Ä’riks Kalnmeiers: "KÄpÄ“c lai es pÄ“kšņi aizliegtu no ielas pretÄ“jÄs puses filmÄ“t prokuratÅ«ru?"
Dzintars Zaļūksnis* · 03.10.2015. · Komentāri (19)PašreizÄ“jais Ä£enerÄlprokurors ir vÄ“sa prÄta cilvÄ“ks. Amats uzliek savus pienÄkumus, un nav dzirdÄ“ts, ka Ä’riks Kalnmeiers bÅ«tu plÄtÄ«jies ar politkorektiem, populistiskiem vai citÄdi pÄrspÄ«lÄ“tiem izteikumiem. TomÄ“r amats neaizlÄ«mÄ“ muti. TÄpÄ“c infoTOP.lv aicinÄja Kalnmeieru uz sarunu par ikvienam aktÄ«vam pilsonim svarÄ«giem jautÄjumiem.
"Nu, grÄbj svešs cilvÄ“ks lapas – lai taÄu viņš grÄbj!"
- ŠÄ·iet, pÄ“dÄ“jÄ laikÄ asÄkais punkts, kas parÄda tiesÄ«bu un morÄles kolÄ«ziju, ir LiepÄjas tiesas – daudzi saka, pÄrÄk maigais – spriedums pedofilu lietÄ.
- JÄ, šajÄ lietÄ ne viss ir izvÄ“rtÄ“ts pietiekami dziļi un vispusÄ«gi. Par to liecina kaut vai tas, ka vecÄkajam no apsÅ«dzÄ“tajiem tiesa nemaz nedrÄ«kstÄ“ja piespriest piespiedu darbu, jo viņš ir persona ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bÄm – cilvÄ“kiem ar invaliditÄti likums šÄdu sodu neļauj piemÄ“rot. Šeit pavisam noteikti jÄdomÄ par ko citu, tiesai vÄ“lreiz rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“jot viņa vainas pakÄpi – vai tÄ ir brÄ«vÄ«bas atņemšana, vai nosacÄ«ta brÄ«vÄ«bas atņemšana, vai kÄds cits soda veids... Par to es negribÄ“tu runÄt konkrÄ“ti, lai nesaņemtu pÄrmetumus, sak, Ä£enerÄlprokurors cenšas ietekmÄ“t tiesu. TomÄ“r manÄ ieskatÄ piespriestais sods ir neadekvÄti mÄ«ksts – ņemot vÄ“rÄ tÄs darbÄ«bas, ko viņš ir veicis. PatiešÄm neadekvÄti mÄ«ksts.
- LatvijÄ piespiedu darbu sabiedrÄ«ba pat Ä«sti neuzskata par sodu. Nu, kÄdu laiku paslaucÄ«s ielas, rudenÄ« grÄbs lapas – un sodu bÅ«s izcietis.
- JÄ, var redzÄ“t šos cilvÄ“kus, kÄ viņi strÄdÄ. Teiksim, ceļmalÄ padarbosies ar grÄbekli – un viss. TomÄ“r piespiedu darbs, manuprÄt, ir efektÄ«vÄks par nosacÄ«tu sodu, kad cilvÄ“kam tiek uzlikts par pienÄkumu, piemÄ“ram, gadu neizdarÄ«t jaunus pÄrkÄpumus. Ja pÄrkÄpums ir bijis nejaušs, ja cilvÄ“ks nav tendÄ“ts uz nozieguma izdarÄ«šanu, viņš to gadu mierÄ«gi nodzÄ«vos, neizdarÄ«s jaunu pÄrkÄpumu – un viss bÅ«s kÄrtÄ«bÄ. ReÄli sodu viņš varbÅ«t nemaz neizjutÄ«s.
