EmocionÄlÄs analoÄ£ijas
Arturs PriedÄ«tis · 25.10.2018. · Komentāri (0)PÄ“c 2018.gada 6.oktobra LatvijÄ visnepatÄ«kamÄk jÅ«tas cilvÄ“ki. CilvÄ“kos nepatiku izraisa postcilvÄ“ku uzvara 13.Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs. CilvÄ“kus postcilvÄ“ku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija gaidÄms. PostcilvÄ“ku Ä£enÄ“ze bija sÄkusies pirms laba laika. TÄ turpinÄjÄs visus pÄ“cpadomju gadus. TomÄ“r pÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm no tÄ nekļuva vieglÄk. NepatÄ«kamÄs prognozes nespÄ“j mazinÄt emocionÄlo pÄrdzÄ«vojumu, tiekoties ar skaudro realitÄti.
LatvijÄ vÄ“l ir samÄ“rÄ prÄvs cilvÄ“ku skaits. Viņi veido vietÄ“jÄs sabiedrÄ«bas garÄ«gi veselo indivÄ«du kopumu. Viņi nav zaudÄ“juši cilvÄ“ciskumu un joprojÄm dzÄ«vo atbilstoši cilvÄ“ces tradicionÄlajÄm vÄ“rtÄ«bÄm. Viņi ciena prÄta vingrumu, morÄlo cÄ“lumu un rÄ«cÄ«bas mÄ“rÄ·tiecÄ«bu. Viņiem nav pieņemama nekÄda veida izlaidÄ«ba un izvirtÄ«ba. Viņiem ir stabils priekšstats par tÄdiem cilvÄ“ces klasiskiem konceptiem kÄ patriotisms, sociÄlÄ atbildÄ«ba, pienÄkuma apziņa. Viņiem valsts ir tautas attÄ«stÄ«bas kvintesence – galvenais, svarÄ«gÄkais un bÅ«tiskÄkais sasniegums tautas vÄ“sturiskajÄ gaitÄ. Viņiem savas valsts cieņa ir tas pats, kas savu vecÄku cieņa, tautas kultÅ«ras cieņa, savas zemes dabas cieņa. Viņi uz postcilvÄ“kiem raugÄs kÄ uz šausmÄ«gu anormÄlÄ«bu.
TajÄ pašÄ laikÄ viņi ir pamatÄ«gi apjukuši. Viņiem nav atbildes uz jautÄjumu: „KÄpÄ“c XIX gs. otrajÄ pusÄ“ latviešiem piedzima mazai tautai negaidÄ«ti liela plejÄde izcilu personÄ«bu, bet XX gs. otrajÄ pusÄ“ tika sadzemdÄ“ta postcilvÄ“ku milzÄ«ga populÄcija?” TÄpat viņos baismas izraisa jautÄjums: „Kas notiks ar tautu, ja postcilvÄ“ciskums izrÄdÄ«sies Ä£enÄ“tiski nostiprinÄts?” PostcilvÄ“ku dominÄ“šana parlamentÄ un valdÄ«bÄ viņiem ir nacionÄlais kolapss – tautas un tÄs valsts sabrukums. InternetÄ cilvÄ“ki neslÄ“pj attieksmi pret nacionÄlo kolapsu. DominÄ“ velme pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk doties prom no Latvijas.
Latvieši nav pirmie, kuri cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ tiekas ar tautas un valsts sabrukumu. Latvieši nav pirmie, kuri emocionÄli pÄrdzÄ«vo nacionÄlo kolapsu. Latvijas cilvÄ“ku šodienas emocijÄm ir emocionÄlÄs analoÄ£ijas pasaules vÄ“sturÄ“. Apkaunojumu un pazemojumu nacionÄlÄ lÄ«menÄ« cilvÄ“ki ir izjutuši arÄ« agrÄk. ArÄ« agrÄk ir bijuši ļoti drÅ«mi notikumi, kad tautas un tÄs valsts dzÄ«vÄ“ ielaužas ellišÄ·Ä«gi spÄ“ki un visu barbariski izposta, dzÄ«vi pÄrvÄ“ršot par nemitÄ«gu morÄlo mocÄ«bu.
