Iesaki rakstu:

To, ka “kaut kas nav kārtÄ«bā”, šÄ·iet, sācis just pat visbiezādainākais LR iedzÄ«votājs. “Valsts” jaunizceptie likumi un noteikumi arvien vairāk un vairāk atgādina sankcijas, bet citos gadÄ«jumos tie ir klaji vÄ“rsti pret Latvijas tautas vitālajām interesÄ“m un dzÄ«votspÄ“ju. Kas noticis? Kādēļ mÄ“s vairs nespÄ“jam ietekmÄ“t politiskos, ekonomiskos, kultÅ«ras un izglÄ«tÄ«bas procesus savā zemÄ“?!

Kādēļ mÄ“s pamazām zaudÄ“jam tiesÄ«bas uz savu bÄ“rnu audzināšanu, tiesÄ«bas uz saviem uzskatiem un to paušanu, un pat tiesÄ«bas uz savu Ä·ermeņu privātumu?! Kādēļ mÄ“s pamazām zaudÄ“jam galvenās cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas? Vai Latvija ir okupÄ“ta? PÄ“c oficiālās okupācijas definÄ«cijas – gan jā, gan - nÄ“, proti:

Okupācija (latīņu: occupatio) nozÄ«mÄ“ citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbÄ«gu, militāru) spÄ“ku un savas pārvaldÄ«bas ieviešanu tajā. Okupācijas juridiskais skaidrojums tika noformulÄ“ts 1907. gada Hāgas konvencijā. Saskaņā ar konvencijas 42. pantu teritorija ir okupÄ“ta, kad tā ir pakļauta naidÄ«gas armijas faktiskai pārvaldei. Okupācija aptver tikai to teritoriju, kur šÄda pārvalde ir noteikta un var tikt Ä«stenota

Vai mÅ«su zemÄ“ ir svešs karaspÄ“ks? Ir. Vai vardarbÄ«ba/karadarbÄ«ba bija? Nebija. Tātad, strikti ņemot, termins “okupācija” Latvijai Ä«sti piemÄ“rojams tomÄ“r nebÅ«tu. Bet brÄ«vÄ«bas/pašnoteikšanās tomÄ“r nav. Kas tad ir? Kā apzÄ«mÄ“t to nožēlojamo stāvokli, kad savā zemÄ“ esam kļuvuši no saimniekiem par slaucamajām govÄ«m? LÅ«kojam tālāk.

Aneksija. Ceturtās ŽenÄ“vas konvencijas (GCIV) 47. pantā jÄ“dziens „aneksija” saistÄ«ts ar jÄ“dzienu „okupācija”. Proti, šis pants aizliedz okupācijas varai jebkādā veidā atņemt jebkādus labumus vai tiesÄ«bas okupÄ“tajā vai (un) anektÄ“tajā teritorijā dzÄ«vojošÄm personām. To nedrÄ«kst darÄ«t arÄ«, mainot okupÄ“tās vai anektÄ“tās teritorijas pārvaldes institÅ«cijas.

Ahā – jau siltāk. Bet, kā redzam, starptautiskie likumi AIZLIEDZ “okupācijas varai jebkādā veidā atņemt jebkādus labumus vai tiesÄ«bas okupÄ“tajā vai (un) anektÄ“tajā teritorijā dzÄ«vojošÄm personām”.

Bet – atņem. Tātad vai nu tā nav aneksija, vai nu okupanti pārkāpj Ceturtās ŽenÄ“vas konvencijas 47.pantu. Rokam tālāk.

Hunta. Hunta (spāņu: junta - "sanāksme", "komiteja", "apvienÄ«ba", "kolÄ“Ä£ija") ir militāru vai politisku personu grupa, kas pÄ“c valsts apvÄ“rsuma pārņēmusi savās rokās politisku varu

Ahā – vÄ“l siltāk. Bet tomÄ“r Ä«sti neataino LR situāciju. VarbÅ«t tā ir terminu un valodu problÄ“ma – lai kā mÄ“s vÄ“lÄ“tos visu “smuki” strukturÄ“t un salikt pa “kastÄ«tÄ“m”, dzÄ«vÄ“ tas nav iespÄ“jams. PiemÄ“ram, par pamatkrāsām tiek uzskatÄ«tas tikai trÄ«s, bet tās jaucot, var iegÅ«t bezgalÄ«gi lielu citu krāsu/toņu skaitu.

