Iesaki rakstu:

„Komunikācijas zinātnes eksperte” un „profesore” Sandra Veinberga un portāla TVnet galvenais redaktors Toms Ostrovskis vienprātÄ«gi klusÄ“ uz viņiem uzdotajiem jautājumiem saistÄ«bā ar „ekspertes” portālā publicÄ“to rakstu, kurā viņa, noklusÄ“jot savas radnieciskās saites ar VDK kartotÄ“kā esošu personu, asi iestājas pret „čekas maisu” publiskošanu. Pietiek šodien publicÄ“ Veinbergai un Ostrovskim uzdotos jautājumus, kā arÄ« pārpublicÄ“ „profesores” rakstu.

Jautājumi Sandrai Veinbergai

Labdien, Sandra Veinberga,

vÄ“los saņemt no Jums iespÄ“jami godÄ«gas atbildes uz šÄdiem jautājumiem:

1) kādas radnieciskas saites JÅ«s ir saistÄ«jušas un/vai saista ar 1954. gadā dzimušo Guntaru Mašiņu?

2) vai kopā ar minÄ“to G. Mašiņu 20. gadsimta 80. gadu sākumā saņēmāt padomju okupācijas varas iestāžu atļauju pamest PSRS?

3) vai šajā laikā jau zinājāt par minÄ“tā G. Mašiņa iespÄ“jamu sadarbÄ«bu ar Valsts drošÄ«bas komiteju?

4) ja jā, kāda bija JÅ«su attieksme pret šo sadarbÄ«bu? Vai tajā iesaistÄ«jāties, tai pretdarbojāties, u.c.?

5) ja nÄ“, kad tad uzzinājāt, ka minÄ“tais G. Mašiņš ar pseidonÄ«mu Žurnālists ir savervÄ“ts kā LPSR VDK aÄ£ents 1978. gadā?

6) kāpÄ“c neesat šo faktu pieminÄ“jusi savā publikācijā portālā TVNET, kurā iebilstat pret „čekas maisu” publiskošanu? Kā šÄ« noklusÄ“šana atbilst JÅ«su pašraksturojumam „komunikācijas zinātnes eksperte”? Vai šÄdu noklusÄ“šanu un maldināšanu esat mācÄ«jusi arÄ« saviem studentiem?

Esiet tik laipna un sniedziet precīzas atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem.

Jautājumi Tomam Ostrovskim

Labdien,

JÅ«su vadÄ«tajā medijā tvnet.lv ir publicÄ“ts raksts par „čekas maisu” tÄ“mu, ko parakstÄ«jusi kāda Sandra Veinberga, ko JÅ«su medijs nosauc par „profesori” un „komunikācijas zinātnes eksperti”. Sakiet, lÅ«dzu, vai pirms šÄ« raksta publikācijas minÄ“tā S. Veinberga bija informÄ“jusi JÅ«su medija redakciju par savām radnieciskām saitÄ“m ar personu, kuras kā aÄ£enta vārds un uzvārds ir atrodami šajos „čekas maisos”?

Sandras Veinbergas raksts

ÄŒekas maisu publiskošana bija kļūda. Vai VÄ“jonis par to atvainosies?

Neraugoties uz pūļa gandarÄ«jumu par tā saucamo „čekas maisu“ publiskojumu internetā, esmu gatava iet pret straumi un konstatÄ“t, kā šÄdi rÄ«koties tomÄ“r nevajadzÄ“ja. ÄŒekistu atstātie „maisi“, kas marinÄ“ti 28 gadus un tagad izbÄ“rti kā gružu kaudze internetā, nav panākuši nedz cerÄ“to Latvijas sabiedrÄ«bas attiecÄ«bu noslÄ“gšanu ar okupācijas pagātni, nedz arÄ« sodÄ«juši boļševiku okupantus un viņu sovjetistu vagarus.

