Menu
Pilnā versija

Ducis jautājumu prezidentam Raimondam Vējonim

Ansis Ataols BÄ“rziņš · 29.04.2018. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jo vairāk lasu juridisko literatÅ«ru un iedziļinos mÅ«su lietu niansÄ“s, jo labāk saprotu, cik neadekvāta, netaisnÄ«ga un arÄ« prettiesiska ir bijusi Latvijas tiesu sistÄ“mas represÄ«vā rÄ«cÄ«ba attiecÄ«bā pret mani un citiem apsÅ«dzÄ“tajiem [saistÄ«bā ar 13. janvāra notikumiem]. ŠÄdā situācijā, kad tiesas darbojas netaisnÄ«gi un prettiesiski, turklāt augstākas instances šÄ«s problÄ“mas nevis novÄ“rš, bet piesedz, Valsts prezidents un tā apžēlošanas institÅ«ts ir vienÄ«gā taisnÄ«guma atjaunošanas iespÄ“ja.

Tas, ka lÄ«dz šim ignorÄ“jāt aicinājumus atjaunot taisnÄ«gumu attiecÄ«bā pret mani, nepārsteidza: gandrÄ«z visas amatpersonas labprāt izvairās no atbildÄ«gu lÄ“mumu pieņemšanas. TomÄ“r šopavasar sabiedrÄ«bas sašutums sasniedza tādu intensitāti, ka ignorÄ“t to vairs nevarÄ“ja – bija jāreaģē. Jo nav vairs runa par Ansi Ataolu BÄ“rziņu, bet par desmitiem netaisni vajāto un notiesāto, desmitiem salauztu likteņu, un sabiedrÄ«ba to arvien skaidrāk apzinās. Tas, ka šoreiz reaģējāt izvairÄ«gi, mani pārsteidza – biju cerÄ“jis uz lielāku iedziļināšanos un izpratni.

Tāpēc esmu uzrakstījis duci jautājumu, uz kuriem ļoti vēlētos saņemt atbildi no Jums kā no sava Prezidenta un līdzpilsoņa.

1. Par tiesiskumu un orveliskumu.

Viens no tiesiskuma pamatprincipiem ir visu personu vienlÄ«dzÄ«ba likuma priekšÄ. Savukārt tādas iekārtas, kur "noteiktu sugu" dzÄ«vnieciņi ir par citiem "vienlÄ«dzÄ«gāki", mÄ“dz saukt par orveliskām – pazÄ«stamā romāna autora vārdā.

Diemžēl 13. janvāra paraugprāvā vienlÄ«dzÄ«ba netika ievÄ“rota, turklāt no paša sākta gala, cik noprotams, – tÄ«ši un apzināti. Pats savām acÄ«m redzÄ“ju, kā policisti trijatā kājām atspārda vÄ«rieti, kurš pat nepretojas. Pats savām ausÄ«m dzirdÄ“ju, kā policists saka: "Tagad paguli zem akmeņiem!" ArÄ« mani tÄ«ši noguldÄ«ja, nesegtu galvu un sasietām rokām, akmeņu krišanas joslā. (Viens nokrita sprīža attālumā man no galvas.) Publiski izskanÄ“ja policijas vadÄ«bas meli, ka gumijas lodes netika izmantotas, – tie vÄ“lāk tika atmaskoti ar ierindas policistu liecÄ«bām. Kā zināms, Edgara Gorbaņa acs tika izšauta tieši ar gumijas lodi. Tad kālab visi apsÅ«dzÄ“tie bija tikai civilpersonas, visi liecinieki – tikai policisti? Kālab par amatpersonu pārkāpumiem netika ierosināta neviena lieta – pat disciplināra?

Vai uzskatāt to par normālu un pieņemamu valstī, kura vēlas būt tiesiska, Prezidenta kungs?

