Iesaki rakstu:

Ekonomikas izaugsmes bremzÄ“šana, darbaspÄ“ka trÅ«kums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krÄ«zes vÄ“stnešiem, ko uzņēmÄ“ji un ekonomisti paredzÄ“ja 2020.- 2021. gadā. PÄ“kšÅ†ais koronavÄ«rusa “Covid-19” uzliesmojums pasaulÄ“ šo procesu ir strauji paātrinājis.

Latvijas ekonomikas recesija Covid-19 pandÄ“mijas rezultātā bÅ«s daudz lielāka par 2008. gada finanšu krÄ«zi. Paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte otrajā ceturksnÄ« nokritÄ«sies krietni zem 20%. Covid-19 pandÄ“mijas dēļ ir pārtraukušas darbÄ«bu veselas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas nozares – restorāni un kafejnÄ«cas, viesnÄ«cas un tÅ«risms, pasažieru pārvadātāji, sporta un izklaides pasākumi. UzņēmÄ“jdarbÄ«bā ir sācies domino efekts, kurš skars visas tautsaimniecÄ«bas nozares. Uzņēmumiem samazināsies apgrozÄ«jums, kritÄ«sies apgrozāmie lÄ«dzekļi, nebÅ«s, ar ko izmaksāt algas, nerunājot par lielo nodokļu logu.

Uzņēmumu darbinieki paliks bez iztikas lÄ«dzekļiem. Lielākajai daļai iedzÄ«votāju uzkrājumi ir vienas algas apmÄ“rā, ap 10% iedzÄ«votājiem uzkrājumi ir vienas lÄ«dz trÄ«s algu robežās, bet 20 % iedzÄ«votājiem uzkrājumi ir triju algu apmÄ“rā. Bet jau pašreiz mazo algu saņēmÄ“jiem nav finanšu lÄ«dzekļu savu elementāro ikdienas vajadzÄ«bu apmierināšanai, viņi dzÄ«vo no algas lÄ«dz algai.

EpidÄ“mijas ierobežojumi varÄ“tu bÅ«t spÄ“kā lÄ«dz vasaras vidum, un ekonomikas atgÅ«šanās no krÄ«zes optimistiskajā varianta varÄ“tu notikt gada laikā. Tātad arÄ« šajā laikā valsts budžeta nebÅ«s… nepietiks naudas algām publiskajā sektorā nodarbinātājiem, skolotājiem, pensijām un pabalstiem. Un vÄ“l Latvija ir viena no tām valstÄ«m, kurā ir liela iedzÄ«votāju ienākumu nevienlÄ«dzÄ«ba. Ja valdÄ«bas finansiālā rÄ«cÄ«ba bÅ«s nepietiekami efektÄ«va, tad jau vasaras sākumā pieļaujams sociālais sprādziens.

Latvijas problÄ“ma ir gadu gadiem hroniski sliktā valsts pārvaldÄ«ba un tās ekonomiskais analfabÄ“tisms. 2008. gadā sākoties globālajai ekonomiskajai krÄ«zei un Latvijā - Parex bankas afÄ“rai, kurā valdÄ«ba akli izpildÄ«ja ārvalstu banku noteikumus, Latvijas ekonomika piedzÄ«voja smagāko recesiju pasaulÄ“. VienotÄ«bas ”veiksmes stāsta” rezultātā trešdaļa darbaspÄ“jÄ«go iedzÄ«votāju bija spiesta pamest valsti.

TautsaimniecÄ«bas zaudÄ“jumi 10 gadu periodā, pÄ“c dažādiem aprÄ“Ä·iniem sastādÄ«ja apmÄ“ram 60-90 miljardus eiro. 2018. gadā ZZS valdÄ«ba ieviesa jauno absolÅ«ti sarežģīto nodokļu sistÄ“mu, kura bÅ«tÄ«bā paredzÄ“ja likvidÄ“t mazos un vidÄ“jos uzņēmumus. Šo nodokļu sistÄ“mu veidoja ierÄ“dņi un politiÄ·i, kuriem nav izpratnes par ekonomiku kā tādu, tie neorientÄ“jas nodokļu metodoloÄ£iskajās nostādnÄ“s.

