Eirorastu salnas nokostie populisma asni
MÄrcis Bendiks · 22.03.2017. · Komentāri (18)SÄkšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebÅ«s par politiku. Tas nenozÄ«mÄ“, ka man nebÅ«tu savu ideoloÄ£isku uzstÄdÄ«jumu, politisku simpÄtiju un antipÄtiju vai ka es censtos tÄs slÄ“pt. Gluži otrÄdi, esmu diezgan krass savos uzskatos, no politkorekto glumiÄ·u viedokļa pat marginÄls, un savu pozÄ«ciju mÄ“dzu publiskot skaļi un neiecietÄ«gi.
Bet šoreiz, visas pasaules un it Ä«paši eiroprogresÄ«vo spÄ“ku uzvaras pavasarÄ« akcentÄ“šu skaidri redzamu lÄ«niju šo faktu pasniegšanÄ, pilnÄ«gi neatkarÄ«gi no pašas politikas. ManuprÄt, tas bÅ«s noderÄ«gi lÄ«dz pat rudenim, jo bezgalÄ«gi objektÄ«vas sajÅ«smas pilnas relÄcijas par slavas vainagotu ceļu no uzvaras uz uzvaru bÅ«s visu gadu, ikurÄt kÄ brežņevlaiku partijas kongresu gaidÄs.
Eiropas vÄ“lÄ“šanu sarakstÄ šogad ir minÄ“ta 21, dažas no tÄm jau garÄm un mÅ«su dzÄ«vÄ“ aumež nejÅ«tamas (kÄ Lihtenšteinas vispÄrÄ“jÄs vai VÄcijas prezidenta), citas tiešÄm neizbÄ“gami nozÄ«mÄ«gas kÄ Francijas prezidenta vÄ“lÄ“šanu divas kÄrtas ar finišu 7. maijÄ, mazÄk dzirdÄ“tÄs franÄu parlamenta vÄ“lÄ“šanas, kas sekos mÄ“nesi pÄ“c tam, ar, iespÄ“jams, nopietnÄkÄm sekÄm nekÄ izdaudzinÄtÄs VÄcijas BundestÄga vÄ“lÄ“šanas 24. septembrÄ«. Pa to burzmu bÅ«s arÄ« virkne parlamentu un pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu, kas iepriekšminÄ“to uzturÄ“tajÄ ažiotÄÅ¾Ä paies tikpat kÄ nemanÄ«tas.
Aicinu vÄ“su prÄtu palÅ«kot, kas tÄds ir nolÄ“cies, ka NÄ«derlandes parlamenta vÄ“lÄ“šanu rezultÄti tiek pasniegti kÄ visu gaismas spÄ“ku monumentÄla uzvara, gandrÄ«z vai kÄ Prohorovkas tanku kauja staļiniskÄs vÄ“stures bilžu grÄmatÄ. LielÄkie pÄ“rnÄ gada blÄ«kšÄ·i bija brexit referendums, kurÄ ar nelielu pÄrsvaru uzvarÄ“ja eirointegrÄcijas pretinieki, un Trampa sensacionÄlÄ uzvara ASV. ŠÄ«m eirorastu un liberÄļu sakÄvÄ“m ir šÄ·ietami atšÄ·irÄ«gi iemesli, par ko drusku vÄ“lÄk. TomÄ“r svarÄ«gÄkais notikums šÄ«gada saprašanas nozÄ«mÄ“ risinÄjÄs visÄ pÄ“rnÄ gada garumÄ, un tÄ reÄlie fakti tika pilnÄ«gi ignorÄ“ti.
