Ducis jautÄjumu prezidentam Raimondam VÄ“jonim
Ansis Ataols BÄ“rziņš · 29.04.2018. · Komentāri (0)Jo vairÄk lasu juridisko literatÅ«ru un iedziļinos mÅ«su lietu niansÄ“s, jo labÄk saprotu, cik neadekvÄta, netaisnÄ«ga un arÄ« prettiesiska ir bijusi Latvijas tiesu sistÄ“mas represÄ«vÄ rÄ«cÄ«ba attiecÄ«bÄ pret mani un citiem apsÅ«dzÄ“tajiem [saistÄ«bÄ ar 13. janvÄra notikumiem]. ŠÄdÄ situÄcijÄ, kad tiesas darbojas netaisnÄ«gi un prettiesiski, turklÄt augstÄkas instances šÄ«s problÄ“mas nevis novÄ“rš, bet piesedz, Valsts prezidents un tÄ apžēlošanas institÅ«ts ir vienÄ«gÄ taisnÄ«guma atjaunošanas iespÄ“ja.
Tas, ka lÄ«dz šim ignorÄ“jÄt aicinÄjumus atjaunot taisnÄ«gumu attiecÄ«bÄ pret mani, nepÄrsteidza: gandrÄ«z visas amatpersonas labprÄt izvairÄs no atbildÄ«gu lÄ“mumu pieņemšanas. TomÄ“r šopavasar sabiedrÄ«bas sašutums sasniedza tÄdu intensitÄti, ka ignorÄ“t to vairs nevarÄ“ja – bija jÄreaģē. Jo nav vairs runa par Ansi Ataolu BÄ“rziņu, bet par desmitiem netaisni vajÄto un notiesÄto, desmitiem salauztu likteņu, un sabiedrÄ«ba to arvien skaidrÄk apzinÄs. Tas, ka šoreiz reaģējÄt izvairÄ«gi, mani pÄrsteidza – biju cerÄ“jis uz lielÄku iedziļinÄšanos un izpratni.
TÄpÄ“c esmu uzrakstÄ«jis duci jautÄjumu, uz kuriem ļoti vÄ“lÄ“tos saņemt atbildi no Jums kÄ no sava Prezidenta un lÄ«dzpilsoņa.
1. Par tiesiskumu un orveliskumu.
Viens no tiesiskuma pamatprincipiem ir visu personu vienlÄ«dzÄ«ba likuma priekšÄ. SavukÄrt tÄdas iekÄrtas, kur "noteiktu sugu" dzÄ«vnieciņi ir par citiem "vienlÄ«dzÄ«gÄki", mÄ“dz saukt par orveliskÄm – pazÄ«stamÄ romÄna autora vÄrdÄ.
Diemžēl 13. janvÄra paraugprÄvÄ vienlÄ«dzÄ«ba netika ievÄ“rota, turklÄt no paša sÄkta gala, cik noprotams, – tÄ«ši un apzinÄti. Pats savÄm acÄ«m redzÄ“ju, kÄ policisti trijatÄ kÄjÄm atspÄrda vÄ«rieti, kurš pat nepretojas. Pats savÄm ausÄ«m dzirdÄ“ju, kÄ policists saka: "Tagad paguli zem akmeņiem!" ArÄ« mani tÄ«ši noguldÄ«ja, nesegtu galvu un sasietÄm rokÄm, akmeņu krišanas joslÄ. (Viens nokrita sprīža attÄlumÄ man no galvas.) Publiski izskanÄ“ja policijas vadÄ«bas meli, ka gumijas lodes netika izmantotas, – tie vÄ“lÄk tika atmaskoti ar ierindas policistu liecÄ«bÄm. KÄ zinÄms, Edgara Gorbaņa acs tika izšauta tieši ar gumijas lodi. Tad kÄlab visi apsÅ«dzÄ“tie bija tikai civilpersonas, visi liecinieki – tikai policisti? KÄlab par amatpersonu pÄrkÄpumiem netika ierosinÄta neviena lieta – pat disciplinÄra?
Vai uzskatÄt to par normÄlu un pieņemamu valstÄ«, kura vÄ“las bÅ«t tiesiska, Prezidenta kungs?
