„DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas†fanÄtisms robežas ar sektantismu
Imants VÄ«ksne · 09.04.2018. · Komentāri (0)PÄ“c organizÄcijas Global Witness datiem 2017. gadÄ visÄ pasaulÄ“ par zemes un apkÄrtÄ“jÄs vides interešu aizstÄvÄ“šanu nogalinÄti 197 aktÄ«visti, Latvijas vÄrds šajÄ sarakstÄ neparÄdÄs. NÄvÄ“jošÄ cīņa vides frontÄ“ risinÄs tÄlu projÄm - Dienvidamerikas, Ä€zijas un Ä€frikas valstÄ«s. Pie mums daba tiek saudzÄ“ta, aprÅ«pÄ“ta ar attiecÄ«giem normatÄ«vajiem aktiem un skarbiem ierobežojumiem tautsaimniecÄ«bai. TomÄ“r arÄ« LatvijÄ ir organizÄcija, kas balansÄ“ uz likuma un sabiedrÄ«bas pacietÄ«bas robežas: DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba.
ProfesionÄlas sociÄlÄs kampaņas, dÄrga vides reklÄma, piketi, profesionÄla spiegošana, atbalstÄ«tÄju ielaušanÄs privÄtÄ«pašumÄ un dzÄ«vnieku krÄtiņu atvÄ“ršana: tÄs ir metodes, kas prasa ne tikai nozÄ«mÄ«gas finanses, bet arÄ« pÄrliecÄ«bu par savu mÄ“rÄ·u kalpošanu vispÄrÄ“jam labumam. ReizÄ“m gan vides cÄ«nÄ«tÄju mÄ“rÄ·is ir tieši personÄ«gais labums.
Vientuļi vilki un bars
Pirms vairÄkiem gadiem tÄ gadÄ«jÄs ArtÅ«ram Priedem - cÄ«nÄ«tÄjam par brÄ«vu pieeju Baltezera krastam. PlašÄkai rezonansei viņš savÄ komandÄ pat iesaistÄ«ja dziedÄtÄju Olgu Rajecku. Bet finÄlÄ izrÄdÄ«jÄs, ka cīņa notiek nevis par ezera pieejamÄ«bu sabiedrÄ«bai, bet to, lai dažu mÄju priekšÄ netiek uzbÅ«vÄ“ta vÄ“l viena rinda. Un pa vidu vÄ“l no attÄ«stÄ«tÄja tika paņemta prÄva iezÄ«mÄ“tas naudas summa, solot atsaukt visas iestÄdÄ“s sasniegtÄs pretenzijas. Zaļais cÄ«nÄ«tÄjs tika tiesÄts.
Cits individuÄls personÄžs ir Gints Kauniste, kura darbošanÄs, ilgstoši bloÄ·Ä“jot kapsÄ“tas izveidi Engures novadÄ, ir tikpat destruktÄ«va, bet motÄ«vi gan nav skaidri – dzÄ«vot tur nedzÄ«vo, naudu arÄ« nav prasÄ«jis. TaÄu šis piemÄ“rs liecina, ko var izdarÄ«t viens par savu taisnÄ«bu pÄrliecinÄts cilvÄ“ks. Par kapsÄ“tas izveidi joprojÄm tiek diskutÄ“ts, un pat Valsts kontrole nule publiskotajÄ revÄ«zijas ziņojumÄ, sniedzot novadam ieteikumus par kapsÄ“tu apsaimniekošanu, atsaucas uz “dabas vÄ“rtÄ«bu aizstÄvjiem,” kas patiesÄ«bÄ ir viena persona.
Bet, ja fanÄtiski noskaņotu cilvÄ“ku tiešÄm ir vairÄk, arÄ« viņu ietekme ir nesalÄ«dzinÄmi spÄ“cÄ«gÄka. BiedrÄ«ba DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba ir vides organizÄcija, kas lÄ«dz šim demonstrÄ“jusi spÄ“ju uz visradikÄlÄkajÄm izpausmÄ“m. IetekmÄ«ga, savÄ darbÄ«bÄ profesionÄla un izteikti fanÄtiska. OrganizÄ“ speciÄlas apmÄcÄ«bas saviem sekotÄjiem un gatavo jaunus uzbrukumus mÄ“rÄ·a nozarÄ“m.
DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas ideoloÄ£ijas pamatÄ ir vegÄnisms un pÄrliecÄ«ba, ka dzÄ«vnieki vispÄr nav izmantojami nedz pÄrtikÄ, nedz rÅ«pniecÄ«bÄ, nedz izklaidei. VegÄnu LatvijÄ nav daudz, tomÄ“r viņu ietekme uz gaļēdÄju dzÄ«vesveidu ir pÄrsteidzoši liela.
Tieši karojošo augÄ“dÄju aktivitÄšu rezultÄtÄ ir likvidÄ“ts RÄ«gas cirks. Šis mÄkslas novirziens tika sagrauts ar kampaņu triju gadu garumÄ, vairÄk nekÄ 50 protesta akcijÄm, aizbiedÄ“jot izrÄžu publiku, un profesionÄlu lobisma darbu ZemkopÄ«bas un KultÅ«ras ministrijÄs. “Par cilvÄ“cÄ«gu cirku” sauca kampaņu, bet pat cilvÄ“kus no RÄ«gas cirka izdevies izdzÄ«vot. Juridiski tas vÄ“l pastÄv, taÄu bez zvÄ“riem un publikas transformÄ“jies bÄ“rnu brÄ«vÄ laika interešu pulciņÄ. VienÄ no protesta akcijÄm pie cirka sastaptajam organizÄcijas lÄ«derim Aivaram Andersonam vaicÄju: “Kur tad likt tos cirka ziloņus?” Viņš atbildÄ“ja: “Lai liek, kur grib, tikai ne LatvijÄ.” Bez variantiem.
Tiek gatavoti ieroÄi
Par cirka bojÄeju sÄ“roja galvenokÄrt tÄ pastÄvÄ«gie darbinieki un krievu publika, uz kuru primÄri strÄdÄja iestÄde. TaÄu citÄm DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas kampaņÄm ietekme uz sabiedrÄ«bas paradumiem un tautsaimniecÄ«bu var bÅ«t vÄ“l lielÄka.
KÄdÄ ierakstÄ sociÄlajÄ tÄ«klÄ Aivars Andersons pus pa jokam, pus pa nopietnam vÄ“sta – “kad runa bÅ«s par gaļas aizliegumu, tad bÅ«s cirks ne pa jokam”. AnalÄ«tiskÄs žurnÄlistikas darbnÄ«ca 6K vÄ“lÄ“jÄs precizÄ“t termiņus, kad tiks sÄkta kampaņa pret gaļas neÄ“šanu, taÄu visi valdes locekļi uz ilgÄku izbraukuši no valsts un neesot sasniedzami. TÄ pavÄ“stÄ«ja biedrÄ«bas sabiedrisko attiecÄ«bu pÄrstÄve. TaÄu Andersons lÄ«dz šim jau vairÄkÄs intervijÄs vÄ“stÄ«jis, ka atteikšanÄs no rÅ«pnieciski audzÄ“tas gaļas notikšot vÄ“l šÄ«s paaudzes laikÄ. LÄ«dz ar to katra veiksmÄ«ga DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas kampaņa vÄ“rtÄ“jama kÄ solis sabiedrÄ«bas piespiedu vegÄnisma virzienÄ.
DzÄ«vnieku labturÄ«ba neapšaubÄmi ir visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Ja dÄ“jÄ“jvistÄm, kuru olas tirgo Latvijas lielveikali, pateicoties DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas aktivitÄtÄ“m, vairs nenÄksies pavadÄ«t visu mūžu A4 lapas izmÄ“ra sprostÄ, bet tÄs tiks turÄ“tas kÅ«tÄ«s, tas ir atzÄ«stams panÄkums. TaÄu radikÄlo vegÄnu mÄ“rÄ·is ir cits – panÄkt, lai olas vispÄr vairs nebÅ«tu pieejamas. Un lai kažoks nebÅ«tu nopÄ“rkams un vispÄr – nekÄdi Ädas izstrÄdÄjumi.