ArÄ« pašreiz pÄ“c Finanšu ministrijas darbÄ«bas redzams, ka tai nav elementāras izpratnes par ekonomiskajiem procesiem valstÄ«, haotiskie noteikumi un darba imitācija krÄ«zes seku ierobežošanā. Finanšu un Ekonomikas ministrijas darbinieki nepārzina elementārus valsts tautsaimnieciskus datus, cik ir darba ņēmÄ“ju skaits, ekonomiski aktÄ«vu uzņēmumu skaits reÄ£ionos, nezina, kāds ir kopÄ“jais nodokļu slogs…

Laba ziņa ir tā, ka valdÄ«ba sadarbojas ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bas organizācijām un respektÄ“ to piedāvātos risinājumus. Var droši teikt, ka Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kamera valdÄ«bas vietā menedžē Covid-19 pandÄ“mijas krÄ«zi valstÄ«, tāpÄ“c likumi un noteikumi tiek mainÄ«ti dažu dienu laikā, kas ikdienā valdÄ«bai prasÄ«tu vairākus gadus.

PÄ“c fakta valstÄ« nav nodalÄ«ta lÄ“mÄ“jvara no izpildvaras, pieņemtā prakse, ka par ministriem tiek apstiprināti Saeimas deputāti bez jebkādas pieredzes un redzÄ“juma par noteikto nozari, neveido nekādu izpratni par tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu un atbildÄ«bu par pieņemtajiem lÄ“mumiem. Ministriem jābÅ«t profesionāļiem, kurus apstiprināšanai Saeimā izvirza attiecÄ«gās nozares asociācijas un biedrÄ«bas, kurām bÅ«tu jāuzņemas dalÄ«tā atbildÄ«ba. Ja valdÄ«ba tiktu veidota no profesionāliem, nevis politiskiem ielikteņiem, Latvija jau sen bÅ«tu attÄ«stÄ«tāko pasaules valstu desmitniekā!

Covid-19 pandÄ“mijas ierobežošanas un to likvidācijas pasākumi ilgtermiņā mainÄ«s iedzÄ«votāju patÄ“riņa paradumus un sociālās attiecÄ«bas un skars visas dzÄ«ves jomas. MainÄ«sies valsts pārvaldes formas, mainÄ«sies pasaules finanšu stratÄ“Ä£ijas koncepcija.

Pašreiz ES un citas pasaules valstis ir izvÄ“lÄ“jušÄs realizÄ“t tā saucamo “helikopteru naudas” koncepciju, kas ir amerikāņu ekonomista Miltona FrÄ«dmena teorija (1969. gads). Tā ir radikālā ekonomikas sildÄ«šana, saskaņā ar kuru valdÄ«ba uzdāvina iedzÄ«votājiem naudu vai samazina nodokļus.

“Helikopteru nauda” nozÄ«mÄ“ brÄ«vu un neatgriezenisku naudas piešÄ·iršanu gala patÄ“rÄ“tājiem. Šo pasākumu var Ä«stenot, faktiski pārskaitot naudu fizisko personu kontos bez atlÄ«dzÄ«bas vai samazinot nodokļus visām mājsaimniecÄ«bām, radot tām lielākus ienākumus. “Helikopteru naudas” galvenais mÄ“rÄ·is ir palielināt patÄ“rÄ“tāju pieprasÄ«jumu un izdevumu apmÄ“ru, paplašināt ekonomiskās aktivitātes, kuras veidos tautsaimniecÄ«bas atveseļošanos. Un šoreiz šis koncepts ir vienÄ«gā iespÄ“ja valstij izvairÄ«ties no defolta.

ŠÄds ekonomiskais modelis var realizÄ“ties daudzās pasaules valstu ekonomikās uz palikšanu. "Helikopteru nauda” – koncepcijas realizācijas rezultātā mainÄ«sies viena uzņēmÄ“jdarbÄ«bas forma - banku pakalpojumu struktÅ«ra! Tieši banku lobiji šo ekonomisko teoriju gadu garumā ir veiksmÄ«gi noniecinājuši. Bankas ir veidotas, lai ar specifisku pakalpojumu klāstu palÄ«dzÄ“tu attÄ«stÄ«ties ekonomikai. ŠobrÄ«d bankas, pateicoties tam, ka savās rokās ir koncentrÄ“jušas naudas lÄ«dzekļus, nevis kalpo ekonomikas attÄ«stÄ«bai, bet diktÄ“ noteikumus savas peļņas palielināšanai.

RealitātÄ“ “helikopteru naudas” koncepcija jau sen darbojas pasaules valstu ekonomikās un arÄ« Latvijā, banku sektorā – centrālās bankas uzpÄ“rk valdÄ«bu vÄ“rtspapÄ«rus, ar ko paplašina savus aktÄ«vus, tā tiek uzpÅ«stas banku rezerves. “Helikopteru naudas” finanšu koncepts darbojas arÄ« Latvijas publiskajā sektorā, valdÄ«ba katru gadu regulāri aizņemas starptautiskajos tirgos simtiem miljoniem eiro lielus aizdevumus, lai to izkaisÄ«tu publiskā sektora darbiniekiem par viņu darbÄ«bas imitÄ“šanu, jo puse šo darbinieku praktiski neveido nekādu pievienoto vÄ“rtÄ«bu valsts tautsaimniecÄ«bā, pamatā atražo paši sevi un daudzkārt pat bremzÄ“ valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu.