2. Par liecÄ«bÄm, kas organizÄ“tas ar mÄ“rÄ·i veidot KriminÄllikuma pantam atbilstošu noziedznieka tÄ“lu.
Daudzas minÄ“tÄs policistu "liecÄ«bas" sakrita veselÄm rindkopÄm – burts burtÄ, kļūda kļūdÄ! Es uz to norÄdÄ«ju gan savÄ tiesas runÄ, gan publikÄcijÄ internetÄ, tomÄ“r tas neko neietekmÄ“ja – nedz tiesas iznÄkumu, nedz kÄdu publisku vai nepublisku varas reakciju.
Prezidenta kungs! Vai tad var uzskatÄ«t par tiesiskÄ valstÄ« pieņemamu situÄciju, kad spÄ“ka struktÅ«ru darbinieki ar "copy&paste" metodi izgatavo un tiesai iesniedz liecÄ«bas, un tiesa tic tÄm?
3. Par formÄlo un substanciÄlo.
Pirmais ir atbilstÄ«ba kÄdiem noteiktiem kritÄ“rijiem, tostarp likuma burtam. Otrais – atbilstÄ«ba bÅ«tÄ«bai, likuma garam, sabiedrÄ«bas mÄ“rÄ·iem un pasÅ«tÄ«jumam. Pat ja nodarÄ«jums atbilst formÄlajiem kritÄ“rijiem – likuma pantam, bet nenonÄk pretrunÄ ar likumos definÄ“tajÄm sabiedrÄ«bas interesÄ“m un ideÄliem, tiesai tas bÅ«tu "jÄsubstancionalizÄ“", proti, jÄkonstatÄ“, vai tas ir vai nav uzskatÄms par noziedzÄ«gu, jo nav tÄds pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas. Diemžēl Latvijas tiesneši dažkÄrt grÄ“ko, formÄli vÄ“rtÄ“jot nodarÄ«jumus, bet substanciÄlo pusi – tÄtad sabiedrÄ«bas pasÅ«tÄ«jumu – faktiski ignorÄ“jot.
GodÄtais Prezidenta kungs! Vai JÅ«s uzskatÄt, ka tiesiskÄ sabiedrÄ«bÄ atzÄ«stams un pieļaujams šÄds juridisks formÄlisms?
4. Par 13. janvÄra notikumu kontekstu un piespriestÄ soda bÅ«tÄ«bu.
ArÄ« vÄ“rtÄ“jot 13. janvÄra notikumus, tiesas rÄ«kojÄs izteikti formÄli: tÄs nevÄ“rtÄ“ja substanci – nedz ekonomisko, nedz politisko kontekstu ("Parex" bankas afÄ“ru, krÄ«zi-dižķibeli, tautas ignorÄ“šanu no valdÄ«bas un Saeimas puses, 13. janvÄra notikumu vÄ“rtÄ“jumu sabiedrÄ«bÄ, kÄ arÄ« to pozitÄ«vo ietekmi gan uz Latvijas ekonomiku, gan politisko kultÅ«ru).
XIX gs. izcilais krievu jurists ArkÄdijs Koni rakstÄ«ja, ka daudzi cilvÄ“ki nesaprot, kÄ var atzÄ«t par nevainÄ«gu cilvÄ“ku, kurš "atzinies rÄ«cÄ«bÄ", taÄu var! – ja šo rÄ«cÄ«bu neuzskata par vainu ("не вменÑÑŽÑ‚ в вину"). Tieši tÄda bija mana aizstÄvÄ«bas pozÄ«cija: atzinu, ka izsitu Saeimas logu, bet neatzinu tajÄ vainu, jo rÄ«kojos tautas interesÄ“s.
Tiesa bija tiesÄ«ga lemt, ka rÄ«kojos pretlikumÄ«gi un pretÄ“ji tautas interesÄ“m, un sodÄ«t mani atbilstoši nodarÄ«juma apjomam. TaÄu patiesÄ«bÄ mani sodÄ«ja manas attieksmes dēļ, sodÄ«ja par manu pilsonisko pÄrliecÄ«bu, manu aizstÄvÄ«bas pozÄ«ciju. Protams, sods izrÄdÄ«jÄs "demonstratÄ«vi" smagÄks par nodarÄ«to – "sargieties runÄt to pašu, ko šis"!