Ä»oti uzskatÄmi ir divi piemÄ“ri. MÅ«su zemes iedzÄ«votÄjiem abi piemÄ“ri ir labi pazÄ«stami. Viens no piemÄ“riem tieši attiecas uz mÅ«sdienu Latvijas cilvÄ“kiem. Tas ir piemÄ“rs, kura pagÄtnei ir turpinÄjums tagadnÄ“ un nenosakÄmi ilgi bÅ«s turpinÄjums nÄkotnÄ“. To pašlaik izjÅ«t un turpmÄk izjutÄ«s gan LatvijÄ palikušie cilvÄ“ki, gan Latviju pametušie cilvÄ“ki. Runa ir par amerikÄņu okupÄciju RietumeiropÄ pÄ“c II Pasaules kara un par Krievijas sabrukumu 1917.gadÄ.
Pret t.s. oktobra revolÅ«ciju krievu Ä«stie cilvÄ“ki joprojÄm izturas kÄ pret apkaunojošu pazemojumu, kas iezvanÄ«ja krievu tautas cilvÄ“cisko panÄ«kumu, kultÅ«ras mantojuma zaimošanu, nacionÄlÄ genofonda antropoloÄ£iski vÄ“rtÄ«gÄkÄs daļas iznÄ«cinÄšanu. Krievu aristokrÄtijas, oficieru korpusa, garÄ«dzniecÄ«bas, akadÄ“miskÄs inteliÄ£ences iznÄ«cinÄšana bija krievu gara aristokrÄtijas iznÄ«cinÄšana.
Apkaunojoši un pazemojoši bija tas, ka tautu un valsti sagrÄva lumpeniskas, plebejiskas, tumsoniskas, analfabÄ“tiskas masas, kuras kodÄ“ja, zombÄ“ja, programmÄ“ja, komandÄ“ja kaut kÄdi no Ärpasaules uzklÄ«duši nenosakÄmas kultÅ«ras identitÄtes deklasÄ“ti ebreji, pusebreji, gruzÄ«ni, latvieši. Viņu briesmu darbi nav aizmirsti. Netika aizmirsti 100 gados un acÄ«mredzot nekad neizzudÄ«s no krievu tautas vÄ“sturiskÄs atmiņas.
Par to liecinÄja „jubilejas” publikÄcijas 2017.gadÄ. TajÄs zÄ«mÄ«ga ir emocionÄlÄs tonalitÄtes saglabÄšanÄs pÄ“c 100 gadiem. PrincipÄ nekas nav mainÄ«jies. Apkaunojumu un pazemojumu izjuta 1917. gadÄ dzÄ«vojošie krievu tautÄ«bas cilvÄ“ki. Viņu emocionÄlÄ reakcija ir atspoguļota daudzos romÄnos un memuÄros. TÄ ir atspoguļota arÄ« padomju kinofilmÄs kÄ „buržuÄzijas” neizprotošÄ izturÄ“šanÄs pret proletariÄta diktatÅ«ru.
Apkaunojumu un pazemojumu izjÅ«t arÄ« tagad dzÄ«vojošie krievu Ä«stie cilvÄ“ki. Tas tika uzsvÄ“rts „jubilejas” publikÄcijÄs. NepatÄ«kamas emocijas izraisa sociuma viszemÄko slÄņu uzkundzÄ“šanÄs, kÄ arÄ« valdošÄs elites bezspÄ“cÄ«ba glÄbt Krieviju no sabrukuma. ŠajÄ ziÅ†Ä 13.Saeimas vÄ“lÄ“šanas ne ar ko neatšÄ·iras no bezspÄ“cÄ«gÄs pagaidu valdÄ«bas gÄšanas KrievijÄ. KrievijÄ valdošÄ elite, bet LR kriminÄlÄ oligarhija, faktiski padevÄs bez kaujas, nodevÄ«gi pametot tautu graujoši postošu monstru varÄ.
AmerikÄņu kundzÄ«ba RietumeiropÄ un pÄ“c PSRS sabrukuma visÄ EiropÄ ir viens no lielÄkajiem eiropiešu kauna traipiem. PÄ“c II Pasaules kara Baltais nams neaizveda uz mÄjÄm savu armiju. RietumeiropÄ palika ASV milzÄ«gs militÄrais kontingents. Tas ir okupÄcijas kontingents, jo nepakļaujas vietÄ“jiem likumiem, kÄ tas tagad ir arÄ« Latvijas RepublikÄ.
