Ebreju kopienÄ atkal kaÅ¡Ä·is
PIETIEK · 10.03.2013. · Komentāri (51)Latvijas ebreju kopienÄ bez publiska trokšÅ†a, bet asi uzliesmojis kÄrtÄ“jais kašÄ·is - Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, viens no Latvijas bagÄtÄkajiem cilvÄ“kiem ArkÄdijs Suharenko šÄ gada janvÄra beigÄs pat vÄ“rsies Valsts prezidenta kancelejÄ, lai paziņotu: "SakarÄ ar bieži dzirdÄ“tiem BarkÄna kunga izteikumiem (kurš sevi sauc par rabÄ«nu), paziņojam, ka ne Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, ne RÄ«gas ebreju reliÄ£iskai kopienai, kura ir tÄs biedrs, nav nekÄda sakara ar BarkÄna kunga izteikumiem, kÄ arÄ« viņa komercdarbÄ«bu un „projektiem"."
KÄ rÄda Pietiek šodien publicÄ“tÄ sarakste un informÄcija, ar ko iepazÄ«stinÄti ebreju kopienas biedri, pÄ“dÄ“jÄ laikÄ RÄ«gas ebreju reliÄ£iskajÄ kopienÄ parÄdÄ«jušÄs baumas, ka bijušÄ Latvijas un RÄ«gas virsrabÄ«na NÄtana BarkÄna dÄ“ls Menahems Barkahans vÄ“rsies kÄdÄ IzraÄ“las privÄtajÄ tiesÄ ar prasÄ«bu pret kopienu, bet tÄ atteikusies tiesÄties pÄ“c Toras likumiem.
IzrÄdÄs, pagÄjušÄ gada sÄkumÄ Barkahans izvirzÄ«jis sÅ«dzÄ«bu pret RÄ«gas ebreju reliÄ£isko kopienu, kura viņam atņēmusi rabÄ«na vietu RÄ«gas sinagogÄ, kaut arÄ« šÄ« vieta viņam pienÄkoties kÄ mantota no tÄ“va NÄtana BarkÄna.
Uz šo prasÄ«bu kopiena viņam paskaidrojusi, ka rabÄ«na vieta netiek mantota, ka viņa kandidatÅ«ra uz rabÄ«na vietu vispÄr nekad nav izskatÄ«ta un ka RÄ«gas ebreju reliÄ£iskÄ kopiena nekad neesot interesÄ“jusies par Barkahana darbÄ«bu viņa "privÄtÄs kopienas" priekšsÄ“dÄ“tÄja postenÄ«.
TaÄu Barkahanu šie skaidrojumi nav apmierinÄjuši, un viņš vÄ“rsies vienÄ no IzraÄ“las rabÄ«nu tiesÄm, pieprasot morÄlo kompensÄciju 100 tÅ«kstošu dolÄru apmÄ“rÄ. SavukÄrt kopiena uzskatÄ«jusi, ka Barkahana izvÄ“lÄ“tÄ tiesa ir ar sliktu reputÄciju, tÄpÄ“c pieprasÄ«jusi lietu izskatÄ«t Krievijas galvenÄ rabÄ«na tiesÄ, jo "šÄ« tiesa, tostarp teritoriÄli un valodas ziņÄ, ir mums pieņemamÄkai nekÄ IzraÄ“las tiesa".
"Ir jÄpiezÄ«mÄ“, ka M. Barkahana kungs, vÄ“ršoties IzraÄ“las tiesÄ, sameloja, norÄdot, ka Krievijas galvenÄ rabÄ«na tiesa atteikusies izskatÄ«t šo lietu. TÄdÄ“jÄdi M. Barkahans guva piekrišanu (ar melu palÄ«dzÄ«bu) no IzraÄ“las privÄtÄs tiesas izskatÄ«t lietu parastÄ tiesÄ," teikts kopienas skaidrojumÄ.
PagÄjušÄ gada augustÄ Barkahanu par rabÄ«nu dÄ“vÄ“ja Latvijas AvÄ«ze, publicÄ“jot apjomÄ«gu publikÄciju par viņu un par Barkahanu minot: "RabÄ«ns ir arÄ« [RÄ«gas geto] muzeja direktors, vada RÄ«gas un Latvijas reliÄ£isko draudzi Šamir un aktÄ«vi darbojas biedrÄ«bas Šamir valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja amatÄ."
