Iesaki rakstu:

Šajā esejā ir gods godbijÄ«gi tuvoties latīņu valodas mÄ«luļiem. Viņu darbÄ«bas vÄ“rtÄ«ba ir nosaukta latīņu valodā. TāpÄ“c latīņu valodas sprÄ“gāšana ir obligāti jāņem vÄ“rā. To nedrÄ«kst ignorÄ“t. Obligāti nedrÄ«kst bÅ«t nevÄ“rÄ«ga izturÄ“šanās pret latīņu valodu. NedrÄ«kst nevÄ“lÄ“ties zināt un savu iespÄ“ju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. TāpÄ“c esejas autoram un esejas lasÄ«tājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. LÅ«dzu, ievÄ“rosim: nevis uz latÄ«nismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozÄ«mÄ“ pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.

Domāju, tas nesagādās lielas grÅ«tÄ«bas. Latviešiem vÄ“sturiski tradicionāli (vācu, krievu, amerikāņu laikos) ir intÄ«mas attiecÄ«bas ar divvalodÄ«bu, un latvieši mÄ«l latīņu valodu. Jau Švaukstam krievu cara laikos izspruka šis tas latÄ«nisks. PÄ“c komunistu jÅ«ga transformācijas vietÄ“jo izdzimteņu jÅ«gā latvieši tÅ«lÄ«t pārgāja ne tikai uz angļu valdu, bet arÄ« uz latīņu valodu un savus dzÄ«ves stāstus nekavÄ“joties ierāmÄ“ja latīņu valodā. Latvieši vārdu „autobiogrāfija” aizstāja ar „kurkuli” – Curriculum vitae.

Vispār pie mums latīņu valodas klātbÅ«tne ir stabila. Sākot ar valdÄ«bu. Latviešu valdÄ«ba ciena latīņu valodu. Tiesa, visbiežāk latÄ«nismu veidā un pilnÄ«gi aplamā veidā. Bet tas nekas! Ja, piemÄ“ram, premjers nesaka „indicatio”, bet pilnÄ«gi nevietā saka „indikācijas”, tad tautai vienalga ir patÄ«kama viņa siltumizturÄ«gā attieksme pret latīņu valodu. ArÄ« šÄ«s esejas viens no galvenajiem varoņiem, latīņu valodas mÄ«luļiem, ir valdÄ«bai pieslÄ«pÄ“ts cilvÄ“ks. Viņš kādu laiku bija ekonomikas ministrs, kā arÄ« izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrs.

Bet tagad, lÅ«dzu, vispirms nedaudz pavingrināsimies. PÄ“c dažiem vingrinājumiem pārcelšanās uz divvalodÄ«bas pasauli ritÄ“s bez kašÄ·Ä«gas aizÄ·eršanās.

TÅ«lÄ«t nepieciešams paskaidrot, lÅ«k, ko. Esejā divvalodÄ«bas pasaule gurkstÄ“s divÄ“jādi: 1) pÄ“c vārdiem latviešu valodā iekavās sekos tulkojums latīņu valodā un 2) pÄ“c vārdiem latīņu valodā iekavās sekos tulkojums latviešu valodā.

Jā! Piedodiet! BÅ«s (jau bija!) arÄ« trešais variants. Tautā plaši lietotie latīņu vārdi netiks tulkoti latviešu valodā, lai tādÄ“jādi nevienu neaizvainotu (tas jau attiecās uz „kurkuli”). Latvieši ir lingvistiski ļoti smalkjÅ«tÄ«ga, ļoti talantÄ«ga un ļoti toleranta tauta. Tādas omulÄ«gas Ä«pašÄ«bas sāka spilgti izpausties pÄ“c latviešu nonākšanas vispirms Krievijas un vÄ“lāk PSRS pakļautÄ«bā. Kā zināms, joprojām gandrÄ«z visi prot krievu valodu, vajadzÄ«bas un nevajadzÄ«bas gadÄ«jumos smalkjÅ«tÄ«gi tÅ«lÄ«t pāriet uz krievu valodu, un gandrÄ«z visi aizmuguriski (ne tikai) lamā cilvÄ“kus, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda.

Un tagad daži vingrinājumi. Tajos izmantosim esejas virsrakstu.

