Iesaki rakstu:

KāpÄ“c es priecājos, bet nelecu no sajÅ«smas gaisā par DzÄ«vesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrÄ“ti – tas ir pilnÄ«gi bezzobains attiecÄ«bā uz bÄ“rnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mÄ“rā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstÄ«jusi.

Jā, kādam noteikti noderÄ“s arÄ« šie “baby steps”, kas ļaus noregulÄ“t mantiskās un citas juridiskās attiecÄ«bas arÄ« paša pāra starpā, radot tiesisko noteiktÄ«bu, tiesisko paļāvÄ«bu, respektÄ«vi, kaut kādu nebÅ«t stabilitāti gadÄ«jumiem, ja kaut kas notiek ar otru, bet kopÄ«gā mājvieta un cita manta ir iegādāta kopdzÄ«ves laikā par kopÄ«giem lÄ«dzekļiem vai tās personas lÄ«dzekļiem, kas faktiski nav reÄ£istrÄ“ts par Ä«pašnieku (un, kā mÄ“s labi zinām, pāra attiecÄ«bās, kurās nauda netiek strikti nodalÄ«ta “TavÄ“jā un manÄ“jā”, tas ir ļoti izplatÄ«ti).

TāpÄ“c es neteikšu, ka šis likums nav vajadzÄ«gs un ir pilnÄ«gi bezvÄ“rtÄ«gs, jo tā nav.

Vienlaikus atgādināšu, ka ārpus šÄ« likuma paliek daudzi jo daudzi citi jautājumi, kas ar laulÄ«bu tiek atrisināti, taču ar dzÄ«vesbiedru lÄ«gumu vai faktiskās kopdzÄ«ves atzÄ«šanu netiks.

Un tam ir divi ļoti, ārkārtÄ«gi vienkārši risinājumi:

1) Satversmes pants par laulÄ«bu, iekļaujot vārdus “starp sievieti un vÄ«rieti”, tika grozÄ«ts 2005.gadā. 21.gs. Šlesera ierosinājums. Tikpat vienkārši to var “atgrozÄ«t” 2019.gadā, nieka 14 gadus vÄ“lāk. Un 2005.gads nav vienÄ«gais, kad Satversme jaunāko laiku vÄ“sturÄ“ ir tikusi grozÄ«ta. Par preambulu nemaz nerunāšu, tāpÄ“c Satversme nav neaizskarama svÄ“tā govs – tā ir grozāma. Ja jau tik ļoti sajÅ«sminamies par Levita radÄ«to preambulu, kas atsaucas uz Latvijas vÄ“sturi pirms 100 gadiem un mÄ“Ä£ina uzurpÄ“t romantisku skatu uz to, kā mÅ«su visu valsts tika radÄ«ta, tad, lÅ«dzu, arÄ« atgriežamies pie 1922.g.Satversmes versijas par to, ko tad Satversme aizsargā.

2) Civillikums. Jāgroza vien atsevišÄ·i panti:

56.pants. Laulāšana notiek personÄ«gi klātesot lÄ«gavai un lÄ«gavainim.

Līdzīga atsauce uz līgavaini un līgavu ir 57.pantā.

84.pants. LaulÄ«ba rada vÄ«ram un sievai pienākumu…

111.pants par pÅ«ru, ko vecāki dod sievai…es pat nekomentÄ“šu tā jÄ“gu mÅ«sdienās vispār. Tas pats attiecas uz 112.p. par pÅ«ru.

124.pants par laulāto mantas kopÄ«bu – grozÄ«t iekavās minÄ“to “vÄ«rs, sieva vai abi kopÄ«gi”.

VÄ“l bÅ«tu jāpapÄ“ta, vai panti par vecāku un bÄ“rnu attiecÄ«bām nav jāpilnveido, lai iekļautu ikviena veida Ä£imenes bÄ“rnus (es te domāju tos arhaiskos pantus, ja sievietei piedzimst bÄ“rns ne no laulātā, kaut gan laulÄ«ba nav šÄ·irta, un dzimšanas apliecÄ«bā tiek ierakstÄ«ts vÄ«rs, nevis faktiskais bÄ“rna tÄ“vs – domāju, ka te arÄ« heteroseksuāliem laulātajiem bÅ«tu, ko teikt).

Tātad bÅ«tu jāgroza viens pants SatversmÄ“ un kādi 7 Civillikumā. DzÄ«vesbiedru likuma projektā ir 14 panti – divreiz vairāk. Kas bÅ«tu vienkāršÄk? Un daudz pilnvÄ“rtÄ«gāk?

BÄ“rni. Joprojām nekādā, ne vismazākajā mÄ“rā netiek atrisināts jautājums par bÄ“rniem Ä£imenÄ“s, kurās vecāki nav laulājušies un otrs vecāks nav ierakstÄ«ts arÄ« dzimšanas apliecÄ«bā. Tāda ir manÄ“jā, bet tādas noteikti ir daudzas ar atšÄ·irÄ«gu dzimumu sastāvu.

