Iesaki rakstu:

Pagājis mÄ“nesis, kopš uzrakstÄ«ju vÄ“stuli, daloties pārdomās par uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi Latvijā un Igaunijā. Skaidra lieta, ka vislielākā rezonanse pÄ“c publikācijas bija par VID izdarÄ«bām, un nav jau nekā pārsteidzoša. Lai gan nebiju domājusi rakstÄ«t turpinājumu, tomÄ“r pāris notikumi aizvadÄ«tajā mÄ“nesÄ« ir bijuši ievÄ“rÄ«bas cienÄ«gi, lai aprakstu turpinātu un ļautu domai lidot zelta spārniem.

PALDIES

Paldies par labajiem vārdiem, par n-tajām pārpublikācijām dažādos portālos, par dalÄ«šanos sociālajos tÄ«klos, par visāda veida komentāriem un diskusiju, kas radās pÄ“c pirmās vÄ“stules publikācijas. Visiem komentÄ“tājiem vÄ“lreiz apstiprināšu, ka visi manis minÄ“tie piemÄ“ri ir reāli un salÄ«dzinājumi atbilst patiesÄ«bai.

ČUM UN MUDŽ

Man ir diezgan plašs paziņu loks, esmu pietiekami komunikabla, un arÄ« paceltā tÄ“ma bija pietiekami interesanta, lai satiktos, runātos, diskutÄ“tu un dalÄ«tos pieredzÄ“ ar citiem uzņēmÄ“jiem.

Pēc nedēļas man likās, ka mana galva uzsprāgs.

Simtiem piemÄ“ru un reāli stāsti par ierÄ“dniecÄ«bas un uzņēmÄ“ju saskarsmi, ko var nosaukt vienā vārdā. Ja šim vārdam ir jābÅ«t vairāk mazāk pieklājÄ«gam, tad es izvÄ“lÄ“šos “bezpreÄ£els” (tulkojums – ierÄ“dniecÄ«bas bezkaunÄ«bai nav robežu!)

Esat redzÄ“juši zivjaudzÄ“tavās dÄ«Ä·us, kuros audzÄ“ zivis? Ir tādi, kuros zivis čum un mudž. Tāds ir mÅ«su dÄ«Ä·is, kuros sadzÄ«ti mazie un vidÄ“jie uzņēmÄ“ji. GribÄ“tos runāt un pateikt, bet nevar, jo zivis taču nerunā. Visi esam vienā dÄ«Ä·Ä«, tāpÄ“c labāk mazāk lieku kustÄ«bu, lai “neuzÄ·ertos uz āķa”, taču visiem ir skaidrs - agrāk vai vÄ“lāk mÅ«s visus “uzceps”.

MÄ“s – uzņēmÄ“ji – esam baigi izturÄ«gie, ja neesam vÄ“l izgājuši ielās. Bet uz kurieni tad mÄ“s ietu?

VAI TAD MUMS VISPÄ€R NEKÄ€ LABA NAV?

Ir. Mūsu Rīgas uzņēmuma darbinieki. Un to es novērtēju tikai tad, kad uzņēmums Igaunijā jau bija atvērts. Es gribētu klonēt savu Rīgas restorāna komandu, atvest uz Tallinu un izbaudīt to jauko kombināciju = Latvijas komanda + Igaunijas uzņēmējdarbības vide.

CILVÄ’KI UN STRAUSS

Igaunijā ir problÄ“mas darba tirgÅ«. ArÄ« šeit daudzi ir aizbraukuši, iespÄ“jams, proporcionāli vÄ“l vairāk kā Latvijā, jo Helsinki ir tepat blakus, nokļūt ātrāk nekā lÄ«dz Liepājai…

Un vietÄ“jais tirgus šeit ir daudz mazāks kā Latvijā. Darba algas šeit ir augstākas, dzÄ«ve dārgāka…

Taču Igaunija nav strauss, kas, iebāzis galvu smiltÄ«s, izliekas, ka neredz problÄ“mas. IespÄ“jams, tādēļ arÄ« uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vide šeit draudzÄ«gāka.

MEDUS MAIZE VAI SAPNIS VASARAS NAKTĪ RĪGAS RESTORĀNIEM

Varat 150 reizes minÄ“t (un neuzminÄ“t), cik ilgu laiku man aizņēma vasaras terases saskaņošana restorānam Tallinas vecpilsÄ“tā?

1 (vienas) stundas laikā, esot 2 dažādas institÅ«cijās, es saņēmu nepieciešamās atļaujas uz 3 (trÄ«s) gadiem. PÄ“c nedēļas aiziešu pakaļ jau gatavam lÄ«gumam ar pilsÄ“tu.