2. Par liecÄ«bām, kas organizÄ“tas ar mÄ“rÄ·i veidot Krimināllikuma pantam atbilstošu noziedznieka tÄ“lu.

Daudzas minÄ“tās policistu "liecÄ«bas" sakrita veselām rindkopām – burts burtā, kļūda kļūdā! Es uz to norādÄ«ju gan savā tiesas runā, gan publikācijā internetā, tomÄ“r tas neko neietekmÄ“ja – nedz tiesas iznākumu, nedz kādu publisku vai nepublisku varas reakciju.

Prezidenta kungs! Vai tad var uzskatīt par tiesiskā valstī pieņemamu situāciju, kad spēka struktūru darbinieki ar "copy&paste" metodi izgatavo un tiesai iesniedz liecības, un tiesa tic tām?

3. Par formālo un substanciālo.

Pirmais ir atbilstÄ«ba kādiem noteiktiem kritÄ“rijiem, tostarp likuma burtam. Otrais – atbilstÄ«ba bÅ«tÄ«bai, likuma garam, sabiedrÄ«bas mÄ“rÄ·iem un pasÅ«tÄ«jumam. Pat ja nodarÄ«jums atbilst formālajiem kritÄ“rijiem – likuma pantam, bet nenonāk pretrunā ar likumos definÄ“tajām sabiedrÄ«bas interesÄ“m un ideāliem, tiesai tas bÅ«tu "jāsubstancionalizÄ“", proti, jākonstatÄ“, vai tas ir vai nav uzskatāms par noziedzÄ«gu, jo nav tāds pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas. Diemžēl Latvijas tiesneši dažkārt grÄ“ko, formāli vÄ“rtÄ“jot nodarÄ«jumus, bet substanciālo pusi – tātad sabiedrÄ«bas pasÅ«tÄ«jumu – faktiski ignorÄ“jot.

Godātais Prezidenta kungs! Vai JÅ«s uzskatāt, ka tiesiskā sabiedrÄ«bā atzÄ«stams un pieļaujams šÄds juridisks formālisms?

4. Par 13. janvāra notikumu kontekstu un piespriestā soda būtību.

ArÄ« vÄ“rtÄ“jot 13. janvāra notikumus, tiesas rÄ«kojās izteikti formāli: tās nevÄ“rtÄ“ja substanci – nedz ekonomisko, nedz politisko kontekstu ("Parex" bankas afÄ“ru, krÄ«zi-dižķibeli, tautas ignorÄ“šanu no valdÄ«bas un Saeimas puses, 13. janvāra notikumu vÄ“rtÄ“jumu sabiedrÄ«bā, kā arÄ« to pozitÄ«vo ietekmi gan uz Latvijas ekonomiku, gan politisko kultÅ«ru).

XIX gs. izcilais krievu jurists Arkādijs Koni rakstÄ«ja, ka daudzi cilvÄ“ki nesaprot, kā var atzÄ«t par nevainÄ«gu cilvÄ“ku, kurš "atzinies rÄ«cÄ«bā", taču var! – ja šo rÄ«cÄ«bu neuzskata par vainu ("не вменяют в вину"). Tieši tāda bija mana aizstāvÄ«bas pozÄ«cija: atzinu, ka izsitu Saeimas logu, bet neatzinu tajā vainu, jo rÄ«kojos tautas interesÄ“s.

Tiesa bija tiesÄ«ga lemt, ka rÄ«kojos pretlikumÄ«gi un pretÄ“ji tautas interesÄ“m, un sodÄ«t mani atbilstoši nodarÄ«juma apjomam. Taču patiesÄ«bā mani sodÄ«ja manas attieksmes dēļ, sodÄ«ja par manu pilsonisko pārliecÄ«bu, manu aizstāvÄ«bas pozÄ«ciju. Protams, sods izrādÄ«jās "demonstratÄ«vi" smagāks par nodarÄ«to – "sargieties runāt to pašu, ko šis"!