Prezidenta kungs, vai Jums šÄ·iet pieņemama šÄda tiesu prakse, kas noliedz un izkropļo juridiskÄs problÄ“mas pašu bÅ«tÄ«bu?
5. Par nosacÄ«tÄ soda un probÄcijas bÅ«tÄ«bu un sÅ«tÄ«bu.
FormÄlÄ un substanciÄlÄ puse vÄ“rtÄ“jama arÄ« šÄdÄ kontekstÄ. TÄ sauktÄ nosacÄ«tÄ soda jeb pilnÄ vÄrdÄ "soda nosacÄ«tÄs atlikšanas" pamatideja salÄ«dzinÄma ar Damokla zobenu pÄr notiesÄtÄ galvu, tÄdÄ“jÄdi viņu motivÄ“jot dzÄ«vot bez pÄrkÄpumiem. SavukÄrt probÄcijas uzraudzÄ«bas uzdevums ir palÄ«dzÄ“t cilvÄ“kiem, kuriem var rasties grÅ«tÄ«bas šÄdu dzÄ«vi dzÄ«vot patstÄvÄ«gi.
Ir valstis (arÄ«, piemÄ“ram, ÄŒehija), kurÄs nosacÄ«ta soda atlikšana iespÄ“jama gan bez, gan ar probÄcijas uzraudzÄ«bu. Ja tiek piespriests nosacÄ«ts sods bez uzraudzÄ«bas, cilvÄ“kam nav jÄdara pilnÄ«gi nekas, tikai godÄ«gi jÄdzÄ«vo; ja notiek pÄrkÄpums, tad tiesa izvÄ“rtÄ“ soda izpildes iespÄ“jas.
Divos spriedumos bija rakstÄ«ts, ka man nav jÄpiedalÄs ProbÄcijas dienesta programmÄs, respektÄ«vi, tas bija nosacÄ«ts sods bez uzraudzÄ«bas. Bet, pat ja pieņemam, ka Sodu izpildes kodekss, kurš paģērÄ“ visiem nosacÄ«ti notiesÄtajiem reÄ£istrÄ“ties probÄcijas dienestÄ, ir stiprÄks par individualizÄ“tu spriedumu, vienalga saskaÅ†Ä ar KriminÄllikuma 55. pantu 9. daļu tiesa tikai "var pieņemt lÄ“mumu par spriedumÄ noteiktÄ soda izpildÄ«šanu".
TÄtad tiesai nebija jÄpieiet jautÄjumam formÄli, virzoties rÄmjos "iet – neiet" uz ProbÄcijas dienestu. Tai bija jÄizvÄ“rtÄ“, vai persona dzÄ«vo godÄ«gu dzÄ«vi un ir integrÄ“ta sabiedrÄ«bÄ, respektÄ«vi, vai tiek sasniegts nosacÄ«tas atlikšanas un probÄcijas mÄ“rÄ·is. Visi materiÄli par manu darbÄ«bu sabiedrÄ«bas labÄ tiesai bija iesniegti, tomÄ“r tiesa tos nevÄ“rtÄ“ja.
Vai Jums, Prezidenta kungs, liekas pieņemama šÄda formÄla pieeja, kura noved pie nosacÄ«tÄs atlikšanas un probÄcijas mÄ“rÄ·iem gluži pretÄ“ja rezultÄta?
6. Par soda samērīgumu.
ES PamattiesÄ«bu hartas 49. pantÄ teikts: "Soda smagums nedrÄ«kst bÅ«t nesamÄ“rÄ«gs ar noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma smagumu." Šis princips jÄievÄ“ro vienmÄ“r neatkarÄ«gi no tÄ, vai cilvÄ“ks atzÄ«st vai neatzÄ«st vainu, iet vai neiet uz kÄdiem dienestiem. Protams, soda apmÄ“rs var svÄrstÄ«ties, bet tikai samÄ“rÄ«guma robežÄs. ArÄ« nosacÄ«ts sods ir cietumsods, tas nav "vieglÄka veida" sods, respektÄ«vi, tiesa atzÄ«st, ka cilvÄ“ks ir pelnÄ«jis ieslodzÄ«jumu, bet, tÄ kÄ "tÄ ir pirmÄ reize", to pagaidÄm neizpilda.