Visticamākais, daudzi esejas lasÄ«tāji visai drÄ«z gribÄ“s iesaukties „Ecce homo!” (kāds cilvÄ“ks!). Tas notiks pÄ“c tam, kad viņi pārliecināsies par esejas galveno varoņu cÄ“lajām Ä«pašÄ«bām un atcerÄ“sies spārnoto tirādi „Amicus Plato, sed magis amica est veritas” (Platons ir draugs, bet patiesÄ«ba ir vÄ“l lielāks draugs).

Esejas galvenajiem varoņiem patiesÄ«ba ir dārgāka par visu. Viņiem „voluntas populi suprema lex” (tautas griba ir augstākais likums). To viņi apliecina neviltoti un vaļsirdÄ«gi (bona fide). Viņi „ad rem” (pÄ“c bÅ«tÄ«bas) rÅ«pÄ“jas tikai par Latvijas „commune bonum” (vispārÄ“jo labumu). Viņi rosās „pro bono publico” (sabiedrÄ«bas labā). To viņi nedara skata pÄ“c (pro forma). Dara pie pilnas sajÄ“gas (compos mentis). Dara nevis bezizejas stāvoklÄ« (circulus vitiosus) un darba dēļ (ex officio). Viņi to dara savas labvÄ“lÄ«bas, bet nevis sava amata pienākuma dēļ (ex gratia). Nekādā gadÄ«jumā viņi to nedara „non compos mentis” (neesot pie pilna prāta). Viņi visu cenšÄs darÄ«t „ex catthedra” (autoritatÄ«vi) un reizÄ“ ar apziņu „errare humanum est” (maldÄ«ties ir cilvÄ“ciski).

Virsrakstā vārdi „dictum de omni et nullo” (burtiski: teikts par visu un neko) arÄ« var bÅ«t aktuāli. „De facto” var atklāties esejas galveno varoņu „errata” (kļūdu saraksts). Esejas beigās (finis) lasÄ«tāji var sÅ«dzÄ“ties par „argumentum ad hominem”; proti, latīņu valodas mÄ«luļu darbÄ«ba balstās uz pierādÄ«jumu, kas orientÄ“ts uz pārliecināmā cilvÄ“ka jÅ«tām, nevis balstÄ«ts uz pierādāmās tÄ“zes loÄ£isko pamatošanu vai atspÄ“košanu. Citiem vārdiem sakot, „ecce homo” darbÄ«bā ir vienÄ«gi Å«dens („aqua”). BÅ«tu labāk, ja tautu iepriecinātu vismaz ar „aqua vitae” (burtiski: dzÄ«vÄ«bas Å«deni - degvÄ«nu). „Aqua” viņi varÄ“ja „habeas tibi” (paturÄ“t pie sevis), bet tautu iepriecināt ar „aqua vitae”.

Tagad „ex voto” (saskaņā ar solÄ«jumu) pievÄ“rsÄ«simies stāstÄ«jumam par latīņu valodas mÄ«luļu darbÄ«bu. Tās vÄ“rtÄ«ba, kā jau norādÄ«ju, ir nosaukta latīņu valodā. StāstÄ«jums notiks „festina lente” (burtiski: steidzies lÄ“nām) un bez „factum notarium” (vispārzināmiem faktiem).

Tie mÅ«su vÄ“rÄ«gie tautieši, kuri jÅ«t lÄ«dzi valdošÄs kliÄ·es intelektuālajai traģēdijai, noteikti bÅ«s pamanÄ«juši domnÄ«cu vārdā „Certus”. Portālā „Delfi” šis „Certus” bieži par sevi atgādina. Tad, lÅ«k, šis „Certus” ir esejas galveno varoņu, latīņu valodas mÄ«luļu, mājvieta jeb domnÄ«ca, kā viņi paši sevi identificÄ“ internetā.

Latīņu valodā „certus” nozÄ«mÄ“ „uzticams”, „neapšaubāms”. Tā šo vārdu tulko citās valstÄ«s. TurpretÄ« mÅ«su „certusieši”, lai atšÄ·irtos no „orbis terrarum” (zemeslodes) iedzÄ«votājiem, „pleno iure” (ar pilnām tiesÄ«bām) tulko šo vārdu šÄdi - „drošs, stingrs, apņēmÄ«gs, noteikts”.

