Iesaki rakstu:

Tālajā 1990.gadā mÄ“s ar sajÅ«smu uzņēmām Augstākās Padomes balsojumu un priecājāmies par atgÅ«to brÄ«vÄ«bu. Kas ir noticis pa šiem 29 gadiem? Vai varÄ“tu bÅ«t, ka brÄ«vÄ«ba mums ir tikai uz papÄ«ra?

Es mÅ«su valsti salÄ«dzinātu ar daudzdzÄ«vokļu māju, kuru 1990.gadā mÄ“s atguvām savā Ä«pašumā dzÄ«vošanai piemÄ“rotā stāvoklÄ«, bez parādiem un pilnÄ«gi apdzÄ«votu.

Īstas demokrātijas garā mÄ“s katrus 4 gadus ievÄ“lÄ“jām sava nama pārvaldniekus, kuri, nejautājot mums atļauju, naski ierÄ«kojās mājas augšÄ“jos stāvos. MÄ“s pilnÄ«bā paļāvāmies uz savu ievÄ“lÄ“to pārvaldnieku solÄ«jumiem un godaprātu, bet situācija ar mÅ«su māju šo 29 gadu laikā ir izvÄ“rtusies gauži traÄ£iska.

Paši Ä«sti nesaprotam, kā tas sanāca, bet mÅ«su ievÄ“lÄ“tie mājas pārvaldnieki ieguva pilnÄ«gu rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu ar mÅ«su māju, it kā viņi bÅ«tu Ä«pašnieki, bet mÄ“s tikai Ä«rnieki. MÄ“s cÄ«tÄ«gi maksājam Ä«res maksu par savu Ä«pašumu, bet pārvaldnieki mājas augšÄ“jā stāvā negausÄ«gi dzÄ«ro par mājas pārvaldÄ«šanai paredzÄ“tajiem lÄ«dzekļiem, mājas faktisko Ä«pašnieku intereses pilnÄ«bā ignorÄ“jot. 

Ir pagājuši 29 gadi, un mÅ«su māja, kas pirms 29 gadiem bija dzÄ«vošanai derÄ«ga, ir novesta grausta stāvoklÄ«, pustukša, vairums mājas faktisko Ä«pašnieku ir bijuši spiesti pamest savas mājas, pensionāri, invalÄ«di, Ä£imenes ar bÄ“rniem ir piespiesti pārvākties uz pagrabu, bet tie, kas vÄ“l ir palikuši, knapi var savilkt galus, un ir tikai laika jautājums, kad arÄ« šie atlikušie bÅ«s spiesti izvākties un meklÄ“t mājas citur, jo mÅ«su brÄ«vÄ«bas mājas pārvaldnieks rÅ«pÄ“jas, lai rÄ“Ä·ini par Å«deni, gāzi, elektrÄ«bu kļūtu nesamaksājami un vienam pÄ“c otra tiek atslÄ“gti ikdienā nepieciešamie pakalpojumi.

VienÄ«gie, kuriem mÅ«su brÄ«vÄ«bas mājā vÄ“l ar vien ir labi, ir augšÄ“jo stāvu iemÄ«tnieki, kuri ir iedomājušies, ka, kamÄ“r vien kāds par viņiem balsos, tikmÄ“r viņu dzÄ«rÄ“m nebÅ«s gala.

Esmu ievÄ“rojis, ka neatkarÄ«gi no tā, ko mÄ“s ievÄ“lam par savas mājas pārvaldniekiem, lai ko šie cilvÄ“ki solÄ«tu pirms ievÄ“lÄ“šanas, pÄ“c vÄ“lÄ“šanām visi solÄ«jumi ir aizmirsti, un dzÄ«res augšÄ“jos stāvos turpinās, rÄ“Ä·ini aug, bet mājas apakšÄ“jie stāvi neapturami iet postā, starpsienas brÅ«k, pārsegumi pÅ«st, un nav vairs ilgi jāgaida lÄ«dz brÄ«dim, kad mÅ«su brÄ«vÄ«bas mājas apakšÄ“jie stāvi sabruks.
Tie augšÄ“jo stāvu iemÄ«tnieki vÄ“l nav sapratuši, ka, sabrÅ«kot apakšÄ“jiem stāviem, sabruks arÄ« viss nams, tai skaitā augšÄ“jie stāvi.

KamÄ“r mÅ«su brÄ«vÄ«bas māja nav sabrukusi pilnÄ«gi, mums beidzot ir jāatgādina saviem ieceltajiem mājas pārvaldniekiem, ka mÄ“s esam mājas Ä«pašnieki un tikai mÄ“s bÅ«sim tie, kas noteiks kārtÄ«bu mÅ«su mājā. MÅ«su iesāktā mājas pārvaldÄ«šanas sistÄ“ma ir jāmaina, un beidzot jāsāk prasÄ«t atbildÄ«ba no tiem, kuru nolaidÄ«gas vai noziedzÄ«gas rÄ«cÄ«bas dēļ mÅ«su māja ir pustukša un mÅ«su vecie, slimie cilvÄ“ki, Ä£imenes ar bÄ“rniem, cilvÄ“ki ar invaliditāti ir spiesti dzÄ«vot necilvÄ“cÄ«gos apstākļos.