Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PašreizÄ“jais Ä£enerālprokurors ir vÄ“sa prāta cilvÄ“ks. Amats uzliek savus pienākumus, un nav dzirdÄ“ts, ka Ä’riks Kalnmeiers bÅ«tu plātÄ«jies ar politkorektiem, populistiskiem vai citādi pārspÄ«lÄ“tiem izteikumiem. TomÄ“r amats neaizlÄ«mÄ“ muti. TāpÄ“c infoTOP.lv aicināja Kalnmeieru uz sarunu par ikvienam aktÄ«vam pilsonim svarÄ«giem jautājumiem.

"Nu, grābj svešs cilvÄ“ks lapas – lai taču viņš grābj!"

 

- ŠÄ·iet, pÄ“dÄ“jā laikā asākais punkts, kas parāda tiesÄ«bu un morāles kolÄ«ziju, ir Liepājas tiesas – daudzi saka, pārāk maigais – spriedums pedofilu lietā.

- Jā, šajā lietā ne viss ir izvÄ“rtÄ“ts pietiekami dziļi un vispusÄ«gi. Par to liecina kaut vai tas, ka vecākajam no apsÅ«dzÄ“tajiem tiesa nemaz nedrÄ«kstÄ“ja piespriest piespiedu darbu, jo viņš ir persona ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām – cilvÄ“kiem ar invaliditāti likums šÄdu sodu neļauj piemÄ“rot. Šeit pavisam noteikti jādomā par ko citu, tiesai vÄ“lreiz rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“jot viņa vainas pakāpi – vai tā ir brÄ«vÄ«bas atņemšana, vai nosacÄ«ta brÄ«vÄ«bas atņemšana, vai kāds cits soda veids... Par to es negribÄ“tu runāt konkrÄ“ti, lai nesaņemtu pārmetumus, sak, Ä£enerālprokurors cenšas ietekmÄ“t tiesu. TomÄ“r manā ieskatā piespriestais sods ir neadekvāti mÄ«ksts – ņemot vÄ“rā tās darbÄ«bas, ko viņš ir veicis. PatiešÄm neadekvāti mÄ«ksts.

- Latvijā piespiedu darbu sabiedrÄ«ba pat Ä«sti neuzskata par sodu. Nu, kādu laiku paslaucÄ«s ielas, rudenÄ« grābs lapas – un sodu bÅ«s izcietis.

- Jā, var redzÄ“t šos cilvÄ“kus, kā viņi strādā. Teiksim, ceļmalā padarbosies ar grābekli – un viss. TomÄ“r piespiedu darbs, manuprāt, ir efektÄ«vāks par nosacÄ«tu sodu, kad cilvÄ“kam tiek uzlikts par pienākumu, piemÄ“ram, gadu neizdarÄ«t jaunus pārkāpumus. Ja pārkāpums ir bijis nejaušs, ja cilvÄ“ks nav tendÄ“ts uz nozieguma izdarÄ«šanu, viņš to gadu mierÄ«gi nodzÄ«vos, neizdarÄ«s jaunu pārkāpumu – un viss bÅ«s kārtÄ«bā. Reāli sodu viņš varbÅ«t nemaz neizjutÄ«s.

Piespriežot piespiedu darbu, gluži tā vis nebÅ«s. SevišÄ·i, ja runa ir par sabiedrÄ«bā pazÄ«stamu cilvÄ“ku. Viņš slaucÄ«s ielas, tas parādÄ«sies publiskajā telpā... SabiedrÄ«bā pazÄ«stamam cilvÄ“kam tas var bÅ«t ļoti aizskaroši. VarbÅ«t ne gluži aizskaroši, tomÄ“r viņš to uztvers sāpÄ«gi. Bet citiem... Nu, grābj svešs cilvÄ“ks lapas – lai taču viņš grābj! Es jau nezinu, kāpÄ“c viņš to dara, varbÅ«t viņš ir attiecÄ«go dienestu darbinieks, un tas ir viņa ikdienas pienākums. Turpretim sabiedrÄ«bā pazÄ«stamu cilvÄ“ku mediji noteikti papÅ«lÄ“sies iemūžināt, atgādināt viņam, kas par lietu. Tam ir liels audzinošs efekts. Sportists, popzvaigzne, politiÄ·is – un pÄ“kšÅ†i strādā slimnÄ«cā par sanitāru, nÄ“sā pÄ«les, apkopj pacientus...