Sakiet, vai par divu sniega piku, tukšas plastmasas pudeles un 2 akmeņu iemešanu pa valsts iestÄdes Ä“kas fasÄdi, kÄ rezultÄtÄ izsista viena loga rÅ«ts (nodarÄ«juma skÄde apmÄ“ram 20–30 LVL), JÅ«s uzskatÄt par samÄ“rÄ«gu sÄkumÄ 18 mÄ“nešu, vÄ“lÄk 20 mÄ“nešu cietumsodu?
7. Par kvalifikÄciju un smaguma pakÄpi.
TagadÄ“jais LR KriminÄllikuma 225. pants – Masu nekÄrtÄ«bas – ieviests Staļina laikÄ, lai institucionalizÄ“tu tÄ saukto kolektÄ«vo vainu un pamatotu represijas. 225. panta jÄ“ga ir konkrÄ“tus cilvÄ“kus padarÄ«t par sevišÄ·i bÄ«stamiem kriminÄlnoziedzniekiem. TÄ sankcija atšÄ·irÄ«bÄ no citiem pantiem saglabÄjusies teju sÄkotnÄ“jÄ apmÄ“rÄ, un pÄ“c šÄ panta jebkura darbÄ«ba tiek kvalificÄ“ta kÄ "sevišÄ·i smags noziegums". No tÄ savukÄrt izriet arÄ« soda smagums – cietuma slÄ“gtais režīms, kÄ arÄ« laiks, kad var lÅ«gt apžēlošanu vai priekšlaicÄ«gu atbrÄ«vošanu.
Vai JÅ«s, Prezidenta kungs, uzskatÄt par samÄ“rÄ«gu vienas loga rÅ«ts izsišanas valsts iestÄdei, pret kuru oficiÄli atļautÄ mÄ«tiÅ†Ä tovakar izskanÄ“ja tik daudz pamatotu (vai nepamatotu) apsÅ«dzÄ«bu, kvalificÄ“šanu par sevišÄ·i smagu kriminÄlnoziegumu?
8. Par piekritÄ«gumu un tiesisko paļaušanos.
SaskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likuma 641. pantu par nosacÄ«tas notiesÄšanas atcelšanu vai pÄrbaudes laika pagarinÄšanu, pamatojoties uz Valsts probÄcijas dienesta iesniegumu, lietu skata rajona tiesa pÄ“c notiesÄtÄ dzÄ«vesvietas.
SaskaÅ†Ä ar DzÄ«vesvietas deklarÄ“šanas likumu dzÄ«vesvieta ir personas izvÄ“lÄ“ta un noteiktÄ kÄrtÄ«bÄ deklarÄ“ta adrese. SavlaicÄ«gi un paredzÄ“tÄ kÄrtÄ«bÄ deklarÄ“ju dzÄ«vesvietu RudzÄtu pagastÄ, tÄtad Preiļu rajona tiesas teritorijÄ. InformÄ“ju par to gan ProbÄcijas dienestu, gan Latgales priekšpilsÄ“tas tiesu. Tiesiski paļÄvos, ka Latgales priekšpilsÄ“tas tiesa nepÄrkÄps likumu un nosÅ«tÄ«s lietu pÄ“c piekritÄ«bas. TomÄ“r tÄ nenotika: tiesa izskatÄ«ja lietu, kuru tai skatÄ«t nebija tiesÄ«bu (un lÄ“ma mani ieslodzÄ«t).
Vai JÅ«s, Prezidenta kungs, uzskatÄt par pieņemamu, ka tiesa spriež lietu, kuru saskaÅ†Ä ar likumu tai nav tiesÄ«bu spriest, respektÄ«vi, pati sev piešÄ·ir "pÄrlikumÄ«gas" pilnvaras?