TÄ bija Austrijas prezidenta vÄ“lÄ“šanu sÄga, kas sÄkÄs jau pavasarÄ« un attÄ«stÄ«jÄs visu gadu lÄ«dz pat decembrim, beidzoties ar nu jau ierasto gaismas spÄ“ku uzvaras raportu. Skaitļi pa tam vidam rÄdÄ«ja ÄrkÄrtÄ«gi zÄ«mÄ«gu ainu. VÄ“lÄ“šanu pirmajÄ kÄrtÄ visvairÄk balsu, proti, pusotra miljona no nepilniem 4,3 miljoniem derÄ«go ieguva Austrijas BrÄ«vÄ«bas partijas kandidÄts, medijos godÄts par labÄ“jo populistu, antiviskautko un tikpat kÄ par sÄtana izdzimumu. PilnÄ«bÄ pazuda fakts, ka Austrijas abu dominÄ“jošo, visu pÄ“ckara periodu valdošo partiju kandidÄti netika ne otrajÄ, ne pat trešajÄ vietÄ. Aiz Hofera palika divi neatkarÄ«gie kandidÄti, bet valdošÄs elites reprezentanti, abi bijušo valdÄ«bu ministri katrs savÄca mazÄk par trešdaļu no 1. kÄrtas uzvarÄ“tÄja balsu skaita.
Ä€rpus mÅ«su tÄ“mas lai paliek vÄ“lÄ“šanu otrÄs kÄrtas peripetijas, kurÄs galu galÄ uzvarÄ“ja Hofera pretinieks van der Bellens. To arÄ« raportÄ“ja labÄkajÄs gebelsiski brežņeviskajÄs tradÄ«cijÄs. Kaut arÄ« jau pÄ“c pirmÄs kÄrtas, 2016. gada aprÄ«lÄ« bija skaidrs pavisam kas cits, proti, ka valdošÄ pareizÄ, nepopulistiskÄ, atbildÄ«gÄ utt. politika ir pilnÄ«bÄ zaudÄ“jusi elektorÄta uzticÄ«bu, ir beigta un pagalam. TÄ vispÄr bija kļuvusi nesvarÄ«ga. VÄ“lÄ“šanu cīņa bija starp diviem marginÄļiem – krasi labÄ“ju politiÄ·i, ko apkaroja visi mediji, un zaļu proeiropeisku frÄ«ku bez formÄlas partijas piederÄ«bas, kurš arÄ« uzvarÄ“ja visai eirošÄ¼urai par laimi un patikšanu, uzvara, urÄ!
ValdošÄs elites nenovÄ“rtÄ“ts aspekts izrÄdÄ«jÄs brexita milzu pÄrsteiguma pamatÄ. Palikšanas kampaņa balstÄ«jÄs lielÄkoties racionÄlÄ argumentÄcijÄ: cik labi mums ir tai ES un kÄ mÅ«su ekonomika un katrs no mums zaudÄ“s materiÄlÄs labklÄjÄ«bas nozÄ«mÄ“, ja mÄ“s spersim pašnÄvniecisko izstÄšanÄs soli. Pie reizes pabaidot ar britu ekonomikas sabrukumu nÄkošajÄ nedÄ“Ä¼Ä pÄ“c balsojuma.
Bet britu vÄ“lÄ“tÄju vairÄkums lika pirmÄ vietÄ vÄ“rtÄ«bas, nevis Ä“rtÄ«bas: lai ko tas maksÄtu GDP procentos un ÄrÄ“jÄs tirdzniecÄ«bas bilances skaitļos, mÄ“s gribam atpakaļ savu valsti. Lemt pašiem, nevis izpildÄ«t visÄdus junkersismus.
Par palikšanu aÄ£itÄ“ja ne tikai valdošie konservatori, bet arÄ« opozÄ«cijas leiboristi un galvenie eirooptimisti liberÄļi. TÄtad visi. Visi vÄ“rÄ Å†emamie politiskie spÄ“ki bija pret izstÄšanos, un tie zaudÄ“ja. Šeit nav runa par pÄris procentu punktiem vienÄ vai otrÄ pusÄ“, visa valdošÄ elite bija vienÄ pusÄ“, zaudÄ“tÄju pusÄ“.
LÄ«dz ar to saprotama stratÄ“Ä£iskÄ nozÄ«me ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanÄm, kurÄs faktiski bija tas pats spÄ“ku sadalÄ«jums: visa valdošÄ elite pret izlÄ“cÄ“ju Trampu. Par viņa sabiedriski politiskÄs komunikÄcijas shÄ“mu esmu rakstÄ«jis iepriekš, te svarÄ«gÄkais ir kas cits, proti, valdošÄ elite, neraugoties uz neredzÄ“tu mÄ“diju angažētÄ«bu un milzÄ«gu finanšu pÄrsvaru, zaudÄ“ja. UzvarÄ“ja vienkÄršs, varbÅ«t pat primitÄ«vs lozungs, lielÄ mÄ“rÄ breksitisks: mÄ“s gribam savu valsti atpakaļ, mÅ«su valsts pirmÄ, pÄrÄ“jie pÄ“c tam.
