Iesaki rakstu:

Daudzi atceras slaveno stāstu par amerikāņu kosmosa kuÄ£i „Apollo-13”, kurā 1970. gada aprÄ«lÄ« tehnisku Ä·ibeļu dēļ viņsaulÄ“ gandrÄ«z aizgāja trÄ«s astronauti. Viņi izglābās, pateicoties pašu profesionālismam un zemes atbalsta komandas pašaizliedzÄ«gai un augsti profesionālai rÄ«cÄ«bai. Notikumam veltÄ«tas vairākas kinofilmas, no kuras vispazÄ«stamākā ir 1995. gada „Apollo 13”. ŠobrÄ«d daudzi atpazÄ«st frāzi, ar kuru komanda, uzrunājot misijas komandu atzina, ka ir nopietnas problÄ“mas, – „Houston, we have a problem” – „HjÅ«stona, mums ir problÄ“ma”.

Kāds tam sakars ar Eiropu? Diemžēl jāatzÄ«st, ka lielajam Eiropas SavienÄ«bas kuÄ£im arÄ« ir pamatÄ«gas problÄ“mas. Dziļas, ielaistas un dzÄ«vÄ«bu apdraudošas. NepārspÄ«lÄ“jot – skaidri fakti liecina, ka Eiropai lÄ«dzÄ«gi kā nelaimÄ«gajam kosmosa kuÄ£im, ir nopietnas vadÄ«bas problÄ“mas, strauji izsÄ«kst resursi, laiks problÄ“mu novÄ“ršanai vÄ“l ir, bet atlicis kritiski maz. TomÄ“r atšÄ·irÄ«bā no „Apollo 13” šoreiz draud daudz lielāka katastrofa – ES kuģī ir aptuveni 500 miljoni pasažieru, Eiropa ir arÄ« viens no centrālajiem globālās ekonomikas pamata balstiem. Ja gāžas šÄds kuÄ£is, tad problÄ“mu mÄ“rogs var bÅ«t neaptverams.

ŠobrÄ«d, kamÄ“r vÄ“l ir iespÄ“jams kaut ko glābt, lielākā problÄ“ma ir tā, ka neviens Ä«paši neuztraucas par gaidāmajām problÄ“mām. Nav tā, ka neviens tās neredz, bet trauksmes cÄ“lāji tiek uzskatÄ«ti par miera traucÄ“tājiem visādi citādi Ä“rtajā omulÄ«gajā kompānijā. Protams, ka dalÄ«bvalstu politiskajās elitÄ“s un arÄ« pašÄ ES vadÄ«ba problÄ“mas saredz, bet risinājumi ir novÄ“loti, birokrātiski stÄ«vi un, visbiežāk, neefektÄ«vi. PÄ“dÄ“jais ES apbrÄ«nojamais projekts bija eiro ieviešana lielākajā dalÄ«bvalstu daļā. Tiesa, šobrÄ«d arÄ« šÄ« ideja ir iestrÄ“gusi, jo vairākas gan jaunās, gan vecās dalÄ«bvalstis pagaidām atturas no eiro. Šo valstu skaitā ir tādas nopietnas ekonomikas kā, piemÄ“ram, Polija un Zviedrija.

Kopš eiro ieviešanas ES panākumu stāsts ir acÄ«mredzami iestrÄ“dzis. Kā organizācija tā faktiski ir klibojusi no vienas krÄ«zes uz nākamo. Finanšu krÄ«ze, tai sekojošÄ eiro krÄ«ze, tektoniskās demogrāfiskās izmaiņas jaunajās dalÄ«bvalstÄ«s, Ukrainas satricinājumi, bÄ“gļu krÄ«ze, Lielbritānijas aiziešana – Brexit, demokrātijas bankrots Spānijā – Katalonijas krÄ«ze. Kas visām tām ir kopÄ«gs? Katru no šÄ«m krÄ«zÄ“m ES sagaidÄ«ja nesagatavota, risinājumi bija novÄ“loti un vairākos gadÄ«jumos neefektÄ«vi – daļa no problÄ“mām ir neatrisinātas joprojām. Pat viskvÄ“lākajam ES idejas atbalstÄ«tājam vajadzÄ“tu saprast, ka ES kuÄ£im ir nopietnas vadÄ«bas problÄ“mas.

