Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“c organizācijas Global Witness datiem 2017. gadā visā pasaulÄ“ par zemes un apkārtÄ“jās vides interešu aizstāvÄ“šanu nogalināti 197 aktÄ«visti, Latvijas vārds šajā sarakstā neparādās. NāvÄ“jošÄ cīņa vides frontÄ“ risinās tālu projām - Dienvidamerikas, Ä€zijas un Ä€frikas valstÄ«s. Pie mums daba tiek saudzÄ“ta, aprÅ«pÄ“ta ar attiecÄ«giem normatÄ«vajiem aktiem un skarbiem ierobežojumiem tautsaimniecÄ«bai. TomÄ“r arÄ« Latvijā ir organizācija, kas balansÄ“ uz likuma un sabiedrÄ«bas pacietÄ«bas robežas: DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba.

Profesionālas sociālās kampaņas, dārga vides reklāma, piketi, profesionāla spiegošana, atbalstÄ«tāju ielaušanās privātÄ«pašumā un dzÄ«vnieku krātiņu atvÄ“ršana: tās ir metodes, kas prasa ne tikai nozÄ«mÄ«gas finanses, bet arÄ« pārliecÄ«bu par savu mÄ“rÄ·u kalpošanu vispārÄ“jam labumam. ReizÄ“m gan vides cÄ«nÄ«tāju mÄ“rÄ·is ir tieši personÄ«gais labums.

Vientuļi vilki un bars

Pirms vairākiem gadiem tā gadÄ«jās ArtÅ«ram Priedem - cÄ«nÄ«tājam par brÄ«vu pieeju Baltezera krastam. PlašÄkai rezonansei viņš savā komandā pat iesaistÄ«ja dziedātāju Olgu Rajecku. Bet finālā izrādÄ«jās, ka cīņa notiek nevis par ezera pieejamÄ«bu sabiedrÄ«bai, bet to, lai dažu māju priekšÄ netiek uzbÅ«vÄ“ta vÄ“l viena rinda. Un pa vidu vÄ“l no attÄ«stÄ«tāja tika paņemta prāva iezÄ«mÄ“tas naudas summa, solot atsaukt visas iestādÄ“s sasniegtās pretenzijas. Zaļais cÄ«nÄ«tājs tika tiesāts.

Cits individuāls personāžs ir Gints Kauniste, kura darbošanās, ilgstoši bloÄ·Ä“jot kapsÄ“tas izveidi Engures novadā, ir tikpat destruktÄ«va, bet motÄ«vi gan nav skaidri – dzÄ«vot tur nedzÄ«vo, naudu arÄ« nav prasÄ«jis. Taču šis piemÄ“rs liecina, ko var izdarÄ«t viens par savu taisnÄ«bu pārliecināts cilvÄ“ks. Par kapsÄ“tas izveidi joprojām tiek diskutÄ“ts, un pat Valsts kontrole nule publiskotajā revÄ«zijas ziņojumā, sniedzot novadam ieteikumus par kapsÄ“tu apsaimniekošanu, atsaucas uz “dabas vÄ“rtÄ«bu aizstāvjiem,” kas patiesÄ«bā ir viena persona.

Bet, ja fanātiski noskaņotu cilvÄ“ku tiešÄm ir vairāk, arÄ« viņu ietekme ir nesalÄ«dzināmi spÄ“cÄ«gāka. BiedrÄ«ba DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba ir vides organizācija, kas lÄ«dz šim demonstrÄ“jusi spÄ“ju uz visradikālākajām izpausmÄ“m. IetekmÄ«ga, savā darbÄ«bā profesionāla un izteikti fanātiska. OrganizÄ“ speciālas apmācÄ«bas saviem sekotājiem un gatavo jaunus uzbrukumus mÄ“rÄ·a nozarÄ“m.

DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas ideoloÄ£ijas pamatā ir vegānisms un pārliecÄ«ba, ka dzÄ«vnieki vispār nav izmantojami nedz pārtikā, nedz rÅ«pniecÄ«bā, nedz izklaidei. Vegānu Latvijā nav daudz, tomÄ“r viņu ietekme uz gaļēdāju dzÄ«vesveidu ir pārsteidzoši liela.

Tieši karojošo augÄ“dāju aktivitāšu rezultātā ir likvidÄ“ts RÄ«gas cirks. Šis mākslas novirziens tika sagrauts ar kampaņu triju gadu garumā, vairāk nekā 50 protesta akcijām, aizbiedÄ“jot izrāžu publiku, un profesionālu lobisma darbu ZemkopÄ«bas un KultÅ«ras ministrijās. “Par cilvÄ“cÄ«gu cirku” sauca kampaņu, bet pat cilvÄ“kus no RÄ«gas cirka izdevies izdzÄ«vot. Juridiski tas vÄ“l pastāv, taču bez zvÄ“riem un publikas transformÄ“jies bÄ“rnu brÄ«vā laika interešu pulciņā. Vienā no protesta akcijām pie cirka sastaptajam organizācijas lÄ«derim Aivaram Andersonam vaicāju: “Kur tad likt tos cirka ziloņus?” Viņš atbildÄ“ja: “Lai liek, kur grib, tikai ne Latvijā.” Bez variantiem.