AtšÄ·irÄ«ba ir pamatÄ«ga, bet „pax vobiccum”! Tā saka (miers ar jums!), kad ir bezcerÄ«gi kaut ko kādam pierādÄ«t. Domāju, „pax vobiccum” attiecās arÄ« uz mÅ«su dārgajiem „certusiešiem”. Kā nekā viņi ir no LR valdošÄs kliÄ·es aizgalda. Tajā viss vienmÄ“r ir pareizi un neeksistÄ“ vārdi „Tas ir nepareizi!” (id parum certum est) vai „Tas ir pierādÄ«ts noziegums!” (crimen certum).

Bet tagad „satis verborum” (pietiek runāt), un lasÄ«tājiem dosim iespÄ“ju priecÄ«gi iesaukties „Ecce homo!”. Tas var notikt, lasot iegravÄ“to „certusiešu” mājas lapā.

Par „Certus” misiju ir teikts: „Ekonomiskā izaugsme ir risinājums, lai samazinātu nabadzÄ«bu, uzlabotu veselÄ«bas aprÅ«pi un izglÄ«tÄ«bu, kā arÄ« lai apturÄ“tu iedzÄ«votāju skaita samazināšanos. To var sasniegt privātā, akadÄ“miskā un publiskā sektora* stratÄ“Ä£iskas sadarbÄ«bas (!?) rezultātā. CERTUS ir platforma (!?) šÄdas sadarbÄ«bas nodrošināšanai (!?).”

Tātad mÅ«su zemÄ“ viss uzplauks ar darbu un centÄ«bu (opera et studio). „Certusiešu” labie nodomi (pia desideria) var iepriecināt katru, kurš uzbudināti domā par dzimteni (pro patria).  Viss bÅ«s atkarÄ«gs no ekonomikas. Tā ir iespaidÄ«ga atziņa. Markss var atdusÄ“ties ar smaidu. Viņam nekad netrÅ«ks mācekļu. Materiālisma vienpusÄ«bā ieskābÄ“ti indivÄ«di vienmÄ“r izsmidzinās trulu aprobežotÄ«bu, nespÄ“jot fiksÄ“t primāro cilvÄ“ku esamÄ«bā.

Mājas lapā „nec plus ultra” (pats labākais) ir „nobile” (cÄ“lais) paskaidrojums: „CERTUS ir Latvijā pirmā domnÄ«ca, kas veidota ar 100 % privātā finansÄ“juma palÄ«dzÄ«bu un apvieno teju visas vadošÄs Latvijas tautsaimniecÄ«bas nozares — farmācijas, IT, kokrÅ«pniecÄ«bas, finanšu, lauksaimniecÄ«bas un citas”.

Iesaucos, ceru, kopā ar daudziem lasÄ«tājiem „Ecce homo!”. Neticami! Kādi godÄ«gi cilvÄ“ki! Tas nevar bÅ«t! Vai tiešÄm tā ir „nuda veritas” (kaila patiesÄ«ba)? Vai tiešÄm „certusieši” to apgalvo pÄ“c pašu ierosmes (motu proprio)?

Protams, protams, pie mums „nil admirari” (ne par ko nav jābrÄ«nās)! TomÄ“r nav skaidrs (non liquet), vai atsacÄ«šanās no lÄ«dzdalÄ«bas valsts budžeta un ārzemju fondu naudas sadalÄ“ nav meli. Pie mums veikli eksperti, domnÄ«cu domātāji, stratÄ“Ä£iju stratÄ“Ä£i sadala miljonus. Vai tiešÄm „certusieši” ir brÄ«vprātÄ«gi atsacÄ«jušies no zagšanas – mÅ«su nacionālās kaislÄ«bas? Vai tiešÄm viņu naudiņa ir 100% pašu un draugu cepurÄ“ samesta naudiņa? Vai kāds tam ir spÄ“jÄ«gs ticÄ“t Latvijas noziegumu brÄ«vÄ«bas paradÄ«zÄ“, kurā pat „Latvijas māte” (godÄ«gā savas domnÄ«cas eksperte VVF) tika pieÄ·erta patÄ«kamā noziegumā vÄ“jiem izpÅ«stajā Liepājā?

