Iesaki rakstu:

Valsts un pašvaldÄ«bas darba pakāpeniska migrÄ“šana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizÄ“jusi arÄ« tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās lÄ«dzdalÄ«bas formās, kas ne tikai atvieglo piekļuvi valsts un pašvaldÄ«bu pārvaldei, bet tiek saskatÄ«ta kā risinājums aktÄ«vākai sabiedrÄ«bas iesaistei valsts politikas veidošanā.

VÄ“lÄ“šanas kā pilsoniskās lÄ«dzdalÄ«bas veidu, kam ir bÅ«tiska nozÄ«me demokrātiskas sabiedrÄ«bas pastāvÄ“šanā, arÄ« skar tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba un digitalizācijas izaicinājumi, tādēļ tiesÄ«bsargs šo Satversmes 101.pantā nostiprināto tiesÄ«bu realizÄ“šanai e-vidÄ“ ir pievÄ“rsis uzmanÄ«bu un ir diskutÄ“jis, vai jaunie tehniskie risinājumi nodrošinātu šÄ«s cilvÄ“ktiesÄ«bas ievÄ“rošanu un vai ir saskatāmi riski  e-vÄ“lÄ“šanu ieviešanai valstÄ«.

Globalizācija, kas ļauj Latvijas pilsoņiem brÄ«vi ceļot un apmesties citās valstÄ«s, ir aktualizÄ“jusi tādu aspektu - kā nezaudÄ“t savu pilsoņu balsis, kuri nodarbinātÄ«bas vai Ä£imenes apstākļu dēļ ir izceļojuši no valsts, bet vÄ“las saglabāt savu balsi Latvijas politiskajos procesos. Kā novitāte vÄ“lÄ“šanu procesā tiek aplÅ«kotas e-vÄ“lÄ“šanas. Šo modeli šobrÄ«d nav ieviesušas daudzas valstis, bet tas tiek minÄ“ts kā risinājums balsošanas nodrošināšanai prombÅ«tnÄ“ esošiem vÄ“lÄ“tājiem un balsošanas procesa vÄ«zija nākotnÄ“.

Publiskajās diskusijās tiek minÄ“ts, ka e-vÄ“lÄ“šanas varÄ“tu palielināt pilsonisko lÄ«dzdalÄ«bu, tomÄ“r šÄds apgalvojums nav pierādÄ«ts un visticamāk netiks apstiprināts, jo, lai ieviestu e-vÄ“lÄ“šanas, jāsaprot, cik digitalizÄ“ta ir sabiedrÄ«ba - cik cilvÄ“kiem ir tehniskas ierÄ«ces ar kvalitatÄ«vu bezmaksas interneta pieslÄ“gumu, kas pieļauj ikvienam piedalÄ«ties e-vÄ“lÄ“šanās.

Valstij izšÄ·iroties par e-vÄ“lÄ“šanu ieviešanu, ir jābÅ«t arÄ« atbildÄ«gai, apzinoties, cik droša vai nedroša ir balsošanas sistÄ“ma.

Runājot par pasaules pieredzi, jāatzÄ«mÄ“, ka ir valstis, kas mÄ“Ä£ināja ieviest e-vÄ“lÄ“šanas, un pieredze ir dažāda:

- Igaunijā e-vÄ“lÄ“šanas notiek kopš 2005.gada, tomÄ“r šo sistÄ“mu ir skarbi kritizÄ“jusi Mičiganas universitātes ekspertu grupa, kura ir informÄ“jusi Igauniju par daudzām tehniskām problÄ“mām un “drošÄ«bas caurumiem”;

- NorvÄ“Ä£ija e-vÄ“lÄ“šanas mÄ“Ä£ināja ieviest divas reizes - 2011.gadā  un 2013.gadā, bet pilotprojektu apturÄ“ja;

- ŠveicÄ“ e-vÄ“lÄ“šanas mÄ“Ä£ināja ieviest laika posmā no 2009. lÄ«dz 2018.gadam, bet drošÄ«bas apsvÄ“rumu dēļ projekts tika apturÄ“ts;

- Austrālijā e-vÄ“lÄ“šanas provinces lÄ«menÄ« organizÄ“ kopš 2011.gada. Lai arÄ« drošÄ«bas eksperti ir apšaubÄ«juši šÄ« procesa drošÄ«bu, e-vÄ“lÄ“šanas tiek turpinātas.

Interneta balsošana jeb e-vÄ“lÄ“šanas ir izskanÄ“jušas kā arguments vÄ“lÄ“tāju aktivitātes palielināšanai, tomÄ“r eksperti norāda, ka e-vÄ“lÄ“šanas rada tikai lielākas Ä“rtÄ«bas tiem jau sabiedrÄ«bas aktÄ«vajiem cilvÄ“kiem, kas iet vÄ“lÄ“t, bet sabiedrÄ«bas pilsoniskās lÄ«dzdalÄ«bas palielināšana ir paliekoša problÄ“ma. E-vÄ“lÄ“šanu ieviešana atvieglotu balsošanu diasporai un Ä«slaicÄ«gā prombÅ«tnÄ“ esošiem vÄ“lÄ“tājiem, bet paliek neatrisināts drošÄ«bas jautājums.

DrošÄ«bas ziņā problÄ“mas tiek saskatÄ«tas balsu nodošanas un balsu saskaitÄ«šanas posmos:

- uzbrukt var lietotāja datoram, pirms balsojums nodots, un šeit kā lielākais apdraudÄ“jums tiek saskatÄ«ti valstiska mÄ“roga uzbrucÄ“ji, kuru mÄ“rÄ·is ir mainÄ«t vÄ“lÄ“šanu procesu savas valsts interesÄ“s,

- riski tiek saskatÄ«ti arÄ« balsu skaitÄ«šanas procesā, kad balsis atšifrÄ“ un tās tiek saskaitÄ«tas. Uzbrukums var bÅ«t no iekšpusÄ“ – personāls, kas piedalās sistÄ“mas apkalpošanā (cilvÄ“ku uzpirkšana, kuri strādā firmā, kas nodarbojas ar sistÄ“mas apkalpošanu), kā arÄ« uzbrukumi var bÅ«t no ārpuses, izmantojot “caurumus” drošÄ«bas sistÄ“mās.

E-vÄ“lÄ“šanu pastāvÄ“šanas iespÄ“ja nav izslÄ“gta, un tieši tāpÄ“c noteikti bÅ«tu atbalstāma pÄ“tniecÄ«ba par rezultātu verificÄ“šanu un drošÄ«bas garantijām e-vÄ“lÄ“šanu procesā, tomÄ“r šobrÄ«d šÄ« modeļa ieviešana Latvijā, apzinoties iespÄ“jamos riskus, no cilvÄ“ktiesÄ«bu viedokļa nebÅ«tu vÄ“lama.