Savelkot kopÄ Austrijas, LielbritÄnijas un ASV pÄ“ckara valdošo spÄ“ku sakÄvi, kļūst skaidrÄks, ka eirorastisko mediju histÄ“rija katru nÄkošo vÄ“lÄ“šanu sakarÄ rodas no viņu dzÄ«vnieciskÄm nÄves bailÄ“m. Aiz Francijas prezidenta kandidÄta Ä£imenes locekļu blÄ“dÄ«biņu skandÄla atkal pazÅ«d saturiski svarÄ«gÄkais: prezidenta vÄ“lÄ“šanu otrajÄ kÄrtÄ lÄ«dzÄ«gi kÄ AustrijÄ pÄ“rn netiks ne valdošie sociÄlisti, ne visu pÄ“ckara periodu ietekmÄ«gie labÄ“jie. SacensÄ«ba atkal bÅ«s starp galÄ“jo ekstrÄ“mistisko utt. Francijas NacionÄlo fronti un neatkarÄ«go kreiso kandidÄtu. Elite ir ceÄ¼Ä uz mÄ“slaini. Daiļa un politkorekta runÄšana jau ir zaudÄ“jusi. SacensÄ«bÄ paliek daudz vienkÄršÄki argumenti.
Uz visa šÄ« fona ir daudz vieglÄk saprast ÄrprÄtsajÅ«smÄ«go NÄ«derlandes vÄ“lÄ“šanu rezultÄtu sagaidÄ«šanu medijos. Katrs var saukt par uzvaru, ko vien vÄ“las, bet ir fakti, nesarežģīti un skaidri skaitļi. VÄ“lÄ“šanÄs valdošÄs partijas (“uzvarÄ“tÄjas”) zaudÄ“ja, jÄ, jÄ, es nepÄrrakstÄ«jos, zaudÄ“ja 37 deputÄtu vietas (tur parlamentÄ kopÄ ir 150 deputÄtu), 8 zaudÄ“ja vÄ“lÄ“šanu “uzvarÄ“tÄji”, Marka Rutes labÄ“jie, bet 29 – valdÄ«bu veidojošie kreisie, kas uzsÄk ceļu uz to pašu izgÄztuvi, kurp devušies jau iepriekšaprakstÄ«tie valdošie. Viss kÄ jau apcerÄ“tajÄ pjaÄ·iļetku terminoloÄ£ijÄ: ja divi seti pakÄsti, tad trešais ir izšÄ·irošais. ”RešajušÄij!”
VÄ“lÄ“šanu “zaudÄ“tÄji” vietu skaitu palielinÄja, galÄ“ji labÄ“jie par 5 vietÄm, kreisi zaļie frÄ«ki – par 10. TÄ pati aina, kas iepriekš: elites izvirst un sprÄgst nost, populisti un frÄ«ki pieņemas spÄ“kÄ.
TÄ kÄ šis raksts, kÄ jau solÄ«ts, nav par politiku, bet par to, ko mums stÄsta un ko mÄ“s klausÄmies, tad piefiksÄ“šu šeit dažus apolitiskus secinÄjumus.
Par pareizu rezultÄtu gaidu formÄ“šanu. Tas, kas kontinentÄlÄs Eiropas elitÄ“m tiešÄm spoži izdevÄs, ir Austrijas un NÄ«derlandes tradicionÄlo sociÄldemokrÄtisko un labÄ“ji–konservatÄ«vo spÄ“ku sagrÄves pasniegšana kÄ visu gaismas spÄ“ku uzvaru. Respect! ShÄ“ma jau sen pazÄ«stama no anekdotes par Novosibirskas dzemdÄ«bu namu sazvanÄ«jušo jauno tÄ“ti: „Sieva dzemdÄ“ja? Es uztraucos, viņa pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos murgoja, ka dzemdÄ“s divgalvainu nÄ“Ä£eri! Vai viss labi? Nav? MelnÄdains?! Ar divÄm galvÄm? Ar vienu tikai! Nu, paldies mīļam Dieviņam!” Uzvara, citiem vÄrdiem sakot.
