Iesaki rakstu:

RÄ«gas mediji 2016. gadā katru dienu latviešus biedÄ“ja ar Krievijas propagandas uzbrukumu. Mediji bez apstājas dÅ«ca par latviešu „politiÄ·u” un „politoloÄ£ijas ekspertu” satraucošajām bažām par Krievijas propagandas pastiprināšanos, agresivitāti, ietekmes spÄ“ku. Dažādos variantos dominÄ“ja tirāde: „Krievijas politika kļūst arvien agresÄ«vāka un uzbāzÄ«gāka tieši tās kaimiņos. Informācija kā ierocis, kā hibrÄ«dkara elements tiek lietota tieši pret tās tuvākajām valstÄ«m, Eiropas SavienÄ«bas politiku, Rietumiem. Tas ir traucÄ“joši mÅ«su sabiedrÄ«bai.”

Krievijas propagandas uzbrukums esot vÄ“rsts ne tikai pret latviešiem, bet arÄ« pret NATO bruņnešiem Latvijā. Internetā lasāms: „VÄ“stÄ«ts, ka Kanāda vadÄ«s daudznacionālo bataljona kaujas grupu, kura ap nākamā gada maiju ieradÄ«sies Latvijā. Kopā ar karavÄ«riem no Itālijas, Albānijas, Polijas un SlovÄ“nijas dienÄ“s arÄ« 455 Kanādas karavÄ«ri.[..]Vienlaikus izlÅ«košanas dienesti brÄ«dina par Krievijas propagandas uzbrukumiem, kas varÄ“tu tikt vÄ“rsti pret Kanādas un NATO karavÄ«riem.”

Pakāpeniski biedÄ“šana sagāzÄ“jās lÄ«dz dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamam tvanam: „[..]pÄ“tÄ«jumā, ko veicis StratÄ“Ä£isko un starptautisko studiju centrs Vašingtonā, secināts, ka Krievijas ietekme ir kļuvusi tik nozÄ«mÄ«ga, ka tā jau sāk apdraudÄ“t Eiropas valstu nacionālo stabilitāti(!?) un vÄ“rtÄ«bas (!?)”.

PÄ“c D.Trampa uzvaras biedÄ“šana sasparojās histÄ“rijā. Krievijas propagandas uzbrukums tika sapÄ«ts ar Krievijas militāro uzbrukumu. Ä€rvalstu medijos parādÄ«jās bramanÄ«ga prognoze - Latvijas dēļ var sākties III Pasaules karš. Ar bramanÄ«go prognozi tÅ«lÄ«t iepazÄ«stināja latviešu lasÄ«tājus. PÄ“c tādas priecÄ«gas informācijas fiziski un garÄ«gi infantilie, valsts aizsardzÄ«bai nederÄ«gie latviešu papriki draudÄ«gi apsolÄ«ja varonÄ«gi pretoties Krievijas armijai tāpat, kā kādreiz pretojās somi. Par to visā nopietnÄ«bā rakstÄ«ja „The Washington Post”. Savukārt cietumā godÄ«gi pasÄ“dÄ“jis godÄ«gs ebrejs medijos izplatÄ«ja mÄ«kstsirdÄ«gu pieņēmumu, ka „Putins izmanto Latviju, lai saglabātu varu Krievijā”.

ArÄ« gada nogalÄ“ Latvijas interneta portāli neslÄ“pj ”bažas, ka Putins laika posmu lÄ«dz Trampa apstiprināšanai amatā nākamā gada janvārÄ« redz kā iespÄ“ju pārbaudÄ«t alianses militāro gatavÄ«bu un diplomātisko apņēmÄ«bu”. Tātad joprojām pastāv lieliskas iespÄ“jas. Putins lÄ«dz 2017.gada janvārim kuru katru brÄ«di var iebrukt Latvijā. Krievijai vislielākais ienaidnieks ir Latvija. Latviešu tautas tracinātāji mudina ļaudis pÄ“c iespÄ“jas ātrāk akceptÄ“t patÄ«kamo secinājumu.

