Iesaki rakstu:

NÄ“, šis raksts nepaudÄ«s prieku vai nožēlu par tikko notikušo Brexit, jo mani nekad nav pārliecinājis šis realitātes šovs, ko mÄ“dz saukt par “Eiropas demokrātiju”. ES jau sākotnÄ“ji bija iecerÄ“ta kā ASV aukstā kara projekts, ko varÄ“tu saukt arÄ« par “No demokrātijas brÄ«vu zonu” (bet tagad bijušais GrieÄ·ijas finanšu ministrs Janis Varufakis nosaucis par “Bankrotokrātijas diktatÅ«ru”).

Sākot ar CIP finansÄ“to “Eiropas kustÄ«bu” (skat. pÄ“tÄ«jumu “OSS, CIA and European unity: The American committee on United Europe, 1948-60”), pirmajām Bilderbergas grupas sanāksmÄ“m, Maršala plāna nosacÄ«jumiem (saņēmÄ“jvalstu ekonomiku integrācija), bijušo hitleriskās Vācijas kolaborantu izvirzÄ«šanu vadošajās pozÄ«cijās pÄ“ckara Rietumeiropā (izņemot Franciju, kur šo procesu kādu laiku bloÄ·Ä“ja prezidenta De Golla patriotiskā nostāja), Ogļu un TÄ“rauda savienÄ«bu (faktiski lielā biznesa karteli), beidzot ar nesen iecerÄ“to un slepenÄ«bā gatavoto ASV un ES “Transatlantisko brÄ«vās tirdzniecÄ«bas un investÄ«ciju partnerÄ«bu”. Ja pÄ“dÄ“jā iecere pagÅ«s Ä«stenoties, ASV dominÄ“tās korporācijas ar Rietumeiropu izdarÄ«s to pašu, ko Rietumeiropas korporācijas 1990. gados izdarÄ«ja ar Austrumeiropu.

Tā kā ES ekspansija austrumu un dienvidu virzienā (“Drang nach Osten” variants) ir iesprÅ«dusi, ECB veidotā piramÄ«das shÄ“ma sāk izirt. Vairs nepalÄ«dz pat Eiropas centrālās bankas noteiktā negatÄ«vā refinansÄ“šanas likme. LÄ«dz ar to sāk atdzimt senie rÄ“gi, radot situāciju, kas XX gadsimtā Eiropā izraisÄ«ja divus pasaules karus (jeb vienu TrÄ«sdesmitgadu karu), kurā anglosakšu elites intereses sadÅ«rās ar Vācijas dominÄ“to kontinentālo Eiropu. LÄ«dz ar to atsākušies arÄ« dažādu interešu grupÄ“jumu manevri, kādi bija raksturÄ«gi 1930. gadu Eiropai.

Iedibinātā un konstitucionāli nostiprinātā neoliberālā kārtÄ«ba ar tai raksturÄ«go korporāciju varu, sociālās valsts institÅ«tu demontāžu un “taupÄ«bas” jeb finanšu bardzÄ«bas režīmiem Eiropas tautām liegusi jebkādas nākotnes attÄ«stÄ«bas perspektÄ«vas; bezdarbs jauniešu vidÅ« vairākās ES dalÄ«bvalstÄ«s jau pārsniedzis 50%, citas strauji virzās tajā pašÄ virzienā. Tas savukārt pavÄ“ris plašas iespÄ“jas dažādām protofašistiskām kustÄ«bām, kuras iespÄ“jams izmantot visdažādākajām avantÅ«rām. GandrÄ«z vai katru dienu ES pilsoņu apziņa tiek bombardÄ“ta ar baidu stāstiem (terorisms, neatturamas bÄ“gļu plÅ«smas, “Krievijas agresija”, radikālais islamisms, ekoloÄ£iskās briesmas u.c.), lai novÄ“rstu uzmanÄ«bu no sociālā strupceļa un atomizÄ“to sabiedrÄ«bu sagatavotu vÄ“l šokÄ“jošÄkiem izaicinājumiem. Šie baidu stāsti medijos mijas ar lÄ“tām sensācijām, misticismu un primitÄ«vu pornogrāfiju sociālās apziņas iemidzināšanai.

Kā parasti juku laikos sabiedrÄ«ba tiek gatavota karam – šoreiz karam pret Krieviju, kuras oligarhiskā elite nespÄ“j atmosties no savas “Eiropas sapņa” versijas, lai gan Rietumu elite ir skaidri un vairākkārt nodemonstrÄ“jusi, ka Krievijas, Ukrainas un citi Austrumeiropas oligarhi nekad netiks atzÄ«ti par lÄ«dztiesÄ«giem globālās elites partneriem. Tas pats, protams, attiecināms uz visu Ausgtrumeiropu.

