Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ŠÄ·iet, jebkurš piekritÄ«s, ka cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«ba ir unikāla, tā ir ne ar ko neaizstājama. Tādēļ šÄdi notikumi vienmÄ“r ir traģēdija. Vislielākā, protams, nogalināto tuviniekiem. Un visdziļāko lÄ«dzjÅ«tÄ«bu pret viņiem izjutÄ«s tas, kuram pašam ir tuvinieku zaudÄ“šanas pieredze.

Kā cilvÄ“ki gandrÄ«z visā pasaulÄ“, arÄ« es izsaku lÄ«dzjÅ«tÄ«bu ParÄ«zÄ“ bojāgājušo tuviniekiem un draugiem.

Bet ir daži jautājumi, kuri man neliek mieru, un proti:

- Vai cilvēku dzīvībai ir dažāda vērtība?

- Ja tā, tad kas nosaka tās vērtību? Vai valsts, kurā cilvēks dzīvo? Vai pilsonība? Vai reliģiskā piederība? Vai popularitāte? Vai ādas krāsa? Vai tautība?

ŠÄ·iet, katrs veselÄ«gi domājošs cilvÄ“ks piekritÄ«s, ka šÄds jautājuma uzstādÄ«jums ir aplams pašÄ pamatā; skaidrs, ka visi cilvÄ“ki Dieva priekšÄ ir vienādi, un vienādi vÄ“rtÄ«gas ir viņu dzÄ«vÄ«bas (mÄ“s runājam par upuriem).

Bet ne politikā un politiÄ·iem. Jāteic gan, ka arÄ« liela tautas daļa jau ir noslÄ«dÄ“jusi (lasi: degradÄ“jusies) tik zemu, ka sākusi šÄ·irot, kam just lÄ«dzi bÄ“dās, un kam – nÄ“. Lieki teikt, ka “pareizo” attieksmi pret mirušajiem ar mÄ“diju starpniecÄ«bu norāda valstÄ« valdošie politiÄ·i.

Pavisam nesen pasaule uzzināja par Krievijas lidmašÄ«nas katastrofu. PÄ“c mediju ziņām, no šÄ«s pasaules dzÄ«ves šÄ·Ä«rās 224 cilvÄ“ki, tajā skaitā bÄ“rni. Vai visas kaimiņvalstis izsludināja sÄ“ras, vai izgaismoja Krievijas karoga krāsās kādu bÅ«vi? Vai Latvijā, bet mÄ“s taču esam kaimiņi, izkāra karogus ar sÄ“ru lentu?

Nekā, bet virtuālajā telpā parādÄ«jās attÄ“li ar suvenÄ«ru – cepuri, kuru rotā traģēdijas visjaunākā upura – maza bÄ“rna fotogrāfija... Vai tie, kas to izgatavoja, un tie, kas ievietoja internetā, iedomājās, kā jÅ«tas šÄ« bÄ“rna tuvinieki?... Vai kāds var man kaut cik ticami paskaidrot, ar ko atšÄ·iras franču mātes, tÄ“va, dÄ“la, vai drauga bÄ“das no krievu mātes, tÄ“va, dÄ“la vai drauga bÄ“dām? Vai arÄ« PalestÄ«nas arāba mÄ«lestÄ«ba uz Ä£imeni no IzraÄ“las ebreja mÄ«lestÄ«bas? Vai Irākas, Afganistānas, LÄ«bijas, SÄ«rijas un citu nobombardÄ“to zemju iedzÄ«votāju ciešanas no Eiropas vai Amerikas iedzÄ«votāju ciešanām, zaudÄ“jot tuviniekus?

PÄ“c informācijas medijos, pÄ“dÄ“jos gados Irākā ir nogalināti vairāk nekā miljons civiliedzÄ«votāju, SÄ«rijā – jau 250 000. Francijā piektdien – 132. CilvÄ“ki nav skaitļi, un bÄ“du apmÄ“ru un dziļumu nevar izmÄ“rÄ«t, nosvÄ“rt vai salÄ«dzināt. Saprotams, ka katrai mātei savs bÄ“rns ir visvÄ“rtÄ«gākais, un par skabargu viņa pirkstiņā šÄ« mamma uztrauksies vairāk nekā par simt bumbu sprādzienos sakropļotiem vai nogalinātiem bÄ“rniem Tuvajos Austrumos vai Ä€frikā. Un simt cilvÄ“ku nāve Eiropā  mÅ«s uztrauc vairāk nekā tÅ«kstoša mazliet tālāk no mÅ«su mājām.

Un tomēr... Varbūt arī Eiropā ir pienācis laiks saprast, ka nāve vienādi sāp visur?

