Iesaki rakstu:

Lai gan Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos IrÄ“na Kucina (attÄ“lā) sākotnÄ“ji bijusi ļoti ieinteresÄ“ta par Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes konstatÄ“to tiesas sÄ“des audioieraksta viltošanu un mudinājusi iesniegt visus pierādÄ«jumus un dokumentus, tomÄ“r pÄ“c to saņemšanas viņas attieksme krasi mainÄ«jusies. Neskatoties uz eksperta atzinumu, ka ieraksts ir montÄ“ts, viņa pÄ“c audioieraksta noklausÄ«šanās secinājusi, ka no tā nav izgriezti fragmenti.

Kādas civillietas atbildÄ“tājs Viesturs Lagzdiņš Pietiek stāsta, ka par RÄ«gas apgabaltiesas veikto audioieraksta viltošanu uzzinājis, kad vÄ“lÄ“jies rakstÄ«t kasācijas sÅ«dzÄ«bu. Tā kā tiesnesis Uldis Danga tiesas sÄ“dÄ“ nav ļāvis viņam izteikties par prasÄ«bas summas aprÄ“Ä·iniem, viņš uzskatÄ«jis, ka noticis procesuāls pārkāpums, un par to nolÄ“mis sniegt kasācijas sÅ«dzÄ«bu.

Lai kasācijas sÅ«dzÄ«bā precÄ«zi norādÄ«tu tiesas sÄ“dÄ“ teikto, Lagzdiņš pieprasÄ«jis no tiesas sÄ“des audio protokolu un sev par lielu pārsteigumu konstatÄ“jis, ka tiesneša teiktais, kas viņam no tiesas sÄ“des labi palicis atmiņā, pÄ“kšÅ†i ierakstā vispār nav dzirdams.

Lagzdiņš audioierakstam lÅ«dzis veikt ekspertÄ«zi Valsts policijas kriminālistikas pārvaldÄ“, kuras eksperts viennozÄ«mÄ«gi konstatÄ“jis, ka audioieraksts ir montÄ“ts. Turklāt eksperts arÄ« konstatÄ“jis, ka to nevarÄ“ja izdarÄ«t pats Lagzdiņš, jo audio fails ierakstÄ«ts vienreiz ierakstāmajā kompaktdiskā.

TomÄ“r kriminālistikas pārvaldes eksperta atzinums Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei nav šÄ·itis vÄ“rā ņemams. Savā atbildÄ“ Lagzdiņam viņa plaši pārstāstÄ«jusi, par ko notiek tiesāšanās, kādus lÄ“mumus pieņēmusi katras instances tiesa, kādi bijuši pilna tiesas sprieduma kavÄ“šanās iemesli, kā arÄ« ar likumu pantu pieminÄ“šanu skaidrojusi, kādēļ pieļaujama pilnā tiesas sprieduma kavÄ“šanās un ka tiesnesis ar pilnā tiesas sprieduma kavÄ“šanos neko nav pārkāpis.

Taču jautājumā par audioieraksta viltošanu Kucina bijusi visnotaļ lakoniska. “Norādām, ka arÄ« Tieslietu ministrija, veicot pārbaudi saistÄ«bā ar JÅ«su iesniegumā norādÄ«to, JÅ«suprāt, notikušo 2015.gada 16.septembra tiesas sÄ“des audio protokola montāžu, noklausoties audio protokolu, secinājusi, ka no minÄ“tā tiesas sÄ“des audio protokola nav izgriezti skaņu fragmenti,” paziņojusi valsts sekretāra vietniece, kaut gan Kriminālistikas pārvaldes eksperta veikto ekspertÄ«zi savā atbildÄ“ vispār nav pieminÄ“jusi.

Tikpat neizprotami saistÄ«bā ar sava kolÄ“Ä£a eksperta atzinumu rÄ«kojusies policija, kura vairākkārt atteikusi ierosināt kriminālprocesu par tiesas audioieraksta viltošanu. Policija savos atteikumos bijusi vÄ“l lakoniskāka nekā Tieslietu ministrijas ierÄ“dne. “Paziņojam Jums, ka saistÄ«bā ar JÅ«su iesniegumu VP RRP RÄ«gas Centra iecirknÄ« tika veikta resoriskā pārbaude, kuras laikā tika konstatÄ“ts, ka nav noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums, lÄ«dz ar to tika pieņemts lÄ“mums par atteikšanos sākt kriminālprocesu,” bez jebkādiem paskaidrojumiem, kādēļ tiesas sÄ“des audioprotokola montÄ“šana un viltošana nav noziedzÄ«gs nodarÄ«jums, Lagzdiņam vÄ“sta iecirkņa priekšnieks.

ProkuratÅ«ra gan nosÅ«tÄ«jusi lietu policijai atpakaļ, kā arÄ« devusi norādÄ«jumu izvÄ“rtÄ“t policijas amatpersonu rÄ«cÄ«bu saistÄ«bā ar iesnieguma neizlemšanu pÄ“c bÅ«tÄ«bas un tā pārsÅ«tÄ«šanu RÄ«gas apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tājai. ProkuratÅ«ra konstatÄ“jusi, ka policija lÄ“mumu pieņēmusi priekšlaicÄ«gi, nedodot viennozÄ«mÄ«gu apstiprinājumu tam, ka nav noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums.

Lagzdiņš ir pārliecināts, ka tiesas audio protokola viltošana ir izdevÄ«ga prasÄ«tājam, kurš jau astoņus gadus ar vairākām tiesvedÄ«bām neveiksmÄ«gi cenšas viņu kopā ar deviņgadÄ«go meitu izlikt no denacionalizÄ“tā Ä«pašuma.