ŠÄ·iet, ka minÄ“tie termini vislabāk ilustrÄ“ situāciju Latvijā, bet – nepilnÄ«gi.

Blakus “okupācijai”, “aneksijai” un “huntai”, manuprāt, varÄ“tu VikipÄ“dijā ielikt vārdiņu “apčakarÄ“šana”. Lokālā un globālā. AcÄ«mredzami, ka šis vārdiņš radies no “čakarÄ“t”, kuram vārdnÄ«ca TÄ“zaurs dod šÄdus skaidrojumus:

čakarÄ“t 2. konjugācijas darbÄ«bas vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitÄ«vs

LocÄ«šana

1.BikstÄ«t, bakstÄ«t, rušināt.

2.Rakņāt (parasti, ko meklÄ“jot).

3.MānÄ«t, muļķot; apkrāpt.

4.Bojāt; traumÄ“t; darÄ«t pāri.

5.Izdarīt dzimumaktu.

LÅ«k, manis piedāvātā politiskās un ekonomiskās “apčakarÄ“šanas” definÄ«cija un jÄ“gas skaidrojums.

ApčakarÄ“šana (latv. no vārda čakarÄ“t. ViltÄ«ga, slepena, nekaunÄ«ga politiskās un ekonomiskās varas sagrābšana noziedzÄ«gā grupā savtÄ«gos nolÅ«kos, izmantojot tautas labticÄ«bu, naivumu, lÄ“tticÄ«bu, padevÄ«bu un apziņas atavismu par valsti kā sociāli atbildÄ«gu institÅ«ciju. ApčakarÄ“šanā aktÄ«vi tiek izmantoti tādi tautai dārgi un svÄ“ti simboli un atribÅ«ti kā himna, karogs u.c.; tā (apčakarÄ“šana) parasti notiek valsts valodā, lai gan (kā LR gadÄ«jumā) var tikt iesÅ«tÄ«ti arÄ« speciāli apmācÄ«ti aÄ£enti no citām valstÄ«m. ApčakarÄ“tāji lieliski pārzina tautas mentalitāti un vājās vietas un prasmÄ«gi ar tām manipulÄ“. ApčakarÄ“šanas rezultātā noziedzÄ«gajai grupai pāriet ne tikai vara, bet arÄ« tautas Ä«pašumi. “Valsts” pilnÄ«gi atsakās no sociālajām funkcijām un atbildÄ«bas par iedzÄ«votāju labklājÄ«bu. Prioritāras kļūst varturu personiskās, kā arÄ« ārÄ“jo spÄ“ku intereses. ApčakarÄ“šana ietver un apvieno okupācijas, aneksijas un huntas apvÄ“rsuma saturu, bet ir ievÄ“rojami plašÄks jÄ“dziens. Spilgts apčakarÄ“šanas un tās rezultātu piemÄ“rs ir Austrumeiropas pundurvalsts Latvija, kura trÄ«sdesmit gados zaudÄ“jusi gandrÄ«z pusi no saviem nedaudzajiem iedzÄ«votājiem un kļuvusi par visstraujāk izmirstošo valsti pasaulÄ“.

Un nu – raksta otrā daļa. Ko darÄ«t?