VeterinÄrÄrstu aprindÄs tiek runÄts, ka pÄ“c sekmÄ«gÄs olu kampaņas DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba atgriezÄ«sies pie kažokzvÄ“ru industrijas sabotÄ“šanas. JÄatgÄdina, ka 2012. un 2014. gadÄ zvÄ“raudzÄ“tavas jau piedzÄ«voja plašu kampaņu pret to darbÄ«bu. DivÄs fermÄs notika arÄ« ielaušanÄs un Å«deļu bÅ«ru atvÄ“ršana, pÄ“c kÄ liela daļa izbÄ“gušo dzÄ«vnieku un bez mÄtÄ“m palikušo mazuļu gÄja bojÄ. OficiÄli organizÄcija distancÄ“jÄs no šÄ« notikuma. Video atzina par savÄ“jo, bet bÅ«rus vÄ“ruši vaÄ¼Ä kÄdi nezinÄmi aktÄ«visti.
Nav gan šaubu, ka to paveica DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas ideoloÄ£iskie sekotÄji, un tÄdus organizÄcija apzinÄti gatavo. PiemÄ“ram, martÄ tiek organizÄ“ts seminÄrs, kurÄ interesentiem piedÄvÄ tÄdus tematus kÄ dzÄ«vnieku aizstÄvÄ«ba, efektÄ«va komunikÄcija un argumentÄcija, laika plÄnošana un pašmenedžments, radošÄ rakstÄ«šana, efektÄ«va vegÄnisma veicinÄšana. Pilns ieroÄu spektrs cīņai par kopÄ«go ideju.
Patiesais mÄ“rÄ·is – gaļas aizliegums
Iebrukumu nakts aizsegÄ savulaik piedzÄ«vojusi arÄ« uzņēmuma Gauja AB ferma. Pašlaik, kÄ stÄsta valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Arnis Veckaktiņš, valda nosacÄ«ts miers. PÄ“dÄ“jÄs DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas aktivitÄtes notika pÄ“rnvasar, kad ideja par kažokzvÄ“ru aizliegumu gandrÄ«z nokļuva lÄ«dz Saeimai, taÄu paši virzÄ«tÄji to atsauca.
6K zinÄms, ka aizkulišu darÄ«jums bija šÄds: apmaiÅ†Ä pret neiesaistÄ«šanos suņu barÄ«bas Dogo sÄgÄ (vairÄk nekÄ 200 miruši suņi no polineiropÄtijas un barÄ«bas vada dilatÄcijas) DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba saņēma ZemkopÄ«bas ministrijas svÄ“tÄ«bu cirka likvidÄcijai. SavukÄrt, saliekot cirka aizliegumu vienÄ likumÄ ar kažokzvÄ“ru audzÄ“šanu, plÄns draudÄ“ja izjukt. Šis uzbrukums tika atlikts, un zvÄ“raudzÄ“tÄji uz brÄ«di varÄ“ja atviegloti uzelpot.
TomÄ“r Arnis Veckaktiņš uzsver, ka šai stÄstÄ nav runa tikai par vienu apdraudÄ“tu uzņēmÄ“jdarbÄ«baas veidu, Å«delÄ“m un kažokiem, bet pilnÄ«gi visÄm dzÄ«ves jomÄm, kurÄs cilvÄ“ki izmanto dzÄ«vnieku valsts produkciju. RadikÄlie vegÄni darbojas kÄ sekta. Viņi izplešas, savu propagandu izvÄ“ršot arÄ« skolÄs. LauksaimniecÄ«bas nozaru organizÄcijÄm un ne tikai tÄm ir pamats bažÄm.
Arnis Veckaktiņš sola: “MÄ“s gatavosim vÄ“stuli IzglÄ«tÄ«bas ministrijai – viņi mazajÄs klasÄ“s aÄ£itÄ“ pievÄ“rsties vegÄniskam dzÄ«vesveidam, nelietot uzturÄ gaļas produktus, pienu, olas. TÄs visas ir augošam bÄ“rnam nepieciešamas lietas. VecÄki ir satraukušies, kad mazie atnÄk mÄjÄs un paziņo, ka to vairs neÄ“dÄ«s!”
KÄpÄ“c, nesaskaņojot ar vecÄkiem, skolÄs tiek ielaisti radikÄlie vegÄni, ir viens jautÄjums, kas tikšot uzdots, otrs - kur tiek ņemta šai propagandai nepieciešamÄ nauda. Starp citu, valsts šai organizÄcijai piešÄ·Ä«rusi sabiedriskÄ labuma statusu, kas dod nodokļu atvieglojumus gan ziedojuma saņēmÄ“jam, gan tÄ devÄ“jam.