"Esam nolaiduši sodus vÄ“l zemāk par Eiropā noteikto minimumu"

Ir vÄ“l viens aspekts. PiemÄ“ram, Vācijā ļoti plaši piemÄ“ro naudas sodus. Taču tur ir daudz maksātspÄ“jÄ«gāka sabiedrÄ«ba, un tas ir tikai valsts budžeta papildinājums. Es arÄ« bÅ«tu par to, lai tiem cilvÄ“kiem, kas var maksāt un kuriem var tikt piemÄ“rota brÄ«vÄ«bas atņemšana uz nelielu termiņu, tās vietā varÄ“tu piespriest ievÄ“rojamu naudas sodu – un lai viņi maksā! Tā teikt, jāsit ar naudu. LÄ«dz ar to valsts un sabiedrÄ«ba iegÅ«st reālu, taustāmu labumu. Ja cilvÄ“ks nav tik labi situÄ“ts un nespÄ“j nomaksāt vairāku tÅ«kstošu eiro soda naudu, lai tad viņš strādā to piespiedu darbu. Protams, ar nosacÄ«jumu, ka par savu nodarÄ«jumu viņš nav pelnÄ«jis neko bargāku.

Visā Eiropā pašlaik virzās tieši uz to: brÄ«vÄ«bas atņemšanu piemÄ“rot tikai lielas nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā –, kad cilvÄ“ks brÄ«vÄ«bā apdraud sabiedrÄ«bu, vai arÄ« viņa izdarÄ«tais noziegums ir tik smags, ka prasās pÄ“c smaga soda.

- Ko nu mÄ“s saprotam ar „smags”... PiemÄ“ram, Skandināvijā smags sods ir tad, ja brÄ«vÄ«ba tiek atņemts vairāk nekā uz pusgadu. Šeit? Nu, viņš pusgadu nosÄ“dÄ“ja – vai viņš vispār ir sÄ“dÄ“jis?

- NorvÄ“Ä£i Breivikam piesprieda 21 gadu cietumā, un tas viņiem skaitās ārkārtÄ«gi smags sods par ārkārtÄ«gi smagu noziegumu. NorvÄ“Ä£ijā vÄ“l smagāks sods principā nav iespÄ“jams. Latvijā šÄdā gadÄ«jumā bÅ«tu mūža ieslodzÄ«jums bez vārda runas. Sods Breivikam arÄ« pašÄ NorvÄ“Ä£ijā izraisÄ«ja plašu diskusiju – par to, vai šajā valstÄ« visbargākais iespÄ“jamais sods ir adekvāts šÄ nodarÄ«juma smagumam.

Kā mainās attieksme Latvijā? PÄ“c 2013. gada 1. janvārÄ« spÄ“kā stājušÄs  lielās sodu mÄ«kstināšanas Krimināllikumā sodi par daudziem nodarÄ«jumiem ir ļoti bÅ«tiski samazināti, daudzi noziegumi no „sevišÄ·i smagiem” pārtapuši vienkārši smagos, vārdu sakot, to kvalifikācija „nokāpusi” par vienu pakāpienu zemāk. TomÄ“r tagad atsevišÄ·os gadÄ«jumos esam nonākuši pie tā, ka bÅ«tu jāatgriežas atpakaļ. PiemÄ“ram, ja ņemam bÅ«vniecÄ«bas normu pārkāpumus, kas sasaucas ar ZolitÅ«des traģēdiju, vai ugunsdrošÄ«bas noteikumu pārkāpumus – par tiem paredzÄ“tie sodi ir neadekvāti zemi, un tas rada arÄ« papildu problÄ“mas. Teiksim, atkarÄ«bā no nodarÄ«juma smaguma var piemÄ“rot drošÄ«bas lÄ«dzekļus vai noteikt drošÄ«bas lÄ«dzekļa piemÄ“rošanas termiņus. ZolitÅ«des gadÄ«jumā pašlaik iespÄ“jamie zemie sodi var ļoti bÅ«tiski ietekmÄ“t visu procesu. TāpÄ“c notiek atgriešanās, Krimināllikuma 239. un 240. pantos jau ir ievÄ“rojami pastiprināti sodi, bet tam nav atpakaļejoša spÄ“ka. Ir tapis arÄ« likumprojekts, kas paredz sodu paaugstināšanu par par noziegumiem pret dzimumneaizskaramÄ«bu – te impulss bija minÄ“tais „Liepājas gadÄ«jums”. UzsvÄ“ršu – kopš 2013. gada arÄ« šajā jomā sodi ir krietni samazināti.