Tiek gatavoti ieroči

Par cirka bojāeju sēroja galvenokārt tā pastāvīgie darbinieki un krievu publika, uz kuru primāri strādāja iestāde. Taču citām Dzīvnieku brīvības kampaņām ietekme uz sabiedrības paradumiem un tautsaimniecību var būt vēl lielāka.

Kādā ierakstā sociālajā tÄ«klā Aivars Andersons pus pa jokam, pus pa nopietnam vÄ“sta – “kad runa bÅ«s par gaļas aizliegumu, tad bÅ«s cirks ne pa jokam”. AnalÄ«tiskās žurnālistikas darbnÄ«ca 6K vÄ“lÄ“jās precizÄ“t termiņus, kad tiks sākta kampaņa pret gaļas neÄ“šanu, taču visi valdes locekļi uz ilgāku izbraukuši no valsts un neesot sasniedzami. Tā pavÄ“stÄ«ja biedrÄ«bas sabiedrisko attiecÄ«bu pārstāve. Taču Andersons lÄ«dz šim jau vairākās intervijās vÄ“stÄ«jis, ka atteikšanās no rÅ«pnieciski audzÄ“tas gaļas notikšot vÄ“l šÄ«s paaudzes laikā. LÄ«dz ar to katra veiksmÄ«ga DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas kampaņa vÄ“rtÄ“jama kā solis sabiedrÄ«bas piespiedu vegānisma virzienā.

DzÄ«vnieku labturÄ«ba neapšaubāmi ir visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Ja dÄ“jÄ“jvistām, kuru olas tirgo Latvijas lielveikali, pateicoties DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas aktivitātÄ“m, vairs nenāksies pavadÄ«t visu mūžu A4 lapas izmÄ“ra sprostā, bet tās tiks turÄ“tas kÅ«tÄ«s, tas ir atzÄ«stams panākums. Taču radikālo vegānu mÄ“rÄ·is ir cits – panākt, lai olas vispār vairs nebÅ«tu pieejamas. Un lai kažoks nebÅ«tu nopÄ“rkams un vispār – nekādi ādas izstrādājumi.

Veterinārārstu aprindās tiek runāts, ka pÄ“c sekmÄ«gās olu kampaņas DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba atgriezÄ«sies pie kažokzvÄ“ru industrijas sabotÄ“šanas. Jāatgādina, ka 2012. un 2014. gadā zvÄ“raudzÄ“tavas jau piedzÄ«voja plašu kampaņu pret to darbÄ«bu. Divās fermās notika arÄ« ielaušanās un Å«deļu bÅ«ru atvÄ“ršana, pÄ“c kā liela daļa izbÄ“gušo dzÄ«vnieku un bez mātÄ“m palikušo mazuļu gāja bojā. Oficiāli organizācija distancÄ“jās no šÄ« notikuma. Video atzina par savÄ“jo, bet bÅ«rus vÄ“ruši vaļā kādi nezināmi aktÄ«visti.

Nav gan šaubu, ka to paveica DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas ideoloÄ£iskie sekotāji, un tādus organizācija apzināti gatavo. PiemÄ“ram, martā tiek organizÄ“ts seminārs, kurā interesentiem piedāvā tādus tematus kā dzÄ«vnieku aizstāvÄ«ba, efektÄ«va komunikācija un argumentācija, laika plānošana un pašmenedžments, radošÄ rakstÄ«šana, efektÄ«va vegānisma veicināšana. Pilns ieroču spektrs cīņai par kopÄ«go ideju.

Patiesais mÄ“rÄ·is – gaļas aizliegums

Iebrukumu nakts aizsegā savulaik piedzÄ«vojusi arÄ« uzņēmuma Gauja AB ferma. Pašlaik, kā stāsta valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Arnis Veckaktiņš, valda nosacÄ«ts miers. PÄ“dÄ“jās DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas aktivitātes notika pÄ“rnvasar, kad ideja par kažokzvÄ“ru aizliegumu gandrÄ«z nokļuva lÄ«dz Saeimai, taču paši virzÄ«tāji to atsauca.

6K zināms, ka aizkulišu darÄ«jums bija šÄds: apmaiņā pret neiesaistÄ«šanos suņu barÄ«bas Dogo sāgā (vairāk nekā 200 miruši suņi no polineiropātijas un barÄ«bas vada dilatācijas) DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba saņēma ZemkopÄ«bas ministrijas svÄ“tÄ«bu cirka likvidācijai. Savukārt, saliekot cirka aizliegumu vienā likumā ar kažokzvÄ“ru audzÄ“šanu, plāns draudÄ“ja izjukt. Šis uzbrukums tika atlikts, un zvÄ“raudzÄ“tāji uz brÄ«di varÄ“ja atviegloti uzelpot.