Piespriežot piespiedu darbu, gluži tÄ vis nebÅ«s. SevišÄ·i, ja runa ir par sabiedrÄ«bÄ pazÄ«stamu cilvÄ“ku. Viņš slaucÄ«s ielas, tas parÄdÄ«sies publiskajÄ telpÄ... SabiedrÄ«bÄ pazÄ«stamam cilvÄ“kam tas var bÅ«t ļoti aizskaroši. VarbÅ«t ne gluži aizskaroši, tomÄ“r viņš to uztvers sÄpÄ«gi. Bet citiem... Nu, grÄbj svešs cilvÄ“ks lapas – lai taÄu viņš grÄbj! Es jau nezinu, kÄpÄ“c viņš to dara, varbÅ«t viņš ir attiecÄ«go dienestu darbinieks, un tas ir viņa ikdienas pienÄkums. Turpretim sabiedrÄ«bÄ pazÄ«stamu cilvÄ“ku mediji noteikti papÅ«lÄ“sies iemūžinÄt, atgÄdinÄt viņam, kas par lietu. Tam ir liels audzinošs efekts. Sportists, popzvaigzne, politiÄ·is – un pÄ“kšÅ†i strÄdÄ slimnÄ«cÄ par sanitÄru, nÄ“sÄ pÄ«les, apkopj pacientus...
"Esam nolaiduši sodus vÄ“l zemÄk par EiropÄ noteikto minimumu"
Ir vÄ“l viens aspekts. PiemÄ“ram, VÄcijÄ Ä¼oti plaši piemÄ“ro naudas sodus. TaÄu tur ir daudz maksÄtspÄ“jÄ«gÄka sabiedrÄ«ba, un tas ir tikai valsts budžeta papildinÄjums. Es arÄ« bÅ«tu par to, lai tiem cilvÄ“kiem, kas var maksÄt un kuriem var tikt piemÄ“rota brÄ«vÄ«bas atņemšana uz nelielu termiņu, tÄs vietÄ varÄ“tu piespriest ievÄ“rojamu naudas sodu – un lai viņi maksÄ! TÄ teikt, jÄsit ar naudu. LÄ«dz ar to valsts un sabiedrÄ«ba iegÅ«st reÄlu, taustÄmu labumu. Ja cilvÄ“ks nav tik labi situÄ“ts un nespÄ“j nomaksÄt vairÄku tÅ«kstošu eiro soda naudu, lai tad viņš strÄdÄ to piespiedu darbu. Protams, ar nosacÄ«jumu, ka par savu nodarÄ«jumu viņš nav pelnÄ«jis neko bargÄku.
VisÄ EiropÄ pašlaik virzÄs tieši uz to: brÄ«vÄ«bas atņemšanu piemÄ“rot tikai lielas nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ –, kad cilvÄ“ks brÄ«vÄ«bÄ apdraud sabiedrÄ«bu, vai arÄ« viņa izdarÄ«tais noziegums ir tik smags, ka prasÄs pÄ“c smaga soda.
- Ko nu mÄ“s saprotam ar „smags”... PiemÄ“ram, SkandinÄvijÄ smags sods ir tad, ja brÄ«vÄ«ba tiek atņemts vairÄk nekÄ uz pusgadu. Šeit? Nu, viņš pusgadu nosÄ“dÄ“ja – vai viņš vispÄr ir sÄ“dÄ“jis?
- NorvÄ“Ä£i Breivikam piesprieda 21 gadu cietumÄ, un tas viņiem skaitÄs ÄrkÄrtÄ«gi smags sods par ÄrkÄrtÄ«gi smagu noziegumu. NorvÄ“Ä£ijÄ vÄ“l smagÄks sods principÄ nav iespÄ“jams. LatvijÄ šÄdÄ gadÄ«jumÄ bÅ«tu mūža ieslodzÄ«jums bez vÄrda runas. Sods Breivikam arÄ« pašÄ NorvÄ“Ä£ijÄ izraisÄ«ja plašu diskusiju – par to, vai šajÄ valstÄ« visbargÄkais iespÄ“jamais sods ir adekvÄts šÄ nodarÄ«juma smagumam.
