Iesaki rakstu:

Par to, ka Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā ir daudz problÄ“mu un situācija ir kritiska, nav šaubu nevienam, un brÄ«numainā kārtā to atzÄ«st pat VeselÄ«bas ministrija (VM), kura sākusi rÄ«koties aktÄ«vi - pieprasÄ«jusi papildu budžetu, uzsākusi cīņu ar ārstiem un vismaz vienā lietā pacentusies bÅ«t kaut cik mÅ«sdienÄ«ga - uzsākusi E-veselÄ«bas sistÄ“mas ieviešanu. DomstarpÄ«bas virmo - ārsti protestÄ“, VM uzstāda ultimātus, ārsti saka, ka ar to nav iespÄ“jams normāli strādāt, VM - ka ar E-veselÄ«bu viss kārtÄ«bā, tikai ārsti neprot un negrib apgÅ«t datorprasmes, bet nāksies. LaimÄ«gas ir tikai aptieku Ä·Ä“des, kuras, ja nemaldos, par 99% jau pieslÄ“gušÄs un veiksmÄ«gi izmanto viedo sistÄ“mu.

Galu galā VM 10 gadu laikā E-veselības izstrādē ir "apguvusi" vismaz 14,5 miljonus Latvijas nodokļu maksātāju un ES fondu naudas. Kā ir patiesībā un kuram taisnība? Lai pats pārliecinātos par to, cik patiesi ir vienas vai otras puses argumenti, nolēmu kopā ar ģimenes ārstu notestēt E-veselības portālu eveseliba.gov.lv, kas ir daļa no E-veselības sistēmas.

Tās IR pilnÄ«gas šausmas. Ja kāds mÄ“Ä£inātu mani piespiest strādāt ar tik nelietojami lÄ“nu un nestabilu sistÄ“mu kā eveseliba.gov.lv, tad man draudÄ“tu kriminālpants par smagu miesas bojājumu nodarÄ«šanu, “taisnojot lÄ«kās rokas” par šÄdas sistÄ“mas izstrādi atbildÄ«gajām personām. Es teiktu, ka manÄ« pat radās gluži profesionāla interese noskaidrot, KÄ€ iespÄ“jams izstrādāt tik lÄ“ndarbÄ«gu un neefektÄ«vu sistÄ“mu. Pacientu datu drošÄ«bu šoreiz pat neanalizÄ“sim, tas ir atsevišÄ·s stāsts.

E-veselÄ«bas portāla eveseliba.gov.lv tests sākās traÄ£ikomiski - ārsts nospieda pogu, lai ieietu sistÄ“mā kā ārsts, bet pretÄ« “izleca” paziņojums par kļūdu serverÄ« (skat. attÄ“lu pie raksta). Darba sesijas beidzās pÄ“c 5 minÅ«tÄ“m - tātad ārstam, ja viņš pieņem pacientu un neaiztiek sistÄ“mu ilgāk par 5 minÅ«tÄ“m, katru reizi jāieiet sistÄ“mā no jauna. Šis trÅ«kums jau ir izlabots, un sesijas ilgums pagarināts lÄ«dz 1 stundai. Neviena darbÄ«ba, pat visvienkāršÄkā, nenotiek ātrāk par 4-5 sekundÄ“m. Tā kā dators bija pieslÄ“gts Lattelecom optiskajam internetam, un datora noslodze bija tikai pāris procentu, jāsecina, ka vaina ir servera pusÄ“. Tātad Nacionālais veselÄ«bas dienests (NVD) izplata maldinošu informāciju, ka problÄ“mas nav servera pusÄ“. ŠÄ«s lÄ“ndarbÄ«bas problÄ“mas nav atrisinātas arÄ« pÄ“dÄ“jā mÄ“neša laikā. Droši vien pieņemšanas-nodošanas akti jau ir parakstÄ«ti, un neviens vairs netaisās trÅ«kumus novÄ“rst?

