DzÄ«vÄ«bai bÄ«stamÄ izglÄ«tÄ«ba
Arturs PriedÄ«tis · 22.06.2016. · Komentāri (22)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Sergejs
01.07.2016. 16:33»
Jonis
Kroplas zinÄÅ¡anas veido kroplo cilvÄ“ku. Å Ädus cilvÄ“kus ir vieglÄk stÅ«rÄ“t vÄ“lamÄ virzienÄ. IzglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma ir politiskÄs sistÄ“mas pamats. SalÄ«dzinot dzÄ«vi okupÄ“tajÄ Padomju LatvijÄ ar dzÄ«vi brÄ«vajÄ kapitÄlistiskajÄ LatvijÄ, jÄsaka kÄ ar visÄm negÄcijÄm un tautas patÄ...
Tas uz latvieÅ¡iem neattiecÄs, jo Dievs viņus ir radÄ«jis kroplus ar zinÄÅ¡anÄm vai bez zinÄÅ¡anÄm. IzglÄ«tÄ«ba neko nedod latvieÅ¡iem. Padomju krievu izglÄ«tÄ«ba bija laba, taÄu neko nedeva latvieÅ¡iem, kuri vienalga palika aptaurÄ“ti.
Jonis
29.06.2016. 17:38Kroplas zinÄÅ¡anas veido kroplo cilvÄ“ku. Å Ädus cilvÄ“kus ir vieglÄk stÅ«rÄ“t vÄ“lamÄ virzienÄ. IzglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma ir politiskÄs sistÄ“mas pamats. SalÄ«dzinot dzÄ«vi okupÄ“tajÄ Padomju LatvijÄ ar dzÄ«vi brÄ«vajÄ kapitÄlistiskajÄ LatvijÄ, jÄsaka kÄ ar visÄm negÄcijÄm un tautas patÄ“riņa preÄu nepietiekamÄ«bu dzÄ«vot bija labÄk. Mums visiem borÄ“ galvÄ tikai to laiku negatÄ«vo un cenÅ¡as nepieminÄ“t to, kas bijis labs, bet laba bija daudz vairÄk. NerunÄ par to, ka paÅ¡i latvieÅ¡i arÄ« bija vainÄ«gi pie noziedzÄ«gÄs izsÅ«tÄ«Å¡anas, jo tur kur bija godÄ«gi un atbildÄ«gi, savus tautieÅ¡us aizstÄvoÅ¡ie latvieÅ¡i, izsÅ«tÄ«Å¡ana nenotika. Katrai lietai ir divas puses, Å¡obrÄ«d vienu no pusÄ“m cenÅ¡as neradÄ«t un neredzÄ“t.
Daunis Aurs
27.06.2016. 13:30Man patÄ«k mÅ«su izglÄ«tÄ«ba, kura ir ļoti latviska un atbilst latvieÅ¡u vajadzÄ«bÄm, kuru skaits nav liels. Es esmu lasÄ«jis, ka LatvijÄ arÄ« krieviem ir laba izglÄ«tÄ«ba, kas ir vietÄ“jo krievu deÄ£enerÄtu patÄ«kams bizness Lomonosova ielÄ, kur salasÄ«juÅ¡ies krievu deÄ£enerÄti pie izglÄ«tÄ«bas tÄ“loÅ¡anas.
Re re
24.06.2016. 10:41Bezcerība
BezcerÄ«ba pÄrņem, lasot jauno latvieÅ¡u darbus. BezcerÄ«ba ir tÄpÄ“c, ka nav redzamas minimÄlas pozitÄ«vÄs pÄrmaiņas. BezcerÄ«ba ir arÄ« tÄpÄ“c, ka nav saprotams process. IespÄ“jams, tas ir galvenais bezcerÄ«bas avots. Proti, nav saprotams izglÄ«tÄ«bas process augstskolÄs. Nav saprotams, kÄ pÄ“c augstskolas var nezinÄt, kas ir pasaules uzskats, kas ir ideoloÄ£ija, propaganda. Nesen tikos ar Å¡ausmÄ«gu tekstu, kura autoriem (socioloÄ£iskÄ pÄ“tÄ«juma kolektÄ«vam) pasaules uzskats un ideoloÄ£ija ir viens un tas pats. Ar tÄdu fantastisku aplamÄ«bu tikos pirmo reizi. NeslÄ“pÅ¡u – pamatÄ«gi apjuku!