Tās nav vienÄ«gās izmaiņas. Tiek gatavota sodu paaugstināšana arÄ«, piemÄ“ram, par naudas un finanšu instrumentu viltošanu un izplatÄ«šanu. 2013. gadā, samazinot vai vietumis pat atceļot sodus, mÄ“s esam „izlÄ“kuši ārā” no Eiropas SavienÄ«bas regulā noteiktajiem rāmjiem, esam nolaiduši sodus vÄ“l zemāk par Eiropā noteikto minimumu, un tagad nākas atgriezies atpakaļ, atkal tos paaugstināt. 

"ÄŒalovskim nekad netiks piespriesti tie 67 gadi"

- Vai nav tā, ka, gadÄ«jumā, ja Latvijā par attiecÄ«gajiem nodarÄ«jumiem bÅ«tu paredzÄ“ts bargāks sods, amerikāņi, iespÄ“jams, nemaz nebÅ«tu pieprasÄ«juši Denisa ÄŒalovska izdošanu, bet ļautu mums viņu sodÄ«t pašiem?

- PilnÄ«gi noteikti nÄ“! Mums kriminālprocesā ir noteikta robeža, ciktāl var summÄ“t sodus par dažādiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem. Mums nav sistÄ“mas, kas ļauj saskaitÄ«t, teiksim 200-300 gadu cietumsodu vai četrus mūža ieslodzÄ«jumus. Kas attiecas uz ÄŒalovski, tie visur pieminÄ“tie iespÄ“jamie 67 gadi cietumā ir advokātu palaists apgalvojums, lai sasniegtu šausminošu efektu. PagaidÄ«sim Amerikas tiesas spriedumu. Lielā mÄ“rā viss ir atkarÄ«gs no viņa paša. GadÄ«jumā, ja ÄŒalovskis tiešÄm ir vainÄ«gs, bet tiks atzÄ«ts, ka viņš ir sadarbojies ar prokuroru, tad viņam, visdrÄ«zāk, tiks piespriesti pāris gadi.

- LÄ«dzÄ«gi kā šeit?

- Amerikā tas ir daudz efektÄ«vāk.  Te sadarbÄ«ba nav tik jÅ«tama, toties tur... Mums šajā ziņā jau ir pieredze, mÄ“s arÄ« agrāk esam izdevuši ASV par kibernoziegumiem aizdomās turÄ“tu personu. ArÄ« tad visi gaidÄ«ja, ka bÅ«s ārkārtÄ«gi smags sods, bet viņa sadarbojās, liecināja un galu galā cietumā nosÄ“dÄ“ja, ja nemaldos, vienu gadu. Tā ka tas lielā mÄ“rā ir atkarÄ«gs no paša cilvÄ“ka, viņa advokātiem un no tā, kādu aizstāvÄ«bas pozÄ«ciju viņi ir izvÄ“lÄ“jušies. Taču pat pilnÄ«bā atsakoties no sadarbÄ«bas un visu noliedzot, ÄŒalovskim nekad netiks piespriesti tie 67 gadi. Var jau akcentÄ“t iespÄ“jamo maksimālo sodu, taču nav neviena Krimināllikuma panta, kurā bÅ«tu notiekts ļoti konkrÄ“ts sods, teiksim, astoņi gadi brÄ«vÄ«bas atņemšanas – un viss! Ir „no – lÄ«dz”. Katrai lietai ir savi apstākļi, aiz katras stāv konkrÄ“ts cilvÄ“ks, tas viss jāizvÄ“rtÄ“.

