Iesaki rakstu:

Otrdien biju uzaicināts uz DrošÄ«bas policiju sniegt liecÄ«bas kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslÄ“puma apzinātu izpaušanu, kura esot notikusi pagājušÄ gada jÅ«lijā - LŽA biedres Indras Sprances rakstā žurnālā "Ir" un manis gatavotajā sižetā LTV "Panorāmā". VienÄ«gās jaunās ziņas, kuras es pratināšanas laikā uzzināju no DP izmeklÄ“tāja, kura vārds esot noslÄ“pums, ir uzsāktā kriminālprocesa numurs, tāpÄ“c to šeit neminÄ“šu.

Taču es izmeklÄ“tāju arÄ« informÄ“ju, ka publiski paudÄ«šu viedokli, kas man izveidojās pÄ“c komunikācijas ar DP, tāpÄ“c to arÄ« daru.

Lai gan lieciniekam saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir pienākums liecināt par visu, "kas viņam zināms saistÄ«bā ar konkrÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu", konkrÄ“tais noziedzÄ«gais nodarÄ«jums man joprojām nav skaidrs. Kas tieši ir bijis izpaustais valsts noslÄ“pums, ar kuru konkrÄ“ti sižetā skanÄ“jušo citātu vai aizkadra tekstu noslÄ“pums ir izpausts, vismaz uz kuru sadaļu "Valsts noslÄ“puma objektu sarakstā" tas attiecas? To DP vai nu nespÄ“ja vai nevÄ“lÄ“jās paskaidrot.

Norādes uz likumā "Par valsts noslÄ“pumu" paredzÄ“to, ka aizliegts piešÄ·irt valsts noslÄ“puma statusu un ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par korupcijas gadÄ«jumiem un amatpersonu nelikumÄ«gu rÄ«cÄ«bu, DP pārstāvis noraidÄ«ja, nepaskaidrodams, kāpÄ“c. Galvenais arguments - žurnālisti neesot likumdevÄ“ji, lai interpretÄ“tu likumus.

VienÄ«gais, ko es paudu savā pratināšanā, bija tas, ka sižetā izskanÄ“jusÄ« informācija ir atspoguļota korekti, pamatojoties uz avotu pausto. I.Sprance jau iepriekš paziņoja, ka arÄ« viņas liecÄ«ba aprobežojās ar to pašu. LÄ«dz ar to nav skaidrs, kāpÄ“c šÄdas formālas liecÄ«bas ir tik bÅ«tiskas, lai sauktu žurnālistus uz valsts drošÄ«bas iestādi septiņus mÄ“nešus pÄ“c materiāla publicÄ“šanas. Arguments, ka aizdomās turÄ“tais nākotnÄ“ varÄ“tu noliegt savus publiski izskanÄ“jušos vārdus un tad jau žurnālisti bÅ«s jāsauc tāpat, manuprāt, nav nopietns un neliecina par saprātÄ«gu un lietderÄ«gu valsts drošÄ«bas iestādes resursu izmantošanu.

Ticama versija varÄ“tu bÅ«t uzraugošÄ prokurora sniegtie norādÄ«jumi izmeklÄ“tājam, jo nav izslÄ“gts, ka bez prokuratÅ«ras uzdevumiem process jau sen bÅ«tu izbeigts. Taču vÄ“lme izsaukt uz pratināšanu žurnālistus kriminālprocesā tiešÄ saistÄ«bā ar viņu profesionālo darbÄ«bu var tikt iztulkota arÄ« kā mājiens. Tik nenoteiktā situācijā, kad valsts drošÄ«bas iestāde atsakās atklāt, kas tieši bija valsts noslÄ“pums, bet piesauc Preses likuma normas, kas aizliedz valsts noslÄ“pumu publicÄ“t, var radÄ«t stindzinošu efektu. AtsevišÄ·i mediji varÄ“tu izlemt strÄ«dÄ«gos gadÄ«jumos tomÄ“r neriskÄ“t un noklusÄ“t sabiedriski nozÄ«mÄ«gu informāciju.

Ja atceramies, ka pirms nepilna gada aktÄ«vi tika virzÄ«ti valsts drošÄ«bas iestāžu iecere kriminalizÄ“t arÄ« valsts noslÄ“puma iegÅ«šanu, neslÄ“pjot, ka šÄ«s normas varÄ“tu attiekties arÄ« uz žurnālistiem, aina veidojas vÄ“l nepatÄ«kamāka. Krimināllikumā šÄdu izmaiņu vismaz pagaidām nav, tāpÄ“c individuāli pret žurnālistiem vÄ“rsties nevar. TomÄ“r Preses likums paredz Ä£enerālprokuroram tiesÄ«bas ierosināt tiesā izskatÄ«t jautājumu par masu informācijas lÄ«dzekļa darbÄ«bas izbeigšanu. Pamats tam var bÅ«t tostarp tas, ka medijs publicÄ“jis informāciju, kura krimināllietā ar tiesas spriedumu atzÄ«ta par valsts noslÄ“puma izpaušanu.

Var runāt, ka šajā komentārā ir nepamatoti sabiezinātas krāsas un vÄ“ršanās pret medijiem nevienam neesot padomā. TomÄ“r pÄ“dÄ“jā laikā arvien biežāk nākas dzirdÄ“t par atsevišÄ·u Ä¢enerālprokuratÅ«ras, KNAB un Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas amatpersonu izteikumiem (dažos gadÄ«jumos pat publiskiem), kas liecina par pretÄ“jo.

Pārpublicēts no Facebook