KÄ mainÄs attieksme LatvijÄ? PÄ“c 2013. gada 1. janvÄrÄ« spÄ“kÄ stÄjušÄs lielÄs sodu mÄ«kstinÄšanas KriminÄllikumÄ sodi par daudziem nodarÄ«jumiem ir ļoti bÅ«tiski samazinÄti, daudzi noziegumi no „sevišÄ·i smagiem” pÄrtapuši vienkÄrši smagos, vÄrdu sakot, to kvalifikÄcija „nokÄpusi” par vienu pakÄpienu zemÄk. TomÄ“r tagad atsevišÄ·os gadÄ«jumos esam nonÄkuši pie tÄ, ka bÅ«tu jÄatgriežas atpakaļ. PiemÄ“ram, ja ņemam bÅ«vniecÄ«bas normu pÄrkÄpumus, kas sasaucas ar ZolitÅ«des traģēdiju, vai ugunsdrošÄ«bas noteikumu pÄrkÄpumus – par tiem paredzÄ“tie sodi ir neadekvÄti zemi, un tas rada arÄ« papildu problÄ“mas. Teiksim, atkarÄ«bÄ no nodarÄ«juma smaguma var piemÄ“rot drošÄ«bas lÄ«dzekļus vai noteikt drošÄ«bas lÄ«dzekļa piemÄ“rošanas termiņus. ZolitÅ«des gadÄ«jumÄ pašlaik iespÄ“jamie zemie sodi var ļoti bÅ«tiski ietekmÄ“t visu procesu. TÄpÄ“c notiek atgriešanÄs, KriminÄllikuma 239. un 240. pantos jau ir ievÄ“rojami pastiprinÄti sodi, bet tam nav atpakaļejoša spÄ“ka. Ir tapis arÄ« likumprojekts, kas paredz sodu paaugstinÄšanu par par noziegumiem pret dzimumneaizskaramÄ«bu – te impulss bija minÄ“tais „LiepÄjas gadÄ«jums”. UzsvÄ“ršu – kopš 2013. gada arÄ« šajÄ jomÄ sodi ir krietni samazinÄti.
TÄs nav vienÄ«gÄs izmaiņas. Tiek gatavota sodu paaugstinÄšana arÄ«, piemÄ“ram, par naudas un finanšu instrumentu viltošanu un izplatÄ«šanu. 2013. gadÄ, samazinot vai vietumis pat atceļot sodus, mÄ“s esam „izlÄ“kuši ÄrÄ” no Eiropas SavienÄ«bas regulÄ noteiktajiem rÄmjiem, esam nolaiduši sodus vÄ“l zemÄk par EiropÄ noteikto minimumu, un tagad nÄkas atgriezies atpakaļ, atkal tos paaugstinÄt.
"ÄŒalovskim nekad netiks piespriesti tie 67 gadi"
- Vai nav tÄ, ka, gadÄ«jumÄ, ja LatvijÄ par attiecÄ«gajiem nodarÄ«jumiem bÅ«tu paredzÄ“ts bargÄks sods, amerikÄņi, iespÄ“jams, nemaz nebÅ«tu pieprasÄ«juši Denisa ÄŒalovska izdošanu, bet ļautu mums viņu sodÄ«t pašiem?
- PilnÄ«gi noteikti nÄ“! Mums kriminÄlprocesÄ ir noteikta robeža, ciktÄl var summÄ“t sodus par dažÄdiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem. Mums nav sistÄ“mas, kas ļauj saskaitÄ«t, teiksim 200-300 gadu cietumsodu vai Äetrus mūža ieslodzÄ«jumus. Kas attiecas uz ÄŒalovski, tie visur pieminÄ“tie iespÄ“jamie 67 gadi cietumÄ ir advokÄtu palaists apgalvojums, lai sasniegtu šausminošu efektu. PagaidÄ«sim Amerikas tiesas spriedumu. LielÄ mÄ“rÄ viss ir atkarÄ«gs no viņa paša. GadÄ«jumÄ, ja ÄŒalovskis tiešÄm ir vainÄ«gs, bet tiks atzÄ«ts, ka viņš ir sadarbojies ar prokuroru, tad viņam, visdrÄ«zÄk, tiks piespriesti pÄris gadi.
- LÄ«dzÄ«gi kÄ šeit?
