Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nenoliedzami, Latvijai ir jāpabeidz dabasgāzes tirgus liberalizācija un jāveic Latvijas gāzes sadalÄ«šana, taču tas ir jāīsteno Latvijas patÄ“rÄ“tāju interesÄ“s, nevis piesedzoties ar tām, lai patiesÄ«bā nodrošinātu Ä“rtu iespÄ“ju kādam “investoram” izdevÄ«gi iegādāties atsevišÄ·u Latvijas gāzesinfrastruktÅ«ras daļu, vispār nepadomājot par patÄ“rÄ“tājam kritiski svarÄ«giem aspektiem un kopumā padarot gāzes sistÄ“mu dārgāku un nedrošÄku. EM piedāvātais liberalizācijas modelis ļoti atgādina jau Ä«stenoto Citadelespārdošanas shÄ“mu, kad valdÄ«ba nodrošināja ekskluzÄ«vas iespÄ“jas to iegādāties vienam pircÄ“jam ar Ä«pašiem noteikumiem, aizbildinoties ar Ä£eopolitiskiem argumentiem un laika trÅ«kumu.

Ekonomikas ministrei D.Reizniecei-Ozolai - deputātu jautājumi par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm

ŠÄ gada 13. oktobra Saeimas TautsaimniecÄ«bas, agrārās, vides un reÄ£ionālās politikas komisijas sÄ“dÄ“ pirms virzÄ«šanas izskatÄ«šanai pirmajā lasÄ«juma tika izskatÄ«ti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozÄ«jumi Enerģētikas likumā, kas nosaka, kādā veidā tiks pabeigta Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācija.

Nav šaubu, ka Latvijai ir jāpabeidz dabasgāzes tirgus liberalizācija, lai dotu iespÄ“ju dažādiem gāzes tirgotājiem konkurÄ“t uz vienlÄ«dzÄ«giem nosacÄ«jumiem un Latvijas patÄ“rÄ“tājiem izvÄ“lÄ“ties sev izdevÄ«gāko gāzes tirgotāju. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams sadalÄ«t esošo Latvijas gāzes monopolu – nodalot infrastruktÅ«ru, kas ir monopols, no tirdzniecÄ«bas – kur ir iespÄ“jama konkurence, un nodrošinot visiem tirgus dalÄ«bniekiem vienlÄ«dzÄ«gas iespÄ“jas lietot gāzes infrastruktÅ«ru – tÄ«klus un pazemes gāzes krātuvi.

Diemžēl komisijas sÄ“dÄ“ nebija iespÄ“jas saņemt Ekonomikas ministrijas pamatojumu, ka tās piedāvātais liberalizācijas modelis ir visatbilstošÄkais Latvijas patÄ“rÄ“tāju interesÄ“m. Un proti: nav šaubu par to, ka ir jāveic esošÄ monopola sadalÄ«šana, taču Ekonomikas ministrija piedāvā izveidot vairākus Ä«pašnieka lÄ«menÄ« nodalÄ«tus monopolus –atsevišÄ·i  sadalei un atsevišÄ·i apvienotu monopolu pārvadei un uzglabāšanai.

ŠÄds sadalÄ«jums ir izdevÄ«gs “investoram”, kurš vÄ“las iegādāties sev tikai izdevÄ«gākos un stratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«gākos Latvijas gāzes aktÄ«vus, bet sadārdzinās kopÄ“jās sistÄ“mas izmaksas Latvijas patÄ“rÄ“tājam, jo, lai Latvijas patÄ“rÄ“tāju varÄ“tu nodrošināt ar gāzi, ir nepieciešama arÄ« sadales sistÄ“ma, kura šajā gadÄ«jumā tiek paredzÄ“ta kā vÄ“l viens atsevišÄ·s monopols, lai gan tehniski un tehnoloÄ£iski tā ir vienota sistÄ“ma, un visiem gāzes tirgotājiem tā ir nepieciešama, lai varÄ“tu gāzi nogādāt lÄ«dz patÄ“rÄ“tājam.

Taču Ekonomikas ministrija piedāvā to sadalÄ«t – kas sadārdzinās sistÄ“mas izmaksas un padarÄ«s sistÄ“mu sarežģītāku, turklāt tirgotājiem,  lai piegādātu gāzi Latvijas patÄ“rÄ“tājam, vajadzÄ“s vienoties ar diviem monopoliem, no kuriem viens joprojām varÄ“s piederÄ“t esošajam monopolistam.

Tāpat nav saprotams, kā praktiski ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto modeli ir paredzÄ“ts nodrošināt vajadzÄ«go piegāžu drošumu Latvijas patÄ“rÄ“tājam. Lai gan piedāvātajā likumprojektā ir paredzÄ“ts pÄ“dÄ“jā garantÄ“tā piegādātāja pienākums, kas jāveic publiskajam tirgotājam, lai nodrošinātu Latvijas patÄ“rÄ“tāju ar gāzi gadÄ«jumos, kad šÄ« lietotāja izvÄ“lÄ“tais tirgotājs nav spÄ“jÄ«gs vai pārtrauc gāzes piegādi, taču praktiski tas negarantÄ“ gāzes piegādi.