Sazinājos ar dažiem restorāniem RÄ«gā, kuriem ir vasaras terase. Aptuvenais laiks 1-1,5 mÄ“nesis + kuriozi gadÄ«jumi, kad process var ievilkties arÄ« ilgāk. Un tā katru gadu…

SĪKUMS, BET PATĪKAMI

Skaņojot vasaras terasi, pabiju institÅ«cijā, kas pÄ“c lÄ«dzÄ«bas bÅ«tu mÅ«su Valsts KultÅ«ras pieminekļu aizsardzÄ«bas inspekcija. Inspekcijas darba sÄ“des ir ceturtdienās, uzņēmÄ“ji brÄ«vi nāk un iet, pajautā kaut ko vienam, apspriežas ar citu, turpat blakus ne tikai komisijas biedri, bet arÄ« citi darbinieki. Kaut kā visi kopā, un kaut kā viss notiek ļoti raiti, bez liekas izrādÄ«šanās un mÄ“rÄ«šanās, kurš krutāks. Kāds vÄ“l pajoko par manu krievu valodas akcentu (jo runāju krieviski, un nevienam tā neliekas problÄ“ma) un iestarpina pāris vārdus latviešu valodā. 5 minÅ«šu laikā esmu dabÅ«jusi zÄ«mogus un parakstus uz diviem dokumentiem.

Ja kādam ir bijusi līdzīga pieredze Rīgā, uzrakstiet...

JŪS VĒL ESAT?

Šis ir jautājums, kuru, skaņojot vasaras terasi Tallinā, man uzdeva abās valsts institÅ«cijās. Var jau šo uztvert kā igauņu humoru, bet abas situācijas diezgan gaumÄ«gas.

Tā kā vasaras terase mums bija jau pagājušajā vasarā, tad šogad ar pagājušÄ gada lÄ«gumu un terases shÄ“mu devos pakaļ jaunam saskaņojumam.

Abās vietās “vajadzÄ«go parakstu” personas ir kundzes labākajos gados. Abas no sirds nopriecājas, ka mÅ«su restorāns vÄ“l strādā, apjautājas, kā iet, un atvainojas, ka jau iepriekšÄ“jā gadā nav izsnieguši atļauju terasei uz 3 gadiem, piebilstot, ka jauni restorāni reti “dzÄ«vo” ilgāk par gadu.

Sajutos kā Alise Brīnumzemē.

Par šo pašu jautājumu “JÅ«s vÄ“l esat?” mÄ“s bieži ironizÄ“jam RÄ«gā. Pasniegšu anekdotes formā: “IerÄ“dnis iet, skatās. Oooo, uzņēmÄ“js atvÄ“ris jaunu vietiņu. Un sākas. Viena pārbaude, otra pārbaude, trešÄ, ceturtā, piektā... Paiet gads. IerÄ“dnis iet, skatās. Koooo, JÅ«s vÄ“l esat? Nu, ja vÄ“l esat, tātad zogat...”

Kur atšÄ·irÄ«ba? Igaunijā visi tā sapriecājās, ka terasi saskaņoja 1 stundas laikā uz nākamajiem 3 gadiem. Latvijā – absolÅ«ti neadekvāti valsts institÅ«ciju lÄ“mumi ar izrietošÄm sekām.

Un abas šÄ«s lietas vienā un tajā pašÄ dienā.

VID – SMEJIES VAI RAUDI...

Nu, par šo fenomenu laikam varÄ“tu rakstÄ«t kopotos rakstus.

Tikko esmu saņēmusi lÄ“mumu par vairāku tÅ«kstošu eiro soda naudas piemÄ“rošanu ar mÄ“rÄ·i – audzināt pārkāpÄ“ju un atturÄ“t no jaunu pārkāpumu izdarÄ«šanas. Un tas ir par pārkāpumu, kas radies nevÄ“rÄ«bas dēļ, kas novÄ“rsts tajā pat dienā, kad mums norādÄ«ja uz tā esamÄ«bu, un kā rezultātā valstij nebija un nav nodarÄ«ts zaudÄ“jums pat 1 eiro centa vÄ“rtÄ«bā.

Ja nav nodarÄ«ti zaudÄ“jumi, kāpÄ“c nav iespÄ“jams piešÄ·irt minimālo sodu, kas ir 5 reizes mazāks? Feini, vai ne?

Manuprāt, šÄdos gadÄ«jumos vispār varÄ“tu iztikt ar brÄ«dinājumu, ņemot vÄ“rā, ka iepriekš nekādi pārkāpumi nav bijuši un par konkrÄ“to gadÄ«jumu ir minÄ“ti tikai vainu mÄ«kstinoši apstākļi.