  Diemžēl visus vÄ“l nevar apdullināt. Latvijā vÄ“l dzÄ«vo garÄ«gi veseli latvieši. Viņus nevar apdullināt, un par nelaimi viņi visu apjÄ“dz citādāk, nekā gribÄ“tos. Viņi apjÄ“dz, ka ar RÄ«gas mediju tincināto propagandu un kontrpropagandu kaut kas nav kārtÄ«bā.

Latvijā vÄ“l dzÄ«vo ļaudis, kuri atceras aizliegumu tautu biedÄ“t ar karu. Tāds aizliegums savā laikā eksistÄ“ja ne tikai PSRS, bet arÄ« Rietumu valstÄ«s. Masu komunikācijā tautas biedÄ“šana ar karu nekādā gadÄ«jumā netika pieļauta. BiedÄ“šana ar karu ir sociāli ļoti bezatbildÄ«ga rÄ«cÄ«ba. Tai var pievÄ“rsties vienÄ«gi smirdÄ«gi pakaļgali.

BiedÄ“šanā ar Krievijas propagandu ir konstatÄ“jamas cienÄ«jamas dÄ«vainÄ«bas. Tā tas ir kaut vai tajā ziņā, ka Krievija vispār ar propagandu nedrÄ«kst nodarboties. Krievijā ir aizliegta propaganda. TādÄ“jādi nemitÄ«gā trallināšana par Krievijas propagandu ir tirāniska bezjÄ“dzÄ«ba.

Propaganda ir politikas organiska sastāvdaļa. Politika bez propagandas neeksistÄ“. Politikai propaganda ir obligāti nepieciešama. Tam ir fundamentāls iemesls.

Katra politika sastāv no diviem elementiem. Politika sastāv, pirmkārt, no spÄ“ka pielietošanas un, otrkārt, no ļaužu masu simboliskās ietekmÄ“šanas. Tā nodrošina ļaužu masu lojalitāti, morālo mobilizāciju, patriotiskumu, uzticÄ«bu. Bez ļaužu masu simboliskās ietekmÄ“šanas nav iespÄ“jama politisko institÅ«tu funkcionÄ“šana.

Ä»aužu masās tiek propagandÄ“ts arÄ« politikas pirmais elements – spÄ“ka pielietošana. Politika nekad nevairās pamatot spÄ“ka pielietošanas objektÄ«vo nepieciešamÄ«bu. CilvÄ“kiem ir jāsaprot, ka bez spÄ“ka pielietošanas politika nevar sasniegt savus mÄ“rÄ·us un spÄ“ka pielietošana kalpo ļaužu masām.

Politikas reālie ideāli un reālie mÄ“rÄ·i, kurus politika propagandÄ“ ļaužu masās, koncentrÄ“jās atsevišÄ·Ä idejiskajā kompleksā. Šo kompleksu sauc par ideoloÄ£iju. Politikas satelÄ«ts (miesassargs, kalps, pavadonis) vienmÄ“r ir ideoloÄ£ija.

Tā tas mÅ«sdienās ir arÄ« tajos jocÄ«gajos gadÄ«jumos, kad politika muļķīgi deklarÄ“ ideoloÄ£ijas boikotu – atsacÄ«šanos no ideoloÄ£ijas. Tāda deklarācija ir klaja muļķība vai ne visai pārdomāta propaganda. Abos gadÄ«jumos deklarācijas autoriem ir lielas intelektuālās problÄ“mas. Tas attiecās arÄ« uz latviešu valdošo kliÄ·i. ArÄ« tā laiku pa laikam murgo par ideoloÄ£ijas boikotu.

Krievijas konstitÅ«cijas 13.pantā ir ierakstÄ«ta atsacÄ«šanās no valsts ideoloÄ£ijas. Tiek pieļauta „ideoloÄ£iskā daudzveidÄ«ba”. Taču ir aizliegts kādu ideoloÄ£iju oficiāli izmantot kā visiem obligātu valsts ideoloÄ£iju.

