Iesaki rakstu:

PašvaldÄ«bu skolu tÄ«kla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par "skolu jautājumu" klÄ«st ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezÄ«mÄ“ patieso situāciju. TomÄ“r lietas bÅ«tÄ«ba ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu – ja redzam un paturam prātā mÄ“rÄ·i, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklÄ“jam patvÄ“rumu ierastajos rÄ«cÄ«bas modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet diemžēl nesniedz gaidÄ«tos rezultātus.

Mērķis, jeb ko mēs vēlamies sasniegt

MÅ«su mÄ“rÄ·is ir panākt, lai augstas kvalitātes izglÄ«tÄ«ba bÅ«tu pieejama ikvienam bÄ“rnam jebkurā Latvijas skolā. Un lai šÄ« izglÄ«tÄ«ba bÅ«tu izmaksu efektÄ«va jeb, citiem vārdiem, mÄ“s, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to.

Lai šo mÄ“rÄ·i sasniegtu, mums ir nepieciešami izglÄ«toti, motivÄ“ti, labi atalgoti pedagogi. Nodrošināt situāciju, lai ikvienā Latvijas skolā strādātu tieši šÄdi pedagogi, ir mÅ«su mÄ“rÄ·a neatņemama sastāvdaļa.

Ja šos mÄ“rÄ·us varÄ“tu sasniegt, tikai ieviešot jaunus normatÄ«vos aktus, dzÄ«ve bÅ«tu saulaina un vienkārša. RealitātÄ“ par vienotu rÄ«cÄ«bu šo mÄ“rÄ·u sasniegšanai ir jāvienojas daudziem "spÄ“lÄ“tājiem" ar ļoti atšÄ·irÄ«gām dienaskārtÄ«bām – pašvaldÄ«bu pārstāvjiem un LPS, plānošanas reÄ£ionu pārstāvjiem un VARAM, pedagogu profesionālajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrÄ«bas partneriem, ar kuriem regulāri tiekamies kopÄ“jā darba grupā.

MÄ“s lieliski apzināmies, ka skolas ietekmÄ“ iedzÄ«votāju ikdienas rutÄ«nu un piedalās arÄ« kultÅ«ras vides veidošanā. MÄ“s zinām, cik sarežģīts pašvaldÄ«bām ir katrs lÄ“mums, kas skar kādas izglÄ«tÄ«bas iestādes restrukturizāciju un kur nu vÄ“l slÄ“gšanu. TāpÄ“c mÄ“s šobrÄ«d runājam ar KATRU pašvaldÄ«bu, mÅ«su ministrijas kolÄ“Ä£i izbraukā VISUS Latvijas reÄ£ionus, lai redzÄ“tu situāciju uz vietas un palÄ«dzÄ“tu pašvaldÄ«bām meklÄ“t labākos risinājumus.

Vai esam pavirzÄ«jušies uz priekšu

Viens no rezultātiem, ko esam ieguvuši, gan strādājot darba grupās, gan apmeklÄ“jot pašvaldÄ«bas, ir pārliecÄ«ba par to, ka mÄ“s neredzam nepieciešamÄ«bu pārskatÄ«t esošo Ä£imnāziju un valsts Ä£imnāziju tÄ«klu Latvijā tad, ja tas atbilst esošajiem kvalitātes un kvantitātes kritÄ“rijiem šajā skolu tÄ«kla sakārtošanas posmā.

Ä¢imnāzijas ieņem stabilu vietu Latvijas izglÄ«tÄ«bas ekosistÄ“mā un ir pelnÄ«jušas tur palikt, Ä«paši, ja ņemam vÄ“rā, ka pedagogiem joprojām ir svarÄ«gs Ä£imnāziju metodiskais un profesionālais atbalsts, bet ekonomikas transformācijas var notikt tikai valstÄ«, kurā ir labi izglÄ«toti, gudri cilvÄ“ki, kas spÄ“j radÄ«t un ieviest inovācijas visdažādākajās jomās.

ŠÄ« brīža diskusijas ir par to, ko mÄ“s sagaidām no vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas posma. Prieks, ka beidzot ir mainÄ«jusies izpratne par iespÄ“ju iegÅ«t vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu vienlaikus ar profesionālo kvalifikāciju – tehnikumu prestižs vairs netiek apstrÄ«dÄ“ts, un tie piesaista aizvien vairāk studÄ“jošo, savukārt tie, kas nešaubās par akadÄ“miskās augstākās izglÄ«tÄ«bas izvÄ“li nākotnÄ“, iegÅ«st vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu Ä£imnāzijās. BÅ«tiski, ka abi šie ceļi uzrunā jauniešus, un svarÄ«gi, lai abos gadÄ«jumos ar viņiem strādātu profesionāli pedagogi, tiktu piedāvāta attÄ«stÄ«ta mācÄ«bu tehniskā infrastruktÅ«ra, nodrošinātas modernas laboratorijas un prakses vietas.

PašvaldÄ«bu skolu tÄ«kls – esošÄs situācijas cÄ“loņi un sekas

Laika posmā no 1996. gada lÄ«dz 2022. gadam Latvijā ir katastrofāli samazinājies bÄ“rnu un jauniešu skaits. Tā tas ir visos reÄ£ionos, izņemot PierÄ«gu un RÄ«gu. Ja salÄ«dzinām ar 1996. gadu, tad šobrÄ«d jauniešu skaits ZemgalÄ“ ir samazinājies par 47%, bet LatgalÄ“ – par 58%. Ir tikai loÄ£iski, ka esošais skolu tÄ«kls jāpārstrukturÄ“, jo skolÄ“nu skaits ir samazinājies uz pusi, bet vietām – pat vairāk.

