Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vitas Paulānes (attÄ“lā) vadÄ«tā Stopiņu pašvaldÄ«ba nedrÄ«kst iznÄ«cināt pie daudzdzÄ«vokļu nama InstitÅ«ta ielā augošo dižkoku – kļavu, kamÄ“r nav izvÄ“rtÄ“tas iespÄ“jas novÄ“rst bÄ«stamÄ«bas situāciju: Pietiek šodien pilnā apmÄ“rā publicÄ“ Ekonomikas ministrijas vÄ“stuli, kurā sniegts arÄ« šis norādÄ«jums.

Kā jau ziņots, pie kādas daudzdzÄ«vokļu mājas Stopiņos plānots nozāģēt dižkoku, jo atbildÄ«gie dienesti uzskata, ka tas apdraudot cilvÄ“kus un apkārtni. Pret koka nozāģēšanu iebilst gan iedzÄ«votāji, gan pieredzÄ“jis dižkoku pÄ“tnieks. Taču Stopiņu novada dome stingri iecerÄ“jusi šo koku nozāģēt un vÄ“rsusies ar iesniegumu Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldÄ“ (DAP).

BÅ«vvaldes iesniegumam pievienots sertificÄ“ta arborista Kaspara Māliņa atzinums par koka bÄ«stamÄ«bu, kurā norādÄ«ts, ka lielākā daļa no kļavas stumbra ir iztrupÄ“jusi, koksnes struktÅ«ra ir trausla un, pÄ“c speciālista domām, koka bÄ«stamÄ«bu iespÄ“jams novÄ“rst tikai to nocÄ“rtot. Å…emot vÄ“rā arborista slÄ“dzienu, DAP tad arÄ« sniedza saskaņojumu koka nozāģēšanai.

Māliņš tikai nesen ieguvis arborista sertifikātu, un arÄ« bijušais Latvijas Arboristu biedrÄ«bas valdes loceklis Vaironds Bitenieks sarunā ar Pietiek norādÄ«ja uz Māliņa neilgo pieredzi koku vÄ“rtÄ“šanā, bet dižkoku pÄ“tnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Ansis Opmanis, kurš savulaik uzmÄ“rÄ«jis visus Stopiņu pagasta dižkokus, uzskata, ka nozāģēšanai paredzÄ“tā kļava ir visvÄ“rtÄ«gākais Stopiņu pagasta dižkoks.

“Kļava ir ļoti labā stāvoklÄ« – strauji pieaug (16 gadu laikā apkārtmÄ“rs pieaudzis par gandrÄ«z metru, t.i. 6 cm gadā), nav kaltušu, aplÅ«zušu zaru, stumbrs monolÄ«ts ribains, dobums palielina stumbra izturÄ«bu pret lÅ«šanu,” - tā par nozāģēšanai nolemto dižkoku pauž Opmanis.

Pietiek jau informÄ“jis par audioierakstu, kurā dzirdams, kā Stopiņu novada domes priekšsÄ“dÄ“tāja Vita Paulāne sarunā ar žurnālisti mÄ“Ä£ina sameloties par to, kurš tad ir atbildÄ«gais un lÄ“muma pieņēmÄ“js par iecerÄ“to dižkoka likvidÄ“šanu Stopiņos, InstitÅ«ta ielā.

Kāpēc Stopiņu novada dome tik uzstājīgi vēlas nocirst dižkoku pie Institūta ielas 4 nama?

- Koks ir bÄ«stams, to ir atzinis Vides dienests. Tas ir drošÄ«bas jautājums, lai šis koks neuzgāztos virsÅ« Ä“kām un cilvÄ“kiem. MÄ“s gaidām no ministrijām atbildes un tad pieņemsim lÄ“mumu.

- Tas ir tikai viena arborista slēdziens, citi dižkoku pētnieki saka, koks ir labā stāvoklī.

- Dome nepasūta arborista slēdzienus, tas ir Vides dienesta lēmums.

- Bet jÅ«s jau vides iestādei tikai lÅ«dzāt atļauju koku nozāģēt, lÄ“mumu jau pieņems dome…

- LÄ“mumu pieņems pašvaldÄ«bas aÄ£entÅ«ra Saimnieks.

- Tad aģentūra varēs izlemt, zāģēt vai nezāģēt? Iedzīvotāji ir pret.

- Tas ir Vides dienesta lÄ“mums. MÄ“s ministrijām jautājām skaidrojumu, vai cilvÄ“ki var uzņemties atbildÄ«bu par bÄ«stamu koku. Tas ir viņu privātÄ«pašums, un tas mums ir jānoskaidro. LÄ«dz 15.oktobrim gaidām atbildi.

- Kurām ministrijām?

- Ekonomikas ministrijai tikai...