PÄ“c Pasaules bankas datiem Latvijas valsts pārvalde kompetences ziņā ir ierindota starp atpalikušÄkajām valstÄ«m ES. TāpÄ“c ir pamatotas bažas par šÄda ekonomiskā koncepta realizāciju Latvijā. KrÄ«zes laiks ir arÄ« iespÄ“ju laiks, tā stunda ir pienākusi, lai reformÄ“tu mÅ«su lielo un nekompetento valsts pārvaldi. Jāveic katras iestādes, katras darbavietas strukturālais audits, Ä«paši pašvaldÄ«bās. Å…emot IKP kā mÄ“rauklu (ES IKP/valsts darbinieks), valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaits bÅ«tu jāsamazina apmÄ“ram par 90 000 darba vietām. Šos darbiniekus integrÄ“jot darbā privātajā sektorā fiskālais efekts sastādÄ«tu vismaz trÄ«s miljardus eiro!

Ekonomikas izaugsmes pamata kritÄ“rijs bija un bÅ«s iedzÄ«votāju tÄ“rÄ“tspÄ“ja. Lai palielinātu iedzÄ«votāju patÄ“riņu, pasaules valstis drukā naudu, rada “helikopteru naudu”. ASV Senāts ir apstiprinājis programmu, vairāk nekā divus triljonu ASV dolāru ekonomiskas stimulÄ“šanai, kur katram ASV pilsonim, kam ienākumi mÄ“nesÄ« ir zemāki par 6250 dolāriem, tiks izmaksāts pabalsts 1200 ASV dolāru apmÄ“rā.

Eiropas Centrālā banka apņēmusies slimÄ«bas seku dēļ un ekonomikas atbalstÄ«šanai emitÄ“t ap vienu triljonu eiro. ArÄ« Latvijai ir tiesÄ«bas emitÄ“t naudu caur vÄ“rtspapÄ«ru drukāšanu un Valsts kasi, kura var vienkārši uz datora uzsist lielus skaitļus ar daudzām nullÄ“m. Bet jābÅ«t noteiktam naudas aprites regulÄ“jumam, kas ierobežotu deflāciju un nepieļautu patÄ“riņa cenu hiperinflāciju.

KrÄ«ze ir arÄ« iespÄ“ju laiks, kad ir jāreformÄ“ publiskais sektors, kā rezultātā mazinātos birokrātiskais slogs un korupcijas riski. ValdÄ«bai ir jāpalielina valsts izdevumi, fiskālajam stimulam ir jābÅ«t mÄ“rÄ·tiecÄ«gi balstÄ«tam ilgtermiņa stratÄ“Ä£ijā, nozarÄ“m ar paliekošo pievienoto vÄ“rtÄ«bu, viena no tām bÅ«tu autoceļu infrastruktÅ«ra. Lai nepieļautu bezdarba palielināšanos, valdÄ«bai jāsaglabā finanšu grÅ«tÄ«bās nonākušie uzņēmumi, kapitalizÄ“jot tos. JāizvÄ“rtÄ“ diezgan radikālas idejas, attÄ«stot finanšu konceptu ”helikopteru nauda” – piešÄ·irot iedzÄ«votājiem bezatlÄ«dzÄ«bas naudu vai samazinot nodokļus.

Tad nodokļu jomā varÄ“tu atteikties no darba algas nodokļiem, kas bÅ«tiski palielinātu iedzÄ«votāju patÄ“riņu. Privātais patÄ“riņa pieprasÄ«jums precÄ«zi atbilstu to ienākumiem, ko cilvÄ“ki var saņemt preču ražošanas vai sniegto pakalpojumu procesā. CerÄ“sim, ka valdÄ«ba nepieļaus 2008. gada finanšu krÄ«zes ekonomiskās kļūdas, ka valdÄ«bā un tās struktÅ«rās strādās savas nozares profesionāļi un darbosies tikpat produktÄ«vi un operatÄ«vi kā pašreiz. TāpÄ“c jānodefinÄ“ stratÄ“Ä£iski svarÄ«gas tautsaimniecÄ«bas jomas, ko finansÄ“t un attÄ«stÄ«t, jāveido jauna valsts finanšu koncepcija.