Par skolu tÄ«kla atbilstÄ«bu esošajai situācijai ir jārÅ«pÄ“jas skolu dibinātājiem, un Latvijā vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“ tādi ir divi: valsts jeb IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija (IZM) ir dibinātājs profesionālās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“m, bet pašvaldÄ«bas ir dibinātājs vispārizglÄ«tojošajām skolām un pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“m.

Profesionālās izglÄ«tÄ«bas skolu tÄ«klu, kuru pārvalda IZM un kurā pedagogu un izglÄ«tojamo proporcija vidÄ“ji ir 1:18, var uzskatÄ«t par sakārtotu.

PašvaldÄ«bu skolu tÄ«kls izskatās citādi. Šajā tÄ«klā pedagogu un skolÄ“nu proporcija ir 1:9. Tas nozÄ«mÄ“, ka 18 skolÄ“nu izglÄ«tošanai vidÄ“ji ir nepieciešams nevis viens pedagogs, bet divi. VÄ“l vairāk – ja izslÄ“dzam RÄ«gu un PierÄ«gu, tad pedagogu un skolÄ“nu proporcija ir no 1:8 lÄ«dz 1:6. Naudas izteiksmÄ“ tas nozÄ«mÄ“, ka pašvaldÄ«bu skolu tÄ«klā atšÄ·irÄ«bā no valsts tÄ«kla uz vienu skolÄ“nu tiek tÄ“rÄ“ti divas reizes lielāki resursi.

MÅ«su pašvaldÄ«bu skolu tÄ«klā ir tāda skola, kur pedagogu un administrācijas skaits ir lielāks par skolÄ“nu skaitu. Mums ir skola, kur posmā no 1. lÄ«dz 9. klasei mācās kopumā 13 skolÄ“ni. Tas nozÄ«mÄ“, ka katrā klašu grupā vidÄ“ji mācās mazāk nekā 2 bÄ“rni. ŠÄ« iemesla dēļ skolas rÄ«kojas lÄ«dzÄ«gi, kā tas notika 19. gadsimtā, – tiek izveidotas klases, kurās vienlaikus mācās dažāda vecuma bÄ“rni. IzglÄ«tÄ«bas kvalitātei tas ir graujoši. Minimālais skolÄ“nu skaits klasÄ“, ja mÄ“s skatāmies uz zinātniski pamatotajām OECD rekomendācijām, ir 12.

Lai kopaina bÅ«tu pilnÄ«gāka, nedrÄ«kst aizmirst, ka katastrofālās demogrāfiskās situācijas apstākļos pedagogi mazajās lauku skolās pildÄ«ja un pilda joprojām ļoti svarÄ«gu misiju – konkrÄ“tajā teritorijā nodrošina izglÄ«tÄ«bas nepārtrauktÄ«bu un daudzos gadÄ«jumos – pilda tik svarÄ«go sociālā atbalsta funkciju. Par to mums visiem, sabiedrÄ«bai kopumā, jāpasaka viņiem liels paldies. Taču krÄ«zes apstākļus nedrÄ«kstÄ“tu pieņemt par normu, ir jāvirzās uz priekšu.

Dažādas pašvaldÄ«bas – atšÄ·irÄ«gi risinājumi

PašvaldÄ«bas, kuras domā saimnieciski, rÄ“Ä·ina naudu un domā par sava budžeta efektÄ«vu izmantošanu, skolu tÄ«klu jau ir izmainÄ«jušas – atbilstoši demogrāfiskajai situācijai un iedzÄ«votāju skaita dinamikai. Tādi piemÄ“ri ir Smiltenes, AlÅ«ksnes un Gulbenes novadi, Jelgavas, Ogres un Liepājas valstspilsÄ“tas. Ir pašvaldÄ«bas, kurās skolu reorganizācija notiek šobrÄ«d.

Diemžēl ir arÄ« ievÄ“rojama daļa pašvaldÄ«bu, kuras, upurÄ“jot savu bÄ“rnu intereses, turpina uzturÄ“t skolas, kuras nespÄ“j nodrošināt pilnvÄ“rtÄ«gu mācÄ«bu procesu. ŠobrÄ«d Latvijā ir 55 skolas ar tik mazu skolÄ“nu skaitu, ka tos apvieno vienā klasÄ“ – neatkarÄ«gi no vecuma. Par kādu izglÄ«tÄ«bas kvalitāti te var runāt?! ŠÄdos gadÄ«jumos arÄ« summa, ko tÄ“rÄ“jam, lai apmaksātu viena bÄ“rna skolas gaitas, ir sešas vai septiņas reizes lielāka. Un tas savukārt nozÄ«mÄ“, ka tāda pašvaldÄ«ba nespÄ“j samaksāt pedagogiem adekvātu atalgojumu par darbu. Vai mÄ“s to varam atļauties? NÄ“, mÄ“s to nevaram atļauties.

Ko mēs varam

PašvaldÄ«bu skolu tÄ«kla reorganizācija ir neizbÄ“gama. Tikai salāgojot skolu tÄ«klu ar skolÄ“nu skaitu un iedzÄ«votāju blÄ«vumu, mÄ“s varam uzbÅ«vÄ“t izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu, kura nodrošina vienādi augstas kvalitātes vispārÄ“jo izglÄ«tÄ«bu ikvienam bÄ“rnam Latvijā neatkarÄ«gi no viņa dzÄ«vesvietas un kuru iespÄ“jams arÄ« apmaksāt, jo cena ir saprātÄ«ga. Tikai šÄdā sistÄ“mā mÄ“s spÄ“sim nodrošināt, ka katrs pedagogs saņems cienÄ«jamu atalgojumu. Kas bÅ«tiski – tikai visām iesaistÄ«tajām pusÄ“m strādājot kopā, mÄ“s šÄdu skolu tÄ«klu varam uzbÅ«vÄ“t.