KāpÄ“c man riebjas šÄ«s peļķēs nomestās lÄ«dzcilvÄ“ku kartiņas? KāpÄ“c šÄ·iet tik pretÄ«gs veids kā dokumentus (ar sensitÄ«viem datiem) jaunieši vazā pa interneta renštelÄ“m kā smirdošas trauklupatas? KāpÄ“c esmu sašutusi par latviešu paviršÄ«bu pret citu cilvÄ“ku nodarÄ«juma pierādÄ«jumiem? Par maisu pÄ“tnieku komisijas halturÄ“šanu? Par slikto mediju darbu šÄ«s problÄ“mas analÄ«zÄ“ un izgaismošanā sabiedrÄ«bai?

Visbeidzot – kāpÄ“c man šÄ·iet, ka šis akts nevis noskaidro lietas, bet nomaina bÅ«tiskus akcentus ar nebÅ«tiskiem un rada jaunas valsts drošÄ«bas problÄ“mas nākotnÄ“.

Proti – sovjetistu vagari turpina regulÄ“t Latvijas politiku un ekonomiku nesodÄ«ti, bet viņu vietā mums pamests saplosÄ«šanai ar pierādÄ«jumiem neargumentÄ“ts  mikslis, kurā vainÄ«gie (ziņu pienesÄ“ji) sajaukti kopā arÄ« ar PSRS sistÄ“mas upuriem (iebaidÄ«tiem, šantažētiem cilvÄ“kiem).

KāpÄ“c? KamÄ“r mušas nav nošÄ·irtas no kotletÄ“m, tikmÄ“r šis piedāvājums nav baudāms vai pieņemams.  VÄ“l vairāk – tas ir nosodāms, jo bÅ«tiski traucÄ“s Latvijas attÄ«rÄ«šanās procesu no komunistu okupācijas laika dÄ“stÄ«tā garÄ«gā piesārņojuma. Tieši tāpat kā boļševiki bradāja pa savu iedzÄ«votāju cilvÄ“ktiesÄ«bām Padomju SavienÄ«bā, tagad to paveica arÄ« Latvijas prezidents Raimonds VÄ“jonis ar savu lÄ“mumu publiskot jÄ“lmateriālu. Viņš to pieļāva, atbalstÄ«ja un nepieprasÄ«ja vispirms novest zinātniskās izmeklÄ“šanas procesu produktÄ«vi lÄ«dz galam, lai publicÄ“tu rezultātu pÄ“c tam. Rodas iespaids, ka maisu vÄ“tÄ«tājus interesÄ“ tikai privāta izrÄ“Ä·ināšanās, nevis tautas izglÄ«tošana par to, kas patiesÄ«bā notika. Taču sāksim pÄ“c kārtas.

Kas bija PSRS?

Koloniālā lielvara, kas varmācÄ«gi okupÄ“ja Latviju un ļoti nežēlÄ«gi izrÄ«kojas ar iedzÄ«votajiem kā ieslodzÄ«tajiem cietumā. Latvija (tāpat kā visa ļaunuma impÄ“rija PSRS) bija zvÄ“rÄ«gi apsargāts cietums, kurā okupācijas režīms, nodarbojās ar nāciju un citādi domājošo genocÄ«du (iznÄ«cināšanu) fiziski un garÄ«gi. To pašu Ä»eņina- Staļina sekotāji darÄ«ja arÄ« Krievijā. TāpÄ“c mans draugs krievu dzejnieks Andrejs trāpÄ«gi raksturoja Padomju SavienÄ«bu kā hermÄ“tiski noslÄ“gtu konservu kārbu, kas balstÄ«ta uz durkļiem. Izkļūt no tās sveikā nebija iespÄ“jams.

