Ekonomikas ministrija: Stopiņu paÅ¡valdÄ«ba nedrÄ«kst iznÄ«cinÄt dižkoku, jo nav izvÄ“rtÄ“tas iespÄ“jas novÄ“rst bÄ«stamÄ«bu
PIETIEK · 22.10.2017. · Komentāri (11)Vitas PaulÄnes (attÄ“lÄ) vadÄ«tÄ Stopiņu pašvaldÄ«ba nedrÄ«kst iznÄ«cinÄt pie daudzdzÄ«vokļu nama InstitÅ«ta ielÄ augošo dižkoku – kļavu, kamÄ“r nav izvÄ“rtÄ“tas iespÄ“jas novÄ“rst bÄ«stamÄ«bas situÄciju: Pietiek šodien pilnÄ apmÄ“rÄ publicÄ“ Ekonomikas ministrijas vÄ“stuli, kurÄ sniegts arÄ« šis norÄdÄ«jums.
KÄ jau ziņots, pie kÄdas daudzdzÄ«vokļu mÄjas Stopiņos plÄnots nozÄģēt dižkoku, jo atbildÄ«gie dienesti uzskata, ka tas apdraudot cilvÄ“kus un apkÄrtni. Pret koka nozÄģēšanu iebilst gan iedzÄ«votÄji, gan pieredzÄ“jis dižkoku pÄ“tnieks. TaÄu Stopiņu novada dome stingri iecerÄ“jusi šo koku nozÄģēt un vÄ“rsusies ar iesniegumu Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldÄ“ (DAP).
BÅ«vvaldes iesniegumam pievienots sertificÄ“ta arborista Kaspara MÄliņa atzinums par koka bÄ«stamÄ«bu, kurÄ norÄdÄ«ts, ka lielÄkÄ daļa no kļavas stumbra ir iztrupÄ“jusi, koksnes struktÅ«ra ir trausla un, pÄ“c speciÄlista domÄm, koka bÄ«stamÄ«bu iespÄ“jams novÄ“rst tikai to nocÄ“rtot. Å…emot vÄ“rÄ arborista slÄ“dzienu, DAP tad arÄ« sniedza saskaņojumu koka nozÄģēšanai.
MÄliņš tikai nesen ieguvis arborista sertifikÄtu, un arÄ« bijušais Latvijas Arboristu biedrÄ«bas valdes loceklis Vaironds Bitenieks sarunÄ ar Pietiek norÄdÄ«ja uz MÄliņa neilgo pieredzi koku vÄ“rtÄ“šanÄ, bet dižkoku pÄ“tnieks ar vairÄk nekÄ 20 gadu pieredzi Ansis Opmanis, kurš savulaik uzmÄ“rÄ«jis visus Stopiņu pagasta dižkokus, uzskata, ka nozÄģēšanai paredzÄ“tÄ kļava ir visvÄ“rtÄ«gÄkais Stopiņu pagasta dižkoks.
“Kļava ir ļoti labÄ stÄvoklÄ« – strauji pieaug (16 gadu laikÄ apkÄrtmÄ“rs pieaudzis par gandrÄ«z metru, t.i.
Pietiek jau informÄ“jis par audioierakstu, kurÄ dzirdams, kÄ Stopiņu novada domes priekšsÄ“dÄ“tÄja Vita PaulÄne sarunÄ ar žurnÄlisti mÄ“Ä£ina sameloties par to, kurš tad ir atbildÄ«gais un lÄ“muma pieņēmÄ“js par iecerÄ“to dižkoka likvidÄ“šanu Stopiņos, InstitÅ«ta ielÄ.
- KÄpÄ“c Stopiņu novada dome tik uzstÄjÄ«gi vÄ“las nocirst dižkoku pie InstitÅ«ta ielas 4 nama?
- Koks ir bÄ«stams, to ir atzinis Vides dienests. Tas ir drošÄ«bas jautÄjums, lai šis koks neuzgÄztos virsÅ« Ä“kÄm un cilvÄ“kiem. MÄ“s gaidÄm no ministrijÄm atbildes un tad pieņemsim lÄ“mumu.
- Tas ir tikai viena arborista slÄ“dziens, citi dižkoku pÄ“tnieki saka, koks ir labÄ stÄvoklÄ«.