Nozīmīgas darbības ir vēl lēnākas - 7 sekundes, lai sāktu pieņemt pacientu, 4 sekundes, lai sāktu izrakstīt speciālo recepti. Mēģinājām ierakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu, pēc 2,5 minūtēm apnika gaidīt rezultātu. Ja kaut kas nojūk, tad pēc tam neko vairs nevar izdarīt, un lapa pilnībā jāpārlādē. Vēl vienu mēģinājumu ievadīt zāļu aktīvās vielas vispārīgo nosaukumu pēc 3,5 minūtēm beidzām arī bez rezultāta. Pacienta lapa ielādējas 12 sekundes. Lai atlasītu gada receptes, vajadzīgas 4 sekundes. Un tikai tad var atkārtoti izrakstīt recepti, kas aizņem vēl 5-6 sekundes. 10 sekundes vajadzīgas, lai atgrieztu rezultātus, ierakstot konkrēta ražotāja zāles nosaukumu.

Ja ārsts grib izrakstÄ«t vispārÄ«go zāļu nosaukumu (daļā gadÄ«jumu to par pienākumu uzliek likums), tad to var atrast tikai saraksta pašÄs beigās, vairākas reizes ielādÄ“jot sarakstam papildu rindas. 5 sekundes nepieciešamas, lai apstiprinātu recepti. Tātad testa laikā normālā ceļā neizdevās vispār izrakstÄ«t recepti ar vispārÄ«go nosaukumu, aplinkus ceļš aizņēma vairākas minÅ«tes. Secinājums viens - ar roku izrakstÄ«t receptes ir ātrāk, it sevišÄ·i, ja tās sagatavo ārsta palÄ«gi.

Ar citu E-veselÄ«bas portāla funkcionalitāti nav labāk - vajadzÄ«gas 15 sekundes, lai atvÄ“rtu darba nespÄ“jas lapu (DNL) sarakstu. 9 sekundes, lai reÄ£istrÄ“tu DNL A lapu. Tukša pastkastÄ«te atveras 10 sekundÄ“s, bet 8,5 sekundes vajag, lai atvÄ“rtu veselÄ«bas pamatdatus. Ambulatorā kartÄ“ automātiski netiek pievienoti dati, kas jau tikuši ievadÄ«ti pieņemšanas laikā. Es teiktu - pilnÄ«ga bÄ“du ieleja.

Saskaņā ar VM datiem 74% ārstu lietojot komercprogrammas, kuras it kā strādājot ātrāk. AttiecÄ«gi atlikušie 26% ārstu bÅ«s spiesti abonÄ“t komercprogrammas, jo nav iespÄ“jams normāli pastrādāt ar valsts piedāvāto sistÄ“mu.

Publiskajā telpā visaktÄ«vākās E-veselÄ«bas bÄ«dÄ«tājas ir veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša un NVD direktora vietniece Linda Freimane, kas izmanto, manuprāt, ļoti netÄ«rus paņēmienus, lai par katru cenu uzspiestu tādu E-veselÄ«bu, kāda tā ir pašreiz. Es teiktu, tāda padomju laika attieksme gan pret pārraugāmās nozares pārstāvjiem, gan pret pacientiem - "Без бумажки Ñ‚Ñ‹ - букашка, а с бумажкой - человек". Ja šÄdas rÄ«cÄ«bas mÄ“rÄ·is ir "piesegt pÄ“cpusi", lai Latvija nesaņemtu sodu un uzrÄ“Ä·inu par nelietderÄ«gi izšÄ·Ä“rdÄ“to Eiropas fondu naudu, tad tā arÄ« atklāti jāpasaka un jāatzÄ«st sava neizdarÄ«ba, nevis par grÄ“kāžiem jāpadara Ä£imenes ārsti.

Vai E-veselÄ«ba ir vajadzÄ«ga? Protams. Vai Ä£imenes ārsti ir gatavi strādāt ar E-veselÄ«bu? Jā, ja sistÄ“ma strādātu ātri un bÅ«tu Ä“rti lietojama. VienmÄ“r bÅ«s mazskaitlÄ«ga cilvÄ“ku grupa, kam radÄ«sies kādas grÅ«tÄ«bas, taču tās ir atrisināmas. Bet Ä£imenes ārstu pretenzijas pret pašreizÄ“jo portālu eveseliba.gov.lv ir PAMATOTAS.