CilvÄ“ki uz staļinistu valdniekiem reaģēja atšÄ·irÄ«gi. Pirmie aktivizÄ“jās pielÄ«dÄ“ji, kas nekavÄ“joties sāka verdziski izpatikt varai kā cÄ«tÄ«gie cietumnieki un uzkalpojās sovjetistu elitÄ“ jeb politiskās varas nomenklatÅ«rā. Viņi centās izpatikt kungiem un bieži luncinoties pārcentās, realizÄ“jot Kremļa vajadzÄ«bas Latvijā. Šie cilvÄ“ki nav mÅ«su „čekas maisos“, jo savÄ“jos moskovÄ«ti saplosÄ«šanai neatstāja. Viņi ir sveiki, veseli un pārtikuši. PrivatizÄ“juši savus partijas nomenklatÅ«ras dzÄ«vokļus centrā un darbojas Saeimā, banku vadÄ«bā un daudzās atbildÄ«gās vietās Latvijas varas un naudas struktÅ«rās.

Otrais PSRS režīma uzticÄ«go kalpu lÄ«menis bija armija, represÄ«vās organizācijas, kas tieši tāpat kā „nomenklatÅ«ra“ baudÄ«ja priekšrocÄ«bas: saņēma dzÄ«vokļus, iepirkās Ä«pašos veikalos, pirka automašÄ«nas un tika pie bonusiem, kas parastajai pelÄ“kajai iedzÄ«votāju masai  jeb ieslodzÄ«tajiem cietumniekiem nebija pieejami.  Visbeidzot apakšas - vergi – jeb pelÄ“kā masa. Kas bija „padomju cilvÄ“ks“ jeb homos sovieticus? Aiz neizskatÄ«gās ārienes un nemodernā apģērba šis ieslodzÄ«tais faktiski nebija tik vienlÄ«dzÄ«gs kā no malas izskatÄ«jās.

Lielākais vairākums vÄ“lÄ“jās tikt no cietuma ārā.  Projām! Taču valsts bija hermÄ“tiski noslÄ“gta. Izlauzties bija neiespÄ“jami. Robežas apsargāja, ārzemju ceļošanas pasi vienkārši nedeva. Pat sapņošana par aizbraukšanu uz rietumiem skaitÄ«jās sodāma lieta. Taču vairums (pa kluso) šÄ·irstÄ«ja ārzemju žurnālus, kas bija iešmugulÄ“ti valstÄ«. KlausÄ«jās bÄ«tlus, šuva kļošenes, smÄ“rÄ“ja ar krÄ«tu Ä·Ä«niešu krosenes un blenza somu TV Tallinā, sapņojot tikai par vienu: kā iespÄ“jami ātrāk tikt no šÄ«s elles ārā.

Man, personÄ«gi, tolaik neiznāca sastapt kādu, kas nevÄ“lÄ“tos aizbraukt no PSRS un pamest aiz sevis šo ļaunuma impÄ“riju.

PÄ“c Helsinku 1975. gada akta, ko PSRS bija spiesta parakstÄ«t, pavÄ“rās ebreju lÄ«nija, kuru daudzi izmantoja, lai tiktu projām. Citi lika lietā aprÄ“Ä·ina precÄ«bu taktiku, taču vairāk legālu aizbraukšanas veidu nebija. Nopirkt biļeti un iekāpt lidmašÄ«nā vai vilcienā nevarÄ“ja. Tas nebija iespÄ“jams. Tieši tāpat kā šodien nevar dabÅ«t biļeti, lai aizbrauktu uz MÄ“nesi vai Marsu. Nevar un viss.

Kas bija stukači = ziņu pienesēji =nodevēji?

Visi „tautu cietumā“ = Padomju SavienÄ«bā zināja, ka mÅ«s noklausās un izseko. Sienām bija ausis un vÄ“stules tika cenzÄ“tas. Ja kāds nesaprot, kā to darÄ«ja, tad var izlasÄ«t Orvela darbu “1984”. Var aizbraukt uz pastudÄ“t šodien Ziemeļkoreju. Pie mums bija tāpat. IespÄ“jams, ka vara apzināti izplatÄ«ja baumas, ka stukači ir visur. Pat vistu kÅ«tÄ«. Tātad šÄdas bailes reāli eksistÄ“ja arÄ« nepierādÄ«tas, smagi traumÄ“jot mÅ«su sabiedrÄ«bu.