Reāli publiskajam tirgotājam var nebÅ«t iespÄ“jams iegādāties šim lietotājam vajadzÄ«go gāzes apjomu, ņemot vÄ“rā Latvijas dabasgāzes apgādes sistÄ“mas specifiku. Apkures periodā, kad ir vislielākais gāzes patÄ“riņš, bet gāzes piegādes iespÄ“jas Latvijai ir ļoti ierobežotas un tās tiek nodrošinātas no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, izmantojot iepriekš iesÅ«knÄ“to gāzi, saskaņā ar jau noslÄ“gtajiem lÄ«gumiem, lÄ«gumi par papildu gāzes apjomu piegādi nebÅ«s fiziski iespÄ“jami.

No publiskajā telpā pieejamās informācijas ir zināms, ka Latvijas gāzes Vācijas akcionārs ir izteicis vÄ“lmi pārdot tam piederošÄs Latvijas gāzes akcijas, kuras tad varÄ“tu iegādāties likumprojektā paredzÄ“tā „finanšu institÅ«cija” un izmantot Ekonomikas ministrijas sagatavotajā likumprojektā tai paredzÄ“tās priekšrocÄ«bas. Ekonomikas ministrija piedāvātajā modelÄ« ir paredzÄ“jusi, ka nevienam gāzes ražotājam (un tirgotājam) nav tiesÄ«bu iegādāties „apvienotā sistÄ“mas operatora”  akcijas. Tas nozÄ«mÄ“, ka nevienam stratÄ“Ä£iskam investoram ar pieredzi gāzes biznesā nebÅ«s iespÄ“jams kļūt par lÄ«dzÄ«pašnieku ne pārvades sistÄ“mai, ne Inčukalna pazemes gāzes krātuvei.

Vai šÄda situācija, kad stratÄ“Ä£iski svarÄ«ga infrastruktÅ«ra piederÄ“s Ä«pašniekam, kuram svarÄ«ga ir tikai ieguldÄ«tā kapitāla atdeve, bet kuram nav kompetences Ä«stenot stratÄ“Ä£isku tam piederošÄs infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bu, rezultātā nevar radÄ«t nopietnus riskus Latvijas gāzes sistÄ“mas attÄ«stÄ«bai un efektÄ«va gāzes tirgus funkcionÄ“šanai ilgtermiņā?

Å…emot vÄ“rā, ka Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas mÄ“rÄ·is ir nodrošināt Latvijas patÄ“rÄ“tājam lÄ“tāku un drošÄku gāzes piegādi, lai novÄ“rstu bažas, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais liberalizācijas modelis ir sagatavots nevis Latvijas patÄ“rÄ“tāju interesÄ“s, bet gan, lai radÄ«tu iespÄ“ju kādam “investoram” Ä“rti iegādāties atsevišÄ·u Latvijas gāzes infrastruktÅ«ras daļu, lÅ«dzam:

- Iesniegt aprēķinus, kas pamato, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais dabasgāzes tirgus liberalizācijas modelis ir Latvijas patērētājiem pats izdevīgākais.

- Iesniegt izmaksu un priekšrocÄ«bu salÄ«dzinājumu, kuras radÄ«sies Latvijas patÄ“rÄ“tājam, Ä«stenojot ministrijas piedāvāto liberalizācijas modeli, salÄ«dzinot to ar situāciju, kad dabÄ«gā monopola infrastruktÅ«ra (pārvade, uzglabāšana, sadale) no tirdzniecÄ«bas tiek nodalÄ«ta kā vienots veselums, tādejādi dodot iespÄ“ju optimizÄ“t šÄ«s infrastruktÅ«ras uzturÄ“šanas, ekspluatÄ“šanas un pārvaldÄ«šanas izmaksas un nodrošinot gāzes tirgotājiem vienkāršÄku un Ä“rtāku pieejas iespÄ“ju  Latvijas patÄ“rÄ“tājam.

- Iesniegt JÅ«su piesaukto “kompetento juristu” atzinumu, kas apliecina, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais liberalizācijas modelis ir juridiski korekts un neradÄ«s sarežģījumus, kas var nozÄ«mÄ«gi aizkavÄ“t vai pat apdraudÄ“t sekmÄ«gu gāzes tirgus liberalizāciju.

- Izskaidrot, kādā veidā šis Ekonomikas ministrijas piedāvātais modelis nodrošinās nepieciešamo dabasgāzes piegādes drošumu Latvijas patÄ“rÄ“tājiem? Kādas un cik lielas papildu izmaksas tas radÄ«s, lai šo piegāžu drošumu nodrošinātu?

Novērtē šo rakstu:

0
0