Nekādi nav iespÄ“jams, ka „certusiešu” vadonis, viņu sauc Vjačeslavs Dombrovskis, ir „rara avis” (reti sastopams cilvÄ“ks). Viņš rušinās valdošÄs kliÄ·es aizgaldā kopā ar citiem vienotās vienotÄ«bas rukšÄ·Ä“tājiem. Aizgaldā nav vietas izņēmumiem. Tajā neviens (nemo) nedrÄ«kst nezagt. Tajā neviens nekustās „ad honores” (goda dēļ) un „gratis” (par velti). Tajā pat tāds process kā „ad patres” (burtiski: pie tÄ“viem doties, t..i., nomirt) notiek negodÄ«gi (mala fide). Atkal nākas atsaukties uz godÄ«go VVF un viņas „mens rea” (rÄ«cÄ«bas noziedzÄ«gumu) ar septiņvietÄ«go kapavietu. ValdošÄs kliÄ·es aizgaldā valda princips „qualis rex, talis grex” (kāds kungs, tādi kalpi). Tāpat valda princips „similis simili gaudet” (tāds tādu atrod). Kā tas konkrÄ“ti izpaužās, gudrais lasÄ«tājs sapratÄ«s (sapienti sat).

Publiskajā telpā visbiežāk grozās divi „certusieši”: Dr. Vjačeslavs Dombrovskis un Dr. Daunis Auers. Viņu kompetences kalns acÄ«mredzot ir tik augsts, ka no tā var pamācÄ«t „visas vadošÄs Latvijas tautsaimniecÄ«bas nozares — farmācijas, IT, kokrÅ«pniecÄ«bas, finanšu, lauksaimniecÄ«bas un citas”. Par to nav jābrÄ«nās. Jau Pietuka Krustiņš lielÄ«jās par tautas talantÄ«gumu uz „visām pusÄ“m”.

Pie „un citas” pieder izglÄ«tÄ«ba. Par izglÄ«tÄ«bu visbiežāk raksta Auera kungs. Taču arÄ« Dombrovska kungam izglÄ«tÄ«ba „volens nolens” (gribot negribot) ir pazÄ«stama nozare. Kā nekā viņš tika iestumts izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra tronÄ« no 2013.gada 2.maija lÄ«dz 2014.gada 22.janvārim.

Pie mums „factum notorium” (vispārzināms fakts) ir tas, ka ministrs ir „politiska persona” un var nebÅ«t lietas kursā par ministrijas darbu. Taču drošiem pats liktenis palÄ«dz (fortes fortuna adiuvat). TāpÄ“c nesen Vjačeslava kungs „Delfos” latviešiem deva vÄ“rtÄ«gus padomus izglÄ«tÄ«bas nozarÄ“ (parasti viņš dod padomus ekonomikā u.c. nozarÄ“s).

Viņa padomi izglÄ«tÄ«bā ir spÄ“jÄ«gi kā pilieni izdobt akmeni (gutta cavat lapidem). Citādi nemaz nedrÄ«kstÄ“tu bÅ«t. Viņa darbÄ«ba viņa paša ieskatā ir „certus” – „droša, stingra, apņēmÄ«ga, noteikta”. Nekādā ziņā tā nav gara nabadzÄ«bas apliecinājums (testimonium paupertatis).

Ne no kā nekas nerodas (de nihilo nihil). Vjačeslava kungā noteikti ir „causa causarum” (pirmcÄ“lonis). Bez tā nevar Ä£enerÄ“t valstiskus padomus izglÄ«tÄ«bā. Tāds pirmcÄ“lonis var bÅ«t fakts, ka viņš pats ir gājis skolā un skolā novÄ“rojis izglÄ«tÄ«bas funkcionÄ“šanu. Šie novÄ“rojumi ir palikuši atmiņā „ad vitam aeternam” (uz mūžu mūžiem). TāpÄ“c viņa „certusiskajā” domāšanā „punctum saliens” (svarÄ«gs punkts) ir pamācÄ«bas izglÄ«tÄ«bā.

Dr.V.Dombrovskis „Delfos” raksta: „Tikko izskanÄ“ja ziņas, ka Ungārijas valdÄ«ba vÄ“las izmest no valsts vienu no mÅ«su reÄ£iona spÄ“cÄ«gākām augstskolām – Centrāleiropas Universitāti (Central European University). Lietuvas amatpersonas zibenÄ«gi reaģē un saka: nāciet pie mums! No Latvijas amatpersonām un politiÄ·iem – kapu klusums”.