Ko eirointegrācija nozīmē Latvijai un pārējai Austrumeiropai

Viss šis eirointegrācijas burbulis ir balstÄ«ts uz primitÄ«viem mÄ«tiem, kuriem spÄ“j noticÄ“t tikai ļaudis ar Ä«paši infantilizÄ“tu apziņu (kā savulaik Amerikas indiāņi noticÄ“ja konkistadoriem, baltu ciltis noticÄ“ja Ä¢ermāņu ordeņa sÅ«tņiem, afrikāņu cilšu vecākie – nākamajiem kolonizatoriem). Katra Austrumeiropas tauta, neraugoties uz bÄ“dÄ«go kaimiņu pieredzi, grib izmÄ“Ä£ināt savu laimi un gatava savu neatkarÄ«bu iemainÄ«t pret “Eiropas sapņa” lÄ“cu virumu. VÄ“l tagad dzÄ«vajā Ä“terā varam vÄ“rot, kā ukraiņi iznÄ«cina savu valsti, gatavi pat mirt par eirointegrācijas propagandistu solÄ«jumiem: Eiropas naudu, Eiropas lÄ«meņa algām, bezvÄ«zu režīmu, Eiropas vÄ“rtÄ«bām un kārtÄ«bu (Ordnung), pat mežģīņotām apakšbiksÄ«tÄ“m. Bet eirointegrācijas rindā jau grib stāties arÄ« Moldova un pat Baltkrievija.

Ar mums bija un paliek tāpat. Un vÄ“l arvien lielākās “valdÄ«bas” aktualitātes saistās ar runām par “Eiropas naudu”, “Eiropas fondiem”, fondu lÄ«dzekļu apgÅ«šanu utt. Lielākā Latvijas iedzÄ«votāju daļa arvien dzÄ«vo ilÅ«zijā, ka “Eiropa” dažādos veidos atbalsta Latviju, to subsidÄ“, aizsargā vai pat uztur. Pat Kremļa propagandas kanāli izplata šo pašu ilÅ«ziju, stāstot, ka Brisele subsidÄ“ vai pat uztur gan Baltijas valstis, gan Balkānus un pārÄ“jās bijušÄs sociālistiskās sadraudzÄ«bas valstis. Kur paslÄ“pts šÄdas ilÅ«zijas spÄ“ks?

ŠÄ« mÄ«ta spÄ“ks izskaidrojams ar parastu reklāmas triku. Pie katra objekta, kura celtniecÄ«bā vai rekonstrukcijā izmantota t.s. Eiropas fondu nauda, tiek pielikta liela izmÄ“ra plāksne ES karoga krāsā, kas atgādina par Eiropas naudu, vienlaikus noklusÄ“jot par vietÄ“jo lÄ«dzfinansÄ“jumu.

Kas tad ir šÄ« mistiskā “Eiropas naudu”? To veido ES dalÄ«bvalstu, tai skaitā Latvijas, iemaksas ES budžetā, kuras tiek pārdalÄ«tas un izmantotas konkrÄ“tu mÄ“rÄ·u sasniegšanai. T.s. Eiropas fondu saņemšana un izmantošana ir ārkārtÄ«gi stingri reglamentÄ“ta. Viens no galvenajiem noteikumiem ir t.s. Eiropas standartu ievÄ“rošana. PraksÄ“ tas nozÄ«mÄ“, ka attiecÄ«gā objekta bÅ«vniecÄ«bai jāiepÄ“rk Rietumeiropas korporāciju ražoti bÅ«vmateriāli, mezgli, tehnika un iekārtas, šo iekārtu apkalpošanai jāizmanto Rietumeiropas korporāciju sertificÄ“ti speciālisti, sabiedriskas nozÄ«mes objektu bÅ«vniecÄ«bai jāizsludina starptautiski konkursi, kuros bieži par virskontraktoriem tiek izvÄ“lÄ“tas Rietumu firmas. Tātad faktiski fondu piešÄ·iršana no Rietumeiropas centra valstu viedokļa nozÄ«mÄ“ darba un peļņas nodrošināšanu savām korporācijām, savu korporāciju stimulÄ“šana un subsidÄ“šana, kurā turklāt tiek iesaistÄ«tas arÄ« perifÄ“rijas valstis ar lÄ«dzfinansÄ“jumu.