Par pašpÄrliecinÄtÄ«bu. Gan britu, gan amerikÄņu elites uzskatÄ«ja par pietiekošu to, kas ir viņu rÄ«cÄ«bÄ: loÄ£iski argumenti un establišmenta pilnÄ«gs atbalsts. IzrÄdÄs, tas negarantÄ“ rezultÄtu. AmerikÄņu gadÄ«jumÄ Ä¼oti grodi iezÄ«mÄ“jÄs klasisko masu mediju nespÄ“ja pÄrraut tÄs jaunÄs ietekmes Ä·Ä“des, kas veidojas sociÄlo platformu laikmetÄ. Briti savukÄrt nobalsoja par tÄdu kÄ nepieklÄjÄ«gu un politnekorektu, aizliegtu saukli: pietiek mums to poļu (kas nozÄ«mÄ“ arÄ« leišu, latviešu, Baltijas krievu utt.), pietiek! MÄ“s gribam bÅ«t angļi un dzÄ«vot AnglijÄ! Kas lielÄ mÄ“rÄ ir tas pats trampiskais “America first!”.
Par vienkÄršÄ«bu. Trampa kampaņas sakarÄ par to jau runÄts daudz, te bÅ«tu vietÄ piezÄ«mÄ“t, ka NÄ«derlandes “uzvarÄ“tÄjs” Marks Rute, aptauju draudÄ«go skaitļu ietekmÄ“ts, ievÄ“rojami mainÄ«ja savu komunikÄciju uz vienkÄršÄku un pat agresÄ«vÄku, ko jau pirms laiciņa pamanÄ«ja nopietnÄkie ES politikas komentÄ“tÄji. Īsi pirms vÄ“lÄ“šanÄm pat noriskÄ“ja – sarÄ«koja ÄlÄ“šanos ar Turcijas ministru pabakstÄ«šanu un, kÄ izrÄdÄ«jÄs, izspruka ar mazu vinnestu. Gan jau “uzvarÄ“tÄja” ņemšanÄs ar valdÄ«bas sastutÄ“šanu, kas varÄ“tu ievilkties krietnu pusgadu, paliks citu notikumu Ä“nÄ.
Par mums un ES. Lai kÄ mÄ“s justu lÄ«dzi vieniem vai protestÄ“tu pret citiem, Latvijas vÄ“lÄ“tÄju ietekme uz procesiem ES ir marginÄla. BlēņÄm par “pavisam cita veida savienÄ«bu” netic pat to trubadÅ«ri. Ja padomijÄ mÄ“s bijÄm apmÄ“ram viens procents pÄ“c ikkatra parametra un uz mums skatÄ«jÄs kÄ uz eiropeiskÄko daļu, tad ES mÄ“s esam zem pusprocenta, milzu raiba kolhoza tÄla, auksta austrumu nomale. BÅ«sim mierÄ«gi un gudri. MÅ«su izdzÄ«vošana ir iespÄ“ju izmantošanÄ, ne ideoloÄ£izÄ“tÄ eksaltÄcijÄ. Sekosim faktiem. Mediji ir Ä“rta un derÄ«ga lieta, šamie ne jau visu paši safabricÄ“. Bet ir ziņu virsraksti, ir pašas ziņas, un tad vÄ“l ir fakti, kas ar iepriekšÄ“jo ne vienmÄ“r ir dižos draugos. Tas, ka krietna pusgadsimta iedibinÄtÄ kÄrtÄ«ba mainÄs un iepriekšÄ“jie valdÄ«tÄji, paši savas tukšdiršanas nosmacÄ“ti, liek nost karotes pie daudziem galdiem un silÄ“m, vÄ“l nenozÄ«mÄ“ pasaules galu. JebkÄ beigas ir kaut kÄ cita sÄkums.
PÄrpublicÄ“ts no benedictingibjorg.wordpress.com