Partijas nomenklatÅ«ra turÄ“ja despotiskā tvÄ“rienā masmedijus un tie ziņoja tautai tikai to, ko vienÄ«gā partija - komunisti uzskatÄ«ja par pareizu un vÄ“lamu. Lai uzzinātu, kas pasaulÄ“ ārpus „konservu kārbas“ notiek, nācās klausÄ«ties svešas radio stacijas, uzvarot “zāģus” vai uztverot vecišÄ·Äs latviešu Ä“tera balsis no ASV.

Cietuma loÄ£ika paredzÄ“ja nodevÄ“jus pašu vidÅ«, kas noklausās, ko darām vai runājam, un ziņo tālāk „nagu maucÄ“jiem” stÅ«ra mājā. Kādi viņi izskatÄ«jās? Īstas skaidrÄ«bas par šÄ« „tÄ“la“ izskatu joprojām nav. Viena daļa no viņiem bija stulbi pielÄ«dÄ“ji, kas nekautrÄ“jās publiski deklarÄ“t savu izpatikšanu okupantu varai. Tie bija redzamie.

PiemÄ“ram, universitātes pasniedzÄ“ja Milda Losberga rÄ«koja tÄ«rÄ«šanas studentu kopmÄ«tnÄ“ Tālivalža ielā un mÄ“Ä£ināja mÅ«s pieÄ·ert 18. novembra svinÄ“šana kādā kopmÄ«tnes istabiņā. Viņa  mācÄ«ja folkloru pirmajā kursā un no malas neizskatÄ«jās pÄ“c režīma pielÅ«dzÄ“jas. Taču tovakar ielauzās istabiņā, šantažēja un draudÄ“ja „paziņot“ un “panākt, lai mÅ«s atskaita“. Paziņojam, ka svinam Aleksandra vārda dienu un viss. TÄ“lojām aktÄ«vus, sarÅ«gtinātus muļķus. MÅ«su vidÅ« bija Aleksandrs.  Nu tad neko. Nezinu, ko Losberga tālāk darÄ«ja, bet pieņemu, ka viņa tiešÄm ticÄ“ja savai pārliecÄ«bai, kuru nācās pamanÄ«t arÄ« vÄ“lāk, strādājot par pasniedzÄ“ju un viņas kolÄ“Ä£i. Padlatvijā esot dikti labi, bet agrāk (pirms okupācijas) esot bijis slikti. Tauta klausÄ«jās, klusÄ“ja, nereaģēja. Vai viņa bija stukačs? Nezinu. KārtÄ«gs „ziņu pienesÄ“js“ netaisa tračus un neskandalÄ“jas, bet paziņo KGB un „nagu maucÄ“ji“ jums atbrauc pakaļ uz mājām nakts vidÅ« (ap 04.00) un aizved uz pratināšanu.

Vai bija iespÄ“jams uzrÄ«kot nosodošu kampaņu pratinātājiem? DraudÄ“t čekas pratināšanas telpā, piesaucot savai aizstāvÄ«bai ANO vai cilvÄ“ktiesÄ«bas? NÄ“, šÄda iespÄ“ja okupÄ“tajā Latvijā nebija, lÄ«dz pat 1989.gadam. Es pamÄ“Ä£ināju protestÄ“t universitātes vadÄ«bai 1988. gadā pÄ“c smagas vÄ“stules, kas bija atsÅ«tÄ«ta par buržuāzisko nacionālismu manu universitātes lekciju saturā (mācÄ«ju studentiem televÄ«ziju, kā piemÄ“rus izmantojot Somijas TV ierakstus). Taču mani atlaida no amata un lika saprast, ka vilcieni uz SibÄ«riju turpinot kursÄ“t joprojām.