Diemžēl Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers ar savu nereti visai dÄ«vaino uzvedÄ«bu pat publiskos pasākumos liecina, ka viņu vairāk interesÄ“ labi dzÄ“rieni nekā tālredzÄ«gi un drosmÄ«gi risinājumi. Normālās sabiedrÄ«bās cilvÄ“kiem, kuriem patÄ«k stiprāk iedzert, neļauj vadÄ«t automašÄ«nu, Eiropas visaugstākajā lÄ«menÄ« šÄda persona vada Eiropas Komisiju. Kad jautāsi atbildÄ«gajiem par šo situāciju, viņi izvairÄ«gi skatÄ«sies apkārt un kaut ko nesakarÄ«gu murmulÄ“s. Tā nu ir sanācis, ka ES kosmosa kuÄ£im pie vadÄ«bas stÅ«res ir nosÄ“dināts pilots, kura agrākais spožums pamatÄ«gi apsÅ«bÄ“jis. Un tas nav noticis nesen – šÄ« problÄ“ma ir skaidri redzama jau gadiem. Junkers gan ir tikai spilgts, bet ne vienÄ«gais piemÄ“rs ne pārāk efektÄ«viem vadÄ«tājiem Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadÄ«bā. Tā ir tikai kārtÄ“jā liecÄ«ba par vadÄ«bas problÄ“mām ES augstākajā vadÄ«bā.

Viens no iemesliem, kādēļ ES un dalÄ«bvalstu vadÄ«tāji nesteidz saskatÄ«t un risināt problÄ“mas, ir fakts, ka šobrÄ«d simboliskais ES kosmosa kuÄ£is joprojām peld stabili un komfortabli. ReizÄ“m tas nodreb, sašÅ«pojas, bet kopumā par briesmām liecina tikai signāllampiņas dažos vadÄ«bas paneļos. KamÄ“r viss ir labi, eiropieši izvÄ“las šos signālus ignorÄ“t. ES šodien lÄ«dzās ASV un Ķīnai ir viena no pasaules ekonomiskajām lielvarām. Diezgan droši var apgalvot, ka Eiropa mÅ«sdienu pasaulÄ“ ir labākā vieta, kur dzÄ«vot. Eiropiešu pārticÄ«ba, dzÄ«ves kvalitāte un stabilitāte ir daudzkārt labāka nekā, piemÄ“ram, ierindas Ä·Ä«niešiem. Kopumā eiropieši nav tik bagāti kā amerikāņi, bet sociālā stabilitāte un drošÄ«ba ir krietni labāka. Paredzamais mūža ilgums attÄ«stÄ«tajās ES dalÄ«bvalstÄ«s krietni apsteidz amerikāņus. Jaunajās ES dalÄ«bvalstÄ«s tas lÄ«dzÄ«gs kā ASV, bet arÄ« pieaug. Amerikāņi paredzamā mūža ilgumā pÄ“c dažādiem statistikas datiem ir trešajā, pat ceturtajā desmitā pasaules sarakstā. VeselÄ«bas aizsardzÄ«ba ES valstÄ«s ir krietni efektÄ«vāka nekā ASV, kaut arÄ« tÄ“riņi no IKP ir kopumā mazāki.