Paldies Dievam! Lieliski, ka kapu klusums! „Certusiskais” domātājs grib valdÄ«bai (respektÄ«vi, nācijai, tautai, valstij) iesmÄ“rÄ“t „cÅ«ku”. Krieviem ir nežēlÄ«gs teiciens "sviņju podstaviļi" (cÅ«ku iesmÄ“rÄ“ja). „Certus” vadonim, visticamākais, ir pazÄ«stams šis nežēlÄ«gais teiciens. Bet, ja nebija pazÄ«stams, tad tagad bÅ«s pazÄ«stams. Viņa bÄ“dāšanās par „kapu klusumu” ir tipiska „cÅ«kas” iesmÄ“rÄ“šana.

NeslÄ“pšu: viņa tricinošÄ muļķība bija galvenais iemesls tÄ“rÄ“t laiku šÄ«s esejas sagatavošanai. Pie mums muļķību netrÅ«kst. Ne visām muļķībām ir vajadzÄ«gs (un praktiski iespÄ“jams) pievÄ“rst kritisku uzmanÄ«bu. Taču Ä«paši oriÄ£inālas muļķības nedrÄ«kst atstāt bez kritiskas uzmanÄ«bas.

Kas ir „Central European University”? Kas tā ir par augstskolu, kuru ungāri grib izmest no valsts? KāpÄ“c mums jāsavāc tas, kas citiem nav derÄ«gs? Izmet atkritumus. KāpÄ“c latviešiem var noderÄ“t atkritumi? KāpÄ“c kungs pārmet Latvijas amatpersonām un politiÄ·iem atkritumu nesavākšanu?

Ar tik tikko minÄ“to universitātes nosaukumu (hoc titulo) Ungārijā darbojās Sorosa 1991.gadā dibināta izglÄ«tÄ«bas iestāde. Esmu pārliecināts (certum mihi est), ka ar šo paskaidrojumu pilnÄ«gi pietiek. PlašÄki komentāri nav vajadzÄ«gi - sapienti sat. Sorosa graujošÄ darbÄ«ba visiem ir apnikusi ne tikai ASV un Rietumeiropā, bet arÄ« Austrumeiropā. Soross un viņa „universitātes” apraud nacionālo neatkarÄ«bu, nacionālo identitāti, masveidā veicina cilvÄ“ku garÄ«go pagrimumu. To beidzot atklāti atzÄ«st krievu, baltkrievu, poļu, ungāru, bulgāru, serbu, slovāku, horvātu, čehu politiÄ·i bijušajās sociālisma zemÄ“s, kuras Sorosam izdevies sagandÄ“t visvairāk ar neoliberālisma, globālisma, postmodernisma, homoseksuālisma, genderisma, politkorektuma, viedokļu plurālisma, seksuālo minoritāšu, migrantu atbalstÄ«šanas indi. Soross ar finanšu mahinācijās iegÅ«tajiem miljoniem Austrumeiropā veiksmÄ«gi uzbÅ«vÄ“ja vietÄ“jo iedzÄ«votāju (Ä«paši jauniešu) degradācijas un deÄ£enerācijas koncentrācijas nometnes.

Tas nožēlojami attiecās arÄ« uz Latviju. Pie mums Sorosam vienmÄ“r pašaizliedzÄ«gi ir palÄ«dzÄ“juši t.s. trimdas latvieši. No viņiem divas Vitas un Andris ir bijuši Ä«paši centÄ«gi savas tautas degradācijā un deÄ£enerācijā. Latvijā ir ievazāts tāds pagrimums, no kura atbrÄ«voties ir iespÄ“jams tikai vairāku paaudžu laikā. Turklāt nevis dabiskā ceļā, bet perfekti izplānotas un sistemātiski realizÄ“tas ideoloÄ£iskās kontrdarbÄ«bas rezultātā. Ne visai ticu, ka Vitas un viņu pÄ“cnācÄ“ji Andris, Guntars ir spÄ“jÄ«gi adekvāti novÄ“rtÄ“t Sorosa kolosālo ieguldÄ«jumu eiropeÄ«du pagrimumā.