NÄ“, protestÄ“t nevarÄ“ja. Tas nebija iespÄ“jams. Bija jāaiziet no darba un jāstāv klusu. Pa ielu maršÄ“ja Tautas Fronte un „Labvakar“ trÄ«nÄ«ši plosÄ«jās LTV Ä“terā, bet čekas ietekme nebija mazinājusies uz mums pārÄ“jiem. Vai tagad gribÄ“tos uzzināt, kuri studenti vai kolÄ“Ä£i toreiz stučīja? Jā, gribÄ“tu gan. VÄ“lÄ“tos, lai šos dokumentus ieliek arhÄ«vā tā, kā tas notika Vācijā, kur katrs var pieprasÄ«t savu lietu un tad izdomāt, vai  tiesāties ar cilvÄ“kiem, kas savulaik sagandÄ“ja dzÄ«vi.

Vai man ko dod internetā izbārstītās aģentu kartiņas?

 

NÄ“, nedod pilnÄ«gi neko. Daļa šo cilvÄ“ku (kas tagad publicÄ“ti kā maisu sastāvdaļa) bija un ir ar liberāliem, izaicinošiem uzskatiem un uzvedÄ«bu. Viņus tāpÄ“c šantažēja. Citus universitātei bija jādod KGB obligāti (puikas žurnālistus, piemÄ“ram) utt.

LÄ«dÄ“jus čekistiem nebija jāvervÄ“ (tie ziņoja paši brÄ«vprātÄ«gi, bet aÄ£entu kartiņas, iespÄ“jams, viņiem vispār neveidoja). Taču disidentus, lecÄ«gos un spÄ«tÄ«gos, kas atšÄ·Ä«rās no padomju pilsoņu masas, čekisti ievÄ“roja uzreiz.

ÄŒeka terorizÄ“ja tos, kas mÄ“Ä£ināja tikt uz ārzemÄ“m (pazinu divus tādus garmatainos). Vagariem nepatika jaunieši, kas staigāja ģērbti rietumnieciski, domāja liberāli un lasÄ«ja nepareizas grāmatas. Viņiem atbrauca pakaļ, salauza un šantažēja. Tagad redzu, ka maisos ir cilvÄ“ki, kas toreiz tika šantažēti un piespiesti pie sienas. Tos es pazÄ«stu personÄ«gi un zinu, kā tas viss toreiz notika. PretÄ“ji parakstÄ«tam klusÄ“šanas zvÄ“restam, daudzi mani draugi puiši tomÄ“r izstāstÄ«ja kā čekisti ālÄ“jas. ApmÄ“ram zinu, kā čekisti rÄ«kojas un kā šÄdos brīžos ir jāuzvedas. Šantažēja galvenokārt mÅ«su puišus. Meičas viņus neinteresÄ“ja (izņemot intermeitenes). Tagad viņi ir maisos, lai gan faktiski ir tādi paši upuri kā tie, kurus pretÄ«gā valsts, nomÄ«dÄ«ja lÄ«dz nāvei.

KamÄ“r šajos maisos ir kaut viens godÄ«gs cilvÄ“ks, kas nav nodevis laikabiedrus vai veicis noziegumus pret cilvÄ“ci, tikmÄ“r visam šo maisu saturam ir nulles vÄ“rtÄ«ba.

Nekas nav noskaidrojies arÄ« par to, kāpÄ“c mÄ“s katru pretimnācÄ“ju, kaimiņu un kolÄ“Ä£i uzskatÄ«jām par čekistu. KāpÄ“c tā dÄ“monizÄ“jām un apmelojām joprojām, neko Ä«sti lÄ«dz galam nesaprotot: kurš ir kurš un kurš ir kas.   

Kā vajadzēja rīkoties?

Vai visi tie, kuru personas dati tagad izbÄ“rti internetā, bÅ«tu jānosoda kā kolaboracionisti un noziedznieki pret cilvÄ“ci? NÄ“, nav jānosoda. KāpÄ“c čeka maisus atstāja, Saeima nobalsoja un VÄ“jonis akceptÄ“ja? TāpÄ“c, lai mÅ«su nomuļķotu. Pirms publicÄ“šanas nav noskaidrots un pierādÄ«ts, kuri no viņiem ir  veikuši noziegumus un tāpÄ“c pelnÄ«juši sodu par nodarÄ«jumiem okupācijas laikā. Tas nav izdarÄ«ts un nekas nav pierādÄ«ts.

