences un citām personiskām Ä«pašÄ«bām

- uzvedinoši jautā par situāciju valstÄ«, darbā, personisko finansiālo situāciju

- vāji orientējas sava amata specifikā un pienākumos.

Esi vÄ“rÄ«gs pret ārvalstniekiem, kuri izrāda izteiktu vÄ“lmi nodibināt draudzÄ«gu kontaktu! IzvÄ“rtÄ“, kāpÄ“c šÄ« persona ir uzrunājusi tieši Tevi.