Bet, kas attiecas uz mÅ«su dārgo „Certus” vadoni, tad viņa žēlošanās par „kapu klusumu” ir pelnÄ«jusi kategorisku nosodÄ«jumu. Dombrovska kunga tekstu „Delfos” publicÄ“ja 2017.gada 4.aprÄ«lÄ«.

Datums ir svarÄ«gs. SvarÄ«gs tāpÄ“c, ka tajā laikā jau bija plaši izvÄ“rsusies starptautiskā kustÄ«ba „Stop Operation Soros” un ārzemÄ“s enerÄ£iski pulsÄ“ja „desorosizācija”. Nav ticams, ka Vjačeslava kungs pirms 4.aprīļa par to neko nebija dzirdÄ“jis. Noteikti bija dzirdÄ“jis. Un, ja bija dzirdÄ“jis, tad 4.aprÄ«lÄ« kādam pārmest „kapu klusumu” ir kodÄ«ga nelietÄ«ba.

Viņa rÄ«cÄ«bas vÄ“rtÄ“jumā ir iespÄ“jami divi varianti: 1) tiekamies ar gara nabadzÄ«bas apliecinājumu (testimonium paupertatis) jeb 2) tiekamies ar rafinÄ“tu nelieti, kurš apzināti vÄ“las turpināt Latvijas sabiedrÄ«bas pagrimumu. To noteikti turpinātu pie mums ievazātā Sorosa finansÄ“tā „augstskola”.

Priekšroku dodu „testimonium paupertatis”. Kā nekā cilvÄ“ks ir no valdošÄs kliÄ·es aizgalda. Tajā dominÄ“ viens variants – „testimonium paupertatis”. Turklāt ir jāņem vÄ“rā psiholoÄ£iskās nianses.

Ne reti gara nabadzība neapzināti izprovocē rafinētu nelietību. Muļķis var nesaprast, ka ir pastrādājis rafinētu nelietību. Gara nabadzībā intelektuālais process nav pakļauts stingrai morālajai kontrolei. Gara nabadzība producē visdažādākos risinājumus, kuri normāliem cilvēkiem nav pieņemami un tajā skaitā asociējās ar rafinētu nelietību. Id est (proti), no muļķa var visu kaut ko sagaidīt un pret muļķa izdarībām nav ieteicams izturēties tāpat kā pret garīgi pilnvērtīga cilvēka izdarībām. Izdarības var izskatīties identiskas, taču psihiskā izcelsme tām ir dažāda. Viena izcelsme ir muļķa izdarībām, pilnīgi cita izcelsme ir garīgi pilnvērtīga cilvēka izdarībām.

„Certusiešu” otrs aktÄ«vists nav no mÅ«su planÄ“tas. Daunis Auers ir no citas planÄ“tas. Pašlaik viņš viesojās Latvijā un uz mÅ«su dzÄ«vi lÅ«kojās no savas planÄ“tas redzesloka.

Ar Latvijas realitāti viņa skatÄ«jumam nav nekādas saistÄ«bas. Tas ir „a priori” skatÄ«jums. Viņa konceptuālisms Latvijai pilnÄ«gi neder. TāpÄ“c „per se” (pats par sevi) pÄ“c bÅ«tÄ«bas atturÄ“simies vÄ“rtÄ“t viņa ieguldÄ«jumu „certusiešu” reputācijas spodrināšanā. Viņa ieguldÄ«jumu Latvijas iemÄ«tnieki nevar objektÄ«vi novÄ“rtÄ“t. To var izdarÄ«t vienÄ«gi Auera kunga dzimtās planÄ“tas brāļi un māsas. TomÄ“r „paucis verbis” (dažos vārdos) kopaina ir jāieskicÄ“.

ArÄ« Dombrovska kungs nevÄ“rtÄ“ Auera kunga tekstus. Ja vÄ“rtÄ“tu, tad neļautu tos publicÄ“t. Tekstiem ir anekdotiska reputācija. Auera kungs uzjautrina Latvijas nāciju un latviešu tautu.