Vai īstos nodevējus vajadzētu publicēt? Jā, noteikti vajadzētu. 100%.

Taču vispirms šie nodevÄ“ji ir jāatrod un jānoskaidro. Šim nolÅ«kam ir jāveic rÅ«pÄ«ga izmeklÄ“šana. Tieši tāpat, kā pÄ“c kara medÄ«ja nacistus, kas arÄ« bija noziegušies pret cilvÄ“ci.

Ir jāveic apjomÄ«ga izmeklÄ“šana, nevis vienÄ«gi esošÄ KGB materiāla sistemātiskuma analÄ«zÄ“ (kā tas tika praktizÄ“ts lÄ«dz šim), bet daudz plašÄk.

Izmestajās kartiņās ir vervÄ“tāji. LoÄ£iski, ka vajadzÄ“tu sākt izmeklÄ“šanu tieši ar viņiem. ArÄ« pÄ“c kara sauca pie atbildÄ«bas koncentrācijas nometņu apsargus. Tas, ka daži no šiem čekistiem – kartiņu drukātājiem tagad dzÄ«vo Vācijā, nav iemesls bezdarbÄ«bai. Šie cilvÄ“ki ir aktÄ«vi kalpojuši naidÄ«gam režīmam un viņiem par šo rÄ«cÄ«bu tagad bÅ«tu jāatbild. Nākamais solis – protokolu analÄ«ze un noziedzÄ«gu personu izgaismošana. ProkuratÅ«rai šeit ir darbs, kas nav izdarÄ«ts lÄ«dz galam. VÄ“l nepieciešamas starptautiskas konferences un publicistisks darbs sabiedrÄ«bas izglÄ«tošanai.  

Lai kādu sodÄ«tu un izkārtu vispārÄ“jam nosodÄ«jumam ir jābÅ«t vainas saturam, kas ir pierādÄ«ts. Citādi iznāk linča tiesa un raganu medÄ«bas. TāpÄ“c muļķīgi ir aicināt „krustā piesistos“ 4500 tagad publiski atzÄ«ties, ko viņš padomju laikā darÄ«ja un kāpÄ“c tieši tā rÄ«kojās (kā to sākuši praktizÄ“t daži mediji). ŠÄdi nerÄ«kojas valstis, kuras par augstāko vÄ“rtÄ«bu uzskata cilvÄ“ku un viņa tiesÄ«bas.

Ar šo mÅ«su Latvijas valsts politiskā vadÄ«ba maz atšÄ·iras no padomju režīma politiÄ·iem, kas organizÄ“ja „paraugprāvas tiesās“, un mÄ“dza izbÄ“rt režīmam netÄ«kamu personu datus presÄ“, rakstÄ«t neslavas rakstus un celt karātavas RÄ«gas centrā.

AtriebÄ«bas kompensÄ“šana pret aizdomās turÄ“tiem cilvÄ“kiem (kuru vaina nav argumentÄ“ti pierādÄ«ta) nav demokrātiskas valsts cienÄ«ga rÄ«cÄ«ba. Tā ir upuru piekaušana. 

KāpÄ“c Latvija tik pavirši un nežēlÄ«gi izrÄ«kojās ar saviem pilsoņiem? TāpÄ“c, ka šo soli veica PSRS varas mantinieki Latvijā, kas ignorÄ“ attÄ«stÄ«tas sabiedrÄ«bas loÄ£iku cilvÄ“ktiesÄ«bu aizstāvÄ«bas jomā. Tāpat izgāzās arÄ« Lietuva un citas postpadomju kompleksos iestigušas valstis. Taču, piemÄ“ram, Vācija izvÄ“lÄ“jās pavisam citu ceļu Stasi atmaskošanai. Šo atšÄ·irÄ«bu izskaidroju ar apstākli, ka Vācija ir daudz attÄ«stÄ«tākas demokrātijas valsts un sovjetiski izrÄ“Ä·ināties ar savÄ“jiem, kā tas Latvijā un Lietuvā pieņemts, viņi tomÄ“r nevÄ“lÄ“jās. 