- AmerikÄ tas ir daudz efektÄ«vÄk. Te sadarbÄ«ba nav tik jÅ«tama, toties tur... Mums šajÄ ziÅ†Ä jau ir pieredze, mÄ“s arÄ« agrÄk esam izdevuši ASV par kibernoziegumiem aizdomÄs turÄ“tu personu. ArÄ« tad visi gaidÄ«ja, ka bÅ«s ÄrkÄrtÄ«gi smags sods, bet viņa sadarbojÄs, liecinÄja un galu galÄ cietumÄ nosÄ“dÄ“ja, ja nemaldos, vienu gadu. TÄ ka tas lielÄ mÄ“rÄ ir atkarÄ«gs no paša cilvÄ“ka, viņa advokÄtiem un no tÄ, kÄdu aizstÄvÄ«bas pozÄ«ciju viņi ir izvÄ“lÄ“jušies. TaÄu pat pilnÄ«bÄ atsakoties no sadarbÄ«bas un visu noliedzot, ÄŒalovskim nekad netiks piespriesti tie 67 gadi. Var jau akcentÄ“t iespÄ“jamo maksimÄlo sodu, taÄu nav neviena KriminÄllikuma panta, kurÄ bÅ«tu notiekts ļoti konkrÄ“ts sods, teiksim, astoņi gadi brÄ«vÄ«bas atņemšanas – un viss! Ir „no – lÄ«dz”. Katrai lietai ir savi apstÄkļi, aiz katras stÄv konkrÄ“ts cilvÄ“ks, tas viss jÄizvÄ“rtÄ“.
MÅ«su tiesas ir daudz patstÄvÄ«gÄkas nekÄ ASV. Amerikas tiesÄs eksistÄ“ sodu noteikšanas vadlÄ«nijas. Tiesnesis paņem grÄmatu un skatÄs – ahÄ, tÄds un tÄds soda paragrÄfs,par šo nodarÄ«jumu pienÄkas tik un tik, tÄlÄk – tÄdi un tÄdi mÄ«kstinoši, tÄdi un tÄdi pastiprinoši apstÄkļi, viņš ir atzinis, tÄtad skatÄmies „atzÄ«šana” – samazinÄs par tik... TÄ tiesnesis nonÄk diezgan šaurÄ intervÄlÄ „no – lÄ«dz” un šajÄ intervÄlÄ arÄ« paliek, piespriežot sodu.
Turpretim LatvijÄ tiesnesis var rÄ«koties daudz patstÄvÄ«gÄk, viņam ir pilnÄ«gi brÄ«va izvÄ“le noteikt sodu robežÄs, kas paredzÄ“tas tieši KriminÄllikuma pantÄ, turklÄt likumÄ paredzÄ“tas arÄ« iespÄ“jas piespriest sodu zem minimÄlÄs robežas. TÄdÄ kÄrtÄ mÅ«su tiesÄm ir daudz plašÄkas iespÄ“jas variÄ“t sodus. ASV ir pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«ga tiesÄ«bu sistÄ“ma.
"Nav padomju laiki, cietumÄ strÄdÄt nevienu nevar piespiest"
VÄ“l viens piemÄ“rs. Mums kriminÄlprocesÄ ir noteikts nodarÄ«juma izmeklÄ“šanas obligÄtums. Tas nozÄ«mÄ“, ka pilnÄ«bÄ jÄizmeklÄ“ jebkurš nodarÄ«jums. PiemÄ“ram, vienai personai ir slepkavÄ«ba, laupÄ«šanas – un nelielas zÄdzÄ«bas veikalÄ. AmerikÄ ir tÄ: paņem dažus smagÄkos noziegumus, bet „sÄ«kumus” neviens nemeklÄ“, toties lieta virzÄs daudz ÄtrÄk. Tik un tÄ sods par smagÄkajiem nodarÄ«jumiem bÅ«s smagÄks, bet par sÄ«kÄkajiem nodarÄ«jumiem – iekļausies „lielajÄ” sodÄ, to praktiski neietekmÄ“jot. Turpretim mums ir šis obligÄtums, mÄ“s „atstrÄdÄjam” visu, kaut vai tÄs bÅ«tu 30 dažÄdas epizodes, kas galÄ«go sodu tik un tÄ neietekmÄ“, toties sagÄdÄ krietnas galvassÄpes. VienÄ«gi cietušajÄm personÄm tas var bÅ«t morÄls gandarÄ«jums, sak, viņu notiesÄja arÄ« par man nodarÄ«to pÄrestÄ«bu. SavukÄrt kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu no notiesÄtajiem saņemt iespÄ“jams ļoti reti. Nav padomju laiki, cietumÄ strÄdÄt nevienu nevar piespiest.
