DroÅ¡Ä«bas policijai tÄ arÄ« neizdodas paklusÄm „izdzÄ“st†savu bijuÅ¡o izpalÄ«gu
PIETIEK · 08.04.2018. · Komentāri (0)Latvijas nepilsonis, kurš 2013. gada sÄkumÄ nejauši uzzinÄja, ka ir bez oficiÄla lÄ“muma vienkÄrši izdzÄ“sts no LR IedzÄ«votÄju reÄ£istra, pÄ“c šÄ«s izdzÄ“šanas valsts iestÄdÄ“m ilgu laiku it kÄ neeksistÄ“ja, it kÄ tomÄ“r eksistÄ“ja: DrošÄ«bas policija, kurai viņš iepriekš bija palÄ«dzÄ“jis Latvijas Ä·Ä«lnieku glÄbšanÄ, viņu oficiÄli uzskatÄ«ja par vienkÄrši neeksistÄ“jošu, savukÄrt Valsts policija nesekmÄ«gi mÄ“Ä£inÄja viņu apcietinÄt tÄpÄ“c, ka viņš gan ir "izdzÄ“sts", bet reÄli eksistÄ“. PÄ“c tam, kad ar nepÄrsÅ«dzamu tiesas spriedumu 2016. gada nogalÄ“ tika atzÄ«ts, ka Aslans Iznaurovs ir reÄli eksistÄ“joša persona ar reÄlu statusu Latvijas RepublikÄ, nule DrošÄ«bas policija saistÄ«bÄ ar savu „izdzÄ“sto” bijušo palÄ«gu ir cietusi galÄ«go sakÄvi.
Iznaurovam oficiÄli bija piešÄ·irts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstÄ«ts visos publiskajos reÄ£istros un ko 15 gadus neapstrÄ«dÄ“ja neviena valsts iestÄde, turklÄt viņš nevienai iestÄdei arÄ« nebija sniedzis kÄdas nepatiesas ziņas vai viltojis kÄdus dokumentus.
Viss mainÄ«jÄs 2013. gada sÄkumÄ, kad Iznaurovs nejauši uzzinÄja, ka viņš Latvijas RepublikÄ oficiÄli vairs neeksistÄ“, jo ir "izdzÄ“sts". Tas nozÄ«mÄ“ja, ka oficiÄli Iznaurovs Latvijas RepublikÄ vairÄk neeksistÄ“, - bija anulÄ“ta ne tikai viņa 1998. gadÄ pirmoreiz oficiÄli saņemtÄ un pÄ“c tam divreiz oficiÄli mainÄ«tÄ nepilsoņa pase, bet arÄ« autovadÄ«tÄja apliecÄ«ba.
IzrÄdÄ«jÄs, ka visi viņa dati no IedzÄ«votÄju reÄ£istra bija dzÄ“sti nevis ar oficiÄlu lÄ“mumu, bet gan pÄ“c "kompetentas iestÄdes pieprasÄ«juma", kas it kÄ neļÄva šo dzÄ“šanu apstrÄ«dÄ“t tiesÄ.
LatvijÄ nepilsoņa statusa piešÄ·iršanu un atņemšanu oficiÄli reglamentÄ“ tikai un vienÄ«gi likums "Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarÄ“tu tÄ vienkÄrši tikt piešÄ·irts vai tikpat vienkÄrši tikt dzÄ“sts. SaskaÅ†Ä ar likumu lÄ“mumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kÄdai personai pieņem PilsonÄ«bas un migrÄciju lietu pÄrvaldes (PMLP) priekšnieka pilnvarota amatpersona.
TaÄu, kad Iznaurovs vÄ“rsÄs administratÄ«vajÄ tiesÄ ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lÄ“mumu atcelšanu, PMLP iztiesÄšanas laikÄ paziņoja, ka nekÄds lÄ“mums attiecÄ«bÄ uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkÄrši esot „dzÄ“sti dati”.
