Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas nepilsonis, kurš 2013. gada sākumā nejauši uzzināja, ka ir bez oficiāla lÄ“muma vienkārši izdzÄ“sts no LR IedzÄ«votāju reÄ£istra, pÄ“c šÄ«s izdzÄ“šanas valsts iestādÄ“m ilgu laiku it kā neeksistÄ“ja, it kā tomÄ“r eksistÄ“ja: DrošÄ«bas policija, kurai viņš iepriekš bija palÄ«dzÄ“jis Latvijas Ä·Ä«lnieku glābšanā, viņu oficiāli uzskatÄ«ja par vienkārši neeksistÄ“jošu, savukārt Valsts policija nesekmÄ«gi mÄ“Ä£ināja viņu apcietināt tāpÄ“c, ka viņš gan ir "izdzÄ“sts", bet reāli eksistÄ“. PÄ“c tam, kad ar nepārsÅ«dzamu tiesas spriedumu 2016. gada nogalÄ“ tika atzÄ«ts, ka Aslans Iznaurovs ir reāli eksistÄ“joša persona ar reālu statusu Latvijas Republikā, nule DrošÄ«bas policija saistÄ«bā ar savu „izdzÄ“sto” bijušo palÄ«gu ir cietusi galÄ«go sakāvi.

Iznaurovam oficiāli bija piešÄ·irts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstÄ«ts visos publiskajos reÄ£istros un ko 15 gadus neapstrÄ«dÄ“ja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arÄ« nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus.

Viss mainÄ«jās 2013. gada sākumā, kad Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistÄ“, jo ir "izdzÄ“sts". Tas nozÄ«mÄ“ja, ka oficiāli Iznaurovs Latvijas Republikā vairāk neeksistÄ“, - bija anulÄ“ta ne tikai viņa 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pÄ“c tam divreiz oficiāli mainÄ«tā nepilsoņa pase, bet arÄ« autovadÄ«tāja apliecÄ«ba.

IzrādÄ«jās, ka visi viņa dati no IedzÄ«votāju reÄ£istra bija dzÄ“sti nevis ar oficiālu lÄ“mumu, bet gan pÄ“c "kompetentas iestādes pieprasÄ«juma", kas it kā neļāva šo dzÄ“šanu apstrÄ«dÄ“t tiesā.

Latvijā nepilsoņa statusa piešÄ·iršanu un atņemšanu oficiāli reglamentÄ“ tikai un vienÄ«gi likums "Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarÄ“tu tā vienkārši tikt piešÄ·irts vai tikpat vienkārši tikt dzÄ“sts. Saskaņā ar likumu lÄ“mumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem PilsonÄ«bas un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad Iznaurovs vÄ“rsās administratÄ«vajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lÄ“mumu atcelšanu, PMLP iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lÄ“mums attiecÄ«bā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot „dzÄ“sti dati”.

Kā pÄ“cāk apliecināja Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākuši dokumenti, tieši Normunda Mežvieta (attÄ“lā) vadÄ«tā DrošÄ«bas policija izrādÄ«jās tā "kompetentā iestāde", pÄ“c kuras neapstrÄ«dama "lÅ«guma" Iznaurovs bija "izdzÄ“sts": uz personu, kura tai 90. gados palÄ«dzÄ“jusi Latvijas Ä·Ä«lnieku glābšanā Ingušijā, DrošÄ«bas policija bija "apvainojusies" tiktāl, ka oficiāli uzskatÄ«ja viņu par vienkārši neeksistÄ“jošu.

Tiesa, Iznaurova "izdzÄ“šana" un lÄ«dz ar to tai sekojošÄ "neeksistÄ“šana" nebija traucÄ“jusi Valsts policijai atzÄ«t Iznaurovu par aizdomās turÄ“to saistÄ«bā ar to, ka viņš kopš "izdzÄ“šanas" Latvijā ir uzturÄ“jies "bez pienācÄ«gā personas apliecinoša dokumenta" un lÄ«dz ar to vainojams "identitātes slÄ“pšanā".

"NeeksistÄ“jošais" Iznaurovs tika atzÄ«ts par aizdomās turÄ“to pÄ“c Krimināllikuma 281. panta 1. daļas - "par savas personas identitātes slÄ“pšanu, uzturoties Latvijas Republikā bez pienācÄ«ga personÄ«bu apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personÄ«bu apliecinošu dokumentu".

Taču pagājušÄ gada 7. decembrÄ« ar nepārsÅ«dzamu administratÄ«vās rajona tiesas spriedumu tika apmierināts Iznaurova pieteikums par alternatÄ«vā statusa piešÄ·iršanu Latvijas Republikā, un PMLP tika uzdots mÄ“neša laikā pieņemt lÄ“mumu par šÄda statusa piešÄ·iršanu.

TomÄ“r ar to nekas vÄ“l nebeidzās, - pret Iznaurovu tika turpināts kriminālprocess par „savas personas identitātes slÄ“pšanu, uzturoties Latvijas Republikā bez pienācÄ«ga personÄ«bu apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personÄ«bu apliecinošu dokumentu”.

Vispirms viņu šajā lietā attaisnoja RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa, taču RÄ«gas tiesas apgabala prokuratÅ«ras prokurore Viktorija Šumska spriedumu pārsÅ«dzÄ“ja, taču tad prokuratÅ«ras apelācijas protestu noraidÄ«ja arÄ« RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ija.

„Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka negÅ«st apstiprinājumu apsÅ«dzÄ«bā norādÄ«tais, ka apsÅ«dzÄ“tais A. Iznaurovs bÅ«tu ar tÄ«šÄm, nelikumÄ«gām darbÄ«bām, apzināti slÄ“pis savu identitāti, proti, nav konstatÄ“juma noziedzÄ«gā nodarÄ«juma subjektÄ«vā puse. jo viņam bija derÄ«ga personas pase lÄ«dz 2015.gada 7.aprÄ«lim, piešÄ·irts personas kods. ko apliecināja liecinieki un pārbaudÄ«tie lietas materiāli, par pases anulÄ“šanas faktu apsÅ«dzÄ“tais oficiāli no iestādes, kas pieņēma šÄdu lÄ“mumu, informÄ“ts netika,” teikts apgabaltiesas lÄ“mumā.

Apgabaltiesa arÄ« norādÄ«ja, ka „Latvijas valsts iestādes turpina lietot šo personas kodu lÄ«dz pat tiesas dienai. A. Iznaurovs Latvijā ir nodibinājis Ä£imeni, iegādājies nekustamo Ä«pašumu, kas rada šaubas par to, vai A. Iznaurovs ir bijis informÄ“ts par izsniegto pasu tiesisko statusu un nav ticis maldināts,” bija teikts tiesas lÄ“mumā.

Tagad šis tiesas ir stājies spÄ“kā, un Pietiek to publicÄ“ pilnā apmÄ“rā (izņemot personas sensitÄ«vos datus).

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0