To pašu var teikt par iekšÄ“jo drošÄ«bu un stabilitāti. Amerikāņu žurnālists T. R. RÄ«ds (Reid) savā grāmatā The United States of Europe (Å…ujorka, 2004) norāda – „Jā, amerikāņi izliek milzÄ«gus ziņojumu dēļus, uz kuriem rak­stÄ«ts „MÄ«li savu kaimiņu”, taču viņi slepkavo un izvaro savus kaimiņus proporcijās, kas šokÄ“tu ikvienu Eiropas nāciju.” To spilgti apliecina arÄ« statistika – ASV cietumnieku skaits apmÄ“ram 3,5 reizes pārsniedz vidÄ“jos Eiropas rādÄ«tājus. Ja runājam par sociālo drošÄ«bu, aizsardzÄ«bu, tad vidÄ“jais eiropietis ir krietni vairāk aizsargāts. Amerikāņu jaunās Ä£imenes pat visbrÄ«numainākajos sapņos nevar cerÄ“t uz tādu jauno Ä£imeņu ar bÄ“rniem atbalstu, kāds ir teju vai norma daudzās, pat jaunajās ES dalÄ«bvalstÄ«s.

Dažreiz var dzirdÄ“t apgalvojumus, ka amerikāņi strādā daudz vairāk un efektÄ«vāk. PÄ“tÄ«jumi gan liecina, ka eiropiešu efektivitāte, ja pārrÄ“Ä·ina darba stundas, neatpaliek, vairāku valstu gadÄ«jumos pat pārsniedz amerikāņus. Eiropiešiem vienkārši ir krietni garāki atvaļinājumi, brÄ«vdienas. PazÄ«stamais britu-amerikāņu pÄ“tnieks Tonijs Džads (Tony Judt) savulaik pamatoti norādÄ«ja, ka eiropieši ir apzināti izvÄ“lÄ“jušies mazāk strādāt, mazāk pelnÄ«t – un labāk dzÄ«vot. Grāmatā Postwar. A History of Europe since 1945 (latviešu valodā tulkota un izdota 2007. g.) Džads raksta: „Viņi (eiropieši) dzÄ«voja drošÄk un – daļēji šÄ iemesla dēļ – ilgāk, baudÄ«ja labāku veselÄ«bu (par spÄ«ti tam, ka mazāk tÄ“rÄ“ja), un viņiem mazāk cilvÄ“ku dzÄ«voja nabadzÄ«bā.”

Kopumā var teikt, ka Eiropa ir sasniegusi cienÄ«jamu, varÄ“tu pat teikt – apbrÄ«nojamu labklājÄ«bas sabiedrÄ«bas lÄ«meni. Joprojām tas diezgan pamatÄ«gi atšÄ·iras starp jaunajām un vecajām dalÄ«bvalstÄ«m, bet tiek pamatÄ«gi investÄ“ts tā dÄ“vÄ“tajos izlÄ«dzināšanās fondos, lai šÄ«s atšÄ·irÄ«bas mazinātos. Daudz gadÄ«jumos ir acÄ«mredzams progress. Šajā brÄ«dÄ« kāds pamatoti aizrādÄ«s – kāpÄ“c tad dramatiskais ievads par kosmosa kuÄ£i, kurš var nogāzties, izraisot globālu kataklizmu? Te arÄ« slÄ“pjas slazdi, kuros sapinusies Eiropa. Labās ziņas, stabilitāte, labklājÄ«ba ir iemidzinājusi modrÄ«bu. KamÄ“r ir lÄ«dzekļi, neviens Ä«paši neuztraucas par nenoliedzamo patiesÄ«bu – labklājÄ«bas sabiedrÄ«bas modelis ir ļoti dārgs. Tā uzturÄ“šanai ir nepieciešami milzÄ«gi resursi. ŠobrÄ«d ir skaidrs, ka šie resursi jau pārskatāmā nākotnÄ“ var strauji izsÄ«kt. PatiesÄ«bā tas notiek jau šobrÄ«d. Komplektā ar stÄ«vo un neefektÄ«vo pārvaldi tā ir ļoti bÄ«stama diagnoze. Neviens kosmosa kuÄ£is bez pienācÄ«gas vadÄ«bas un resursiem ilgi nelidos.