- Dome nepasūta arborista slēdzienus, tas ir Vides dienesta lēmums.
- Bet jÅ«s jau vides iestÄdei tikai lÅ«dzÄt atļauju koku nozÄģēt, lÄ“mumu jau pieņems dome…
- LÄ“mumu pieņems pašvaldÄ«bas aÄ£entÅ«ra Saimnieks.
- Tad aÄ£entÅ«ra varÄ“s izlemt, zÄģēt vai nezÄģēt? IedzÄ«votÄji ir pret.
- Tas ir Vides dienesta lÄ“mums. MÄ“s ministrijÄm jautÄjÄm skaidrojumu, vai cilvÄ“ki var uzņemties atbildÄ«bu par bÄ«stamu koku. Tas ir viņu privÄtÄ«pašums, un tas mums ir jÄnoskaidro. LÄ«dz 15.oktobrim gaidÄm atbildi.
- KurÄm ministrijÄm?
- Ekonomikas ministrijai tikai...
Ekonomikas ministrijas vÄ“stule „attiecÄ«bÄ uz augoša koka (reÄ£istrÄ“ts kÄ aizsargÄjams koks (dižkoks)) ciršanas nodrošinÄšanu”
„Ekonomikas ministrijÄ 2017. gada 15. septembrÄ« ir saņemta Stopiņu novada pašvaldÄ«bas aÄ£entÅ«ras “Saimnieks” direktora J. KoponÄna 2017. gada 14. augusta vÄ“stule Nr. 01/474, kurÄ tiek lÅ«gts sniegt skaidrojumu par pÄrvaldnieka pilnvarojuma apjomu attiecÄ«bÄ uz augoša koka (reÄ£istrÄ“ts kÄ aizsargÄjams koks (dižkoks)) ciršanas nodrošinÄšanu, gadÄ«jumÄ, kad koks novÄ“rtÄ“ts kÄ bÄ«stams un potenciÄli var apdraudÄ“t ne tikai dzÄ«vokļu Ä«pašnieku veselÄ«bu, bet arÄ« citu personu veselÄ«bu, kas izmanto Ä«pašumÄ esošo publiski pieejamo pakalpojumu sniedzÄ“ju (pasts, kurpnieks, kafejnÄ«ca) pakalpojumus.
InformÄ“jam, ka dzÄ«vojamÄs mÄjas pÄrvaldÄ«šana primÄri ir dzÄ«vojamÄs mÄjas dzÄ«vokļu Ä«pašnieku pienÄkums, un gadÄ«jumÄ, ja dzÄ«vojamÄs mÄjas dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nav izpildÄ«juši likuma „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo mÄju privatizÄciju” (turpmÄk- Likums) 50. panta septÄ«tajÄ daÄ¼Ä noteikto pienÄkumu, proti, nav sasaukuši dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kopsapulci un pieņēmuši lÄ“mumu par pÄrvaldÄ«šanas tiesÄ«bu pÄrņemšanu un ar dzÄ«vokļu Ä«pašnieku savstarpÄ“ju lÄ«gumu pilnvarojuši personu ar nodošanas - pieņemšanas aktu pÄrņemt dzÄ«vojamÄs mÄjas pÄrvaldÄ«šanas tiesÄ«bas, uz Likuma pamata pÄrvaldÄ«šanas uzdevumu veic pašvaldÄ«ba.
Likuma 50. panta trešÄ daļa noteic, ka lÄ«dz pÄrvaldÄ«šanas tiesÄ«bas pÄrņemšanai dzÄ«vokļu Ä«pašnieki normatÄ«vajos aktos noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ savstarpÄ“ji vienojoties, nosaka:
1) dzÄ«vojamÄs mÄjas pÄrvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas kÄrtÄ«bu un maksu par to;
2) kÄ tiek noteikta katra dzÄ«vokļa Ä«pašnieka apmaksÄjamÄ daļa par saņemto pakalpojumu, kÄ arÄ« viņiem piederošÄs kopÄ«pašumÄ esošÄs mÄjas daļas uzturÄ“šanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kÄrtÄ«bu.