9. Par izvēli starp godu un brīvību.
TÄ kÄ 13. janvÄra process bija "pÄrlieku ieildzis", tad tiesai bija iespÄ“ja pÄ“c tÄ paša panta piespriest vieglÄka veida sodu – naudas sodu, piespiedu darbu vai Ä«slaicÄ«gu arestu. TomÄ“r tiesa šÄdi rÄ«kojÄs tikai "vainas atzÄ«šanas" gadÄ«jumos, tÄdÄ“jÄdi izveidojot soda disproporciju (starp "atzinušajiem" un "neatzinušajiem") vairÄk nekÄ 25 reizes (cietuma "atsÄ“des" ekvivalentÄ).
TÄ kÄ liela daļa Latvijas iedzÄ«votÄju atbalstÄ«ja 13. janvÄra oficiÄli atļautÄ mÄ«tiņa notikumu dalÄ«bniekus, tad faktiski tiesas rÄ«cÄ«ba bija apsÅ«dzÄ“to piespiešana atteikties no sava goda, pievilt to tautas slÄni, kas viņus atbalstÄ«ja un viņu politiskajai pozÄ«cijai uzticÄ“jÄs. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ cilvÄ“ks saņēma nesamÄ“rÄ«gi bargu sodu...
Vai JÅ«s uzskatÄt šÄdu pieeju par pieņemamu?
10. Par atbildÄ«bu un izvairÄ«šanos no tÄs.
ManuprÄt, tieši tie, kuri piekrita nepamatotajÄm apsÅ«dzÄ«bÄm un netaisnajiem tiesas spriedumiem, lai glÄbtu savu mieru un labklÄjÄ«bu, taisni viņi vairÄ«jÄs no atbildÄ«bas gan savas tautas, gan sirdsapziņas priekšÄ.
Reiz, kad jau biju trimdÄ, runÄju ar A.M. – vÄ«ru, kurš tiesÄ ilgi turÄ“jÄs pie taisnÄ«bas, bet pie beigÄm pateica: "Labi, labi, atzÄ«stu vainu un atzÄ«stu kvalifikÄciju," kÄ rezultÄtÄ tika cauri ar 1000 latu naudas sodu.
Es viņam teicu: "VarbÅ«t tomÄ“r man vajadzÄ“ja rÄ«koties kÄ tev? ŠobrÄ«d varÄ“tu dzÄ«vot dzimtenÄ“, bÅ«t ar bÄ“rniem un ar darbiem..." Viņš atbildÄ“ja: "Ansi, vai tu domÄ, ka es ar šo sirdsapziņas nastu labi jÅ«tos?"
KÄ JÅ«s uzskatÄt, Prezidenta kungs, vai nepakļaušanÄs netaisnÄ«bai ir izvairÄ«šanÄs no atbildÄ«bas vai, tieši otrÄdi, – atbildÄ«bas uzņemšanÄs?
11. Par "paša roku darbu".
JÅ«s intervijÄ izteicÄties, ka tÄ manis "mocÄ«šana" esot "manis paša roku darbs", paša izvÄ“le. Es vienmÄ“r esmu uzskatÄ«jis, ka cilvÄ“kam ir jÄbÅ«t sistÄ“mas lÄ«dzvÄ“rtÄ«gam partnerim, nevis bailÄ“s jÄpielÄgojas tÄs neadekvÄtumam. JÄ, man bija iespÄ“ja izvairÄ«ties no dzÄ«ves izpostÄ«šanas, pakļaujoties netaisnai un nesamÄ“rÄ«gai sistÄ“mas rÄ«cÄ«bai. TomÄ“r uzskatu, ka pamatcÄ“lonis šai situÄcijai ir tieši sistÄ“mas neadekvÄtÄ rÄ«cÄ«ba, nevis mana atteikšanÄs tai pielÄgoties. Vai – un kÄdÄ aspektÄ – es kļūdos, Prezidenta kungs?
12. Apžēlot vai neapžēlot?
Rodas ļoti daudz jautÄjumu, kuri liek apšaubÄ«t ne tikai šÄ tiesas procesa samÄ“rÄ«gumu un taisnÄ«gumu, bet pat tiesiskumu. Vai JÅ«s, Prezidenta kungs, neuzskatÄt, ka šÄdi problÄ“mjautÄjumi, turklÄt diezgan lielÄ skaitÄ, ir pietiekams pamats uzņemties iniciatÄ«vu un apžēlot mani un citus 13. janvÄra procesa dalÄ«bniekus?