Ekonomikas ministrijas vÄ“stule „attiecÄ«bā uz augoša koka (reÄ£istrÄ“ts kā aizsargājams koks (dižkoks)) ciršanas nodrošināšanu”

„Ekonomikas ministrijā 2017. gada 15. septembrÄ« ir saņemta Stopiņu novada pašvaldÄ«bas aÄ£entÅ«ras “Saimnieks” direktora J. Koponāna 2017. gada 14. augusta vÄ“stule Nr. 01/474, kurā tiek lÅ«gts sniegt skaidrojumu par pārvaldnieka pilnvarojuma apjomu attiecÄ«bā uz augoša koka (reÄ£istrÄ“ts kā aizsargājams koks (dižkoks)) ciršanas nodrošināšanu, gadÄ«jumā, kad koks novÄ“rtÄ“ts kā bÄ«stams un potenciāli var apdraudÄ“t ne tikai dzÄ«vokļu Ä«pašnieku veselÄ«bu, bet arÄ« citu personu veselÄ«bu, kas izmanto Ä«pašumā esošo publiski pieejamo pakalpojumu sniedzÄ“ju (pasts, kurpnieks, kafejnÄ«ca) pakalpojumus.

InformÄ“jam, ka dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šana primāri ir dzÄ«vojamās mājas dzÄ«vokļu Ä«pašnieku pienākums, un gadÄ«jumā, ja dzÄ«vojamās mājas dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nav izpildÄ«juši likuma „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” (turpmāk- Likums) 50. panta septÄ«tajā daļā noteikto pienākumu, proti, nav sasaukuši dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kopsapulci un pieņēmuši lÄ“mumu par pārvaldÄ«šanas tiesÄ«bu pārņemšanu un ar dzÄ«vokļu Ä«pašnieku savstarpÄ“ju lÄ«gumu pilnvarojuši personu ar nodošanas - pieņemšanas aktu pārņemt dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas tiesÄ«bas, uz Likuma pamata pārvaldÄ«šanas uzdevumu veic pašvaldÄ«ba.

Likuma 50. panta trešÄ daļa noteic, ka lÄ«dz pārvaldÄ«šanas tiesÄ«bas pārņemšanai dzÄ«vokļu Ä«pašnieki normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā savstarpÄ“ji vienojoties, nosaka:

1) dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas kārtÄ«bu un maksu par to;

2) kā tiek noteikta katra dzÄ«vokļa Ä«pašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arÄ« viņiem piederošÄs kopÄ«pašumā esošÄs mājas daļas uzturÄ“šanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtÄ«bu.

Atbilstoši Likuma 50. panta ceturtajai un piektajai daļai, proti, gadÄ«jumā, ja dzÄ«vojamās mājas dzÄ«vokļu Ä«pašnieki neuzņemas pārvaldÄ«šanas tiesÄ«bu, kā arÄ« dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nav vienojušies par iepriekš minÄ“tajiem jautājumiem, pašvaldÄ«ba nodrošina dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanu vadoties pÄ“c speciālā normatÄ«vā regulÄ“juma prasÄ«bām, proti, Ministru kabineta 2017. gada 11. jÅ«lija noteikumi Nr. 408 „DzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas maksas aprÄ“Ä·ināšanas noteikumi” un Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „KārtÄ«ba, kādā dzÄ«vokļa Ä«pašnieks daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamā mājā norÄ“Ä·inās par pakalpojumiem, kas saistÄ«ti ar dzÄ«vokļa Ä«pašuma lietošanu” nosacÄ«jumiem.

InformÄ“jam, ka nedz minÄ“tie noteikumi, nedz DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likums un no tā izrietošie Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 906 “DzÄ«vojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”, neparedz augoša koka nociršanu, kā vienu no obligāti veicamajām pārvaldÄ«šanas darbÄ«bām, vai veicamiem teritorijas sakopšanas darbiem. LÄ«dz ar to pārvaldniekam atbilstoši DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktajam, secinot, ka normatÄ«vie akti un pārvaldÄ«šanas lÄ«gums neparedz pārvaldniekam tiesÄ«bas lemt par augoša, aizsargājama koka ciršanu, ir pienākums, pamatojoties uz DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likuma 4. panta 4. punktu, informÄ“t dzÄ«vokļu Ä«pašniekus par apstākļiem, kas dzÄ«vojamās mājas Ä«pašnieka Ä«pašumā var radÄ«t indivÄ«da drošÄ«bas vai veselÄ«bas aizskārumu un atbildÄ«bu, ja kādam tiek nodarÄ«ts fizisks vai mantisks kaitÄ“jums. Atbilstoši Civillikuma 1635. pantam katrs tiesÄ«bu aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbÄ«ba (tās plašÄkajā nozÄ«mÄ“, aptverot ne vien darbÄ«bu, bet arÄ« atturÄ“šanos no tās, tas ir, bezdarbÄ«bu), kuras rezultātā nodarÄ«ts kaitÄ“jums (arÄ« morālais kaitÄ“jums), dod tiesÄ«bu cietušajam prasÄ«t apmierinājumu no aizskārÄ“ja, ciktāl viņu par šo darbÄ«bu var vainot.