SalÄ«dzinot ar citām pasaules ekonomiskajām lielvarām, Eiropa vienmÄ“r ir bijusi nabadzÄ«ga ar dabas resursiem. Šo bagātÄ«bu vienkārši nav. Laiki, kad tos varÄ“ja iegÅ«t aptÄ«rot pakļautās kolonijas, ir sen pagājuši. Sākot ar 20. gadsimta otro pusi Eiropa ir balstÄ«jusies uz augsti attÄ«stÄ«to zinātni, attÄ«stÄ«to demokrātijas un tirgus ekonomikas sinerÄ£iju, kas ļāva nostiprināties efektÄ«vām megakorporācijām, kas labi pelnÄ«ja globālajos tirgos un turpināja nest bagātÄ«bas, nodrošināt eiropiešu labklājÄ«bu, salÄ«dzinoši pat ļoti augsto un bagāto dzÄ«ves lÄ«meni. TomÄ“r 21. gadsimta sākumā ir iezÄ«mÄ“jusies bÄ«stama tendence. Eiropas uzņēmumi globālajā konkurencÄ“ acÄ«mredzami sāk zaudÄ“t. No desmit pasaules bagātākajām megakompānijām tikai divas ir eiropiešu – vācu autoražotājs Volkswagen un NÄ«derlandes – Lielbritānijas naftas un gāzes ieguves kompānija – Royal Dutch Shell.

VÄ“l bÄ«stamāka situācija ir ar tā dÄ“vÄ“tajām nākotnes kompānijām – IT un interneta gigantiem. Šajā sarakstā eiropiešu faktiski nav. No radÄ«tājiem un pelnÄ«tājiem eiropieši ir pārvÄ“rtušies par patÄ“rÄ“tājiem. Tā bÅ«tu tikai pusbÄ“da, lielākā problÄ“ma ir tā, ka no Eiropas tādā veidā uz citām ekonomiskajām lielvarām aizplÅ«st milzÄ«gi finanšu resursi. Piedevām runa nav tikai par ikdienas IT tehnoloÄ£ijām, kurās eiropieši zaudÄ“juši konkurences cīņā. Eiropa ir krietni atpalikusi nākotnes tehnoloÄ£ijās – kvantu datoru attÄ«stÄ«bā. No pasaules jaudÄ«gākajiem kvantu datoru projektiem lielākais vairums atrodas ASV un Ķīnā. Zinātnieki norāda, ka šÄ«s nākotnes tehnoloÄ£ijas ne tikai krietni mainÄ«s IT tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu, bet faktiski ļaus revolucionāri mainÄ«t zinātnes attÄ«stÄ«bu kopumā. Tas bÅ«tiski ietekmÄ“s arÄ« ekonomiku – kardināli mainÄ«s dažādus tirgus, tai skaitā energoresursu. Tiesa, ES ir plānojusi investÄ“t kvantu datoru projektu attÄ«stÄ«bā papildus apmÄ“ram miljardu un tuvāko gadu laikā attÄ«stÄ«t savus projektus. TomÄ“r tendence ir acÄ«mredzama – Eiropa atpaliek.

Zināmā mÄ“rā tā atkal ir likumsakarÄ«ba. Ja aplÅ«ko pasaules intelektuālās spÄ“kstacijas – labākās universitātes, tad no desmit labākajām augstskolām tikai divas trÄ«s ir Eiropā. Piedevām vismaz divas bÅ«s ārpus Eiropas SavienÄ«bas – Lielbritānijā, kas nolÄ“musi pamest ES. No desmit Eiropas labākajām universitātÄ“m septiņas vai pat astoņas atrodas tieši Lielbritānijā. Augstākās izglÄ«tÄ«bas ziņā Eiropā ir acÄ«mredzama stagnācija, kas neizbÄ“gami novedusi pie iepriekšminÄ“tās ekonomiskās konkurÄ“tspÄ“jas zaudÄ“šanas un atpalicÄ«bas zinātnÄ“. Tas viss, protams, rada pamatotus jautājumus – kā Eiropa plāno uzturÄ“t savu labklājÄ«bas sabiedrÄ«bas augsto dzÄ«ves lÄ«meni.