Vai atriebÄ«bu alkstošÄ tautas daļa ir gandarÄ«ta?

Nezinu vai tā ir. Domāju, ka gandarÄ«ti ir šo raganu medÄ«bu organizÄ“tāji politiÄ·i, kas nav spÄ“jÄ«gi izveidot godÄ«gu izmeklÄ“šanu. Viņi (un mÅ«su tiesu sistÄ“ma) cer, ka ar šo tauta norÄ«s pamesto kumosu un nomierināsies. ŠÄdi ir lÄ“tāk un vieglāk pielikt punktu PSRS okupācijas laika traumai.

Apmierināta ir arÄ« tā sabiedrÄ«bas daļa, kas nesaprot lietu loÄ£iku un Padomju Latvijas ikdienas dzÄ«ves modeli, iedomājoties, ka toreiz padomju cietumā dzÄ«vojot, ieslodzÄ«tajiem bija izvÄ“les iespÄ“jas. PlaukšÄ·ināšana demonstrÄ“ muļķību. SāpÄ«gi, ka tādi cilvÄ“ki, kā lieliskā gleznotāja Maija Tabaka, ir nomesti sabradāšanai 2018. gadā brÄ«vā valstÄ« ar nosaukumu Latvija. Viņa ir un paliks izcila māksliniece, kurai bija iespÄ“ja agrāk nekā pārÄ“jiem pamest cietumu un parādÄ«t savas gleznas ārzemÄ“s. Lieki piebilst, ka Maijas starptautiskā atzinÄ«ba toreiz bija arÄ« mÅ«su (pārÄ“jo cietumnieku) uzvara un prieks, ka viss vÄ“l nav zaudÄ“ts socreālisma zampā. Nezinu, vai viņa ir cÄ«tÄ«gi rakstÄ«jusi ziņojumus čekai par citiem māksliniekiem? SagandÄ“jusi kāda cita dzÄ«vi stučījot? Par to pierādÄ«jumu mums nav. To es nezinu. GodÄ«gi sakot – neticu, ka viņai tolaik bija laika nodarboties par šÄdiem niekiem, gleznojot Razumu un citus lieliskos portretus. Ieskaitot Kolontaju. Viņas māksla nozÄ«mÄ“ja (un nozÄ«mÄ“ joprojām!) ļoti daudz un kartiņa „maisā“ man vairāk izskatās pÄ“c čekistu garÄ«gās izvarošanas pierādÄ«juma, nevis viņas nodevÄ«bas liecÄ«bas.

KāpÄ“c Kaimiņš, Kiršteins un VÄ“jonis nometa mums apÄ“šanai uz šÄ·Ä«vja Maiju Tabaku? Nevis, piemÄ“ram, Aivaru Lembergu, Augustu Brigmani vai eksprezidentu Andri BÄ“rziņu?

Šie vÄ«rieši padlatvijas laikā uzkalpojās lÄ«dz partijas nomenklatÅ«rai, kas faktiski varÄ“ja ietekmÄ“t režīmu un KGB tieši. Viņus neviens neaiztiek un nodarÄ«jums netiek apspriests. KāpÄ“c tika sajaukti un nomainÄ«ti akcenti? KāpÄ“c bÅ«tiskais ir aizstāts ar nebÅ«tisko? Kamdēļ Ä«sto pārkāpÄ“ju vietā mums piedāvā saplosÄ«t un apmierināties ar nesašÄ·irotu, čekas atstātu kartÄ«šu rasolu, kurā mušas sajauktas kopā ar kotletÄ“m?