Vienam latvieÅ¡u neizglÄ«totam, bet nekaunÄ«gam puisim (lien publiskajÄ telpÄ ar savu tumsonÄ«bu) propaganda ir melu izplatÄ«Å¡ana. Ko tas nozÄ«mÄ“? Tas nozÄ«mÄ“ to, ka viņš nekur literatÅ«rÄ nav paskatÄ«jies, kas ir propaganda. Viņš nav uzskatÄ«jis par vajadzÄ«gu noskaidrot zinÄtnes viedokli par propagandu. Viņš nav atvÄ“ris vÄrdnÄ«cu, enciklopÄ“diju. Viņš muld to, kas ir ienÄcis prÄtÄ viņa tukÅ¡ajÄ, bet nekaunÄ«gajÄ galvÄ. VisÄ pasaulÄ“ propaganda ir informÄcijas izplatÄ«Å¡ana sabiedriskajai domai. TaÄu Å¡im latvieÅ¡u jaunajam stulbenim propaganda ir melu izplatÄ«Å¡ana.
Å odienas medijos nepÄrtraukti nÄkas tikties ar tÄdu tumsonÄ«bu, kas nebija sastopama padomju laikÄ. Padomju laikÄ varÄ“ja bÅ«t un bieži arÄ« bija izpratnes Å¡aurÄ«ba, attieksmes primitivitÄte, materiÄla nepietiekama izpÄ“te. TaÄu nekad nebija pilnÄ«gas muļķības terminoloÄ£ijÄ, jÄ“dzienu definÄ“jumos, jÄ“dzienu pielietojumÄ. Tagad visvairÄk kaitina tik tikko minÄ“tais. Lasot kÄdu tekstu, tÅ«lÄ«t nÄkas apstÄties jau pie pirmÄ nepareizi lietotÄ jÄ“dziena. Skaidri ir redzams, ka autors visu raksta, tÄ teikt, pats no savas galvas. KÄ jau minÄ“ju, viņš nav paskatÄ«jies vÄrdnÄ«cÄ, enciklopÄ“dijÄ, nav studÄ“jis speciÄlo literatÅ«ru. Viņš nav ieguvis zinÄÅ¡anas elementÄrÄ lÄ«menÄ«. Ne velti viens latvieÅ¡u idiots saka, ka „zinÄtniskajÄ darbÄ tu vari rakstÄ«t ko tu gribiâ€. TÄ arÄ« notiek. Bet tas izraisa bezcerÄ«bu. Tiekamies ar tumsonÄ«bu. Un tumsonÄ«ba vienmÄ“r izraisa bezcerÄ«bu. LatvieÅ¡u jaunÄ inteliÄ£ence stumdÄs kÄ tumsoņu populÄcija. TumsonÄ«bai ir fatÄls raksturs. TÄpÄ“c arÄ« bezcerÄ«ba kļūst nenovÄ“rÅ¡ama. Saprotams, tas tÄ attÄ«stÄs galvenokÄrt tÄpÄ“c, ka arÄ« vecÄko paaudžu humanitÄro zinÄtņu, filosofijas, sociÄlo zinÄtņu inteliÄ£ence (pasniedzÄ“ji) nav vÄ“rtÄ«gs cilvÄ“ciskais un profesionÄlais kapitÄls, nespÄ“jot un pat necenÅ¡oties apturÄ“t tumsonÄ«bas plÅ«dus. Neesmu sastapies ar tekstiem, kuros bÅ«tu nosodÄ«tas terminoloÄ£iskÄs aplamÄ«bas un vispÄr nekaunÄ«gais paradums lÄ«st ar savu aplamo „viedokli†publiskajÄ telpÄ.
FÄ“lis
24.06.2016. 07:14»
...
guaÕ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ ÕªÕ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ¤ Õ...
Artur, beidz lietot! Slikti beigsi. Var bÅ«t pat nÄksies Ä·erties pie TT, jo gloku jau Tu diez vai pazÄ«sti.
FÄ“lis
24.06.2016. 07:10»
Dainis Grabovskis
ArtÅ«rs izskatÄs tÄ nedaudz sapÄ«pÄ“jies
ToÄna. Å oreiz arÄ« man radÄs tÄda sajÅ«ta. Å Äds rakstÄ«Å¡anas stils it kÄ pats sauc- lasi mani pa diagonÄli!
lauÄ·is
23.06.2016. 14:40»
A.P.
Etnosa deÄ£eneratÄ«vÄ bÅ«tÄ«ba, saprotams, var dažÄdi izpausties. TomÄ“r dominÄ“ divi virzieni. PirmkÄrt, tumsonÄ«bas saglabÄÅ¡anÄs, palielinÄÅ¡anÄs un nostiprinÄÅ¡anÄs, izplatot aplamas zinÄÅ¡anas un apliecinot dzÄ«ves procesu aplamu izpratni. OtrkÄrt, savas tumsonÄ«bas paÅ¡slavinÄÅ¡anÄ...