Atbilstoši Likuma 50. panta ceturtajai un piektajai daļai, proti, gadÄ«jumÄ, ja dzÄ«vojamÄs mÄjas dzÄ«vokļu Ä«pašnieki neuzņemas pÄrvaldÄ«šanas tiesÄ«bu, kÄ arÄ« dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nav vienojušies par iepriekš minÄ“tajiem jautÄjumiem, pašvaldÄ«ba nodrošina dzÄ«vojamÄs mÄjas pÄrvaldÄ«šanu vadoties pÄ“c speciÄlÄ normatÄ«vÄ regulÄ“juma prasÄ«bÄm, proti, Ministru kabineta 2017. gada 11. jÅ«lija noteikumi Nr. 408 „DzÄ«vojamÄs mÄjas pÄrvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas maksas aprÄ“Ä·inÄšanas noteikumi” un Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „KÄrtÄ«ba, kÄdÄ dzÄ«vokļa Ä«pašnieks daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamÄ mÄjÄ norÄ“Ä·inÄs par pakalpojumiem, kas saistÄ«ti ar dzÄ«vokļa Ä«pašuma lietošanu” nosacÄ«jumiem.
InformÄ“jam, ka nedz minÄ“tie noteikumi, nedz DzÄ«vojamo mÄju pÄrvaldÄ«šanas likums un no tÄ izrietošie Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 906 “DzÄ«vojamÄs mÄjas sanitÄrÄs apkopes noteikumi”, neparedz augoša koka nociršanu, kÄ vienu no obligÄti veicamajÄm pÄrvaldÄ«šanas darbÄ«bÄm, vai veicamiem teritorijas sakopšanas darbiem. LÄ«dz ar to pÄrvaldniekam atbilstoši DzÄ«vojamo mÄju pÄrvaldÄ«šanas likuma 14. panta pirmajÄ daÄ¼Ä noteiktajam, secinot, ka normatÄ«vie akti un pÄrvaldÄ«šanas lÄ«gums neparedz pÄrvaldniekam tiesÄ«bas lemt par augoša, aizsargÄjama koka ciršanu, ir pienÄkums, pamatojoties uz DzÄ«vojamo mÄju pÄrvaldÄ«šanas likuma 4. panta 4. punktu, informÄ“t dzÄ«vokļu Ä«pašniekus par apstÄkļiem, kas dzÄ«vojamÄs mÄjas Ä«pašnieka Ä«pašumÄ var radÄ«t indivÄ«da drošÄ«bas vai veselÄ«bas aizskÄrumu un atbildÄ«bu, ja kÄdam tiek nodarÄ«ts fizisks vai mantisks kaitÄ“jums. Atbilstoši Civillikuma 1635. pantam katrs tiesÄ«bu aizskÄrums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbÄ«ba (tÄs plašÄkajÄ nozÄ«mÄ“, aptverot ne vien darbÄ«bu, bet arÄ« atturÄ“šanos no tÄs, tas ir, bezdarbÄ«bu), kuras rezultÄtÄ nodarÄ«ts kaitÄ“jums (arÄ« morÄlais kaitÄ“jums), dod tiesÄ«bu cietušajam prasÄ«t apmierinÄjumu no aizskÄrÄ“ja, ciktÄl viņu par šo darbÄ«bu var vainot.
Papildus informÄ“jam, ka saskaÅ†Ä ar Meža likuma 8. panta pirmo daļu kÄrtÄ«bu koku ciršanai Ärpus meža zemes nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu Ärpus meža” 3. punkts noteic, ka zemes Ä«pašnieks vai tiesiskais valdÄ«tÄjs kokus Ärpus meža savÄ Ä«pašumÄ vai valdÄ«jumÄ esošajÄ teritorijÄ cÄ“rt pÄ“c saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9. punktÄ minÄ“tos gadÄ«jumus. Atbilstoši minÄ“to noteikumu 4. un 9. punktam, ja cÄ“rt aizsargÄjamu koku pilsÄ“tas un ciema teritorijÄ ir nepieciešama pašvaldÄ«bas un Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes atļauja, kas izsniegta saskaÅ†Ä ar normatÄ«vajiem aktiem par Ä«paši aizsargÄjamÄm dabas teritorijÄm un sugu un biotopu aizsardzÄ«bu. SavukÄrt šo noteikumu 5.5. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldÄ«bas atļaujas koku ciršanai Ärpus meža atļauts cirst kokus, kuri apdraud infrastruktÅ«ras darbÄ«bu, cilvÄ“ka veselÄ«bu, dzÄ«vÄ«bu vai Ä«pašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situÄcijas fotofiksÄcija un informÄ“ta pašvaldÄ«ba.
