Iesaki rakstu:

Uzzinot, ka Dziesmu un deju svÄ“tku dalÄ«bniekiem (konkrÄ“ti, dejotājiem) nav dota iespÄ“ja iegādāties biļetes uz noslÄ“dzošo deju koncertu, es spontāni nosÅ«tÄ«ju savu vÄ“stÄ«jumu savai deju kolektÄ«va vadÄ«tājai.

Ar šo vÄ“stÄ«jumu gribu paust savu viedokli, ka es gatavojos šim pasākumam ka svÄ“tkiem ne tikai izredzÄ“tajiem, bet arÄ« saviem vistuvākajiem. Ja viņiem netiek dota pat iespÄ“ja iegādāties biļetes, es personÄ«gi nedejošu tajos koncertos, kur nav dota iespÄ“ja kopā ar mani svinÄ“t šos svÄ“tkus maniem pašiem tuvākajiem.

Iekopēju spontāno ziņu savai deju kolektīva vadītājai:

„Šo manu tekstu droši parādi biļešu dalÄ«tājiem, ar manu parakstu. Šie ir deju svÄ“tki jeb svÄ“tki dejotājiem. TribÄ«nÄ“s ir jāsēž dejotāju bÄ“rniem, mammām, sievām un vÄ«riem. Tie ir tie cilvÄ“ki, kas ir to pelnÄ«juši, dodot akceptu un atdodot sev piederošo laiku, ko es neesmu ar viņiem pavadÄ«jis, jo biju mÄ“Ä£inājumos. TribÄ«nÄ“s nav jāsēž izredzÄ“tajiem. Ja es nedabÅ«šu divas biļetes uz noslÄ“guma koncertu, noslÄ“guma koncertā nedejošu. Dejošu tajos koncertos, kuros bÅ«s iedalÄ«tas biļetes dejotājiem. Nedusmojies Anitiņ, bet es nopietni. Tik tiešÄm parādi šo manu vÄ“stÄ«jumu organizatoriem. Zem augstākminÄ“tā teksta parakstos.”

Ar šo es neaicinu citus dalÄ«bniekus rÄ«koties lÄ«dzÄ«gi. Katrs šos svÄ“tkus svin atbilstoši saviem ieskatiem.