Bieži vien ES fondu finansÄ“tie projekti ir Latvijai nevajadzÄ«gi, piemÄ“ram, vairākās Latvijas pilsÄ“tās ir uzbÅ«vÄ“tas dārgas kanalizācijas sistÄ“mas vai gāzes vadi, kurām nav pieslÄ“gta neviena māja, bijušais LV prezidents BÄ“rziņš ar Eiropas fondu palÄ«dzÄ«bu uzbÅ«vÄ“ja ievÄ“rojamu tÅ«risma objektu, lai gan nekāda tÅ«risma tur nav un nebÅ«s. Tātad Eiropas fondu mÄ“rÄ·i ir ļoti savtÄ«gi un voluntāri, bet šÄ« savtÄ«gā darbÄ«ba perifÄ“rijas valstiņās tiek pasniegta kā labdarÄ«ba.

Īpašu Eiropas fondu labvÄ“lÄ«bu it kā baudÄ«juši jaunradÄ«tie Latvijas zemnieki. Eiropa viņus burtiski nopirka, lai viņi atteiktos bÅ«t par zemniekiem. SākotnÄ“ji tie zemes Ä«pašnieki, kuri atteicās nodarboties ar lauksaimniecÄ«bu, saņēma t.s. Eiropas pensijas. Cukurbiešu ražotājiem piedāvāja vienreizÄ“ju pabalstu, lai viņi vairs neaudzÄ“tu cukurbietes, kas bija ļoti ienesÄ«ga nozare. Uz pārÄ“jo Latvijas iedzÄ«votāju rÄ“Ä·ina vÄ“l tagad tiek bagātÄ«gi subsidÄ“ti t.s. atjaunojamās enerÄ£ijas kultÅ«ru audzÄ“tāji, kuri, ja netiks apturÄ“ti, noplicinās lielas zemes platÄ«bas. 

PārÄ“jiem lauksaimniekiem kādu laiku tika noteiktas stingras ražošanas kvotas un izmaksātas nelielas subsÄ«dijas (niecÄ«gas, ja salÄ«dzina ar subsÄ«dijām privileģētajās valstÄ«s). Taču sakarā ar krÄ«zi kvotas tiek atceltas un subsÄ«dijas likvidÄ“tas, tāpÄ“c Latvijas pārkreditÄ“tie piena un gaļas ražotāji aiziet pa skuju taku. Lai latviešu zemnieki netraucÄ“tu Rietumeiropas agrobiznesam, ilgu laiku tika izmaksāti t.s. platÄ«bu maksājumi, ko nekavÄ“jās izmantot zemes spekulanti. Viņi neaudzÄ“ja neko, tikai bija jāappļauj un jāatkrÅ«mo iegādātās platÄ«bas. Pašlaik šÄ« “haļava” tiek izbeigta, jo euromenedžeri pamatoti uzskata, ka galvenais mÄ“rÄ·is – zemniecÄ«bas tradÄ«ciju pilnÄ«ga iznÄ«cināšana Latvijas teritorijā – ir jau sasniegts. Nu no zemniecÄ«bas atbrÄ«votās platÄ«bas varÄ“s izmantot citiem mÄ“rÄ·iem, kas nav saistÄ«ti ar Latvijas labklājÄ«bu.

Protams, Latvijā no ES centra ienāk arÄ« privātās investÄ«cijas, piemÄ“ram, izveidoti ārvalstu akcionāriem piederoši degvielas tirdzniecÄ«bas, banku, apdrošināšanas sabiedrÄ«bu, lielveikalu un citu ienesÄ«gu objektu tÄ«kli. TādÄ“jādi Rietumu akcionāri nosmeļ krÄ“jumu no katras Latvijā vÄ“l notiekošÄs aktivitātes. Liela daļa Latvijas zemes, mežu un citu dabas resursu ir izpārdoti t.s. ārvalstu investoriem, kuru intereses Latvijā pārstāv Ä€rvalstu investoru padome un kuru investÄ«ciju drošÄ«ba tiek garantÄ“ta ar attiecÄ«giem starptautiskiem lÄ«gumiem. Ä€rvalstu akcionāriem veiksmÄ«gi izpārdoti arÄ« gandrÄ«z visi atlikušie ražošanas uzņēmumi, pārsvarā – pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Šajā ziņā Latvija ne ar ko neatšÄ·iras no bijušajām Rietumu kolonijām – savs karogs, himna un prezidents, bet saimnieciskie resursi – tām pašÄm Rietumu korporācijām