IespÄ“jams, Dombrovska kungam ir bail sacÄ«t (horribile dictu) kolÄ“Ä£im taisnÄ«bu. Auera kungs raksta par augstāko izglÄ«tÄ«bu. Par tās vietÄ“jo lÄ«meni bijušais ministrs Dombrovskis var kaut ko atcerÄ“ties un tāpÄ“c it kā bÅ«tu spÄ“jÄ«gs koriģēt Dauna kunga „lapsus calami” (burtiski: spalvas kļūdu). Diemžēl tas nenotiek. VarbÅ«t iemesls ir bijušÄ ministra „lapsus memoriae” (atmiņas trÅ«kums)?

Zinātņu doktors D.Auers „litteratim” (burtiski) raksta sekojošo: „Latvijas augstākās izglÄ«tÄ«bas eksporta nozarei (!?) ir liels izaugsmes potenciāls (!?).[..] Å…emot vÄ“rā jau esošos panākumus (!?), kā arÄ« nākotnes perspektÄ«vas (!?), augstākās izglÄ«tÄ«bas eksports bÅ«tu jāizdala kā atsevišÄ·a nozare, bet tās pārraudzÄ«ba jānodod Ekonomikas ministrijai (!?). Augstākās izglÄ«tÄ«bas eksporta uzplaukums (!?) ne tikai pozitÄ«vi ietekmÄ“s Latvijas augstskolu studiju un pÄ“tniecÄ«bas kapacitāti (!?) un Pārdaugavas kā dinamiska rajona – RÄ«gas kampusa – attÄ«stÄ«bu (!?). Tas varÄ“tu samazināt vai ar laiku pat pavÄ“rst atpakaļgaitā (!?) jaunu un talantÄ«gu Latvijas studentu aizplÅ«šanu uz ārzemju universitātÄ“m (!?). AttÄ«stot augstākās izglÄ«tÄ«bas eksportu kā patstāvÄ«gu nozari (!?), ir iespÄ“jams ne tikai veiksmÄ«gi papildināt valsts budžetu (!?), bet arÄ« celt mÅ«su izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas kvalitāti (!?). ŠÄdu iespÄ“ju nevajadzÄ“tu laist garām (!?)”.

Ne visai pieklājÄ«gi piekasÄ«ties citas planÄ“tas „magister dixit” (burtiski: skolotāju teiktajam). Taču „post hominum memoriam” (kopš neatminamiem laikiem) uz Zemes eksistÄ“ tendence norādÄ«t terminoloÄ£iskās un satura nepilnÄ«bas. Bez tā nav iespÄ“jams ceļš „per aspera ad astra” (caur Ä“rkšÄ·iem uz zvaigznÄ“m). Tāda attieksme ir uz Zemes.

MinÄ“tais par Dauna kunga lÅ«košanos no savas planÄ“tas redzesloka tomÄ“r ne visai atbilst patiesÄ«bai. Viņš jau ir manāmi adaptÄ“jies mÅ«su intelektuālajā vidÄ“. Tas pārsteidzoši atspoguļojās citÄ“tajā fragmentā.

Uzskatu, ka terminoloÄ£iskā oga „izglÄ«tÄ«bas eksports” ir tāds pats vulgārisms kā, piemÄ“ram, „kultÅ«ras industrija”. Tādi mežonÄ«gi, rupji un reizÄ“ frivoli (vieglprātÄ«gi) jÄ“dzieni var rasties vienÄ«gi kultÅ«ras pagrimuma periodā, kad pret kultÅ«ru masveidā sāk necienÄ«gi izturÄ“ties un vispār cilvÄ“ku sirdÄ«s nekas vairs nav svÄ“ts. Šajā gadÄ«jumā nav svÄ“ts tāds kultÅ«ras segments kā izglÄ«tÄ«ba.

Dauna kungs tÄ“lo augstākās izglÄ«tÄ«bas eksporta fanu. Taču šo lomu viņš tÄ“lo slikti. Viņš nav pratis noklusÄ“t galvenos momentus. TāpÄ“c blÄ“šana par minÄ“to eksportu ir anekdotiski smieklÄ«ga. Citātā tas viskutelÄ«gāk attiecās uz „izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas kvalitāti”, „pÄ“tniecÄ«bas kapacitāti”, „jaunu un talantÄ«gu Latvijas studentu aizplÅ«šanu uz ārzemju universitātÄ“m”.