Varbūt cienījamais A.P. varētu izteikties latviski?!
A.P.
23.06.2016. 10:48Etnosa deÄ£eneratÄ«vÄ bÅ«tÄ«ba, saprotams, var dažÄdi izpausties. TomÄ“r dominÄ“ divi virzieni. PirmkÄrt, tumsonÄ«bas saglabÄÅ¡anÄs, palielinÄÅ¡anÄs un nostiprinÄÅ¡anÄs, izplatot aplamas zinÄÅ¡anas un apliecinot dzÄ«ves procesu aplamu izpratni. OtrkÄrt, savas tumsonÄ«bas paÅ¡slavinÄÅ¡anÄ, nespÄ“jot atÅ¡Ä·irt tumsonÄ«bu no normÄla kognitÄ«vÄ lÄ«meņa un savÄ bezgalÄ«gajÄ tumsonÄ«bÄ sacerot odiozus paÅ¡slavinÄÅ¡anÄs izgarojumus. Å ajÄ ziÅ†Ä latvieÅ¡u aprindÄs visjaunÄkais piemÄ“rs ir internetÄ Grantiņa izraktajÄ vÄjprÄtÄ«gajÄ bedrÄ“ nesen aizsÄktÄ paÅ¡slavinÄÅ¡anÄs par latvieÅ¡u tautu. LatvieÅ¡i esot vienÄ«gÄ tauta, kura ir sasniegusi „augstÄko apziņas lÄ«meniâ€. TurklÄt izrÄdÄs, ka „neviena tauta to nespÄ“ja izdarÄ«tâ€. Gribas atgÄdinÄt ikdienÄ populÄro atziņu „Katrs jÅ«k prÄtÄ savÄ veidÄ!â€. AcÄ«mredzot etnosa deÄ£eneratÄ«vajai bÅ«tÄ«bai arÄ« var bÅ«t neskaitÄmi izpausmes veidi – neskaitÄmi vÄjprÄta veidi.
J.K.
23.06.2016. 10:16KÄ parasti, skatÄ«jums ir negaidÄ«ts. Uz izglÄ«tÄ«bu tÄ neskatÄs. Autors parÄda, ka var arÄ« tÄ skatÄ«ties uz izglÄ«tÄ«bu.
Linards G.=Žulim
23.06.2016. 08:30»
Žulis
KÄ jau vairuma PriedÄ«Å¡a rakstos pareizas lietas sajauktas ar meliem un demagoÄ£iju...
Paldies Žuļa kungs! JÅ«s kÄ visgudrÄkais no latvieÅ¡u atejas atkal esat visu pateicis labÄk par autoru! Tas man patÄ«k, ka latvietis Žulis ir gudrs. Tagad te nevienam vairs nav jÄkomentÄ“, jo komentÄru ģēnijs algotais ir visu pateicis pareizi atbilstoÅ¡i sava prÄta Å¡Ä·idrumam. Lai dzÄ«vo latvietis Žulis kÄ latvieÅ¡u prÄta ģēnijs un simbols! Ja visi bÅ«s tÄdi kÄ Å½ulis, tad latvieÅ¡us neviens neapsaukÄs par stulbeņiem un mÄ“sliem.
loģiskais
23.06.2016. 08:27kategoriski nepiekrÄ«tu. Jebkura izglÄ«tÄ«ba t.sk. militÄrÄ palielina indivÄ«da spÄ“jas izdzÄ«vot un adaptÄ“ties dažÄdiem apstÄkļiem t.sk. dzÄ«vei patÄ“rÄ“tÄju sabiedrÄ«bÄ. Kara apstÄkļos civilie mirst kÄ muÅ¡as tieÅ¡i tÄpÄ“c, ka nezina vienkÄrÅ¡as lietas, ko mÄca militÄristiem. DzÄ«vÄ«bai bÄ«stama ir nevis izglÄ«tÄ«ba, bet indivÄ«da izvÄ“le. Ja cilvÄ“ks iet karot, tad ir jÄrÄ“Ä·inÄs ar to, ka viņš var tikt nogalinÄts. MÄcÄ«ties kara profesiju nav spiesta lieta, tÄpat kÄ glÄbÄ“ja profesiju. CilvÄ“ki Å¡Ä«s profesijas izvÄ“las apzinÄti. Viņi saprot riskus, bet paļaujas un cer, ka tie neiestÄsies. PiemÄ“ram, armijnieki cer, ka kara nebÅ«s vai, ja bÅ«s, tad ar viņiem nenotiks sliktÄkais.