Par rietumeiropiešu apkaunojumu un pazemojumu tÄpat kÄ par krievu apkaunojumu un pazemojumu ir plaša bibliotÄ“ka. TaÄu ir viena atšÄ·irÄ«ba. Ja KrievijÄ pÄ“cpadomju laikÄ par 1917.gada revolÅ«cijas nacionÄli graujošo bÅ«tÄ«bu drÄ«kst brÄ«vi runÄt un rakstÄ«t, tad RietumeiropÄ un tagad arÄ« pÄ“cpadomju LatvijÄ par amerikÄņu okupÄciju netiek brÄ«vi runÄts un rakstÄ«ts. ŠÄ«s tÄ“mas aizliegumu cÄ«tÄ«gi sargÄ valdošÄs elites. PÄ“c II Pasaules kara amerikÄņi RietumeiropÄ izaudzinÄja sev paklausÄ«gu un padevÄ«gu politisko, ekonomisko, garÄ«gÄs kultÅ«ras eliti. TÄda ir izaudzinÄta arÄ« LatvijÄ.
Par ASV lomu EiropÄ patiesÄ«bu visbiežÄk runÄ un raksta paši amerikÄņi. TurklÄt netiek slÄ“pta nicÄ«gÄ izturÄ“šanÄs pret rietumeiropiešiem, kuri derot vienÄ«gi „trauku mazgÄšanai”, jo vairs nespÄ“jot savÄ dzÄ«vÄ“ kaut ko patstÄvÄ«gi un vÄ“rtÄ«gi nokÄrtot. Eiropas saimnieku augstprÄtÄ«gÄ izturÄ“šanÄs ir vÄ“l viens iegansts Ä«sto eiropiešu emocionÄlajam sarÅ«gtinÄjumam par savu apkaunojošo un pazemojošo stÄvokli.
Latvijas postcilvÄ“kiem, saprotams, ir bieza Äda. Viņi nekÄdu apkaunojumu un pazemojumu neizjÅ«t. Viņiem vispÄr nav pazÄ«stamas cilvÄ“ku emocionÄlÄs izjÅ«tas. Viņi neizjÅ«t ne mazÄko apkaunojumu un pazemojumu par to, ka mÅ«su vÄ“derus baro un mÅ«su sadzÄ«viskÄs vajadzÄ«bas apgÄdÄ ar speciÄli priekš mums pietaisÄ«tu trešÄs šÄ·iras produkciju, ko paši rietumeiropieši neÄ“d un nelieto. PostcilvÄ“ki neizjÅ«t ne mazÄko apkaunojumu un pazemojumu par militÄro metÄllūžņu pirkšanu un LatvijÄ ievestajiem visÄda veida atkritumiem. PostcilvÄ“kiem nav kauna par to, ka LatvijÄ latviešiem faktiski vairs nekas nepieder un pat tÄdi morÄlie kastrÄti kÄ urbanoviÄi Latviju ir sÄkuši apsaukÄt par Eiropas „panÄ«kušu reÄ£ionu”.
PostcilvÄ“kiem ir savs apkalpojošais personÄls – profesori, eksperti, žurnÄlisti. ArÄ« viņiem ir bieza Äda. Viņi tagad aktÄ«vi „tautai” izgaismo postcilvÄ“ku panÄkumus 13.Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs. TÄ vietÄ, lai vismaz pastÄvÄ“tu klusu, apkalpojošais personÄls gudri komentÄ“ postcilvÄ“ku (daunu-klaunu un morÄli patoloÄ£iski sagandÄ“to primÄtu) turpmÄko „politiku”. TajÄ svarÄ«gi esot saglabÄt „Latvijas eiroatlantisko virzienu”: „Nav pamata bažÄm, ka jaunÄs valdÄ«bas laikÄ varÄ“tu mainÄ«ties Latvijas eiroatlantiskais virziens, tomÄ“r aktuÄls ir jautÄjums par to, kÄ Latvija sevi pozicionÄ“s eiroatlantiskajÄ kopienÄ (!?), šÄdu viedokli pauda Latvijas Ä€rpolitikas institÅ«ta (LÄ€I) direktors Andris SprÅ«ds. ViņaprÄt, Latvija ir pietiekoši nostabilizÄ“jusies (!?). Viņš uzskata, ka šÄ«s vÄ“lÄ“šanas nav izrÄdÄ«jušÄs izšÄ·irošas kontekstÄ ar ÄrpolitiskÄ kursa (!?) maiņu, vienlaikus daži izaicinÄjumi Latvijas ÄrpolitikÄ tomÄ“r pastÄv. Viens no tiem esot izvÄ“le, kÄ Latvija sevi saredzÄ“s eiroatlantiskajÄ kopienÄ” (citÄts no „Delfi”).