- Nuja, daži tÄpÄ“c iedomÄjas, ka cietums – tas jau drÄ«zÄk kÅ«rorts...
- Nu, nu, tas nu gan ir stipri pÄrspÄ«lÄ“ti. Lai arÄ« sadzÄ«ves apstÄkļi Latvijas cietumos ar katru gadu uzlabojas, tomÄ“r tur nekad nebÅ«s tÄ, kÄ cilvÄ“kam dzÄ«vojot brÄ«vÄ«bÄ, to vienkÄrši nevar nodrošinÄt.
"Ārpusē mums nav tiesību ierobežot neko"
- Cik brÄ«vs LatvijÄ vispÄr var justies cilvÄ“ks? PiemÄ“ram, es novietoju auto un nÄcu uz šejieni. GÄju gar AizsardzÄ«bas ministrijas Ä“ku, vÄ“l šÄdÄm tÄdÄm svarÄ«gÄm iestÄdÄ“m... IenÄcu prokuratÅ«rÄ, un jums pie caurlaižu biroja uzlÄ«mÄ“tas piktogrammas ar nosvÄ«trotu fotoaparÄtu un videokameru. Viss skaidrs. Bet vai uz ielas ir kÄdi ierobežojumi fotografÄ“t, filmÄ“t, veikt audio ierakstus?
- Nu, vismaz pie mums nav. Kas attiecas uz jÅ«su pieminÄ“tajÄm piktogrammÄm... Mums iekšienÄ“, šajÄ Ä“kÄ notiek darbs ar valsts noslÄ“pumu. Te filmÄ“t atļauts tikai ar atļauju. Šie aizliegumi ir arÄ« citÄs prokuratÅ«ras struktÅ«rÄs – tikai telpÄs! MÅ«su pamatfunkcija tomÄ“r ir kriminÄlvajÄšana, pie mums nÄk kriminÄlprocesos iesaistÄ«tas personas – topstarp liecinieki, cietušie, aizdomÄs turamie, apsÅ«dzÄ“tie –, un KriminÄlprocesa likums nosaka ierobežojumus viņu fiksÄ“šanai. TaÄu ÄrpusÄ“ mums nav tiesÄ«bu ierobežot neko, un mÄ“s to arÄ« nedarÄm. Bieži mÅ«su Ä“ku filmÄ“ no ielas pretÄ“jÄs puses – un nekÄdu problÄ“mu! MÄ“s neiebilstam.
- Tas nozÄ«mÄ“, ka publiskajÄ telpÄ nekÄdiem ierobežojumiem nevajadzÄ“tu bÅ«t?
- Vismaz runÄjot par mÅ«su iestÄdi – noteikti!
- Bet vai kÄds var ierobežot?
- Uz ielas? PubliskajÄ telpÄ? NÄ“! Lai kaut kur uzliktu ierobežojumus fotografÄ“t, jÄbÅ«t konkrÄ“tam normatÄ«vajam aktam. KÄpÄ“c lai es pÄ“kšÅ†i aizliegtu no ielas pretÄ“jÄs puses filmÄ“t prokuratÅ«ru? Un galvenais – kÄ es to nodrošinÄšu? KÄds ir leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is, ko es ar to gribu panÄkt? Tas, protams, sasaistÄs ar Lato Lapsas gadÄ«jumu pie DrošÄ«bas policijas... Nu, nav mums nekur noteikts, ka kritiskÄs infrastruktÅ«ras tuvumÄ nedrÄ«kst atrasties ar kameru vai diktofonu. Kaut vai tÄ pati Ä€dažu militÄrÄ bÄze... Ja ÄrpusÄ“ – es nezinu, ir vai nav –, ja ÄrpusÄ“ nav nekÄdu brÄ«dinÄjumu, ka aizliegts fotografÄ“t vai filmÄ“t, kÄpÄ“c lai es to nedrÄ«kstÄ“tu darÄ«t? TÄ, protams, nebÅ«s ne spiegošana, ne kas cits noziedzÄ«gs. Ko es no tÄs „žoga bildes” iegÅ«šu? Neko. No Kosmosa sen jau viss ir nobildÄ“ts un zinÄms.