RadikÄlisms kÄ metode
AtsevišÄ·Äs publikÄcijÄs saistÄ«bÄ ar vistu kampaņu izskanÄ“jusi versija, ka DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas uzsÅ«tÄ«šana ir konkurentu apmaksÄts pasÄkums. TomÄ“r ticamÄk, ka Ä«stais finanšu avots ir organizÄcijas biedru un atbalstÄ«tÄju fanÄtisms. Par to liecina nelielÄs, taÄu daudzskaitlÄ«gÄs ziedojumu summas, kas redzamas gada pÄrskatos.
TÄ domÄ arÄ« Gunta MisÄne no sabiedrisko attiecÄ«bu kompÄnijas Comperio. Uzņēmums pats ir organizÄ“jis dažÄdus publicitÄtes pasÄkumus un sociÄlÄs kampaņas valstiskÄm institÅ«cijÄm, un arÄ« DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas kampaņÄm pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir sociÄls raksturs. TÄtad lÄ«dzÄ«ba ir, vienÄ«gi sasniedzamais mÄ“rÄ·is precÄ«zi nav nodefinÄ“ts.
Gunta MisÄne spriež, ka mÅ«sdienas nepieciešamo auditoriju patiešÄm ir iespÄ“jams sasniegt bez lielÄm izmaksÄm un var bÅ«t gadÄ«jumi, kad pietiek tikai ar idejas paudÄ“ju fanÄtismu. Ja biedru rindÄs ir nozares cilvÄ“ki, kas ar to nodarbojas brÄ«vprÄtÄ«gÄ kÄrtÄ, kÄpÄ“c ne. LielÄs izmaksas sÄkas, iesaistot vides reklÄmu. ArÄ« tÄdu DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba mÄ“dz izmantot – lielus plakÄtus uz dÄrgiem stendiem, tÄtad naudas organizÄcijai pietiek.
Mulsina tikai fakts, ka liela nauda neparÄdÄs organizÄcijas publiskajos pÄrskatos. Par pagÄjušo gadu tas vÄ“l nav pieejams, taÄu 2016. gadÄ DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba apgrozÄ«ja vien 48 359 eiro, kas šÄ·iet nesamÄ“rÄ«gi maz salÄ«dzinÄjumÄ ar tÄs organizÄ“to kampaņu vÄ“rienu. 2015. gadÄ vÄ“l mazÄk – nieka 11 924 eiro. IenÄkumi pamatÄ nÄk no ziedojumiem un biedru naudÄm.
Gunta MisÄne secina, ka naudu parasti ziedo cilvÄ“ki, kuri piekrÄ«t atbalstÄ«tÄs organizÄcijas sludinÄtajai vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mai. Bet, ja kampaņÄs vÄ“rojams melnais PR un neÄ“tiska komunikÄcija, otrai pusei tÄpat nav cita lÄ«dzekļa kÄ vien taisÄ«t pretkampaņas. RÄdÄ«t un tikpat emocionÄli skaidrot savu pozÄ«ciju.
DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba ir Latvijas radikÄlÄkÄ vides organizÄcija. Vides aizsardzÄ«bas klubs ir vecÄkÄ. No šÄdÄm pozÄ«cijÄm DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas aktÄ«vistu darbošanos vÄ“rtÄ“ vides kluba viceprezidente Elita Kalniņa. Viņa priecÄtos, ja arÄ« par citÄm zaļÄm idejÄm kÄds spÄ“tu tikpat fanÄtiski cÄ«nÄ«ties: “SpÄ“ja uz radikÄlismu ir ziedošanÄs lietas labÄ.” Vides aktÄ«vistu parastÄ cīņas formula esot prasÄ«t maksimumu, lai beigÄs dabÅ«tu kompromisu. TaÄu atšÄ·irÄ«bÄ no vecajÄm vides organizÄcijÄm DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«ba savÄ ideoloÄ£ijÄ vietu kompromisiem neparedz. TÄpÄ“c tai sabiedrÄ«bas daļai, kas nÄkotnÄ“ sevi neredz kÄ vegÄnisma ideoloÄ£ijas sastÄvdaļu, šobrÄ«d ir vÄ“rts mobilizÄ“ties. AizstÄvÄ“t cilvÄ“ka tiesÄ«bas apÄ“st kotleti un uzvilkt kÄjÄs Ädas zÄbakus.
Foto no DzÄ«vnieku brÄ«vÄ«bas publiskÄ arhÄ«va.