TomÄ“r Arnis Veckaktiņš uzsver, ka šai stāstā nav runa tikai par vienu apdraudÄ“tu uzņēmÄ“jdarbÄ«baas veidu, Å«delÄ“m un kažokiem, bet pilnÄ«gi visām dzÄ«ves jomām, kurās cilvÄ“ki izmanto dzÄ«vnieku valsts produkciju. Radikālie vegāni darbojas kā sekta. Viņi izplešas, savu propagandu izvÄ“ršot arÄ« skolās. LauksaimniecÄ«bas nozaru organizācijām un ne tikai tām ir pamats bažām.

Arnis Veckaktiņš sola: “MÄ“s gatavosim vÄ“stuli IzglÄ«tÄ«bas ministrijai – viņi mazajās klasÄ“s aÄ£itÄ“ pievÄ“rsties vegāniskam dzÄ«vesveidam, nelietot uzturā gaļas produktus, pienu, olas. Tās visas ir augošam bÄ“rnam nepieciešamas lietas. Vecāki ir satraukušies, kad mazie atnāk mājās un paziņo, ka to vairs neÄ“dÄ«s!”

KāpÄ“c, nesaskaņojot ar vecākiem, skolās tiek ielaisti radikālie vegāni, ir viens jautājums, kas tikšot uzdots, otrs - kur tiek ņemta šai propagandai nepieciešamā nauda. Starp citu, valsts šai organizācijai piešÄ·Ä«rusi sabiedriskā labuma statusu, kas dod nodokļu atvieglojumus gan ziedojuma saņēmÄ“jam, gan tā devÄ“jam.

Radikālisms kā metode

AtsevišÄ·Äs publikācijās saistÄ«bā ar vistu kampaņu izskanÄ“jusi versija, ka DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas uzsÅ«tÄ«šana ir konkurentu apmaksāts pasākums. TomÄ“r ticamāk, ka Ä«stais finanšu avots ir organizācijas biedru un atbalstÄ«tāju fanātisms. Par to liecina nelielās, taču daudzskaitlÄ«gās ziedojumu summas, kas redzamas gada pārskatos.

Tā domā arī Gunta Misāne no sabiedrisko attiecību kompānijas Comperio. Uzņēmums pats ir organizējis dažādus publicitātes pasākumus un sociālās kampaņas valstiskām institūcijām, un arī Dzīvnieku brīvības kampaņām pēc būtības ir sociāls raksturs. Tātad līdzība ir, vienīgi sasniedzamais mērķis precīzi nav nodefinēts.

Gunta Misāne spriež, ka mÅ«sdienas nepieciešamo auditoriju patiešÄm ir iespÄ“jams sasniegt bez lielām izmaksām un var bÅ«t gadÄ«jumi, kad pietiek tikai ar idejas paudÄ“ju fanātismu. Ja biedru rindās ir nozares cilvÄ“ki, kas ar to nodarbojas brÄ«vprātÄ«gā kārtā, kāpÄ“c ne. Lielās izmaksas sākas, iesaistot vides reklāmu. ArÄ« tādu DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba mÄ“dz izmantot – lielus plakātus uz dārgiem stendiem, tātad naudas organizācijai pietiek.

Mulsina tikai fakts, ka liela nauda neparādās organizācijas publiskajos pārskatos. Par pagājušo gadu tas vÄ“l nav pieejams, taču 2016. gadā DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba apgrozÄ«ja vien 48 359 eiro, kas šÄ·iet nesamÄ“rÄ«gi maz salÄ«dzinājumā ar tās organizÄ“to kampaņu vÄ“rienu. 2015. gadā vÄ“l mazāk – nieka 11 924 eiro. Ienākumi pamatā nāk no ziedojumiem un biedru naudām.

Gunta Misāne secina, ka naudu parasti ziedo cilvēki, kuri piekrīt atbalstītās organizācijas sludinātajai vērtību sistēmai. Bet, ja kampaņās vērojams melnais PR un neētiska komunikācija, otrai pusei tāpat nav cita līdzekļa kā vien taisīt pretkampaņas. Rādīt un tikpat emocionāli skaidrot savu pozīciju.

DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba ir Latvijas radikālākā vides organizācija. Vides aizsardzÄ«bas klubs ir vecākā. No šÄdām pozÄ«cijām DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas aktÄ«vistu darbošanos vÄ“rtÄ“ vides kluba viceprezidente Elita Kalniņa. Viņa priecātos, ja arÄ« par citām zaļām idejām kāds spÄ“tu tikpat fanātiski cÄ«nÄ«ties: “SpÄ“ja uz radikālismu ir ziedošanās lietas labā.” Vides aktÄ«vistu parastā cīņas formula esot prasÄ«t maksimumu, lai beigās dabÅ«tu kompromisu. Taču atšÄ·irÄ«bā no vecajām vides organizācijām DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba savā ideoloÄ£ijā vietu kompromisiem neparedz. TāpÄ“c tai sabiedrÄ«bas daļai, kas nākotnÄ“ sevi neredz kā vegānisma ideoloÄ£ijas sastāvdaļu, šobrÄ«d ir vÄ“rts mobilizÄ“ties. AizstāvÄ“t cilvÄ“ka tiesÄ«bas apÄ“st kotleti un uzvilkt kājās ādas zābakus.

Foto no Dzīvnieku brīvības publiskā arhīva.

Novērtē šo rakstu:

0
0