"Droniem vispÄr nav normatÄ«vÄ regulÄ“juma"
Padomju laikos bija aizliegts fotografÄ“t un filmÄ“t, piemÄ“ram, dzelzceļa stacijÄs. Kad mums kriminÄlistikÄ bija patstÄvÄ«gais darbs, mÄ“s ar kursabiedru aizgÄjÄm uz staciju, sak, nofilmÄ“sim, kÄ vilciens pienÄk un atiet. MÅ«s savÄca un aizveda uz dzelzceļa policiju. Ko mÄ“s tur spiegojot?
- Padomju laikos bija ierasts, ka milicis varēja paprasīt atļauju filmēt...
- Nu, atkarÄ«bÄ ko. Ja tu filmÄ“ji tÅ«risma objektu, neviens neko neteica. Ja fotografÄ“ji drošÄ«bas komitejas mÄju, varÄ“ji izraisÄ«t „interesi”.
- Ceru, ka mÅ«sdienu LatvijÄ tÄdu „Ä«pašo” objektu nav...
- Nav. Jebkurš vai aiziet uz Gaujas ielu un filmÄ“t Valsts policijas mÄjvietu, cik uziet, nevienu tas neuztrauks. Pie DrošÄ«bas policijas (DP) vÄrtiem? Ir bijuši ziņu sižeti, kuros reportieris ierunÄ tekstu, tieši stÄvot pie DP caurlaižu punkta.
- Nenoslinkoju, biju aizbraucis, lai paskatÄ«tos, vai tur nav piktogrammas vai kÄdi citi brÄ«dinÄjumi. Nav...
- Tieši tÄ. Nekur nav noteikts, ka ÄrpusÄ“ nedrÄ«kst filmÄ“t vai fotografÄ“t. Lato Lapsa draudÄ“ja palaist dronu, kas filmÄ“tu DP teritoriju no augšas. LatvijÄ nav neviena normatÄ«vÄ akta, kas aizliegtu to darÄ«t! Droniem vispÄr nav normatÄ«vÄ regulÄ“juma. Kas tas tÄds ir, kÄdi ir dronu izmantošanas nosacÄ«jumi? DemokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ darbojas noteikums, ka atļauts ir viss, kas nav speciÄli aizliegts. PadomijÄ bija otrÄdi: aizliegts viss, kas nav speciÄli atļauts. Ja laistu dronu... Es nezinu, kas tas ir, kaut kÄds lidaparÄts jau nu noteikti. Tas taÄu var radÄ«t arÄ« apdraudÄ“jumu – to var ielaist elektrÄ«bas vados, izraisÄ«t Ä«ssavienojumu. VÄrdu sakot, ja visi te sÄks lidinÄties... Bet tÄ ir problÄ“ma visÄ EiropÄ. PiemÄ“ram, dronu palaišana lidostu tuvumÄ, kas var apdraudÄ“t aviÄcijas drošÄ«bu. JÄbÅ«t regulÄ“jumam, jÄbÅ«t atbildÄ«bai, bet nav.
"TiklÄ«dz parÄdÄs politika..."
- JautÄjums no tÄs pašas sÄ“rijas. Pirms kÄda laika uz ielas, pie Barklaja de Tolli pieminekļa savÄca kompÄniju, kas tur bija ieradusies parakstÄ«t papÄ«rus. Man arÄ« tÄ kompÄnija nepatÄ«k, bet tas taÄu nav kritÄ“rijs...