MÅ«su tiesas ir daudz patstāvÄ«gākas nekā ASV. Amerikas tiesās eksistÄ“ sodu noteikšanas vadlÄ«nijas. Tiesnesis paņem grāmatu un skatās – ahā, tāds un tāds soda paragrāfs,par šo nodarÄ«jumu pienākas tik un tik, tālāk – tādi un tādi mÄ«kstinoši, tādi un tādi pastiprinoši apstākļi, viņš ir atzinis, tātad skatāmies „atzÄ«šana” – samazinās par tik... Tā tiesnesis nonāk diezgan šaurā intervālā „no – lÄ«dz” un šajā intervālā arÄ« paliek, piespriežot sodu.

Turpretim Latvijā tiesnesis var rÄ«koties daudz patstāvÄ«gāk, viņam ir pilnÄ«gi brÄ«va izvÄ“le noteikt sodu robežās, kas paredzÄ“tas tieši Krimināllikuma pantā, turklāt likumā paredzÄ“tas arÄ« iespÄ“jas piespriest sodu zem minimālās robežas. Tādā kārtā mÅ«su tiesām ir daudz plašÄkas iespÄ“jas variÄ“t sodus.  ASV ir pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«ga tiesÄ«bu sistÄ“ma.

"Nav padomju laiki, cietumā strādāt nevienu nevar piespiest"

VÄ“l viens piemÄ“rs. Mums kriminālprocesā ir noteikts nodarÄ«juma izmeklÄ“šanas obligātums. Tas nozÄ«mÄ“, ka pilnÄ«bā jāizmeklÄ“ jebkurš nodarÄ«jums. PiemÄ“ram, vienai personai ir slepkavÄ«ba, laupÄ«šanas – un nelielas zādzÄ«bas veikalā. Amerikā ir tā: paņem dažus smagākos noziegumus, bet „sÄ«kumus” neviens nemeklÄ“, toties lieta virzās daudz ātrāk. Tik un tā sods par smagākajiem nodarÄ«jumiem bÅ«s smagāks, bet par sÄ«kākajiem nodarÄ«jumiem – iekļausies „lielajā” sodā, to praktiski neietekmÄ“jot. Turpretim mums ir šis obligātums, mÄ“s „atstrādājam” visu, kaut vai tās bÅ«tu 30 dažādas epizodes, kas galÄ«go sodu tik un tā neietekmÄ“, toties sagādā krietnas galvassāpes. VienÄ«gi cietušajām personām tas var bÅ«t morāls gandarÄ«jums, sak, viņu notiesāja arÄ« par man nodarÄ«to pārestÄ«bu. Savukārt kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu no notiesātajiem saņemt iespÄ“jams ļoti reti. Nav padomju laiki, cietumā strādāt nevienu nevar piespiest.

- Nuja, daži tāpÄ“c iedomājas, ka cietums – tas jau drÄ«zāk kÅ«rorts...

- Nu, nu, tas nu gan ir stipri pārspÄ«lÄ“ti. Lai arÄ« sadzÄ«ves apstākļi Latvijas cietumos ar katru gadu uzlabojas, tomÄ“r tur nekad nebÅ«s tā, kā cilvÄ“kam dzÄ«vojot brÄ«vÄ«bā, to vienkārši nevar nodrošināt.  

"Ārpusē mums nav tiesību ierobežot neko"

- Cik brÄ«vs Latvijā vispār var justies cilvÄ“ks? PiemÄ“ram, es novietoju auto un nācu uz šejieni. Gāju gar AizsardzÄ«bas ministrijas Ä“ku, vÄ“l šÄdām tādām svarÄ«gām iestādÄ“m... Ienācu prokuratÅ«rā, un jums pie caurlaižu biroja uzlÄ«mÄ“tas piktogrammas ar nosvÄ«trotu fotoaparātu un videokameru. Viss skaidrs. Bet vai uz ielas ir kādi ierobežojumi fotografÄ“t, filmÄ“t, veikt audio ierakstus?