Lasot Vjačeslava kunga akceptÄ“to Dauna kunga tekstu, „volens nolens” nāk prātā skumji jautājumi.

Kā nav kauna „certusiešiem” blÄ“t par kaut kādu „izglÄ«tÄ«bas eksportu”, ja pašmāju jaunieši bÄ“g no šÄ«s izglÄ«tÄ«bas?

Kā nav kauns blÄ“t, labi zinot par ārprātu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā? Ä€rprātÄ«gā kņada ap pedagogu augstskolu nav vienÄ«gais piemÄ“rs. To papildina 2017.gada 12 aprÄ«lÄ« medijos rezumÄ“tais: „Latvijas vidusskolu izglÄ«tÄ«bas kvalitāte ir ārkārtÄ«gi zema”.

Kā nav kauns blÄ“t par augstāko izglÄ«tÄ«bu, labi zinot par zinātnes likvidÄ“šanas solÄ«do apjomu Latvijā? Vai tiešÄm abi zinātņu doktori ir tik apdauzÄ«ti, ka neizprot zinātnes organisko nepieciešamÄ«bu augstākajā izglÄ«tÄ«bā? Uz Zemes izdevušÄs valstÄ«s augstākā izglÄ«tÄ«ba ir koncentrÄ“ta universitātÄ“s, un augstākā izglÄ«tÄ«ba bez zinātnes nepastāv.

Ko nozÄ«mÄ“ „veiksmÄ«gi papildināt valsts budžetu”? Vai kungi patiešÄm nezina par izglÄ«tÄ«bas komercializācijas milzÄ«go kaitÄ«gumu izglÄ«tÄ«bai?

Ko nozÄ«mÄ“ prieks par „Pārdaugavas kā dinamiska rajona – RÄ«gas kampusa – attÄ«stÄ«bu”? Uz Zemes ir pretÄ“ji. Universitāšu kampusi bÄ“g no „dinamiskiem rajoniem”. Zinātne un studÄ“šana nav savienojama ar urbānisku vidi. Zinātnei un studÄ“šanai ir vajadzÄ«gs miers un klusums, bet nevis „dinamisko rajonu” mūžīgā kņada un mūžīgais troksnis. Un vispār urbānisms jau sen ir arhaisms. Urbānisms kā sabiedriskās domas strāvojums jau sen nav modÄ“. Tagad neviens sevi cienošs inteliÄ£ents cilvÄ“ks pilsÄ“tas kultÅ«ru neuztver kā civilizācijas augstāko sasniegumu. Kā to var nezināt XXI gadsimtā?

Un ko nozÄ«mÄ“ izglÄ«tÄ«bas nodošana Ekonomikas ministrijai? KāpÄ“c ne Iekšlietu ministrijai vai AizsardzÄ«bas ministrijai? Kas vispār notiek tādu cilvÄ“ku smadzenÄ“s, kuri iesaka izglÄ«tÄ«bas administrÄ“šanu nodot Ekonomikas ministrijai? Vai kungi nezina, ka pie mums augstākā izglÄ«tÄ«ba jau sen ir izdevÄ«gs bizness bez Ekonomikas ministrijas „jumta”? Vai kungi nezina, ka šis bizness nodrošina bakalaura un maÄ£istra papÄ«ra saņemšanu bez nevienas grāmatas atvÄ“ršanas? Ne uz papÄ«ra publicÄ“tas, ne elektroniski publicÄ“tas grāmatas atvÄ“ršanas.

Bet varbÅ«t „certus” vietā mums ir darÄ«šana ar „debilitas”, kas no šÄ«s domnÄ«cas „ad oculum” (acÄ«m redzami) ir gatava plÅ«st „ad infinitum” (lÄ«dz bezgalÄ«bai)?

VienÄ«gais prieks par „Certus” ir tas, ka „domnÄ«ca” ākstās par savu naudu. Protams, ja tā ir taisnÄ«ba!

*Tātad ”certusiešiem” privātais un akadÄ“miskais sektors nevar bÅ«t publisks – sabiedrÄ«bai informatÄ«vi un citā aspektā pieejams. Tā atkal ir „certusiešu” atšÄ·irÄ«ba no pārÄ“jiem cilvÄ“kiem uz „orbis terrarum”.