- Viss ir atkarÄ«gs no tÄ, kÄ tas notika. VarbÅ«t tas bija pikets vai sapulce un tika pÄrkÄpti rÄ«košanas noteikumi. NÄ“? Ko mÄ“s redzam dzÄ«vÄ“? Kaut kur laukumÄ nolikts galdiņš, pie tÄ sēž cilvÄ“ks un vÄc parakstus, piemÄ“ram, par ziloņu aizsardzÄ«bu. Neviens neko neteiks, neviens policists neies klÄt –, ja tas kaut kÄdÄ veidÄ nav piesaistÄms politikai. TiklÄ«dz parÄdÄs politika... Kas ir Barklajs de Tolli? Vidzemes paverdzinÄtÄjs. KatrÄ ziÅ†Ä viņu saista ar Krievijas impÄ“riju. AhÄ, te jums arÄ« politika!
- BÅ«tÄ«bÄ šÄ« lieta tiek traktÄ“ta politiski?
- GrÅ«ti pateikt, cik tur ir vai nav politikas, bet policistam ir tiesÄ«bas pienÄkt klÄt un palÅ«gt paskaidrojumus – kas notiek, kÄdÄ sakarÄ, kas organizÄ“? Ja viens cilvÄ“ks sēž un vÄc parakstus, tas, protams, nav ne mÄ«tiņš, ne pikets. Ja cilvÄ“ki ar savu akciju grib piesaistÄ«t uzmanÄ«bu, var bÅ«t, ka to var uzskatÄ«t arÄ« par piketu.
- Mani uztrauc tas, ka policisti, aizturot šos personÄžus, paziņoja: viņi esot „pulcÄ“jušies vairÄk par trim”, pÄrÄk lielÄ grupÄ. IzrÄde beigusies, mÄ“s izejam no teÄtra, tÄda paliela skatÄ«tÄju grupa, vai mÅ«s arÄ« var aizturÄ“t?
- Nu, ziniet, universitÄtÄ“ nesen bija izlaidumu laiks, gandrÄ«z katru dienu Raiņa bulvÄrÄ« pulcÄ“jÄs lielas grupas... 100 studentu savÄcas un iet nolikt ziedus pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa. Tas ir gÄjiens? Vai hokeja fani pÄ“c spÄ“les noliek ziedus pie Ärvalstu vÄ“stniecÄ«bÄm, ir tÄda tradÄ«cija. Šajos gadÄ«jumos ir diferencÄ“ta pieeja – ja nav politikas, viss var notikt, bet, ja parÄdÄs politika, nu, tad tam tiek pievÄ“rsta pastiprinÄta uzmanÄ«ba. Ä¢eopolitiskÄ situÄcija tÄda, un jÄrÄ“Ä·inÄs, ka pasaule kļuvusi citÄda. MÄ“s paši bieži neaizdomÄjamies, ka daudzÄs it kÄ vienkÄršÄs un ierastÄs lietÄs ir parÄdÄ«jusies šÄ« „Ä£eopolitika”. ApskatÄmies internetu: tur pašlaik ir atrodamas vietnes latviešu valodÄ par notikumiem pÄrsvarÄ KrievijÄ, piemÄ“ram, par Krievijas slavenÄ«bu personisko dzÄ«vi – kas ar ko precas, kas šÄ·iras, kas ar ko konfliktÄ“... ManÄ ieskatÄ, tas ir paņēmiens, kÄ latviešu cilvÄ“kus piesaistÄ«t Krievijai. TaÄu tÄ nav tiesiska problÄ“ma.
"Nauda pati par sevi nav nekas slikts, vienalga, cik tÄs bÅ«tu"
- PÄ“dÄ“jais jautÄjums. Piecu desmit gadu laikÄ ir bijuši vairÄki gadÄ«jumi, kad cilvÄ“kam tiek „inkriminÄ“ta” nauda. Pieņemsim, ka es pie jums atnÄcu, bet savÄ mašÄ«nÄ atstÄju, teiksim, kÄdu miljonu eiro. Vai es to drÄ«kstÄ“ju darÄ«t? Cik naudas vispÄr man var bÅ«t lÄ«dzi, lai tas nebÅ«tu noziegums?