Žulis
23.06.2016. 08:04KÄ jau vairuma PriedÄ«Å¡a rakstos pareizas lietas sajauktas ar meliem un demagoÄ£iju.
"Ja latvieÅ¡u atvasei formÄlÄs izglÄ«tÄ«bas visÄs pakÄpÄ“s dienu no dienas un turklÄt vairÄkas reizes dienÄ skolotÄji vai pasniedzÄ“ji „borē†kaut ko naidÄ«gu pret „krieviemâ€, tad tÄdas izglÄ«tÄ«bas rezultÄts jaunajam cilvÄ“kam var bÅ«t letÄls rezultÄts."
Nu kurÄ skolÄ dienu no dienas , vairÄkas reizes dienÄ skolÄ“niem kaut kas tÄds tiek borÄ“ts??! TieÅ¡i otrÄdi, gan skolÄs, gan masu saziņas lÄ«dzekļos tiek skandinÄts par toleranci, savstarpÄ“jo izpratni, mÅ«su kopÄ“jÄm mÄ“jÄm, lÄ«dztiesÄ«bu, demokrÄtiju u.t.t. Toties (kÄ lasÄm presÄ“)KrievijÄ gan jaunatnei tiek stÄstÄ«ts par tiem "zvÄ“rÄ«gajiem latvieÅ¡u faÅ¡istiem", kas te LatvijÄ to varu ir sagrÄbuÅ¡i un visus Å¡eit dzÄ«vojoÅ¡os krievus par otrÄs Å¡Ä·iras pilsoņiem pataisÄ«juÅ¡i.
Bet, ja runÄ par dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamo izglÄ«tÄ«bu, tad ir jÄrunÄ pavisam par ko citu. Par izglÄ«tÄ«bu, kas nogalina nevis indivÄ«du, bet tautu. Un nogalinot indivÄ«du kopÄ«bu ko sauc par tautu, ir apdraudÄ“ta arÄ« atseviÅ¡Ä·u indivÄ«du dzÄ«vÄ«ba. MÄ“Ä£inÄÅ¡u paskaidrot. NacionÄla kopÄ«ba, kas ir iemiesota nacionÄlisma ideoloÄ£ijÄ rada veselu virkni priekÅ¡noteikumu visu Å¡Ä«s kopÄ«bas locekļu optimÄlai eksistencei, kopdarbÄ«bai, attÄ«stÄ«bai un progresam. IznÄ«cinot Å¡o kopÄ«bu, pazÅ«d visi Å¡ie priekÅ¡noteikumi, jeb faktori. IndivÄ«du populÄcija zaudÄ“ kopÄ«bas sajÅ«tu, vienotÄ«bu, kļūst neaizsargÄta pret nelabvÄ“lÄ«giem ÄrÄ“jiem faktoriem, zaudÄ“ vitalitÄti, iestÄjas regress.
Un tieÅ¡i to var panÄkt izglÄ«tÄ«bÄ masveidÄ iepludinot globÄlisma idejas papildinÄtas ar pasaciņÄm par brÄ«vo tirgu un godÄ«gu konkurenci. LÅ«k, tÄ ir patiesi nÄvÄ“joÅ¡a izglÄ«tÄ«ba priekÅ¡ jaunatnes. TÄ vietÄ, lai jaunatnei mÄcÄ«tu nacionÄlo ekonomiku, viņiem mÄca kÄ pareizÄk iztirgot savu dzimto zemi, kÄ pareizÄk apkrÄpt lÄ«dzcilvÄ“kus, kÄ tirgoties ar bankas izdotiem papÄ«rÄ«Å¡iem, kÄ Å†emt kredÄ«tus, kÄ rakstÄ«t bezjÄ“dzÄ«gus projektus.... Cik daudzi dzÄ«vojot pÄ“c Å¡Ädas "receptes" ir gala rezultÄtÄ iemetuÅ¡i sev cilpu kaklÄ, jo viss ir pazaudÄ“ts un nav kur atbalstu un palÄ«dzÄ«bu meklÄ“t. Nav pat vairs jÄ“gas dzÄ«vot, jo nav ne SAVAS valsts, ne SAVAS tautas. LÅ«k, par Å¡Ädu nÄvÄ“joÅ¡u izglÄ«tÄ«bu bÅ«tu jÄrunÄ!
lauÄ·is
23.06.2016. 06:23»
Dainis Grabovskis
ArtÅ«rs izskatÄs tÄ nedaudz sapÄ«pÄ“jies
Daini , vai tik tu pats nav ko sapīpējies?