VidÄ“ji gadā tiek izrakstÄ«ti 6 milj. Ä«pašo recepšu un 7,5 milj. parasto recepšu. PrognozÄ“jamais sistÄ“mā izrakstāmo recepšu (Ä«pašÄs un parastās) skaits gadā ir 11 865 466. No 2018. gada 1. janvāra E-veselÄ«bā obligāti bÅ«s jāizraksta speciālās receptes. Tātad katra iztÄ“rÄ“tā sekunde, izrakstot vienu Ä«pašo recepti, gada griezumā nozÄ«mÄ“ 1667 stundas. Kaut kad vÄ“lāk arÄ« parastās receptes bÅ«s jāizraksta E-veselÄ«bā. Tātad receptes izrakstÄ«šanai patÄ“rÄ“tā laika optimizācijas nozÄ«me nākotnÄ“ tikai pieaugs. Ir vÄ“l viena problÄ“ma - izrādās, ka pacientam var nākties pirkt visus zāļu iepakojumus, kas izrakstÄ«ti, nevis pa daļām, kā to var izdarÄ«t lÄ«dz šim.

Jebkuru darbu var sadalÄ«t darbÄ«bās, kas prasa dažādu kvalifikācijas un pilnvaru pakāpi. VizÄ«tÄ“s pie Ä£imenes vai specializÄ“ta ārstiem, kas strādā kopā ar medicÄ«nas māsu vai ārsta palÄ«gu, var ievÄ“rot, ka, lai ārsts varÄ“tu veltÄ«t lielāku uzmanÄ«bu pacientam un viņa problÄ“mai - pÄ“tÄ«t slimÄ«bas vÄ“sturi, iepazÄ«ties ar analīžu rezultātiem, iztaujāt pacientu, viņš tādus darbus kā tehniski sagatavot dokumentus (receptes, darba nespÄ“jas lapas u.c.) pÄ“c mutiskas instrukcijas deleģē paveikt medicÄ«nas māsai, bet pats ārsts parakstās, kad viss tam sagatavots. LoÄ£iski, vai ne? KāpÄ“c izniekot ārsta laiku, darot to, ko var izdarÄ«t viņa palÄ«gi?

Vai E-veselÄ«bas portālā medicÄ«nas māsām, kuriem tāpat kā ārstiem ir saistošas pacientu datu aizsardzÄ«bas prasÄ«bas, ir paredzÄ“ta iespÄ“ja sagatavot dokumentus, kurus ārsts pÄ“c tam apstiprina parakstot? Izrādās - nÄ“, nÄ“ un vÄ“lreiz nÄ“. Bet bÅ«s taču, vai ne? VienÄ«gais, ko Nacionālais veselÄ«bas dienests varÄ“ja atbildÄ“t - funkcionalitātes paplašināšanas iespÄ“jas tiks izvÄ“rtÄ“tas E-veselÄ«bas 3. kārtas analÄ«zes fāzÄ“.

Man rodas jautājums, vai kāds no VeselÄ«bas ministrijas, NVD vai tiem, kas sagatavoja E-veselÄ«bas portāla specifikāciju, vispār zina to, kas un kā notiek ārstu kabinetos? Vai viņi vispār ir domājuši, kā efektÄ«vāk izmantot jau tā ierobežotos medicÄ«nas resursus un personāla laiku? Kaut ko tik elementāru kā darba dalÄ«šana ārsta kabinetā spÄ“j pamanÄ«t pat cilvÄ“ks no malas. Diemžēl man jāsecina, ka ar šÄdu pieeju un attieksmi problÄ“mu risināšanā diez vai VM var jÄ“gpilni un efektÄ«vi izlietot medicÄ«nai atvÄ“lÄ“to budžetu.

Gāzi grÄ«dā, ÄŒakšas un Freimanes kundzes! Kaut jums katru dienu bÅ«tu jāizraksta receptes E-veselÄ«bas portālā! Lai pašÄm un tuvajiem stipra veselÄ«ba un (ne)nākas pašÄm uz savas ādas izjust izstrādātās sistÄ“mas efektus un defektus!