TāpÄ“c, ka Kremļa varu okupÄ“tājā Latvijā 50 gadus Ä«stenoja partijas augstākā ešelona cilvÄ“ki - PSKP nomenklatÅ«ra nevis tie, kas redzami internetā izbÄ“rtajos maisos. Šie nomenklatÅ«ras cilvÄ“ki ne tikai atskaitÄ«jās Maskavai un realizÄ“ja komunistu ideoloÄ£iju pie mums, bet arÄ« komandÄ“ja to pašu KGB. Tieši viņiem KGB ziņoja savu informāciju un viņi varÄ“ja ietekmÄ“t procesu gaitu. Viņi nav šajos maisos. Taču nekur nav pazuduši – sēž Saeimā, vada partijas, ietekmÄ“ valdÄ«bu un labi pelna privātās struktÅ«rās. Izmanto noziedzÄ«gus paņēmienus valsts neatkarÄ«bas graušanai.

Vai beidzot nav pienācis laiks aizliegt tieši padomju nomenklatÅ«ras cilvÄ“kiem darboties valsts pārvaldes sistÄ“mās? Vai nevajadzÄ“tu viņus sodÄ«t par nodarÄ«jumiem pret lÄ«dzcilvÄ“kiem PSRS okupācijas laikā Latvijā? Samaksājot noteiktu summu valstij par kalpošanu naidÄ«gam režīmam? 

Izlietu Å«deni nesasmelt

MaldÄ«ga ir arÄ« doma, ka šos „cilvÄ“kus no maisiem“ visus 28 gadus bÅ«tu izrÄ«kojuši Krievijas specdienesti savās interesÄ“s. Šis naivo politiÄ·u - populistu mÄ«ts neiztur kritiku, jo ir pretrunā slepeno dienestu loÄ£ikai. Kāda jÄ“ga izmantot pretinieka izlÅ«kdienestam zināmos aÄ£entus, kas var bÅ«t dubultaÄ£enti? Pretinieka varas aÄ£entu saraksts ir jebkura izlÅ«kdienesta vÄ“rtÄ«gākais aktÄ«vs, kuru uz ielas izber tikai muļķi. 

Taču, tagad - kopš 20. decembra, situācija ir mainÄ«jusies. Lielākā daļa no maisos atklātajām personām, kas nebija piedalÄ«jušas politikā vai zÄ«mÄ“jusies publiskajā telpā, jÅ«tas Latvijas valsts „uzmesti“. Tas dod labu iespÄ“ju KGB mantiniecei FSB atjaunot kontaktus ar Latvijas spārdÄ«tajiem cilvÄ“kiem. Nav izslÄ“gts, ka RU pratÄ«s atvainoties, kompensÄ“t un mÄ“Ä£inās šos ļaudis savanÄ£ot savās interesÄ“s. Nav izslÄ“gts, ka daļa no viņiem pieslÄ“gsies ekonomisko emigrantu naidÄ«gajai grupai, kas labprāt iegriež savai bijušajai dzimtenei. Ar šo nepārdomāto soli gan populistiskie Latvijas politiÄ·i, gan tuvredzÄ«gais prezidents VÄ“jonis ir ignorÄ“juši SAB un DrošÄ«bas policijas brÄ«dinājumus par riskiem, kurus maisu publicÄ“šana radÄ«s mÅ«su valsts drošÄ«bai. 

Rodas iespaids, ka Saeimas vÄ“lÄ“šanu skurbulÄ« politiskā elite no vannas  ar Å«deni ir izgāzusi arÄ« pašu bÄ“rnu.

Prezidentam savā Jaungada runā Vecgada vakarā bÅ«tu jāatzÄ«st, ka šÄ« bija Latvijas interesÄ“m naidÄ«ga rÄ«cÄ«ba. Raimondam VÄ“jonim vajadzÄ“tu atvainoties par šo nekompetento un tuvredzÄ«go lÄ“mumu, kas nevienam nekādu labumu nav nesis.

Tikai radÄ«jis riskus  Latvijas valsts drošÄ«bai. Tas bÅ«tu godÄ«gi. Citādi ir pamats aizdomām, ka viņš pats kalpo PSKP nomenklatÅ«ras blēžiem Latvijas politiskajā vadÄ«bā joprojām un nav ieinteresÄ“ts patiesÄ«bas noskaidrošanā.