- Nu, vismaz pie mums nav. Kas attiecas uz jÅ«su pieminÄ“tajām piktogrammām... Mums iekšienÄ“, šajā Ä“kā notiek darbs ar valsts noslÄ“pumu. Te filmÄ“t atļauts tikai ar atļauju. Šie aizliegumi ir arÄ« citās prokuratÅ«ras struktÅ«rās – tikai telpās! MÅ«su pamatfunkcija tomÄ“r ir kriminālvajāšana, pie mums nāk kriminālprocesos iesaistÄ«tas personas – topstarp liecinieki, cietušie, aizdomās turamie, apsÅ«dzÄ“tie –, un Kriminālprocesa likums nosaka ierobežojumus viņu fiksÄ“šanai. Taču ārpusÄ“ mums nav tiesÄ«bu ierobežot neko, un mÄ“s to arÄ« nedarām. Bieži mÅ«su Ä“ku filmÄ“ no ielas pretÄ“jās puses – un nekādu problÄ“mu! MÄ“s neiebilstam.

- Tas nozīmē, ka publiskajā telpā nekādiem ierobežojumiem nevajadzētu būt?

-  Vismaz runājot par mÅ«su iestādi – noteikti!

- Bet vai kāds var ierobežot?

- Uz ielas? Publiskajā telpā? NÄ“! Lai kaut kur uzliktu ierobežojumus fotografÄ“t, jābÅ«t konkrÄ“tam normatÄ«vajam aktam. KāpÄ“c lai es pÄ“kšÅ†i aizliegtu no ielas pretÄ“jās puses filmÄ“t prokuratÅ«ru? Un galvenais – kā es to nodrošināšu? Kāds ir leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is, ko es ar to gribu panākt? Tas, protams, sasaistās ar Lato Lapsas gadÄ«jumu pie DrošÄ«bas policijas... Nu, nav mums nekur noteikts, ka kritiskās infrastruktÅ«ras tuvumā nedrÄ«kst atrasties ar kameru vai diktofonu. Kaut vai tā pati Ä€dažu militārā bāze... Ja ārpusÄ“ – es nezinu, ir vai nav –, ja ārpusÄ“ nav nekādu brÄ«dinājumu, ka aizliegts fotografÄ“t vai filmÄ“t, kāpÄ“c lai es to nedrÄ«kstÄ“tu darÄ«t? Tā, protams, nebÅ«s ne spiegošana, ne kas cits noziedzÄ«gs. Ko es no tās „žoga bildes” iegÅ«šu? Neko. No Kosmosa sen jau viss ir nobildÄ“ts un zināms.

"Droniem vispār nav normatīvā regulējuma"

Padomju laikos bija aizliegts fotografēt un filmēt, piemēram, dzelzceļa stacijās. Kad mums kriminālistikā bija patstāvīgais darbs, mēs ar kursabiedru aizgājām uz staciju, sak, nofilmēsim, kā vilciens pienāk un atiet. Mūs savāca un aizveda uz dzelzceļa policiju. Ko mēs tur spiegojot?

- Padomju laikos bija ierasts, ka milicis varēja paprasīt atļauju filmēt...

- Nu, atkarÄ«bā ko. Ja tu filmÄ“ji tÅ«risma objektu, neviens neko neteica. Ja fotografÄ“ji drošÄ«bas komitejas māju, varÄ“ji izraisÄ«t „interesi”.

- Ceru, ka mÅ«sdienu Latvijā tādu „Ä«pašo” objektu nav...

- Nav. Jebkurš vai aiziet uz Gaujas ielu un filmÄ“t Valsts policijas mājvietu, cik uziet, nevienu tas neuztrauks. Pie DrošÄ«bas policijas (DP) vārtiem? Ir bijuši ziņu sižeti, kuros reportieris ierunā tekstu, tieši stāvot pie DP caurlaižu punkta.

- Nenoslinkoju, biju aizbraucis, lai paskatītos, vai tur nav piktogrammas vai kādi citi brīdinājumi. Nav...

- Tieši tā. Nekur nav noteikts, ka ārpusÄ“ nedrÄ«kst filmÄ“t vai fotografÄ“t. Lato Lapsa draudÄ“ja palaist dronu, kas filmÄ“tu DP teritoriju no augšas. Latvijā nav neviena normatÄ«vā akta, kas aizliegtu to darÄ«t! Droniem vispār nav normatÄ«vā regulÄ“juma. Kas tas tāds ir, kādi ir dronu izmantošanas nosacÄ«jumi? Demokrātiskā sabiedrÄ«bā darbojas noteikums, ka atļauts ir viss, kas nav speciāli aizliegts. Padomijā bija otrādi: aizliegts viss, kas nav speciāli atļauts. Ja laistu dronu... Es nezinu, kas tas ir, kaut kāds lidaparāts jau nu noteikti. Tas taču var radÄ«t arÄ« apdraudÄ“jumu – to var ielaist elektrÄ«bas vados, izraisÄ«t Ä«ssavienojumu. Vārdu sakot, ja visi te sāks lidināties... Bet tā ir problÄ“ma visā Eiropā. PiemÄ“ram, dronu palaišana lidostu tuvumā, kas var apdraudÄ“t aviācijas drošÄ«bu. JābÅ«t regulÄ“jumam, jābÅ«t atbildÄ«bai, bet nav.