Šodien mÄ“s skaidri redzam, ka dubulto morāles standartu ieviešana un manipulācija ar masu apziņu ir kļuvusi par realitāti. Bet cilvÄ“ka labākās Ä«pašÄ«bas, tādas kā lÄ«dzjÅ«tÄ«ba, patriotisms, tiek meistarÄ«gi izmantotas un virzÄ«tas politisko mÄ“rÄ·u sasniegšanai. Diemžēl, šie mÄ“rÄ·i bieži vien nesakrÄ«t ar tautas interesÄ“m vai ir pat tām pretÄ“ji.

Kam vajag karu? Vai vÄ“sturÄ“ bieži ir gadÄ«jumi, ka kāda tauta piesaka karu citai tautai? Parasti to dara “politiskā elite”, t.i. - tie, kuri paši karo reti; viņu vietā karo un iet bojā tauta. Tie laiki, kad Ä·Ä“niņi gāja savu karapulku priekšgalā un riskÄ“ja ar savu dzÄ«vÄ«bu, šÄ·iet, ir pagājuši. Tagad šie “Ä·Ä“niņi” paši karā nepiedalās, - viņu vietā visu izdara tauta, bet pÄ“dÄ“jā laikā – algotņi.

MÅ«sdienās par pasaules “Ä·Ä“niņiem” ir uzmetušies naudas zuteņu turÄ“tāji. Viņiem karš ir bizness, pārÄ“jiem – posts un bÄ“das. Un nedomājiet, ka nauda ir “Ä·Ä“niņu” galamÄ“rÄ·is. NÄ“, nÄ“, caur naudu viņi tiek pie varas, kas arÄ« ir viņu mÄ“rÄ·is. Lai sasniegtu mÄ“rÄ·i - visi lÄ«dzekļi labi. Un viens no iecienÄ«tākajiem – sašÄ·elt sabiedrÄ«bu, sarÄ«dÄ«t savā starpā tautas, rases, valstis, sabiedrÄ«bas grupas. Skaldi un valdi! SÄ“j bailes, nesaticÄ«bu, aizdomÄ«gumu, nabadzÄ«bu un mantkārÄ«bu, uzpÅ«tÄ«gumu un pārākumu pār citiem! Un tu valdÄ«si! Radi haosu, un tauta pati lÅ«gs tev “ieviest kārtÄ«bu”. Un tu to “ieviesÄ«si”.

Pirmie rezultāti pÄ“c ParÄ«zes notikumiem jau sāk iezÄ«mÄ“ties. Tā ir vÄ“l lielākas karadarbÄ«bas leÄ£itimizÄ“šana, tas ir vÄ“l viens solis uz policejisku valsti, solis Orvela antiutopijas “1984” virzienā.

Es nezinu, kas organizÄ“ja ParÄ«zes asinspirti. Ä€trāk par ekspertiem un izmeklÄ“tājiem to  “zina” ziņu aÄ£entÅ«ras, kuras arÄ« tautai nekavÄ“jas pavÄ“stÄ«t vaininieku vārdus un uzvārdus. Un identificÄ“t vainÄ«gos patiešÄm nav grÅ«ti, jo viņi pārsvarā ir apzinÄ«gi pilsoņi un, dodoties veikt teroraktu, neaizmirst paņemt lÄ«dzi personu apliecinošu dokumentu, parasti – pasi. Bet, ja pase gadÄ«jumā pazÅ«d, lai nevienam nerastos šaubas par viņu identitāti, uzskatiem un dzimteni, viņi parasti to dara zināmu ar saukļiem.

Nu ko, no vienas puses, tas ir ticami. Visiem zināms, ka pat žurka, iedzīta stūrī, lec cilvēkam krūtīs. Es pats to esmu piedzīvojis bērnībā, tiesa gan, nevis ar žurku, bet ar peli. Viņai vairs nebija, ko zaudēt.

Domāju, lÄ«dzÄ«gi jÅ«tas daudzi Tuvo Austrumu iedzÄ«votāji mÅ«sdienās, kad “demokrātijas” un “Rietumu vÄ“rtÄ«bu” ieviesÄ“ju lidmašÄ«nas, raÄ·etes un bezpilota lidaparāti no gaisa sÄ“j nāvi. Droši vien bombardÄ“šanas laikā cilvÄ“ks ir neaizsargāts kā gliemezis uz autostrādes. Un iespÄ“jams, ka kāda māte vai kāds tÄ“vs, kura māja ir drupās, bet zem drupām – bÄ“rni, var rÄ«koties neprātÄ«gi. Viņš ir zaudÄ“jis visu, un vairs viņam, izņemot paša kailo dzÄ«vÄ«bu, nav ko zaudÄ“t. Bet kam viņam dzÄ«vÄ«ba, ja Ä£imenes pÄ“kšÅ†i vairs nav?! Ne katrs to var izturÄ“t...