Redzi , tu uzskati ka ar biedru partijnieku sistÄ“mu var ko mainÄ«t(pats esi biedrs partijnieks antiglobÄlistos).Diemžēl Å¡ajÄ sistÄ“mÄ ,,pareizÄ,, partija vispÄr nav iespÄ“jama , bet skolÄ mÄca ka biedru partijnieku sistÄ“ma ir vienÄ«gÄ iespÄ“jamÄ , un tas jau ir bÄ«stami , tas ir ceļš uz paÅ¡iznÄ«cinÄÅ¡anos.
vai nu ir, vai nav
22.06.2016. 22:28Kritisko un loÄ£isko domÄÅ¡anu, lai cik tas arÄ« neizklausÄs rasistiski, iemÄcÄ«t nevar. IzglÄ«tÄ«ba dimantus tikai var noslÄ«pÄ“t, bet ne radÄ«t.
HA
22.06.2016. 22:27»
DENISS
No Stikla kalna: "Valsts intelektuÄlais apjoms...
PastÄvot anarhistiskai diktatÅ«rai, valstij nav pienÄkumu.
Valsts pÄrvaldei ir nepiecieÅ¡ana bezierunu diplomÄ“ta pakalpiņu armija, savu noziedzÄ«go plÄnu bezierunu Ä«strnoÅ¡anai.
HA
22.06.2016. 22:22MÄcÄ«Å¡anÄs kÄ bizness.
Pateica mecenÄts un sÄka sponsorÄ“t sev vÄ“lamu izglÄ«tÄ«bas modeli.
Sekas - gudri, spriestspējigi cilvēki jau nav vēlami, vajadzīgi ir diplomēti pakalpiņi.
Pagaidiet,
22.06.2016. 19:43es vēl nedaudz uzpīpēšu un tad atkal kaut ko uzrakstīšu...
Autors
:)
DENISS
22.06.2016. 19:01No Stikla kalna: "Valsts intelektuÄlais apjoms
Kas ir valsts intelektuÄlais apjoms? Atbilde ir zinÄma. Valsts intelektuÄlais apjoms ir valsts rÄ«cÄ«bÄ esoÅ¡ais intelektuÄlais potenciÄls – intelektuÄļu un inteliÄ£ences zinÄÅ¡anu un prasmju kopums. Tas ir kopums, kuru valsts eventuÄli var izmantot savÄ darbÄ«bÄ. No valsts intelektuÄlÄ apjoma ir atkarÄ«ga visu valstisko procesu kvalitÄte. Ja valsts nevar lepoties ar savu intelektuÄlo apjomu, tad valstiskajos procesos Ätri ievieÅ¡Äs nekompetence, neprofesionÄlisms, aplamÄ«bas. Valsts intelektuÄlÄ apjoma problemÄtikÄ noteikti atseviÅ¡Ä·s aspekts ir valsts aparÄta prasme izmantot vietÄ“jo intelektuÄlo apjomu. Å is aspekts vienmÄ“r ir bijis aktuÄls valstiskajos procesos. Tas tÄpÄ“c, ka valstisko procesu vadÄ«bas attieksme pret intelektuÄlo apjomu var svÄrstÄ«ties no velmes maksimÄli izmantot vietÄ“jos intelektuÄlos spÄ“kus lÄ«dz politiÄ·u augstprÄtÄ«gai iedomai atsacÄ«ties no vietÄ“jo intelektuÄlo spÄ“ku izmantoÅ¡anas un paÅ¡iem tikt galÄ ar visiem jautÄjumiem. NeapÅ¡aubÄmi atseviÅ¡Ä·s aspekts ir valsts intelektuÄlÄ apjoma Ä£enerÄ“Å¡ana kÄ speciÄls valstisks projekts ar dziļu perspektÄ«vas apziņu. Praktiski tas nozÄ«mÄ“, ka valsts aparÄta darbÄ«bÄ ietilpst mÄ“rÄ·is iesaistÄ«ties intelektuÄļu un inteliÄ£ences spÄ“ku apzinÄtÄ formÄ“Å¡anÄ, veidojot specializÄ“tas mÄcÄ«bu iestÄdes, atlasot un atbalstot spÄ“jÄ«gus jaunieÅ¡us, atbalstot zinÄtniskos pÄ“tÄ«jumus utt. Valsts intelektuÄlÄ apjoma kÄpinÄÅ¡ana ir tÄds pats valstiskais pienÄkums kÄ visi citi valstiskie pienÄkumi izglÄ«tÄ«bÄ, audzinÄÅ¡anÄ, zinÄtnÄ“."