IevÄ“rojot minÄ“to normatÄ«vo aktu nosacÄ«jumus, secinÄms, ka lÄ“mums par koka ciršanu un atļaujas saņemšana izriet no zemes Ä«pašnieka vai tiesiskÄ valdÄ«tÄja gribas rÄ«koties ar savu Ä«pašumu un, ja koks rada apdraudÄ“jumu, tad ir noteikts vienkÄršots koka ciršanas atļaujas saņemšanas process. TÄpat minÄ“to noteikumu 25. punkts paredz atbrÄ«vojumu no zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bas samaksas, cÄ“rtot koku, kuru pašvaldÄ«ba atzinusi par bÄ«stamu, kÄ arÄ« šo noteikumu 5.5. apakšpunktÄ minÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ, ja koka bÄ«stamÄ«ba ir pamatota.
Vienlaikus vÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka ņemot vÄ“rÄ koka Ä«pašo statusu, uz to ir attiecinÄmas speciÄlÄs tiesÄ«bu normas, proti, saskaÅ†Ä ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargÄjamo dabas teritoriju vispÄrÄ“jie aizsardzÄ«bas un izmantošanas noteikumi” 46. punktu aizsargÄjamÄ koka nociršana (novÄkšana) pieļaujama tikai gadÄ«jumos, ja tas kļuvis bÄ«stams un nav citu iespÄ“ju novÄ“rst bÄ«stamÄ«bas situÄciju (piemÄ“ram, apzÄģēt zarus, izveidot atbalstus), un saņemta Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes rakstiska atļauja. No minÄ“tÄ izriet, ka Ä«pašnieks var lÅ«gt atļauju cirst aizsargÄjamu koku, ja izpildÄs šÄdi priekšnosacÄ«jumi proti:
1) koks ir kļuvis bīstams;
2) nav citu iespÄ“ju novÄ“rst bÄ«stamÄ«bas situÄciju;
3) saņemta Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes rakstiska atļauja.
No vÄ“stules un tÄs pielikumiem neizriet, ka izpildÄs visi priekšnoteikumi, lÄ«dz ar to aizsargÄjamÄ koka Ä«pašniekam, ievÄ“rojot minÄ“tos priekšnoteikumus, pirms lemt par koka nociršanu ir nepieciešams izpildÄ«t visus iepriekšminÄ“tos priekšnoteikumus, tostarp, veikt izvÄ“rtÄ“jumu par iespÄ“jÄm novÄ“rst bÄ«stamÄ«bas situÄciju.
Ja tiek secinÄts, ka bÄ«stamÄ«bu, ko rada aizsargÄjamais koks, nav iespÄ“jams novÄ“rst, tad dzÄ«vojamÄs mÄjas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, kuru kopÄ«pašumÄ ir zeme, ar kuru ir saistÄ«ts koks, atbilstoši DzÄ«vokļa Ä«pašuma likuma 16. un 17. panta nosacÄ«jumiem ir nepieciešams pieņemt lÄ“mumu par koka nociršanu un pilnvarot personu, kas nodrošinÄs nepieciešamÄs ciršanas atļaujas saņemšanu.
SaskaÅ†Ä ar Stopiņu novada domes 2012. gada 14. novembra saistošo noteikumu Nr. 25/12 “Par koku ciršanu Ärpus meža Stopiņu novada administratÄ«vajÄ teritorijÄ” 6. punktu attiecÄ«gÄs zemes Ä«pašnieka un tiesiska valdÄ«tÄja, vai to pilnvarotas personas, kura vÄ“las veikt koka ciršanu, iesniegumus par koku ciršanu Ärpus meža Stopiņu novada administratÄ«vajÄ teritorijÄ izskata un lÄ“mumu pieņem BÅ«vvalde.”