Tādam jocÄ«gam aizliegumam nevar nebÅ«t jocÄ«gas sekas. Krievijas politikas odiozā atsacÄ«šanās no valsts ideoloÄ£ijas ir tas pats, kas atsacÄ«šanās no valsts politikas un tās propagandas. Galu galā tā ir atsacÄ«šanās arÄ« no pašas valsts, jo valsts bez politikas nav valsts.

Tā tas pašlaik Krievijā ir teorÄ“tiski. Protams, tā tas nav dzÄ«ves praksÄ“. DzÄ«ves prakse ne reti mÄ“dz bÅ«t gudrāka par teoriju. Tas ir vÄ“rojams arÄ« Krievijā.

TomÄ“r situācija saglabājās duļķaina. To var atjautÄ«gi izmantot kontrpropagandā. Ja Krievijā ir aizliegta valsts ideoloÄ£ija, tad netieši ir aizliegta arÄ« propaganda. Propaganda neeksistÄ“ tÄ«rā veidā kā forma pati par sevi bez satura. Propagandas saturs ir ideoloÄ£ija. Ja Krievijai nav valsts ideoloÄ£ijas, tad Krievijai praktiski nav ko propagandÄ“t. Diemžēl šo formālo faktu kritiski (izsmÄ“jÄ«gi) neņem vÄ“rā gudrinieki, kuri žēlojās par Krievijas propagandas uzbrukumu. 13.pants paver ceļu lÄ«dz bezsamaņai kritizÄ“t Krievijas politikas iracionalitāti un farizejismu.

Atkārtojam loÄ£isko secÄ«bu: ja Krievijā konstitucionāli ir aizliegta valsts ideoloÄ£ija, tad Krievijā netieši ir aizliegta arÄ« tās politikas propaganda. Tas ir loÄ£iski. Tātad ES, Rietumi, Latvija bauda nevis Krievijas propagandu, bet kaut ko citu. Mums uzbrÅ«k nevis Krievijas propaganda, bet kaut kas cits, kam ir jāizdomā vārds.

Kņadā ap propagandu un kontrpropagandu nav loÄ£ikas. Toties ir pamatÄ«gas novirzes no veselā saprāta. Tā tas ir kontrpropagandā, dulli un sociāli bezatbildÄ«gi tautu biedÄ“jot ar karu varbÅ«t „otrā rÄ«tā uz brokastu laiku”.

Turklāt aina ir šizofrÄ“niska. Interneta portālos biedÄ“šana ar karu iet roku rokā ar krievu zupu slavÄ“šanu, prieku par gaidāmo atļauju Krievijā atkal tirgot šprotes, Busuļa panākumiem Maskavas šova ākstÄ«bās. RÄ«gas dāsni aprobežotie žurnālisti drÄ«z saoderÄ“s ļoti bÄ«stamu informatÄ«vo gaisotni. Kad patiešÄm mediji ziņos par kara sākšanos, tauta viņiem neticÄ“s un žurnālistu paziņojumu uzskatÄ«s par kārtÄ“jo „kontrpropagandu”. Tikai padubÄ“ Ä£enerÄ“ti žurnālisti var lÄ«dzās publicÄ“t materiālus par Krievijas gatavošanos iekarot Latviju un materiālus ar virsrakstu „Septiņas krievu virtuves zupas, kas jānogaršo kaut reizi mūžā”. Tā tas „Delfos” notiek katru dienu.

Par laimi ne Krievijā, ne ES centrālajās iestādÄ“s visi „baltie” cilvÄ“ki vÄ“l nav grīļīgi prātā. Krievijā domājoši cilvÄ“ki kaunas par Jeļcina valdÄ«šanas tumšajos gados pastrādātajām muļķībām jaunajā konstitÅ«cijā. Viņi regulāri raksta par ārprātÄ«go muļķību valsts ideoloÄ£ijas boikotÄ“šanā.

