Iesaki rakstu:

Daru zināmu, ka 2020. gada 2. jÅ«lijā esmu saņēmis trÄ«spadsmit 13. Saeimas deputātu parakstÄ«tu vÄ“stuli, kurā vÄ“rsta uzmanÄ«ba uz iespÄ“jamiem trÅ«kumiem Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju likuma tiesiskajā regulÄ“jumā.

Saeimas deputātu vÄ“stulÄ“ izteikti priekšlikumi Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju likuma pilnveidei un lÅ«gums iniciÄ“t diskusiju par jauniem tiesiskiem risinājumiem parlamentārās kontroles darbÄ«bas efektivizÄ“šanai.

AtzinÄ«gi vÄ“rtÄ“ju Saeimas deputātu uzsāktās debates par likumdevÄ“ja un izpildvaras savstarpÄ“jo sadarbÄ«bu nolÅ«kā stiprināt demokrātiskas valsts pārvaldÄ«bas principus. Parlamentārās demokrātijas principus tostarp arÄ« esmu plaši analizÄ“jis savā rakstā „Demokrātiskā valsts iekārta, brÄ«vas vÄ“lÄ“šanas un parlamentārā demokrātija“ (sk.: Balodis R. (zin. red.) Parlamentārā izmeklÄ“šana Latvijas Republikā. 1. Parlaments. Parlamentārā kontrole. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2016, 25. - 62. lpp.).

Latvijas Republikas Satversmes 26. pantā garantÄ“tās konstitucionālās tiesÄ«bas uzsākt parlamentāro izmeklÄ“šanu ir viens no parlamentārās kontroles instrumentiem, un tam ir jāiekļaujas demokrātiskas tiesiskas valsts sistÄ“mā. Latvijas Republikas Satversmes 59. pantā nostiprinātais valdÄ«bas politiskās atbildÄ«bas princips Saeimas priekšÄ ir balstÄ«ts uz lÄ«dztiesÄ«gām attiecÄ«bām starp parlamentu un valdÄ«bu.

Satversmes tiesa ir veidojusi noturÄ«gu judikatÅ«ru, pievÄ“ršoties varas dalÄ«šanas principa saturam. Šis princips garantÄ“ konstitucionālo orgānu varas lÄ«dzsvaru un savstarpÄ“ju kontroli. TāpÄ“c demokrātiskā tiesiskā valstÄ« varas dalÄ«šanas princips ne tikai nošÄ·ir varas atzarus, bet ietver arÄ« prasÄ«bu pÄ“c to savstarpÄ“jas sadarbÄ«bas. Vienlaikus Satversmes tiesa arÄ« atzinusi, ka valsts varas dalÄ«šanas princips nav saprotams tādÄ“jādi, ka no tā bÅ«tu atvasināmas konstitucionālo orgānu subjektÄ«vas tiesÄ«bas prasÄ«t sev vÄ“lamu pilnvaru vai tiesÄ«bu piešÄ·iršanu.

Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas ir parlamenta mazākuma tiesÄ«bas, tādēļ vairumā gadÄ«jumā to izmanto opozÄ«cija. Taču to var izmantot arÄ« valdošÄ koalÄ«cija, vai arÄ« gan koalÄ«cijas, gan opozÄ«cijas deputāti kopā. Jebkurā gadÄ«jumā parlamentārai izmeklÄ“šanai ir politisks raksturs. Tādēļ arÄ« galaziņojumu apstiprina parlaments kopumā, bet komisijas locekļi, kas tam nepiekrÄ«t, var nākt klajā ar savu atsevišÄ·o viedokli.

Neraugoties uz parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju politisko raksturu, labi funkcionÄ“joša komisija cenšas ievÄ“rot objektivitāti, t.i., savā procedÅ«rā un it sevišÄ·i praktiskajā darbā tuvoties juridiskai metodoloÄ£ijai, kas veicina objektivitāti. Uz to principā ir vÄ“rsts arÄ« parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju darba noregulÄ“jums, mÅ«su gadÄ«jumā - 2003. gada 8. maija Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju likums.

TomÄ“r praksÄ“ labu piemÄ“ru nav daudz. Te jāņem vÄ“rā, ka vÄ“l lielākā mÄ“rā kā parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju darba procedÅ«ras noregulÄ“jums, komisijas darba rezultāta objektivitāti, ticamÄ«bu un nozÄ«mi nosaka politiskā kultÅ«ra, it sevišÄ·i parlamentārā kultÅ«ra. Neapšaubāmi, te vÄ“l ir, kur augt - gan attiecÄ«bā uz formālo parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju darbÄ«bas noregulÄ“jama pilnveidošanu, gan uz parlamentārās un vispārÄ“jās politiskās kultÅ«ras uzlabošanu.

Tādēļ pozitÄ«vi vÄ“rtÄ“jami 2015. gada 17. septembra grozÄ«jumi Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju likumā, ar kuriem Saeima pilnveidoja parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas darba procedÅ«ru, cita starpā nosakot, ka parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas galaziņojumā norādÄ«tās institÅ«cijas, kuru kompetencÄ“ ir attiecÄ«go trÅ«kumu novÄ“ršana, vÄ“rtÄ“ galaziņojumā ietverto informāciju un lemj par galaziņojumā konstatÄ“to trÅ«kumu novÄ“ršanu.

Saeimas deputātu vÄ“stulÄ“ iezÄ«mÄ“tie problÄ“mjautājumi prasa plašÄku diskusiju. Tie ir saistÄ«ti ar likumdevÄ“ja darbÄ«bu kopumā. Pašam likumdevÄ“jam ir vislabāk zināms, kā novÄ“rst iespÄ“jamos trÅ«kumus, izvÄ“loties atbilstošÄkos risinājumus. Tie var bÅ«t gan ieteikumi konkrÄ“ta konstitucionālā varas atzara darbÄ«bas uzlabošanai, bet tie var bÅ«t arÄ« juridiski saistoši lÄ“mumi (piemÄ“ram, likuma grozÄ«jumi).

AttiecÄ«bā uz parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju darbu jāņem vÄ“rā, ka tās lÄ“mumi ir jāpieņem tādā procedÅ«rā, kas piešÄ·ir tiem leÄ£itimitāti, vienlaikus lÄ«dzsvarojot SatversmÄ“ garantÄ“tās pamatvÄ“rtÄ«bas ar konkrÄ“tu tiesÄ«bu realizāciju. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka saprātÄ«ga lÄ“muma pieņemšanas procedÅ«ra ir vairākuma varas leÄ£itimitātes priekšnoteikums.

TāpÄ“c iniciatÄ«vai par dialoga uzsākšanu jautājumos par Saeimas vairākuma un opozÄ«cijas savstarpÄ“jo sadarbÄ«bu un iespÄ“jamiem tās efektÄ«vas Ä«stenošanas mehānismiem ir jānāk no paša likumdevÄ“ja puses.

Es apliecinu savu interesi iesaistÄ«sies šÄdā dialogā ar likumdevÄ“ju par minÄ“tajiem jautājumiem, ja likumdevÄ“js to vÄ“lÄ“tos. PiemÄ“rots diskusijas formāts varÄ“tu bÅ«t Saeimas organizÄ“ta konference vai seminārs, kas varÄ“tu tikt veltÄ«ts parlamentārās kontroles mehānisma izvÄ“rtÄ“šanai un iespÄ“jamai uzlabošanai, tostarp izskatot jautājumu par parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju darbÄ«bas efektivizÄ“šanu, ņemot vÄ“rā šo komisiju Ä«pašo vietu un lomu parlamentārā demokrātijā.