- AtkarÄ«bÄ no tÄ, kÄda ir tÄ miljona izcelsme. Es gan neatzÄ«stu tÄdu naudas turÄ“šanu mašÄ«nÄ, auto tomÄ“r nav seifs. Bet, ja runÄjam teorÄ“tiski... Mums jÄaiziet no padomju stereotipa. JÄsaprot, ka nauda pati par sevi nav nekas slikts, vienalga, cik tÄs bÅ«tu. TurÄ«ba nav negods. Padomju laikos tika kultivÄ“ts, ka bagÄts cilvÄ“ks nevar bÅ«t cienÄ«jams. Un joprojÄm šÄds domÄšanas modelis ir bieži sastopams. Sak, bagÄts un godÄ«gs vienlaikus – neiespÄ“jami! TaÄu patiesÄ«bÄ viss ir atkarÄ«gs no naudas izcelsmes.
- Tas nozÄ«mÄ“, ka skaidras naudas daudzuma ziÅ†Ä nekÄdu tiesisku ierobežojumu nav?
- LikumÄ ir ierobežots, piemÄ“ram, cik lielus darÄ«jumus drÄ«kst veikt skaidrÄ naudÄ, ir noteikta deklarÄ“šanas un nodokļu maksÄšanas kÄrtÄ«ba. Ja tas viss ir ievÄ“rots, nevienam nav aizliegts krÄt un turÄ“t skaidru naudu! Kad bija sÄkumdeklarÄ“šana, jebkurš varÄ“ja uzrÄdÄ«t savus „miljonus”, legalizÄ“t tos. Tolaik bija tÄdi cilvÄ“ki, kas teica, rau, man ir simt miljonu skaidrÄ naudÄ, es, redziet, bankÄm neuzticos... PatiešÄm? TÄ ir cita lieta – iemaksÄ uz vienu dienu to naudu bankÄ, lai parÄdÄ«tu, ka tÄ patiešÄm ir, un tad rÄ“Ä·inies, ka tev uzdos jautÄjumus par naudas izcelsmi. Ja viss kÄrtÄ«bÄ, tÄ ir tava izvÄ“le: turÄ“t naudu bankÄ vai trÄ«slitru burkÄ ieraktu dÄrzÄ.
- Kam jÄpierÄda naudas izcelsmes legalitÄte: naudas Ä«pašniekam vai tam, kas to apšauba?
- ŠajÄ gadÄ«jumÄ ir spÄ“kÄ legÄlÄ prezumpcija: naudas Ä«pašniekam jÄuzrÄda pierÄdÄ«jumi par naudas izcelsmi. Protams, ja viņš šo naudu deklarÄ“. Ja tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestÄdes konstatÄ“, ka nauda ir nopelnÄ«ta, piemÄ“ram, ar kontrabandu vai nelegÄlÄm narkotikÄm, bÅ«s problÄ“mas jebkurÄ pasaules valstÄ«. KriminÄlprocesa likuma 355. pantÄ ir uzskaitÄ«ts, kÄdos gadÄ«jumos naudas lÄ«dzekļi bez papildu pierÄdÄ«jumiem tiek uzskatÄ«ti par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem. TÄdÄ gadÄ«jumÄ naudas Ä«pašniekam jÄpierÄda, ka nauda iegÅ«ta legÄlÄ veidÄ. PiemÄ“ram, ja cilvÄ“ks dzÄ«vo vienÄ Ä£imenÄ“ ar kÄdu, kas tirgo narkotikas, viņam nÄksies pierÄdÄ«t, ka kopÄ ar „narkotiku peļņu” ir konfiscÄ“ta arÄ« viņa „tÄ«rÄ nauda”.
VÄrdu sakot, ja tev lÄ«dzi ir kaut vai pÄris miljonu skaidras naudas ar pilnÄ«gi legÄlu izcelsmi, tas nebÅ«s nekÄds pÄrkÄpums. TÄ vienkÄrši bÅ«s tava izvÄ“le.
PÄrpublicÄ“ts no infotop.lv