Papildus informÄ“jam, ka saskaņā ar Meža likuma 8. panta pirmo daļu kārtÄ«bu koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 3. punkts noteic, ka zemes Ä«pašnieks vai tiesiskais valdÄ«tājs kokus ārpus meža savā Ä«pašumā vai valdÄ«jumā esošajā teritorijā cÄ“rt pÄ“c saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9. punktā minÄ“tos gadÄ«jumus. Atbilstoši minÄ“to noteikumu 4. un 9. punktam, ja cÄ“rt aizsargājamu koku pilsÄ“tas un ciema teritorijā ir nepieciešama pašvaldÄ«bas un Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem par Ä«paši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzÄ«bu. Savukārt šo noteikumu 5.5. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldÄ«bas atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst kokus, kuri apdraud infrastruktÅ«ras darbÄ«bu, cilvÄ“ka veselÄ«bu, dzÄ«vÄ«bu vai Ä«pašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informÄ“ta pašvaldÄ«ba.

IevÄ“rojot minÄ“to normatÄ«vo aktu nosacÄ«jumus, secināms, ka lÄ“mums par koka ciršanu un atļaujas saņemšana izriet no zemes Ä«pašnieka vai tiesiskā valdÄ«tāja gribas rÄ«koties ar savu Ä«pašumu un, ja koks rada apdraudÄ“jumu, tad ir noteikts vienkāršots koka ciršanas atļaujas saņemšanas process. Tāpat minÄ“to noteikumu 25. punkts paredz atbrÄ«vojumu no zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bas samaksas, cÄ“rtot koku, kuru pašvaldÄ«ba atzinusi par bÄ«stamu, kā arÄ« šo noteikumu 5.5. apakšpunktā minÄ“tajā gadÄ«jumā, ja koka bÄ«stamÄ«ba ir pamatota.

Vienlaikus vÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka ņemot vÄ“rā koka Ä«pašo statusu, uz to ir attiecināmas speciālās tiesÄ«bu normas, proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārÄ“jie aizsardzÄ«bas un izmantošanas noteikumi” 46. punktu aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadÄ«jumos, ja tas kļuvis bÄ«stams un nav citu iespÄ“ju novÄ“rst bÄ«stamÄ«bas situāciju (piemÄ“ram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un saņemta Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes rakstiska atļauja. No minÄ“tā izriet, ka Ä«pašnieks var lÅ«gt atļauju cirst aizsargājamu koku, ja izpildās šÄdi priekšnosacÄ«jumi proti:

1) koks ir kļuvis bīstams;

2) nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju;

3) saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

No vÄ“stules un tās pielikumiem neizriet, ka izpildās visi priekšnoteikumi, lÄ«dz ar to aizsargājamā koka Ä«pašniekam, ievÄ“rojot minÄ“tos priekšnoteikumus, pirms lemt par koka nociršanu ir nepieciešams izpildÄ«t visus iepriekšminÄ“tos priekšnoteikumus, tostarp, veikt izvÄ“rtÄ“jumu par iespÄ“jām novÄ“rst bÄ«stamÄ«bas situāciju.

Ja tiek secināts, ka bÄ«stamÄ«bu, ko rada aizsargājamais koks, nav iespÄ“jams novÄ“rst, tad dzÄ«vojamās mājas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, kuru kopÄ«pašumā ir zeme, ar kuru ir saistÄ«ts koks, atbilstoši DzÄ«vokļa Ä«pašuma likuma 16. un 17. panta nosacÄ«jumiem ir nepieciešams pieņemt lÄ“mumu par koka nociršanu un pilnvarot personu, kas nodrošinās nepieciešamās ciršanas atļaujas saņemšanu.

Saskaņā ar Stopiņu novada domes 2012. gada 14. novembra saistošo noteikumu Nr. 25/12 “Par koku ciršanu ārpus meža Stopiņu novada administratÄ«vajā teritorijā” 6. punktu attiecÄ«gās zemes Ä«pašnieka un tiesiska valdÄ«tāja, vai to pilnvarotas personas, kura vÄ“las veikt koka ciršanu, iesniegumus par koku ciršanu ārpus meža Stopiņu novada administratÄ«vajā teritorijā izskata un lÄ“mumu pieņem BÅ«vvalde.”

Novērtē šo rakstu:

0
0