Iesaki rakstu:

Tas, ko tagad sacÄ«šu, manā prātā un sajÅ«tās brieda jau diezgan sen. AcÄ«mredzot ir pienācis laiks, lai to pateiktu. Pienācis laiks atvadÄ«ties.

Visa mūža garumā mana lielā un bezgalÄ«gā mÄ«lestÄ«ba ir bijusi daba un dzÄ«vnieki. PÄ“dÄ“jos astoņus gadus esmu veltÄ«jusi dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bai, atdodot šai sirdslietai savas mājas, savus lÄ«dzekļus un savus spÄ“kus. VarbÅ«t tieši tāpÄ“c mÅ«smājās nokļuvušie dzÄ«vnieki vienmÄ“r ir jutušies laimÄ«gi, mÄ«lÄ“ti un vajadzÄ«gi.

Pa šiem gadiem esmu gan mÄ“Ä£inājusi strādāt, lai cilvÄ“kus izglÄ«totu, gan cÄ«nÄ«jusies ar stulbu un vÄ“l stulbāku saimnieku rÄ«cÄ«bas sekām. Pret stulbumu cÄ«nÄ«ties ir iespÄ“jams. Bet cīņa pret anormālo korumpÄ“tÄ«bu un patvaļu valsts iestādÄ“s, ar ko pÄ“dÄ“jā pusgada laikā nācies saskarties, domāju, visiem dzÄ«vnieku tiesÄ«bu aizstāvjiem, pats par sevi saprotams, ir bezjÄ“dzÄ«ga. Kā saka: “Protiv sistemi ņe poprjoš!”

Jau labu laiku dzÄ«vnieku tiesÄ«bu aktÄ«visti Latvijā tiek brutāli un zemiski nÄ«cināti, lai panāktu tā dÄ“vÄ“to high-kill patversmju absolÅ«tu uzvaru. Tas taču ļaus bez sirdsapziņas pārmetumiem un tÄ«rām rociņām slepkavot visus, kas neatbilst mājdzÄ«vnieka ideālajam modelim – balts, pÅ«kains, zemāks par zāli, parocÄ«gs – tas ir perspektÄ«vs mājdzÄ«vnieks. Visi pārÄ“jie ir likvidÄ“jami atkritumi, kuru vieta ir konteineros, nevis sabiedrÄ«bā.

Turklāt PAR mājdzÄ«vnieku eitanāzijas maksimizÄ“šanu viskaislÄ«gāk cÄ«nās klimaktÄ“riskā sindroma mocÄ«tu kundzÄ«šu grupa, kuras pašas nu nekādi neatbilst sabiedrÄ«bā pieņemtajam standartam 90-60-90. Vai tiešÄm jums, dāmas, šÄ·iet, ka jÅ«su 100+ kg celulÄ«ta ir kas tāds, kas sabiedrÄ«bai panesams vieglāk nekā, piemÄ“ram, pieticÄ«ga izskata suncis vai mincis bez acs? Manuprāt, cilvÄ“ka paša trÅ«kumi ir tie, kas ļauj saskatÄ«t dvÄ“seles burvÄ«bu arÄ« aiz necilas ārienes.

PÄ“dÄ“jā pusgada laikā, darbojoties DzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas likuma un VeterinārmedicÄ«nas likuma grozÄ«jumu izstrādÄ“, nācies pabÅ«t vairākās iestādÄ“s un ministrijās. VÄ“roju sejas un emocijas. No vienas puses - gaišas, nogurušas, tomÄ“r entuziasma un cerÄ«bu pilnas dzÄ«vniekmīļu acis, bet iepretim – kantoržurku pelÄ“kie un vienaldzÄ«gie ģīmji ar atsevišÄ·iem dusmu izvirduma iestarpinājumiem.

Ziniet, kamÄ“r valsts iestādÄ“s dokumentus grauzÄ«s kantoržurkas, kamÄ“r lobiju diktÄ“s tādas anomālijas kā atsevišÄ·i vetārsti, kas aicina masveidā nogalināt dzÄ«vniekus, nicinoši dÄ“vÄ“jot tos par krančiem, kamÄ“r labdarÄ«ba tiks uztverta kā bizness un darbs, nevis vÄ“lme palÄ«dzÄ“t, kamÄ“r mājdzÄ«vnieku vairošana bÅ«s finansiāli izdevÄ«gs pasākums, mÄ“s dzÄ«vosim tieši tādā p....ā, kādā dzÄ«vojam šobrÄ«d.

MÄ“s, gluži tāpat kā es šobrÄ«d, brÄ«nÄ«simies, ko pÄ«pÄ“ valsts dienesta darbinieki, lai safantazÄ“tu neesošu protokolu numurus, uz kuru pamata absolÅ«ti pretlikumÄ«gi iekasÄ“t sodus. MÄ“s slÄ«gsim papÄ«ru kalnos, aiz tiem pazaudÄ“jot lielāko vÄ“rtÄ«bu, kāda vien var bÅ«t, – dzÄ«vÄ«bu – gan cilvÄ“ka, gan dzÄ«vnieka.. MÄ“s kļūsim par zombijiem, kuri pilda pavÄ“les, rÄ«kojumus, absurdas prasÄ«bas, lai ierÄ“dneļi uz mÅ«su rÄ“Ä·ina pieštaukātu savas izspÄ«lÄ“tās kabateles.

Es neesmu zombijs. Es neatbalstu biznesu ar dzÄ«vniekiem. Es nereÄ£istrÄ“šu patversmi, ko man tik intensÄ«vi uzspiež nu jau ar atklāti nelikumÄ«giem lÄ«dzekļiem. Man ir biedrÄ«ba – LR likumdošanā noteikta LEGÄ€LA juridiska vienÄ«ba. Mana vienÄ«gā vÄ“lme ir palÄ«dzÄ“t DZĪVNIEKU, nevis ierÄ“dņu labturÄ«bai un labsajÅ«tai.

Ja iestādÄ“m, kuru tiešais uzdevums ir rÅ«pÄ“ties par dzÄ«vnieku labturÄ«bu valstÄ«, nav sagremojams tas, ka biedrÄ«bā dzÄ«vnieki var dzÄ«vot laimÄ«gu, apmierinātu un brÄ«nišÄ·Ä«gu dzÄ«vi, nevis sÄ“dÄ“t patversmes krātiņā un gaidÄ«t savu pÄ“dÄ“jo stundiņu, tad ellÄ“ šÄdas iestādes!

MANA vienīgā rūpe ir un vienmēr paliks dzīvnieki.

Sirds delnā vairs nebÅ«s. Un, lÅ«dzu, nesakiet: “Andra, nepadodies!”. Es nepadodos. Mani nevar tik vienkārši salauzt. Es PIEKÄ€ŠU šo sistÄ“mu!

P.S. LŪDZU ATSAUKTIES JURISTU, KAS VARĒTU PALĪDZĒT CĪNĪTIES PRET IESTĀŽU PATVAĻU, KĀ ARĪ VARĒTU SNIEGT KONSULTĀCIJAS SAISTĪTOS JAUTĀJUMOS.

Paldies no sirds!