Iesaki rakstu:

Kopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomÄ«gs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem e-veselÄ«bas sistÄ“mā. Pareizāk, citā sistÄ“mā, kas ir saprotamāka un ko manas darbavietas datorspeciālisti, nopietni piestrādājot, spÄ“juši savienot ar e veselÄ«bu, jo valsts piedāvātais produkts kopumā nav lietojams.

Ir pozitÄ«vs moments; lai gan darbā jāpasēž ilgāk, jo procesi bremzÄ“jas, tomÄ“r darbošanās kļuvusi mazāk intensÄ«va; proti, laiks, kamÄ“r recepte "kruÄ·Ä«jas" pa sistÄ“mu ir, pÄ“c bÅ«tÄ«bas, mans un pacienta brÄ«vais laiks, kad mÄ“s, nekaitinot visādu sertifikācijas institÅ«ciju kokgalvjus un ārstniecÄ«bas uzraudzÄ«bas institÅ«cijas, a priori esam traktÄ“jami kā "cilvÄ“ki, kuri gaida" (recepti, transportu, labākus laikus; bet... kāda starpÄ«ba...).

Rodas brÄ«vs brÄ«dis parunāt pat par klasisko literatÅ«ru. E-veselÄ«ba ir personÄ«bas attÄ«stÄ«bu tik veicinoša, ka šo to gribas citÄ“t. Primāri tamlÄ«dzÄ«gās situācijās, šÄ·iet, inteliÄ£enti ļaudis atceras Jaroslavu Hašeku un viņa grāmatu četrās daļās "Krietnā kareivja Šveika dÄ“kas pasaules karā".

Kurš savulaik obrlajtnantu Lukašu un Šveiku aizsÅ«tÄ«ja uz fronti?

Hašeks grāmatas 1.daļas XV nodaļā izklāsta, ka "pulkvedis FrÄ«drihs Krauss fon Cillerguts bija apbrÄ«nas cienÄ«gs idiots"; stāstot par visparastākajām parādÄ«bām, viņš allaž taujāja, vai visi sapratuši primitÄ«vākos jÄ“dzienus; piemÄ“ram, tas ir logs, mani kungi, vai jÅ«s zināt, kas ir logs; ceļu, kam abās pusÄ“s ir grāvji, sauc par šoseju; jā, mani kungi; grāvis ir zināma strādnieku skaita izrakts padziļinājums; jā gan; to rok ar lāpstām; vai jÅ«s zināt, kas ir lāpsta?

Pulkvedis slimoja ar izskaidrošanas māniju un nodevās tai ar tādu aizrautÄ«bu, kā izgudrotājs stāstÄ«tu par savu izgudrojumu.

Viņš bija tik neglābjami stulbs, ka virsnieki jau pa gabalu bÄ“ga, lai nebÅ«tu jāklausās, ka iela sastāv no bruÄ£a un ietves, kas savukārt ir paaugstināta, akmeņiem noklāta josla gar namu fasādÄ“m, bet Ä“kas otra puse no ietves nav redzama, par ko ikviens par pārliecināties, nostājies uz ietves. Reiz viņš demonstrÄ“ja šo interesanto mÄ“Ä£inājumu, bet tad, par laimi, pakļuva zem riteņiem. Kopš tās reizes stulbums pieņēmās, tāpÄ“c viņš apturÄ“ja zemākus virsniekus uz ielas, lai iesāktu bezgalÄ«gas sarunas par sauli, termometriem, cepumiem, logiem un pastmarkām.

Pateicoties draudzībai ar korpusa ģenerāli un citiem ne mazāk stulbiem valsts augstmaņiem, pulkvedis saņēma goda zīmes un ordeņus, tāpēc uzskatīja sevi par lielāko stratēģijas un citu militāro zinātņu teorētiķi.

Kāda mācība? Austroungārija drīz izzuda; kurā nespējnieku namā un kādos apstākļos mira pulkvedis fon Cillerguts, mēs nezinām.

Vai Latvijas valstij bÅ«s nākotne pÄ“c simtgades svinÄ«bām - nezinu; vai sabiedrÄ«ba šo nākotni patiesi vÄ“las - diskutabls jautājums. Faktiski reizi pa pieciem gadiem pastaigāt taututÄ“rpos DziesmusvÄ“tkos var arÄ« citas valsts teritorijā; sākotnÄ“ji citai valstij šÄda tradÄ«cija varÄ“tu šÄ·ist pat Ä«paši skaista (savulaik tā patika PSRS...); pÄ“c dažiem gadiem tradÄ«cijas pazušanu neviens nepamanÄ«s.

Domāju, lielai daļai mÅ«su valsts iedzÄ«votāju nav apziņas gribÄ“t savu valsti. Ir vÄ“lme bÅ«t it kā pasargātiem "zem Krievijas, Eiropas vai Amerikas", vienalga... E-veselÄ«bas "pilnvÄ“rtÄ«ga" palaišana ir tikai kārtÄ“jais apliecinājums, ka tautai, saprotamā valodā izsakoties, ir "poh...", kas mÅ«su valstÄ« notiek; attÄ«stÄ«ta nācija šÄdu produktu nepieņemtu.

Latvijas ļaudis ierasti veido augstu Valsts prezidenta reitingu sociālajās aptaujās, tomÄ“r jau ilgstoši nespÄ“j kopumā savākties, lai nelamātu aptiekāres, kuras nonākušas e-veselÄ«bas sakarā lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā lomā kā par cenu neatbilstÄ«bu pie preces un kasÄ“ tautas ieskatā atbildÄ«gās galvenās vaininieces - lielveikalu kasieres. Nav dzirdÄ“ts, ka Latvijā deviņdesmit deviņos gados sabiedrÄ«ba bÅ«tu iemācÄ«jusies, ka valsts politiku neveido ierindas darbinieki, bet vajadzÄ“tu šobrÄ«d, piemÄ“ram, e-veselÄ«bas sakarā, iedarbināt (aktÄ«vi, reāli!) prokuratÅ«ru un citas tiesÄ«bsargājošÄs institÅ«cijas.

Protams, nosvinÄ“sim simtgades svinÄ«bas; amatpersonas ar augstajiem reitingiem atkal kaut ko pamuldÄ“s medijos, bet... vai mÅ«su valsts pašreizÄ“jajā formācijā ir patiesi kādam vajadzÄ«ga ilgtermiņā?!

Negatavās e-veselÄ«bas darbÄ«bas uzsākšana varbÅ«t ir kauns Latvijas valdÄ«bai; tomÄ“r vienlaikus tas ir arÄ« kārtÄ“jais valdÄ«bas triumfa pār Latvijas sabiedrÄ«bu apliecinājums, zema sabiedrÄ«bas brieduma kopumā kārtÄ“jais pierādÄ«jums. Žēl...

Pārpublicēts no Facebook