Neapšaubāmi, Krievijai ir noteikta ideoloÄ£ija. Par to ir minÄ“ts konstitÅ«cijas 2.pantā. Tajā ir skaidri un gaiši norādÄ«ts par neoliberālisma ideoloÄ£iju kā valsts ideoloÄ£iju. Neoliberālisma jÄ“dziens nav lietots, taču panta formulÄ“jums ir smeldzÄ«gi neoliberālistisks: „Человек, его права и свободы являются высшей ценностью. Признание, соблюдение и защита прав и свобод человека и гражданина - обязанность государства.”

Tas ir skaists formulÄ“jums. Taču tas ir neoliberālistisks formulÄ“jums. Tas ir vienpusÄ«gs, tendenciozs un kaitÄ«gs formulÄ“jums. Krievijas patriotiskajai inteliÄ£encei tas nepatÄ«k tāpat kā nepatÄ«k 13.pantā ierakstÄ«tās aplamÄ«bas par ideoloÄ£ijas boikotu. Neoliberālistiskais formulÄ“jums klusÄ“ par sabiedrÄ«bas kolektÄ«vajām interesÄ“m un to kolektÄ«vo aizstāvÄ“šanu. Dotais formulÄ“jums sekmÄ“ individuālisma kultu un mazina indivÄ«du morālo gatavÄ«bu aizstāvÄ“t valsti.

ES centrālo iestāžu speciālisti ir daudz gudrāki par LR „politiÄ·iem” un „politoloÄ£ijas ekspertiem”. Par to liecina vairāki fakti.

PiemÄ“ram, ES centrālajā aparātā ir radÄ«ta speciāla struktÅ«ra: „Ir pagājis gads kopš Eiropas SavienÄ«bā (ES) tika izveidota Ä«paša vienÄ«ba, kas nodarbojas ar Krievijas propagandas atspÄ“košanu un atmaskošanu. LÄ«dz šim tā ir apkopojusi informāciju par vairāk nekā 1600 publikācijām dažādos ar Krieviju saistÄ«tos plašsaziņas lÄ«dzekļos, kas satur izdomājumus vai puspatiesÄ«bas. Tas pierāda, ka kaimiņvalsts informatÄ«vie uzbrukumi nav nedz izzuduši, nedz mazinājušies.”

Speciālās struktÅ«ras atbildÄ«gajiem darbiniekiem ir gaiša izpratne: „Vispirms visa šÄ« propaganda ir rÅ«pÄ«gi jāpamana un tai jāatbild nevis ar pretpropagandu, bet gan pozÄ«ciju.[..]TomÄ“r ir skaidrs, ka Krievijas mediju budžets un mÄ“rogs ir nesalÄ«dzināmi lielāks par vienas nodaļas iespÄ“jām. Bet tā kā Eiropa nevÄ“las atbildÄ“t uz propagandu ar kontrpropagandu, tiek meklÄ“ti citi risinājumi. Proti, pastāv cerÄ«ba, ka BriselÄ“ apkopotos materiālus izmantos neatkarÄ«gie izdevumi gan Eiropas SavienÄ«bā, gan arÄ« bijušajās Padomju SavienÄ«bas republikās. Aptuveni gada laikā apkopotie materiāli liecina, ka visaktÄ«vāk dezinformācijas kampaņa notiek krievu valodā, uzrunājot krieviski runājošos iedzÄ«votājus dažādās valstÄ«s. Otrajā vietā ir angļu valoda, kurā vÄ“sta televÄ«zijas kanāls RT, un trešajā vietā ir čehu valoda.”

Tātad acÄ«mredzot Latvijā galvenokārt var sastapties ar mÅ«su krievu diasporas „apstrādāšanu”. Bet tas ir normāli. Latvija arÄ« „apstrādā” Īrijā, Lielbritānijā un citur dzÄ«vojošos latviešus. Savā laikā IzraÄ“la ļoti aktÄ«vi „apstrādāja” citu zemju ebrejus, viņus aicinot pārcelties uz dzÄ«vi tautas senajā dzimtenÄ“. Ķīna aicina no ASV atgriezties mājās Ä·Ä«niešu speciālistus.