Ja ar mani, bÄ“rnu bioloÄ£isko mammu, kaut kas notiks – ilgstoša slimÄ«ba, rÄ«cÄ«bnespÄ“ja vai nāve, kas notiks ar mÅ«su kopdzÄ«ves laikā kopÄ«ga lÄ“muma rezultāta dzimušajiem un kopÄ«gi audzinātajiem bÄ“rniem? Par to lems bāriņtiesa.

Vai bāriņtiesai ir jāņem vÄ“rā jebkādas manis sastādÄ«tas un kaut notāra apliecinātas papÄ«ra stÄ“rbeles par to, ka vÄ“los, lai bÄ“rni turpina dzÄ«vot tajā pašÄ mājā, kurā lÄ«dz šim, un pie tā paša otra vecāka? NÄ“, nav jāņem vÄ“rā. Bāriņtiesa to var darÄ«t, var arÄ« nedarÄ«t un lemt pÄ“c likuma – nodot tuvākajiem radiniekiem, kas bÅ«tu mani vecāki.

 Maniem vecākiem var bÅ«t pilns rublis un var arÄ« nebÅ«t, var bÅ«t labas attiecÄ«bas ar bÄ“rna otru vecāku un izpratne, kas tad bÅ«tu bÄ“rna labākās intereses, bet var arÄ« nebÅ«t. MÄ“s taču saprotam, ka Ä«paši viendzimuma attiecÄ«bu gadÄ«jumos vecākiem var bÅ«t vÄ“lme bÄ“rnu izraut no ierastās vides un dabÅ«t sev.

MÄ“s labi zinām, ka tas notiek pat dažāda dzimuma nelaulātu pāru gadÄ«jumos. LÄ«dz ar to man par šo jautājumu joprojām paliek neziņa: kāds bÅ«s tas cilvÄ“ks, kurš lems par mÅ«su bÄ“rnu dzÄ«vi? Cik saprātÄ«gs, cik bÄ“rna intereses izvÄ“rtÄ“jošs šis cilvÄ“ks bÅ«s?

Kopš mums ir bÄ“rni, es vÄ“l daudz mazāk nekā jebkad iepriekš satraucos par to, kas notiktu finansiāli, zaudÄ“jot otru pusi, ja lÄ«dz šim lielāko daļu nekustamas un kustamas mantas nodrošina tieši otrs dzÄ«vesbiedrs. Es, arÄ« ar bÄ“rniem, izkultos. Jo neesam jau kopā naudas vai Ä«pašumu dēļ.

Bet kas notiks, ja kaut kas notiks ar mani…kad automātiski pieslÄ“gsies kaut kāda bāriņtiesa, kas lems, kur dzÄ«vot mÅ«su bÄ“rniem… manas smadzenes un mana sirds nespÄ“j izturÄ“t to smagumu, kas veļas pāri no šÄ«s domas vien, ka mana mazā peciņa varÄ“tu tikt aizrauta prom no sava faktiski mīļākā vecāka, kas ir mana sieva, no savas ikdienas, no sava ritma un vienlaikus no abiem vecākiem. No saviem suņiem, kurus vakarā glauda un saka “Mana mazā sirsniņa!” No saviem celšanās un gulÄ“tiešanas rituāliem. Es pat nezinu, kā vÄ“l izstāstÄ«t, cik ļoti šÄ« doma sāp!

Taču šis DzÄ«vesbiedru likuma projekts nedara tieši neko, lai to novÄ“rstu un lai bÄ“rnus no tā pasargātu. Lai bÄ“rni, tāpat kā divu dažādu dzimumu vecāku Ä£imenÄ“, automātiski vispirmām kārtām tiktu atstāti otra vecāka aprÅ«pÄ“.

Vārdu sakot, kamÄ“r daļa sabiedrÄ«bas cepsies par to, ka, wow, kādas pārmaiņas, kāds “giant leap for humanity”, kāpÄ“c vairs bÅ«tu vajadzÄ«gi praidi un ko jums vÄ“l vajag, es turpinu smagu sirdi skumt, ka nekas nav beidzies un nekas nav pat sākts.

Politiskajām partijām drosmes joprojām tikpat, cik melns aiz naga. ŠÄ« nav drosme, šÄ« ir lavierÄ“šana un izdabāšana tiem, kuri grib, bet nav tiesÄ«gi noteikt pār citu cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“m. Kuri paši nekad neuzņemsies atbildÄ«bu par bÄ“rniem, kas viena vecāka nāves gadÄ«jumā tiek un tiks izrauti no savas istabas, savas mājas un atrauti sava otra mÄ«lošÄ vecāka. Viņiem patiesÄ«bā ir vienalga. KāpÄ“c mÄ“s ejam šos „baby steps”? Kā vārdā? Kam izdabājot? Kam par godu?

Likumi bÅ«tu jārada tiem, kas grib uzņemties atbildÄ«bu un grib rÅ«pÄ“ties – par savu dzÄ«vesbiedru un kopÄ«gi audzinātajiem bÄ“rniem. Bet tas joprojām nenotiek.

Pārpublicēts no https://medium.com/@realaivfmamma