"Tiklīdz parādās politika..."

- Jautājums no tās pašas sÄ“rijas. Pirms kāda laika uz ielas, pie Barklaja de Tolli pieminekļa savāca kompāniju, kas tur bija ieradusies parakstÄ«t papÄ«rus. Man arÄ« tā kompānija nepatÄ«k, bet tas taču nav kritÄ“rijs...

- Viss ir atkarÄ«gs no tā, kā tas notika. VarbÅ«t tas bija pikets vai sapulce un tika pārkāpti rÄ«košanas noteikumi. NÄ“? Ko mÄ“s redzam dzÄ«vÄ“? Kaut kur laukumā nolikts galdiņš, pie tā sēž cilvÄ“ks un vāc parakstus, piemÄ“ram, par ziloņu aizsardzÄ«bu. Neviens neko neteiks, neviens policists neies klāt –, ja tas kaut kādā veidā nav piesaistāms politikai. TiklÄ«dz parādās politika... Kas ir Barklajs de Tolli? Vidzemes paverdzinātājs. Katrā ziņā viņu saista ar Krievijas impÄ“riju. Ahā, te jums arÄ« politika!

- BÅ«tÄ«bā šÄ« lieta tiek traktÄ“ta politiski?

- GrÅ«ti pateikt, cik tur ir vai nav politikas, bet policistam ir tiesÄ«bas pienākt klāt un palÅ«gt paskaidrojumus – kas notiek, kādā sakarā, kas organizÄ“? Ja viens cilvÄ“ks sēž un vāc parakstus, tas, protams, nav ne mÄ«tiņš, ne pikets. Ja cilvÄ“ki ar savu akciju grib piesaistÄ«t uzmanÄ«bu, var bÅ«t, ka to var uzskatÄ«t arÄ« par piketu.

- Mani uztrauc tas, ka policisti, aizturot šos personāžus, paziņoja: viņi esot „pulcÄ“jušies vairāk par trim”, pārāk lielā grupā. Izrāde beigusies, mÄ“s izejam no teātra, tāda paliela skatÄ«tāju grupa, vai mÅ«s arÄ« var aizturÄ“t?

- Nu, ziniet, universitātÄ“ nesen bija izlaidumu laiks, gandrÄ«z katru dienu Raiņa bulvārÄ« pulcÄ“jās lielas grupas... 100 studentu savācas un iet nolikt ziedus pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa. Tas ir gājiens? Vai hokeja fani pÄ“c spÄ“les noliek ziedus pie ārvalstu vÄ“stniecÄ«bām, ir tāda tradÄ«cija. Šajos gadÄ«jumos ir diferencÄ“ta pieeja – ja nav politikas, viss var notikt, bet, ja parādās politika, nu, tad tam tiek pievÄ“rsta pastiprināta uzmanÄ«ba. Ä¢eopolitiskā situācija tāda, un jārÄ“Ä·inās, ka pasaule kļuvusi citāda. MÄ“s paši bieži neaizdomājamies, ka daudzās it kā vienkāršÄs un ierastās lietās ir parādÄ«jusies šÄ« „Ä£eopolitika”. Apskatāmies internetu: tur pašlaik ir atrodamas vietnes latviešu valodā par notikumiem pārsvarā Krievijā, piemÄ“ram, par Krievijas slavenÄ«bu personisko dzÄ«vi – kas ar ko precas, kas šÄ·iras, kas ar ko konfliktÄ“... Manā ieskatā, tas ir paņēmiens, kā latviešu cilvÄ“kus piesaistÄ«t Krievijai. Taču tā nav tiesiska problÄ“ma.