Nākamā problÄ“ma ir cilvÄ“kresursu izsÄ«kšana jeb ilgstošÄs demogrāfijas problÄ“ma. Jau daudzus gadu desmitus Eiropā dzimstÄ«ba ir krietni zem aizstāšanas robežas – vidÄ“ji 2,2 bÄ“rniem Ä£imenÄ“. PiemÄ“ram, Francijā 1960. gadā uz katru pensionāru bija četri strādājošie, 2000. gadā bija divi. LÄ«dz 2020. gadam, ņemot vÄ“rā pašreizÄ“jas tendences, bÅ«s tikai viens. No attÄ«stÄ«tajām ES valstÄ«m vissliktākā situācija ir Eiropas ekonomiskajā dzinÄ“jā – Vācijā, tur sabiedrÄ«bas novecošanas problÄ“mas ir ļoti smagas. VÄ“l sliktāka situācija ir daudzās jaunajās ES dalÄ«bvalstÄ«s – Latvijā un Lietuvā teju katastrofiskas. Jau tuvākajās desmitgadÄ“s strauji sarÅ«košam strādājošo skaitam vajadzÄ“s uzturÄ“t strauji pieaugošu pensionāru masu, kas radÄ«s teju vai nepārvaramu sociālo izmaksu slogu. KritiÄ·i aizrādÄ«s – tas nav nekas jauns, tas bija zināms jau ilgi. TaisnÄ«ba, tomÄ“r nevar noliegt faktu, ka ES un dalÄ«bvalstu vadÄ«bas uz šo problÄ“mu ir reaģējušas vÄ“lu un neefektÄ«gi.

Nākošais ārkārtÄ«gi bÄ«stamais izaicinājums ir gaidāmie globālie satricinājumi Eiropas kaimiņos – Ä€frikā. Pirmais nopietnais signāls bija jau 2015. gadā, kad Eiropā burtiski ielauzās apmÄ“ram miljonu bÄ“gļu straumes. PatiesÄ«bā problÄ“mas bija sagaidāmas, jo Eiropas tuvumā jau gadiem ilgi bija samilzušas miljonu bÄ“gļu nometnes. ES to labi redzÄ“ja, bet tik un tā izrādÄ«jās pilnÄ«gi nesagatavota krÄ«zei. TomÄ“r tas ir tikai sākums tam, kas var sekot. ANO dati liecina, ka Ä€frikā šobrÄ«d dzÄ«vo apmÄ“ram 1,2 miljardi iedzÄ«votāju. LÄ«dz 2050. gadam, tas ir pÄ“c 32 gadiem, tiek prognozÄ“ts, ka viņu skaits dubultosies lÄ«dz pat 2,5 miljardiem. PašreizÄ“jās klimata izmaiņas viņiem sola neko citu kā vien ciešanas. Jau šobrÄ«d Ä€frikā sausuma, Å«dens un pārtikas trÅ«kuma dēļ cieši simti miljoni. Politiskā anarhija, izplatÄ«tā korupcija laupa cerÄ«bas, ka viņi ar šÄ«m problÄ“mām varÄ“tu tikt galā paši. Vairumā gadÄ«jumu turienes konflikti ir tieši resursu trÅ«kuma izraisÄ«ti. Kur šis vairāk nekā papildu miljards cilvÄ“ku varÄ“tu meklÄ“t glābiņu?