Eiropas, Amerikas un nu arÄ« Krievijas sabiedrÄ«bai ir jāsaprot, ka neproporcionālā karadarbÄ«ba, kas faktiski ir genocÄ«ds, neizbÄ“gami rada bumeranga efektu. Protams, šis bumerangs, visticamākais, netiks cauri Kremļa, Baltā nama vai Elizejas pils biezajām sienām. Tas kritÄ«s tautā, kura savā naivumā (lasi: muļķībā) ir pilnvarojusi savas armijas sÄ“t nāvi tālās, svešÄs zemÄ“s un apmaksājusi dārgās bumbas un raÄ·etes, rātni maksājot nodokļus un neinteresÄ“joties par to izlietojumu. Bet ir nemainÄ«gi, negrozāmi likumi, uz kuriem balstās Zeme un galaktikas:

Ko sēsi, to pļausi...

Kas vēju sēj, vētru pļaus...

Kā gribi, lai Tev dara, dari citiem...

Kā mežā sauc, tā atskan...

Tā nav filozofija, tas ir l i k u m s, kurš attiecas uz katru individuāli un uz visiem kopā. Un šodienas pasaulÄ“, ar šodienas tehnoloÄ£ijām, bruņojumiem un iespÄ“jām katra cilvÄ“ka atbildÄ«ba ir jo lielāka.

Un otrs variants – nežēlÄ«gus teroraktus pret civiliedzÄ«votājiem veic spÄ“ki, kuri ir ieinteresÄ“ti:

1.Situācijas destabilizācijā, sējot bailes un naidu

2.SabiedrÄ«bas radikalizÄ“šanā un šÄ·elšanā pÄ“c etniskās vai/un reliÄ£iskās piederÄ«bas

3.Pilsoņu brÄ«vÄ«bas ierobežošanā, par ieganstu izmantojot rÅ«pes par drošÄ«bu, policejiskas valsts izveidÄ“

4.Kara kurināšanā, finanšu apjomu palielināšanā militārām vajadzÄ«bām

5.VardarbÄ«bas pret citām valstÄ«m leÄ£itimizÄ“šanā

6.Valsts varas un autoritātes nostiprināšanā

7.UzmanÄ«bas novÄ“ršanā no iekšÄ“jām, sociālām, ekonomiskām un citām problÄ“mām

8.UzmanÄ«bas novÄ“ršanā no globālām problÄ“mām, tādām kā globalizācija, piesārņojums, neproporcionāla un netaisnÄ«ga bagātÄ«bu sadale, atsevišÄ·u lielvalstu hegemonija u.c.

9.UzmanÄ«bas novÄ“ršanā no daudzu valstu vadÄ«tāju korumpÄ“tÄ«bas, nekompetences un nekaunÄ«bas.

Šie nebÅ«t nav vienÄ«gie iemesli, kādēļ ir iespÄ“jama valstu vadÄ«tāju un tiem pakļauto dienestu nodevÄ«ba un terora akti pret savu tautu. AtcerÄ“simies, ar ko sākās 21. gadsimts un kā notikumi risinājās tālāk. 11.septembris atvÄ“ra durvis uz jaunu – globālas vardarbÄ«bas laikmetu. Vien retais mÅ«sdienās tic oficiālajai versijai par traÄ£iskajiem notikumiem šajā pasaules lielvalstÄ«. Tā arÄ« šoreiz – jau pavisam drÄ«z mÄ“s redzÄ“sim un varbÅ«t jau sākam redzÄ“t tos, kuri ir “ieguvÄ“ji” no šÄ«s traģēdijas. Laiks visu parāda, tiesa gan, tikai tiem, kuri nav zaudÄ“juši spÄ“ju redzÄ“t.

Un nobeigumā – vÄ“lÄ“jums.

Nepaļaujieties bailÄ“m un naidam, neskrieniet dedzināt ne mošejas, ne sinagogas, ne baznÄ«cas, ne kādus citus tempļus. ŠÄ« zeme ir mÅ«su mājas, un mums kā lielai Ä£imenei saticÄ«gi tajā ir jādzÄ«vo. Neskatoties uz to, ka esam tik dažādi...

 Esiet gudri un neļaujiet ar sevi manipulÄ“t. Neļaujieties kÅ«dÄ«šanai un neesiet lÄ“tticÄ«gi. IzvÄ“rtÄ“jiet informāciju, ar kādu mÅ«s baro, un mÄ“Ä£iniet saprast, ko ar to grib panākt. Visu pārbaudiet, bet, ja nevarat pārbaudÄ«t, - neesiet pārsteidzÄ«gi spriedumos. Neatbalstiet vardarbÄ«bu ne domās, ne vārdos, ne darbos. Mācieties no kļūdām un nebaidieties, bet arÄ« neatkārtojiet tās!

Notikumi ParÄ«zÄ“ nebija nejaušÄ«ba. NejaušÄ«bu nav. Bet es ticu, ja cilvÄ“ku nepareiza rÄ«cÄ«ba var novest pie traģēdijas, tad cilvÄ“ku pareiza rÄ«cÄ«ba var atnest mieru, mÄ«lestÄ«bu un labklājÄ«bu.

Un tas ir atkarīgs no mums. No Tevis un no manis.

Novērtē šo rakstu:

0
0