Prezidenta kungs, vai Jums šÄ·iet pieņemama šÄda tiesu prakse, kas noliedz un izkropļo juridiskās problÄ“mas pašu bÅ«tÄ«bu?

5. Par nosacītā soda un probācijas būtību un sūtību.

Formālā un substanciālā puse vÄ“rtÄ“jama arÄ« šÄdā kontekstā. Tā sauktā nosacÄ«tā soda jeb pilnā vārdā "soda nosacÄ«tās atlikšanas" pamatideja salÄ«dzināma ar Damokla zobenu pār notiesātā galvu, tādÄ“jādi viņu motivÄ“jot dzÄ«vot bez pārkāpumiem. Savukārt probācijas uzraudzÄ«bas uzdevums ir palÄ«dzÄ“t cilvÄ“kiem, kuriem var rasties grÅ«tÄ«bas šÄdu dzÄ«vi dzÄ«vot patstāvÄ«gi.

Ir valstis (arÄ«, piemÄ“ram, ÄŒehija), kurās nosacÄ«ta soda atlikšana iespÄ“jama gan bez, gan ar probācijas uzraudzÄ«bu. Ja tiek piespriests nosacÄ«ts sods bez uzraudzÄ«bas, cilvÄ“kam nav jādara pilnÄ«gi nekas, tikai godÄ«gi jādzÄ«vo; ja notiek pārkāpums, tad tiesa izvÄ“rtÄ“ soda izpildes iespÄ“jas.

Divos spriedumos bija rakstÄ«ts, ka man nav jāpiedalās Probācijas dienesta programmās, respektÄ«vi, tas bija nosacÄ«ts sods bez uzraudzÄ«bas. Bet, pat ja pieņemam, ka Sodu izpildes kodekss, kurš paģērÄ“ visiem nosacÄ«ti notiesātajiem reÄ£istrÄ“ties probācijas dienestā, ir stiprāks par individualizÄ“tu spriedumu, vienalga saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu 9. daļu tiesa tikai "var pieņemt lÄ“mumu par spriedumā noteiktā soda izpildÄ«šanu".

Tātad tiesai nebija jāpieiet jautājumam formāli, virzoties rāmjos "iet – neiet" uz Probācijas dienestu. Tai bija jāizvÄ“rtÄ“, vai persona dzÄ«vo godÄ«gu dzÄ«vi un ir integrÄ“ta sabiedrÄ«bā, respektÄ«vi, vai tiek sasniegts nosacÄ«tas atlikšanas un probācijas mÄ“rÄ·is. Visi materiāli par manu darbÄ«bu sabiedrÄ«bas labā tiesai bija iesniegti, tomÄ“r tiesa tos nevÄ“rtÄ“ja.

Vai Jums, Prezidenta kungs, liekas pieņemama šÄda formāla pieeja, kura noved pie nosacÄ«tās atlikšanas un probācijas mÄ“rÄ·iem gluži pretÄ“ja rezultāta?

6. Par soda samērīgumu.

ES PamattiesÄ«bu hartas 49. pantā teikts: "Soda smagums nedrÄ«kst bÅ«t nesamÄ“rÄ«gs ar noziedzÄ«gā nodarÄ«juma smagumu." Šis princips jāievÄ“ro vienmÄ“r neatkarÄ«gi no tā, vai cilvÄ“ks atzÄ«st vai neatzÄ«st vainu, iet vai neiet uz kādiem dienestiem. Protams, soda apmÄ“rs var svārstÄ«ties, bet tikai samÄ“rÄ«guma robežās. ArÄ« nosacÄ«ts sods ir cietumsods, tas nav "vieglāka veida" sods, respektÄ«vi, tiesa atzÄ«st, ka cilvÄ“ks ir pelnÄ«jis ieslodzÄ«jumu, bet, tā kā "tā ir pirmā reize", to pagaidām neizpilda.