Krievija netiecās „apstrādāt” latviešus un iekarot latviešu sirdis un prātus. Gribu teikt vÄ“l jestrāk. Krievijai latvieši neinteresÄ“, un Krievija nedara neko vÄ“rā ņemamu, lai latviešus noskaņotu Krievijai labvÄ“lÄ«gi. Vismaz tā tas ir publikācijās, kurās Krievijas zinātnieki, žurnālisti, publicisti analizÄ“ Latvijas patreizÄ“jo politisko, ekonomisko, morālo, tiesisko, demogrāfisko, garÄ«gās kultÅ«ras stāvokli. ŠÄ«s publikācijas var formāli uzskatÄ«t par propagandu. Taču reāli tā nav propaganda. Tekstos latvieši netiek pārliecināti par labu Krievijai. Teksti neizvirza propagandas pirmo un galveno mÄ“rÄ·i – uzskatu, teoriju, ideju sistemātisku izplatÄ«šanu nolÅ«kā ar pārliecināšanu iegÅ«t piekritÄ“jus un cilvÄ“kus pamudināt uz noteiktu rÄ«cÄ«bu. Tekstos tiek atsegta latviešu politiÄ·u nekompetence, bet pats galvenais – korekti akcentÄ“ta latviešu tautas nespÄ“ja normalizÄ“t savu dzÄ«vi. Teksti nevis slavÄ“ latviešus, bet gan korekti kritizÄ“ latviešus.

Pats par sevi saprotams, ka Latvijā tamlÄ«dzÄ«ga kritika nevienu hipertrofÄ“ti pašpārliecināto un hipertrofÄ“ti pašapzinÄ«go latvieti nevar iepriecināt. T.s. vidusmÄ“ra latvietis lepojās ar savu kriminālo „valsti” un nevÄ“lās klausÄ«ties pārmetumus par masveidÄ«go korupciju, zagšanu, ekonomikas graujošo atpalicÄ«bu, tautas izmiršanu un aizklÄ«šanu svešumā. Turklāt teksti netiek tulkoti un izplatÄ«ti latviešu valodā. Ja tiktu veikts mÄ“rÄ·tiecÄ«gs propagandas darbs, tad mÅ«su sabiedrÄ«bu aplaimotu ar tekstiem latviešu valodā. Pašlaik gandrÄ«z divas latviešu paaudzes var nezināt krievu valodu.

Simpātiska ir ES attiecÄ«gās struktÅ«ras vÄ“lme Krievijai atbildÄ“t „nevis ar pretpropagandu, bet gan pozÄ«ciju”. Latviešiem arÄ« vajadzÄ“tu pārņemt tādu pieeju, vispirms un galvenokārt panākot cilvÄ“cisku seju saviem medijiem. Nekur nav teikts, ka latviešu medijos nedrÄ«kst iztikt bez perversijām, šÄ·ebÄ«gas buldurÄ“šanas par „elites kultÅ«ras gardēžiem” un tā visa, kas no latviešu masu saziņas lÄ«dzekļiem atbaida normālus cilvÄ“kus un spiež viņus izvÄ“lÄ“ties citu valstu un tajā skaitā Krievijas TV, interneta ziņu portālus un interneta analÄ«tiskos portālus.

SmieklÄ«gi un necienÄ«gi ir latviešu amatsievu un amatvÄ«ru centieni spÄ“koties ar Lindermaņa, Gapoņenko, Šiškina, Krivcovas lÄ«meņa cīņu biedriem hramcoviem dažos Krievijas TV kanālos. Tas bÅ«tu tas pats, ja IzraÄ“la sāktu spÄ“koties ar ušÅ†aini aptaurÄ“tā Grantiņa saitu „Latvijas tautas tribunāls”, kurā nekas cits nav lasāms kā vienÄ«gi ebreju un IzraÄ“las zākāšana neiedomājamos vārdos.