Te nav runa par plaši apspriesto islama un kristiešu pasaules konfliktu, tā dÄ“vÄ“to civilizāciju sadursmi. Tā bÅ«s humāna katastrofa, kur reliÄ£ijas un kultÅ«ras tiks izmantotas kā vienmÄ“r – aizsegam, pārdalot teritorijas un resursus. PrecÄ«zi tā, kā vienmÄ“r ir izcÄ“lušies visi globālie konflikti. Vienkārši un bÄ«stami kā Molotova kokteilis. Tikai šoreiz gigantiska izmÄ“ra. Tie bÅ«s simti miljoni cilvÄ“ku, kuri bÅ«s iesprostoti ekoloÄ£isku pārmaiņu slazdos. Viņiem gluži vienkārši bÅ«s nepieciešama izeja, glābiņš. Te vÄ“lreiz jāatceras, ka ap šo laiku Eiropas resursi bÅ«s krietni izsÄ«kuši, cenšoties noturÄ“t labklājÄ«bas valsts modeli. Å…emot vÄ“rā, ka lielās naudas plÅ«smas bÅ«s pārvietojušÄs uz citām daudz dinamiskākām lielvarām, Eiropai bÅ«s grÅ«ti finansÄ“t pieklājÄ«gu aizsardzÄ«bu. PatiesÄ«bā jau šobrÄ«d tā ir diezgan liela problÄ“ma dalÄ«bvalstÄ«m.

Šajā rakstā ir uzskaitÄ«ti tikai daži lielākie Eiropas izaicinājumi un apdraudÄ“jumi. Protams, ka atbilde uz pamatÄ«gajām Eiropas SavienÄ«bas sistÄ“miskajām un bÅ«tÄ«bā eksistenciālajām problÄ“mām nav vienkārša. Te atkal der salÄ«dzinājums ar kosmosa kuÄ£i „Apollo”. Eiropas SavienÄ«ba ir patiešÄm ļoti sarežģīta konstrukcija, problÄ“mas ir ļoti komplicÄ“tas. To risināšanai nepieciešami augsta lÄ«meņa astronauti, visaugstākās raudzes profesionāļu saliedÄ“ta atbalsta komanda. Viņiem jāspÄ“j darboties ātri, efektÄ«vi Ä«stā krÄ«zes režīmā. Vienkāršajam eiropietim, ierindas vÄ“lÄ“tājam, protams, šÄds ieteikums ir mazs mierinājums. Izskatās, ka ES dalÄ«bvalsts pilsonis lāga nesaredz iespÄ“ju, kā ietekmÄ“t šos procesus. Par to liecina tradicionāli zemā aktivitāte Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās. TomÄ“r tieši šeit slÄ“pjas faktiski vienÄ«gā iespÄ“ja kaut ko glābt.

Nākamās Eiroparlamenta vÄ“lÄ“šanas ir 2019. gadā. Eiropas nākotnes un pašu glābšanas vārdā nepieciešams ievÄ“lÄ“t nākamajā Eiropas Parlamentā patiešÄm pašus spÄ“jÄ«gākos, profesionāli jaudÄ«gākos politikas profesionāļus. Tām ir jābÅ«t teju glābšanas komandas izlases vienÄ«bām no katras dalÄ«bvalsts. Tieši to pašu var darÄ«t mājās – katram politiskajam spÄ“kam, partijai ir jārÅ«pÄ“jas, ka tās nacionālie pārstāvji visās ES institÅ«cijās spÄ“j paveikt vislabāko kopÄ“jās nākotnes vārda. ArÄ« panākot strukturālas reformas. Jo pretÄ“jā gadÄ«jumā glābšanas misija var neizdoties. Tikai katastrofā cietÄ«s nevis daži astronauti, bet gan visi eiropieši.

Katra apzinÄ«ga eiropieša uzdevums šobrÄ«d ir sadzirdÄ“t brÄ«dinājumu „Eiropa, mums ir problÄ“ma” un sākt rÄ«koties. To nedarÄ«s ne amerikāņi, ne Ä·Ä«nieši, ne indieši. Viņu uzdevums nav glābt pašapzinÄ«gos, iedomÄ«gos un vecišÄ·i stÄ«vos eiropiešus, kuri gatavi dot visiem padomus, bet paši nesteidz rÄ«koties.

Pārpublicēts no Jaunās Gaitas.