Sakiet, vai par divu sniega piku, tukšas plastmasas pudeles un 2 akmeņu iemešanu pa valsts iestādes Ä“kas fasādi, kā rezultātā izsista viena loga rÅ«ts (nodarÄ«juma skāde apmÄ“ram 20–30 LVL), JÅ«s uzskatāt par samÄ“rÄ«gu sākumā 18 mÄ“nešu, vÄ“lāk 20 mÄ“nešu cietumsodu?

7. Par kvalifikāciju un smaguma pakāpi.

TagadÄ“jais LR Krimināllikuma 225. pants – Masu nekārtÄ«bas – ieviests Staļina laikā, lai institucionalizÄ“tu tā saukto kolektÄ«vo vainu un pamatotu represijas. 225. panta jÄ“ga ir konkrÄ“tus cilvÄ“kus padarÄ«t par sevišÄ·i bÄ«stamiem kriminālnoziedzniekiem. Tā sankcija atšÄ·irÄ«bā no citiem pantiem saglabājusies teju sākotnÄ“jā apmÄ“rā, un pÄ“c šÄ panta jebkura darbÄ«ba tiek kvalificÄ“ta kā "sevišÄ·i smags noziegums". No tā savukārt izriet arÄ« soda smagums – cietuma slÄ“gtais režīms, kā arÄ« laiks, kad var lÅ«gt apžēlošanu vai priekšlaicÄ«gu atbrÄ«vošanu.

Vai JÅ«s, Prezidenta kungs, uzskatāt par samÄ“rÄ«gu vienas loga rÅ«ts izsišanas valsts iestādei, pret kuru oficiāli atļautā mÄ«tiņā tovakar izskanÄ“ja tik daudz pamatotu (vai nepamatotu) apsÅ«dzÄ«bu, kvalificÄ“šanu par sevišÄ·i smagu kriminālnoziegumu?

8. Par piekritÄ«gumu un tiesisko paļaušanos.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 641. pantu par nosacÄ«tas notiesāšanas atcelšanu vai pārbaudes laika pagarināšanu, pamatojoties uz Valsts probācijas dienesta iesniegumu, lietu skata rajona tiesa pÄ“c notiesātā dzÄ«vesvietas.

Saskaņā ar DzÄ«vesvietas deklarÄ“šanas likumu dzÄ«vesvieta ir personas izvÄ“lÄ“ta un noteiktā kārtÄ«bā deklarÄ“ta adrese. SavlaicÄ«gi un paredzÄ“tā kārtÄ«bā deklarÄ“ju dzÄ«vesvietu Rudzātu pagastā, tātad Preiļu rajona tiesas teritorijā. InformÄ“ju par to gan Probācijas dienestu, gan Latgales priekšpilsÄ“tas tiesu. Tiesiski paļāvos, ka Latgales priekšpilsÄ“tas tiesa nepārkāps likumu un nosÅ«tÄ«s lietu pÄ“c piekritÄ«bas. TomÄ“r tā nenotika: tiesa izskatÄ«ja lietu, kuru tai skatÄ«t nebija tiesÄ«bu (un lÄ“ma mani ieslodzÄ«t).

Vai JÅ«s, Prezidenta kungs, uzskatāt par pieņemamu, ka tiesa spriež lietu, kuru saskaņā ar likumu tai nav tiesÄ«bu spriest, respektÄ«vi, pati sev piešÄ·ir "pārlikumÄ«gas" pilnvaras?

9. Par izvēli starp godu un brīvību.

Tā kā 13. janvāra process bija "pārlieku ieildzis", tad tiesai bija iespÄ“ja pÄ“c tā paša panta piespriest vieglāka veida sodu – naudas sodu, piespiedu darbu vai Ä«slaicÄ«gu arestu. TomÄ“r tiesa šÄdi rÄ«kojās tikai "vainas atzÄ«šanas" gadÄ«jumos, tādÄ“jādi izveidojot soda disproporciju (starp "atzinušajiem" un "neatzinušajiem") vairāk nekā 25 reizes (cietuma "atsÄ“des" ekvivalentā).