KÄ pÄ“cÄk apliecinÄja Pietiek rÄ«cÄ«bÄ nonÄkuši dokumenti, tieši Normunda Mežvieta (attÄ“lÄ) vadÄ«tÄ DrošÄ«bas policija izrÄdÄ«jÄs tÄ "kompetentÄ iestÄde", pÄ“c kuras neapstrÄ«dama "lÅ«guma" Iznaurovs bija "izdzÄ“sts": uz personu, kura tai 90. gados palÄ«dzÄ“jusi Latvijas Ä·Ä«lnieku glÄbšanÄ IngušijÄ, DrošÄ«bas policija bija "apvainojusies" tiktÄl, ka oficiÄli uzskatÄ«ja viņu par vienkÄrši neeksistÄ“jošu.
Tiesa, Iznaurova "izdzÄ“šana" un lÄ«dz ar to tai sekojošÄ "neeksistÄ“šana" nebija traucÄ“jusi Valsts policijai atzÄ«t Iznaurovu par aizdomÄs turÄ“to saistÄ«bÄ ar to, ka viņš kopš "izdzÄ“šanas" LatvijÄ ir uzturÄ“jies "bez pienÄcÄ«gÄ personas apliecinoša dokumenta" un lÄ«dz ar to vainojams "identitÄtes slÄ“pšanÄ".
"NeeksistÄ“jošais" Iznaurovs tika atzÄ«ts par aizdomÄs turÄ“to pÄ“c KriminÄllikuma 281. panta 1. daļas - "par savas personas identitÄtes slÄ“pšanu, uzturoties Latvijas RepublikÄ bez pienÄcÄ«ga personÄ«bu apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personÄ«bu apliecinošu dokumentu".
TaÄu pagÄjušÄ gada 7. decembrÄ« ar nepÄrsÅ«dzamu administratÄ«vÄs rajona tiesas spriedumu tika apmierinÄts Iznaurova pieteikums par alternatÄ«vÄ statusa piešÄ·iršanu Latvijas RepublikÄ, un PMLP tika uzdots mÄ“neša laikÄ pieņemt lÄ“mumu par šÄda statusa piešÄ·iršanu.
TomÄ“r ar to nekas vÄ“l nebeidzÄs, - pret Iznaurovu tika turpinÄts kriminÄlprocess par „savas personas identitÄtes slÄ“pšanu, uzturoties Latvijas RepublikÄ bez pienÄcÄ«ga personÄ«bu apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personÄ«bu apliecinošu dokumentu”.
Vispirms viņu šajÄ lietÄ attaisnoja RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa, taÄu RÄ«gas tiesas apgabala prokuratÅ«ras prokurore Viktorija Šumska spriedumu pÄrsÅ«dzÄ“ja, taÄu tad prokuratÅ«ras apelÄcijas protestu noraidÄ«ja arÄ« RÄ«gas apgabaltiesas KriminÄllietu tiesas kolÄ“Ä£ija.
„PirmÄs instances tiesa pamatoti atzinusi, ka negÅ«st apstiprinÄjumu apsÅ«dzÄ«bÄ norÄdÄ«tais, ka apsÅ«dzÄ“tais A. Iznaurovs bÅ«tu ar tÄ«šÄm, nelikumÄ«gÄm darbÄ«bÄm, apzinÄti slÄ“pis savu identitÄti, proti, nav konstatÄ“juma noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma subjektÄ«vÄ puse. jo viņam bija derÄ«ga personas pase lÄ«dz 2015.gada 7.aprÄ«lim, piešÄ·irts personas kods. ko apliecinÄja liecinieki un pÄrbaudÄ«tie lietas materiÄli, par pases anulÄ“šanas faktu apsÅ«dzÄ“tais oficiÄli no iestÄdes, kas pieņēma šÄdu lÄ“mumu, informÄ“ts netika,” teikts apgabaltiesas lÄ“mumÄ.
Apgabaltiesa arÄ« norÄdÄ«ja, ka „Latvijas valsts iestÄdes turpina lietot šo personas kodu lÄ«dz pat tiesas dienai. A. Iznaurovs LatvijÄ ir nodibinÄjis Ä£imeni, iegÄdÄjies nekustamo Ä«pašumu, kas rada šaubas par to, vai A. Iznaurovs ir bijis informÄ“ts par izsniegto pasu tiesisko statusu un nav ticis maldinÄts,” bija teikts tiesas lÄ“mumÄ.
Tagad šis tiesas ir stÄjies spÄ“kÄ, un Pietiek to publicÄ“ pilnÄ apmÄ“rÄ (izņemot personas sensitÄ«vos datus).