Laika rats neapturami griežas, un tuvojas kārtÄ“jā čakarÄ“šana, piedodiet, – vÄ“lÄ“šanas. AktivizÄ“jusies vesela plejāde visdažādāko vargribju. Citu motÄ«vi ir tÄ«ri un naivi kā zÄ«daiņa asara. Citi ir rÅ«dÄ«ti blēži, kuri, apseglojuši tautas neapmierinātÄ«bas balto zirgu un piesaistÄ«juši dažus “patiesÄ«bas cÄ«nÄ«tājus” un “gaismas bruņiniekus”, tagad lepni grib uzjāt LR politiskajā Olimpā. Var izdoties – tautas atmiņa ir Ä«sa kā vistai. VissmieklÄ«gākā ir ideja, ka tie, kuri spÄ«tÄ«gi nevÄ“las piedalÄ«ties vÄ“lÄ“šanu farsā un atdot savas cilvÄ“ka pilnvaras uz turpm;akajiem četriem gadiem kādiem apšaubāmiem cilvÄ“ciņiem, tiek uzskatÄ«ti par “režīma atbalstÄ«tājiem” un “labu pārmaiņu pretiniekiem”. ApmÄ“ram tā, ka, ja es atsakos piedalÄ«ties kādā orÄ£ijā vai dzÄ«rÄ“s ar bÄ“dÄ«gām beigām, vai laupÄ«šanā, es esmu lÄ«dzatbildÄ«gs par to, ka tagad to dalÄ«bniekiem jācieš. Sak, ja tu bÅ«tu piedalÄ«jies, varbÅ«t bÅ«tu viss beidzies labāk...

Katrs lasÄ«tājs, ceru, jau sen ir sapratis, ka ar esošo vÄ“lÄ“šanu likumu un politisko situāciju ar vÄ“lÄ“šanām pozitÄ«vas pārmaiņas panākt nevar. VÄ“l vairāk: VÄ’LÄ’ŠANAS IR OKUPÄ€CIJAS REŽĪMA RĪKOTS PASÄ€KUMS, UN PIEDALĪŠANÄ€S TAJÄ€ IR ŠÄª REŽĪMA ATBALSTĪŠANA UN LEÄ¢ITIMITÄ€TES PIEŠÄ¶IRŠANA TAM.

JÅ«s, cienÄ«jamie vÄ“lÄ“tāji, patÄ«k jums tas vai ne, bet bÅ«siet morāli atbildÄ«gi par visām tām cÅ«cÄ«bām, kuras sastrādās ar jÅ«su atbalstu notikušajās vÄ“lÄ“šanās ievÄ“lÄ“tie deputāti! Un tam nebÅ«s pilnÄ«gi nekādas nozÄ«mes, ka “es par viņiem nevÄ“lÄ“ju”, es vÄ“lÄ“ju par citiem. VÄ“lÄ“šanu sistÄ“ma ir tā uzbÅ«vÄ“ta, ka pie varas bÅ«s tie, kam “jābÅ«t”. Un, vispār – nav svarÄ«gi, kas un par ko vÄ“l; svarÄ«gi, kas balsis skaita...

Ir cilvÄ“ki, kuriem pietiek vienreiz uzkāpt uz grābekļa. Otrreiz viņš nekāps. Bet ir cilvÄ“ki, kuriem tas kļuvis par hobiju. Lai gan...varbÅ«t grābeklis vienkārši viņiem jau atsitis smadzenes?...

Manā skatÄ«jumā tikai totāla, masveidÄ«ga, demonstratÄ«va neuzticÄ«bas izteikšana režīmam un tā rÄ«kotajiem pasākumiem - ignorÄ“jot un boikotÄ“jot tos – potenciāli var nest Latvijā pozitÄ«vas pārmaiņas un mainÄ«t pārliecinošo virzÄ«bu no tautas izzušanas pagātnes dÅ«makā uz dzÄ«vÄ«bu un cerÄ«bu. Dziļāk raugoties, viņiem (režīmam) vajag tikai tavu parakstu. Biļetens tāpat tiks iemests URNÄ€, kas, saprotams, ir vienkārši miskaste...

P.S. Šis ir mans viedoklis, un tas nenozÄ«mÄ“, ka es nerespektÄ“ju citus. Zinu, ka arÄ« starp maniem draugiem ir gaiši cilvÄ“ki, kuri ir citādās domās šajā jautājumā. Vai tie ir ideālistiski maldi vai aprÄ“Ä·ins, tas lai paliek katra paša ziņā – starp viņu un Dievu. Es neesmu soÄ£is un dvÄ“selÄ“ nevienam nelienu. Bet savu balsi nevienam neatdošu...