TÄds viedoklis var bÅ«t ne mazÄk atbaidošiem tipiem par mÅ«su jaunajÄm politiskajÄm slavenÄ«bÄm (dauniem-klauniem un morÄli patoloÄ£iski sagandÄ“tajiem primÄtiem). PirmkÄrt, tÄda viedokļa autors ir tik intelektuÄli un garÄ«gi sagandÄ“ts, ka nav spÄ“jÄ«gs atšÄ·irt psihiski veselus cilvÄ“kus no psihiski slimiem cilvÄ“kiem. OtrkÄrt, tÄda viedokļa autoram psihiski slimu cilvÄ“ku ievÄ“lÄ“šana parlamentÄ un iekļaušana valdÄ«bÄ ir normÄla parÄdÄ«ba un nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nav apkaunojošs nacionÄlais pazemojums. PostcilvÄ“ku invÄzija priekš viņa nav emocionÄla pÄrdzÄ«vojuma iegansts. TreškÄrt, tÄda viedokļa autors neko nav sapratis Eiropas mÅ«sdienu vÄ“sturÄ“. Viņš ir pÄrÄk truls un aprobežots, lai uztvertu un saplÅ«stu ar Rietumu Ä«sto cilvÄ“ku emocionÄlajiem pÄrdzÄ«vojumiem par savu neapskaužamo stÄvokli pÄ“c II Pasaules kara. Ne velti tÄda viedokļa autors uzbrÅ«k Ä«stiem cilvÄ“kiem šodienas EiropÄ: „PÄ“c SprÅ«da domÄm, pastÄv zinÄms risks, ka nÄkamajos Äetros gados bÅ«s daudz grÅ«tÄk veidot pozitÄ«vu Latvijas tÄ“lu. Politiskais kurss Polijas un UngÄrijas virzienÄ Latvijas tÄ“lu varÄ“tu pasliktinÄt.”
No postcilvÄ“ku viedokļa tas ir pareizi – Latvijai nav jÄdraudzÄ“jas ar Poliju un UngÄriju. Abas valstis cenšas saglabÄt cilvÄ“cisku seju – uzskatu un rÄ«cÄ«bas patstÄvÄ«bu, valstisko suverenitÄti, kÄ arÄ« nevÄ“las piesÄrņot nÄciju ar citu rasu migrantiem. Latvijai tÄda politika nav vajadzÄ«ga. Latvijai ir jÄbÅ«t postcilvÄ“ka sejai – verdziski padevÄ«gai un verdziski pakalpÄ«gai sejai bez jebkÄdas suverenitÄtes pazÄ«mÄ“m.
Latvijas Ä€rpolitikas institÅ«ta direktors acÄ«mredzot nav spÄ“jÄ«gs saprast vÄ“l vienu bÅ«tisku momentu. Rietumu elite noteikti ir lietas kursÄ, kÄds cilvÄ“ciskais materiÄls uzvarÄ“ja 2018.gada 6.oktobrÄ«. Naivi bÅ«tu cerÄ“t par Rietumu elites neziņu vai nespÄ“ju objektÄ«vi novÄ“rtÄ“t mÅ«su daunus-klaunus un morÄli patoloÄ£iski sagandÄ“tos primÄtus. Pats par sevi ir saprotams, ka šis objektÄ«vais vÄ“rtÄ“jums bÅ«tiski atsauksies gan uz latviešu tautas starptautisko reputÄciju, gan uz LR Ärpolitiku, kuru pie tam postcilvÄ“kiem iesaka atļaut arÄ« turpmÄk duļķot lÄ«dzšinÄ“jam pederastam Ärlietu ministra krÄ“slÄ. TÄpat direktoram Dievs nav vÄ“lÄ“jis saprast, ka 13.Saeimas kadriem nevar bÅ«t ne iekšpolitikas, ne Ärpolitikas. Var bÅ«t tikai kaut kas pilnÄ«gi savÄdÄks, kura apzÄ«mÄ“jumÄ iederas vienÄ«gi rupji un neliterÄri vÄrdi.
MÄra JurjÄna zÄ«mÄ“jums