Pasakiet man, lūdzu, tad kāds ir pārkāpums, kuram tiek piemērots minimālais sods? Vai tas, ka mēs vēl elpojam?

Turpretim VID savus aizdomās turamos darbiniekus rotÄ“s uz visām pusÄ“m. Lai gan vÄ“l pat nezina, vai ir nodarÄ«juši valstij reālus zaudÄ“jumus vai nav.

Uzņēmējs maksā, VID rotē.

Uzņēmējs zagļus izmet ārā pa durvīm, VID rotē.

Vispār man šis rotācijas princips nav izprotams. AizrotÄ“jot uz citu amatu, paiet laiks, kamÄ“r “iebrauc lietās”, un vai tiešÄm ierÄ“dņiem ir nepieciešamās zināšanas, kompetences, lai varÄ“tu strādāt vienā, otrā, trešÄ amatā?

Pat, ja kāds man varÄ“tu ieskaidrot, ka rotācija ir kaut kas labs, tās galvenais minÄ“tais iemesls – izvairÄ«šanās no korupcijas un interešu konflikta – ir “bezpreÄ£els 2”.

Kukuļi VIDam tiek maksāti un tiek ņemti pretim vÄ“l joprojām. Takse gan ir augstāka, visticamāk pateicoties ažiotāžai ap šo kantori.

Viena liela, rotÄ“joša bÄ“du ieleja.

REKVIZĪTUS VAJAG?

Igaunijā šÄ« prasÄ«ba ir tikai rekomendÄ“joša un arÄ« tikai par uzņēmuma nosaukumu un atrašanās vietu. LÄ«dz šim nevienu čeku grāmatvedÄ«bā neesmu iesniegusi ar rekvizÄ«tiem. Un, ticiet man, arÄ« tā ir laika ekonomija un atteikšanās no liekas birokrātijas.

SAUDZÄ’SIM DABU VAI KÄ€DS IR TAVS PARAKSTS?

Ir viena vai pat vairākas dienas gadā, kad, pildot birokrātijas prasības, man ir jāparaksta visi tie nevienam nevajadzīgie dokumenti.

Tā ir diena, kad pÄ“c stundas es jau neieredzu savu parakstu, kad man liekas, sajukšu prātā no bezjÄ“dzÄ«gu papÄ«rÄ«šu aizpildÄ«šanas un parakstÄ«šanas.

VarÄ“tu uzfilmÄ“t vienu Ä«sfilmu paātrinātā versijā, kā izmainās paraksts no normāla lÄ«dz tādam, ka ir jau vienalga… jo tas ir mans trÄ«stÅ«kstošais nevienam nevajadzÄ«gais paraksts. Bet normatÄ«vie akti prasa. Un mÄ“s kā pirmrindnieki ejam un darām. Aizpildām un parakstām papÄ«ru kalnus.

Mīļie, ir 21.gadsimts!!!

Nu šobrÄ«d jau man ir grÅ«ti iedomāties, ka Igaunijā mana grāmatvede varÄ“tu palÅ«gt kaut ko lÄ«dzÄ«gu. Ja palÅ«gs, es noteikti par to uzrakstÄ«šu.

APRĪLIS = JŪNIJS?

Latvijā uzņēmumu gada pārskati jāiesniedz lÄ«dz 30.aprÄ«lim, Igaunijā – lÄ«dz 30.jÅ«nijam.

Sīkums? Nedomāju vis!

Kas būtiski mainītos VIDam, ja gada pārskatus iesniegtu līdz 30.jūnijam vai 31.jūlijam? Ēka taču pilna ar darba skudrām!

Visi manis aptaujātie grāmatveži atzina, ka gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšana bÅ«tiski atslogotu grāmatvežu darbu. Un neaizmirsÄ«sim arÄ« par birokrātiskā sloga atšÄ·irÄ«bām.

Interesanti, kā ir citās valstīs?

CIEMOS AR SAUSIÅ…IEM

Sarkastiskie jociņi par izmaiņām Krimināllikumā un vārda brīvību, ceru, paliks tikai sarkastiskie jociņi.

VÄ’LOS SVEIKT

Apsveicu Solvitu Ä€boltiņu ar jaunu matu griezumu un Ināru PÄ“tersoni ar noturÄ“šanos VID Ä£enerāldirektores amatā!

Apsveicu savu Igaunijas grāmatvedi ar trim jauniem klientiem no Latvijas nedēļas laikā (no manis neatkarīgu apstākļu dēļ).