Ä€rvalstu investÄ«cijas Latvijā tiek pazemÄ«gi slavÄ“tas, ja ne verdziski pielÅ«gtas. Visas Austrumeiropas valstiņas sacenšas savā starpā par “pievilcÄ«ga investÄ«ciju klimata” radÄ«šanu. To ekonomisti sauc par “sacensÄ«bu uz leju”, jo labākais investÄ«ciju klimats ir tur, kur lÄ“tāks darbaspÄ“ks, likvidÄ“tas arodbiedrÄ«bas un jebkāda politiskā opozÄ«cija, zemāki sociālie un vides standarti, lielākas “nodokļu optimizÄ“šanas” iespÄ“jas (zaļā gaisma offshore shÄ“mām), lielākas iespÄ“jas eksternalizÄ“t korporāciju izdevumus (eksternalizÄ“t nozÄ«mÄ“ pÄ“c iespÄ“jas lielāku korporāciju izdevumu daļu uzvelt vietÄ“jiem nodokļu maksātājiem, vietÄ“jiem budžetiem, vietÄ“jiem infrastruktÅ«ras uzturÄ“tājiem utt.). Ideāla investÄ«ciju vide no korporāciju viedokļa ir tur, kur lÄ“ti, beztiesÄ«gi strādnieki (praktiski vergi), korumpÄ“ti, pretimnākoši ierÄ“dņi, iespÄ“ja nemaksāt nodokļus utt. TāpÄ“c nepārtrauktā muldÄ“šana par korupcijas apkarošanu ir non-stop farss, jo tikai korumpÄ“ti ierÄ“dņi spÄ“j darboties ārvalstu kapitāla interesÄ“s, ignorÄ“jot savu iedzÄ«votāju intereses.

Ja Latvijā bÅ«tu saglabājušies savas dzimtenes patrioti un tie sekotu Eiropas fondu menedžeru paraugam, tad pie katras ārvalstu bankas, lielveikala vai degvielas uzpildes stacijas bÅ«tu izlikti liela izmÄ“ra brÄ«dinoši plakāti ar apmÄ“ram šÄdu saturu: “ŠÄ lielveikala tirdzniecÄ«bas peļņa tiek izvesta no Latvijas”, “ŠÄ«s bankas peļņa tiek izvesta no Latvijas”, “Tavi pensiju fonda uzkrājumi tiek investÄ“ti citu valstu attÄ«stÄ«bā, vai var pazust biržu spekulācijās”. Pie katra ievestā produkta bÅ«tu piestiprināma neliela uzlÄ«me: “PÄ“rkot šo produktu, Tu atbalsti X valsts ražotājus un atņem darbu pašmāju ražotājam”, “PÄ“rkot šos produktus un pakalpojumus, Tu iznÄ«cini savu bÄ“rnu nākotni” utt. Diemžēl pat mÅ«su “nacionālā buržuāzija” uz kaut ko tādu nav spÄ“jÄ«ga, jo pati degradÄ“jusies lÄ«dz kompradoru lÄ«menim un iesaistÄ«jusies ārvalstu korporāciju apkalpošanā.

Kā Austrumeiropa nonāca finanšu atkarÄ«bā

Ja jāatbild Ä«si, tad – pieņemot “Vašingtonas konsensa” noteikumus (interesenti var palasÄ«t kaut VikipÄ“diju angļu valodā - The Washington Consensus). Tas notika jau 1990. gadu sākumā, kad Latvijā un citur ieradās SVF un Pasaules bankas konsultanti, kā arÄ« “tirgus ekonomikas” un “atvÄ“rtās sabiedrÄ«bas” eksperti no trimdas tautiešu aprindām. LiberalizÄ“t, liberalizÄ“t, liberalizÄ“t! Liberāls ir atvasinājums no vārda Liberty, kas latviešu valodā nozÄ«mÄ“ brÄ«vÄ«bu. Propagandisti šo brÄ«vÄ«bu solÄ«ja mums katram, bet domāta bija brÄ«vÄ«ba globālajām korporācijām. PārÄ“jiem – tikai putna brÄ«vÄ«ba.