Tā kā liela daļa Latvijas iedzÄ«votāju atbalstÄ«ja 13. janvāra oficiāli atļautā mÄ«tiņa notikumu dalÄ«bniekus, tad faktiski tiesas rÄ«cÄ«ba bija apsÅ«dzÄ“to piespiešana atteikties no sava goda, pievilt to tautas slāni, kas viņus atbalstÄ«ja un viņu politiskajai pozÄ«cijai uzticÄ“jās. PretÄ“jā gadÄ«jumā cilvÄ“ks saņēma nesamÄ“rÄ«gi bargu sodu...

Vai JÅ«s uzskatāt šÄdu pieeju par pieņemamu?

10. Par atbildÄ«bu un izvairÄ«šanos no tās.

Manuprāt, tieši tie, kuri piekrita nepamatotajām apsÅ«dzÄ«bām un netaisnajiem tiesas spriedumiem, lai glābtu savu mieru un labklājÄ«bu, taisni viņi vairÄ«jās no atbildÄ«bas gan savas tautas, gan sirdsapziņas priekšÄ.

Reiz, kad jau biju trimdā, runāju ar A.M. – vÄ«ru, kurš tiesā ilgi turÄ“jās pie taisnÄ«bas, bet pie beigām pateica: "Labi, labi, atzÄ«stu vainu un atzÄ«stu kvalifikāciju," kā rezultātā tika cauri ar 1000 latu naudas sodu.

Es viņam teicu: "VarbÅ«t tomÄ“r man vajadzÄ“ja rÄ«koties kā tev? ŠobrÄ«d varÄ“tu dzÄ«vot dzimtenÄ“, bÅ«t ar bÄ“rniem un ar darbiem..." Viņš atbildÄ“ja: "Ansi, vai tu domā, ka es ar šo sirdsapziņas nastu labi jÅ«tos?"

Kā JÅ«s uzskatāt, Prezidenta kungs, vai nepakļaušanās netaisnÄ«bai ir izvairÄ«šanās no atbildÄ«bas vai, tieši otrādi, – atbildÄ«bas uzņemšanās?

11. Par "paša roku darbu".

JÅ«s intervijā izteicāties, ka tā manis "mocÄ«šana" esot "manis paša roku darbs", paša izvÄ“le. Es vienmÄ“r esmu uzskatÄ«jis, ka cilvÄ“kam ir jābÅ«t sistÄ“mas lÄ«dzvÄ“rtÄ«gam partnerim, nevis bailÄ“s jāpielāgojas tās neadekvātumam. Jā, man bija iespÄ“ja izvairÄ«ties no dzÄ«ves izpostÄ«šanas, pakļaujoties netaisnai un nesamÄ“rÄ«gai sistÄ“mas rÄ«cÄ«bai. TomÄ“r uzskatu, ka pamatcÄ“lonis šai situācijai ir tieši sistÄ“mas neadekvātā rÄ«cÄ«ba, nevis mana atteikšanās tai pielāgoties. Vai – un kādā aspektā – es kļūdos, Prezidenta kungs?

12. Apžēlot vai neapžēlot?

Rodas ļoti daudz jautājumu, kuri liek apšaubÄ«t ne tikai šÄ tiesas procesa samÄ“rÄ«gumu un taisnÄ«gumu, bet pat tiesiskumu. Vai JÅ«s, Prezidenta kungs, neuzskatāt, ka šÄdi problÄ“mjautājumi, turklāt diezgan lielā skaitā, ir pietiekams pamats uzņemties iniciatÄ«vu un apžēlot mani un citus 13. janvāra procesa dalÄ«bniekus?

Novērtē šo rakstu:

0
0