Cik zinÄms Pietiek, daudziem ebreju kopienas redzamiem pÄrstÄvjiem nav patikusi Barkahana nostÄja ebreju bijušo Ä«pašumu atdošanas jautÄjumÄ, par ko viņš izteicies šajÄ Latvijas AvÄ«zes intervijÄ. PublicÄ“jam bÅ«tiskÄkos no tiem:
"- LatvijÄ pÄ“c padomju okupÄcijas 1940. gadÄ viss Ä«pašums – latviešu, poļu, studentu, vÄcu, ebreju un cits – tika nacionalizÄ“ts. 1944. gada 14. oktobrÄ« RÄ«gÄ bija palikuši 185 ebreji no 93 tÅ«kstošiem Latvijas ebreju. Tos Ä«pašumus jau nebija kam atdot. Daļa no tiem ebrejiem, kas tika izsÅ«tÄ«ti, atgriezÄs LatvijÄ. Ne viens vien aizbrauca septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, jo nevÄ“lÄ“jÄs dzÄ«vot padomju LatvijÄ. TurpretÄ« ieradÄs reliÄ£iozie ebreji, jo viņi uzskatÄ«ja, ka LatvijÄ reliÄ£iozam cilvÄ“kam ir vieglÄk dzÄ«vot.
- Par Ä«pašumiem man bija diskusija pirms sešiem gadiem ar ebreju draudžu un kopienu padomes pÄrstÄvjiem. Toreiz vaicÄju: cik maksÄ viena asins lÄse? Neviens to nevar pateikt. MÄ“s nevaram runÄt par naudu.
- Ir diezgan daudz ebreju organizÄciju, kas kopienas darbÄ nepiedalÄs. PiemÄ“ram, RÄ«gas un Latvijas reliÄ£iskÄ draudze un biedrÄ«ba Šamir ir pret to, ka reliÄ£isko draudžu un kopienu padome ir noslÄ“gusi lÄ«gumus ar starptautisko ebreju organizÄciju. Kopienas vadÄ«ba ir teikusi, ka nÄkotnÄ“ vajadzÄ“tu palÄ«dzÄ“t tÄm ebreju organizÄcijÄm, kas patlaban dzÄ«vo ÄrzemÄ“s. Esmu pret, jo uzskatu, ka jÄsadarbojas tikai ar tiem, kas dzÄ«vo LatvijÄ.
- Es ļoti gribu, lai šeit runÄtais izskanÄ“tu kÄ mana privÄtÄ doma. Ebreju kopienÄ ir dažÄdas organizÄcijas. Ebreju draudžu un kopienu apvienÄ«ba ir viena no grupÄm, bet ne pati galvenÄ. LatvijÄ ir daudz kopienu un organizÄciju, kas jau daudzus gadus aktÄ«vi piedalÄs ebreju dzÄ«vÄ“. PiemÄ“ram, Makkabi, Beit Midraš, Šamir un citas."
Barkahans šajÄ Latvijas AvÄ«zes intervijÄ arÄ« bija diezgan neglaimojoši izteicies par Suharenko vadÄ«to Ebreju draudžu un kopienu padomi:
"– JÅ«s tomÄ“r šaubÄties, ka 2003. gadÄ izveidotÄ ebreju draudžu un kopienu padome ir Ä«pašumu pÄrmantotÄja?
– TÄ nav pÄrmantotÄja. OrganizÄcijas apvienÄ«bÄ piedalÄs kÄ dalÄ«bnieces, kÄ locekles. Ja politiÄ·i vÄ“las runÄt tikai ar vienu daļu no organizÄcijÄm, tÄ ir politiÄ·u problÄ“ma. Tad viņi diemžēl nesaprot, kas notiek ebreju kopienÄ.
– Vai jÅ«s uzskatÄt, ka ebreju organizÄcijÄm ir jÄatdod visi Ä«pašumi?
– JÄatdod viss, kam ir dokumenti, kas apliecina, ka Ä«pašums piederÄ“jis ebreju sabiedriskajÄm un reliÄ£iskajÄm organizÄcijÄm.
– Ja atdošana risinÄsies, kas notiks tÄlÄk? Vai katru gadÄ«jumu skatÄ«s individuÄli?
– Īpašums nav vajadzÄ«gs tiem ebrejiem, kas ir manÄ vecumÄ, bet gan jauniešiem, kuriem šodien ir 20 gadi un kuriem vairs nebÅ«s padomju mentalitÄtes. Viņi vairs nedomÄs kÄ padomju cilvÄ“ki. IespÄ“jams, tiks izveidots speciÄls fonds, kas apsaimniekos šos Ä«pašumus.