Ja par atvÄ“rtÄ«bu, tad vispirms bija jāatver Latvijas robežas Rietumu korporāciju produkcijai un investÄ«cijām, bet jānostiprina austrumu robežas. Vienlaikus bija jāveic gandrÄ«z totāla privatizācija (valsts neiejaukšanās ekonomikā), kā arÄ« krasi jāsamazina valsts sociālie izdevumi (to sauca par šoka terapiju) un jāpārtrauc jebkāds protekcionisms un valsts subsÄ«dijas tautsaimniecÄ«bai. Vienlaikus bija jāliberalizÄ“ arÄ« finanses – t.i., jāievieš ārvalstu korporācijām nepieciešamais monetārais un fiskālais režīms. Monetārais režīms nozÄ«mÄ“ja, ka nacionālās valÅ«tas (mums tāda bija, to sauca par latu) emisijas apjoms nedrÄ«kst pārsniegt zelta un konvertÄ“jamo Rietumu valÅ«tu rezervi Latvijas Bankā. Šis režīms brÄ«nišÄ·Ä«gi pastiprināja šoka terapijas efektu, jo aptuveni 1990. gadu vidÅ« vairs nebija naudas nekam: nebija naudas skolotāju, mediÄ·u un rÅ«pnÄ«cu strādnieku algām, nebija naudas, ko samaksāt zemniekiem par nodoto produkciju, nebija naudas ceļu remontam un infrastruktÅ«ras objektu uzturÄ“šanai, nebija naudas pat valsts iestāžu elektrÄ«bas rÄ“Ä·iniem. Pirmās komercbankas organizÄ“ja noguldÄ«jumu piramÄ«das, bet kredÄ«tus izsniedza par astronomiskiem procentiem, kas nebija piemÄ“roti ražotājiem. Repšes “stiprais lats” maksimāli veicināja importu un kontrabandu, bet paralizÄ“ja eksportu (ja neskaita lÄ“tās izejvielas).

Tā kā savu naudu emitÄ“t nedrÄ«kstÄ“ja, naudu varÄ“ja iegÅ«t divos veidos: 1) aizņemoties no Rietumiem; 2) pārdodot savus resursus ārzemniekiem. Tieši tā tas arÄ« tika darÄ«ts. Un vienlaikus 1995. gadā tika noslÄ“gts asociācijas lÄ«gums ar ES un sākta eirointegrācija, kas formāli noslÄ“dzās ar Latvijas iekļaušanu ES 2004. gadā. Pirms formālās iekļaušanas ES vietÄ“jā “Eiropas kustÄ«ba” sāka pirmsreferenduma propagandas kampaņu, kurā solÄ«ja “Eiropas naudas plÅ«dus”, kā arÄ« iespÄ“ju strādāt un mācÄ«ties Eiropas SavienÄ«bā.

Savu solÄ«jumu viņi turÄ“ja. Eiropas naudas plÅ«di patiešÄm nāca, bet galvenokārt patÄ“riņa kredÄ«tu un nekustamā Ä«pašuma burbuļa formā, kas savukārt izraisÄ«ja inflāciju un t.s. treknos gadus. PatÄ“riņa kredÄ«ti bija domāti Rietumeiropas korporāciju produkcijas iepirkšanai, bet nekustamo Ä«pašumu burbulis izraisÄ«ja inflāciju un pÄ“c plÄ«šanas – krÄ«zi ar visiem tās jaukumiem, no kuriem vÄ“l arvien neesam atguvušies un ES noteikumu ietvaros neatgÅ«simies nekad. Toties Latvija kļuva par vienu no lielākajām lÄ“tā darbaspÄ“ka (savu jauniešu) eksportÄ“tājām. Neatpaliek arÄ« mÅ«su Austrumeiropas kaimiņi: darba dienestā (paralÄ“les ar darba dienestu II pasaules kara laikā) uz Rietumiem devies arÄ« aptuveni miljons lietuviešu un vairāki miljoni poļu. Par igauņiem dzird mazāk, jo viņi savu darba dienestu veic pārsvarā radniecÄ«gajā Somijā. Turpinoties Ukrainas dezintegrācijai, varam sagaidÄ«t, ka leÄ£endāros poļu santehniÄ·us Rietumeiropā izkonkurÄ“s ukraiņu santehniÄ·i, kuri bÅ«s ar mieru strādāt vÄ“l lÄ“tāk.

Tas arÄ« Ä«sumā viss par mÅ«su Eiropas sapni, kas jau ir izsapņots, lai gan turpinām sapņot. Uz tādiem infantiliem sapņotājiem tad arÄ« balstās t.s. Rietumeiropas labklājÄ«ba un austrumnieku tik lolotais Eiropas dzÄ«ves lÄ«menis. Ja sastāda bilanci – nevis Eiropa uztur Latviju, bet Latvija uztur Eiropu!

Bet padomājiet, kāda šodien bÅ«tu Latvija, ja mÄ“s šos 25 gadus bÅ«tu sargājuši savu neatkarÄ«bu un, balstoties uz saviem spÄ“kiem, resursiem un entuziasmu, 25 gadus bÅ«tu cÄ“luši savu valsti? Taču šÄda iespÄ“ja ir neatgriezeniski pagājusi. Tikai alternatÄ«vajā vÄ“sturÄ“ var fantazÄ“t par to, kas bÅ«tu, ja bÅ«tu.

Attēls - Matt Kenyon