"Nauda pati par sevi nav nekas slikts, vienalga, cik tās būtu"

- PÄ“dÄ“jais jautājums. Piecu desmit gadu laikā ir bijuši vairāki gadÄ«jumi, kad cilvÄ“kam tiek „inkriminÄ“ta” nauda. Pieņemsim, ka es pie jums atnācu, bet savā mašÄ«nā atstāju, teiksim, kādu miljonu eiro. Vai es to drÄ«kstÄ“ju darÄ«t? Cik naudas vispār man var bÅ«t lÄ«dzi, lai tas nebÅ«tu noziegums?

- AtkarÄ«bā no tā, kāda ir tā miljona izcelsme. Es gan neatzÄ«stu tādu naudas turÄ“šanu mašÄ«nā, auto tomÄ“r nav seifs. Bet, ja runājam teorÄ“tiski... Mums jāaiziet no padomju stereotipa. Jāsaprot, ka nauda pati par sevi nav nekas slikts, vienalga, cik tās bÅ«tu. TurÄ«ba nav negods. Padomju laikos tika kultivÄ“ts, ka bagāts cilvÄ“ks nevar bÅ«t cienÄ«jams.  Un joprojām šÄds domāšanas modelis ir bieži sastopams. Sak, bagāts un godÄ«gs vienlaikus – neiespÄ“jami! Taču patiesÄ«bā viss ir atkarÄ«gs no naudas izcelsmes.

- Tas nozīmē, ka skaidras naudas daudzuma ziņā nekādu tiesisku ierobežojumu nav?

- Likumā ir ierobežots, piemÄ“ram, cik lielus darÄ«jumus drÄ«kst veikt skaidrā naudā, ir noteikta deklarÄ“šanas un nodokļu maksāšanas kārtÄ«ba. Ja tas viss ir ievÄ“rots, nevienam nav aizliegts krāt un turÄ“t skaidru naudu! Kad bija sākumdeklarÄ“šana, jebkurš varÄ“ja  uzrādÄ«t savus „miljonus”, legalizÄ“t tos. Tolaik bija tādi cilvÄ“ki, kas teica, rau, man ir simt miljonu skaidrā naudā, es, redziet, bankām neuzticos... PatiešÄm? Tā ir cita lieta – iemaksā uz vienu dienu to naudu bankā, lai parādÄ«tu, ka tā patiešÄm ir, un tad rÄ“Ä·inies, ka tev uzdos jautājumus par naudas izcelsmi. Ja viss kārtÄ«bā, tā ir tava izvÄ“le: turÄ“t naudu bankā vai trÄ«slitru burkā ieraktu dārzā.

- Kam jāpierāda naudas izcelsmes legalitāte: naudas Ä«pašniekam vai tam, kas to apšauba?

- Šajā gadÄ«jumā ir spÄ“kā legālā prezumpcija: naudas Ä«pašniekam jāuzrāda pierādÄ«jumi par naudas izcelsmi. Protams, ja viņš šo naudu deklarÄ“. Ja tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestādes konstatÄ“, ka nauda ir nopelnÄ«ta, piemÄ“ram, ar kontrabandu vai nelegālām narkotikām, bÅ«s problÄ“mas jebkurā pasaules valstÄ«. Kriminālprocesa likuma 355. pantā ir uzskaitÄ«ts, kādos gadÄ«jumos naudas lÄ«dzekļi bez papildu pierādÄ«jumiem tiek uzskatÄ«ti par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem. Tādā gadÄ«jumā naudas Ä«pašniekam jāpierāda, ka nauda iegÅ«ta legālā veidā. PiemÄ“ram, ja cilvÄ“ks dzÄ«vo vienā Ä£imenÄ“ ar kādu, kas tirgo narkotikas, viņam nāksies pierādÄ«t, ka kopā ar „narkotiku peļņu” ir konfiscÄ“ta arÄ« viņa „tÄ«rā nauda”.

Vārdu sakot, ja tev lÄ«dzi ir kaut vai pāris miljonu skaidras naudas ar pilnÄ«gi legālu izcelsmi, tas nebÅ«s nekāds pārkāpums. Tā vienkārši bÅ«s tava izvÄ“le.

Pārpublicēts no infotop.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0