Iesaki rakstu:

KonkrÄ“tā kriminālprocesa izmeklÄ“šana ir tiesiskuma piesmiešanas paraugstunda, ko tandÄ“mā ar Valsts drošÄ«bas dienestu (iepriekš – DrošÄ«bas policija) demonstrÄ“ Ä¢enerālprokuratÅ«ra. Man tam ir pierādÄ«jumi un šie pierādÄ«jumi ir apstāklis, kas šobrÄ«d nespÄ“lÄ“ man par labu.

2017. gada 15. jÅ«nijā Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis pieņēma lÄ“mumu par nepamatoti uzsāktā kriminālprocesa Nr. 12812001116 izbeigšanu.

Uzskatu, ka centieni piemÄ“rot man kriminālatbildÄ«bu ir saistÄ«ti ar trauksmes celšanu par KNAB amatpersonu bezdarbÄ«bu un atsevišÄ·u KNAB amatpersonu mÄ“Ä£inājumu izvairÄ«ties no atbildÄ«bas par dienesta pienākumu nepildÄ«šanu. Mans publiskais paziņojums par bijušÄ KNAB priekšnieka J. Streļčenoka, viņa vietnieka J. Rozes un KNAB IekšÄ“jās drošÄ«bas nodaļas darbinieku bezdarbÄ«bu, kaut arÄ« ar neattaisnojamu vilcināšanos, tomÄ“r bija sekmÄ“jis kriminālprocesa uzsākšanu.

2017. gada 15. jÅ«nijā, izbeidzot kriminālprocesu, prokurors Aivis Zalužinskis, konstatÄ“ja, ne vien to, ka nodarÄ«jumā nav nozieguma sastāva, bet arÄ« to, ka kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumā izmantotā informācija bija pretrunā lietas faktiskajiem apstākļiem.

Dezinformāciju, kas tika izmantota kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumā, radÄ«ja KNAB IekšÄ“jās drošÄ«bas nodaļas vadÄ«tājs, kuram KNAB bijušais priekšnieks J. Streļčenoks bija nodevis rÄ«cÄ«bai informāciju par man piedāvāto kukuli un kurš neko ar šo informāciju nebija darÄ«jis. Viņš maldināja Satversmes aizsardzÄ«bas biroja pārstāvi, kas bija deleģēts Dienesta izmeklÄ“šanas komisijā, maldināja komisijas locekli no KNAB Juridiskās nodaļas, maldināja KNAB priekšnieka p.i. I. Jurču, kura parakstÄ«ja prokuratÅ«rai adresÄ“tu vÄ“stuli ar izdomātiem un sagrozÄ«tiem faktiem.

KNAB 2016. gada 27. jÅ«lija Dienesta izmeklÄ“šanas komisijas (DIK) atzinums ir galvenais pierādÄ«jums, kas tika izmantots par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai 2016. gada 29. jÅ«lijā. VÄ“rtÄ“jot šo pierādÄ«jumu, prokurors A. Zalužinskis konstatÄ“ja, ka DIK atzinumā sniegtie secinājumi ir nepamatoti.

VÄ“lāk procesa virzÄ«tājs šos patiesÄ«bai neatbilstošos DIK secinājumus izmanto kriminālvajāšanas uzsākšanas pamatojumā.

KNAB vadÄ«ba un IekšÄ“jās drošÄ«bas nodaļas vadÄ«tājs, lai slÄ“ptu savu bezdarbÄ«bu, vairāk kā gada laikā nekādā veidā nereaģējot uz mani sniegto informāciju par kukuļa piedāvājumu, uz nepatiesas informācijas pamata iniciÄ“ja kriminālprocesu pret mani. Rezultātā prettiesiskā  KNAB vadÄ«bas bezdarbÄ«ba tiek piesegta.

Virsprokurora M. Adlera lÄ“mums par kriminālprocesa atjaunošanu bija vienÄ«gais arguments, ar kuru KNAB priekšnieks J. Straume motivÄ“ja atstāt bez ievÄ“rÄ«bas manu iesniegumu par KNAB IekšÄ“jās drošÄ«bas nodaļas vadÄ«tāja rÄ«cÄ«bas un atbildÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu nepamatota kriminālprocesa uzsākšanā. Tātad šis kriminālprocess pasargā no atbildÄ«bas augstu KNAB amatpersonu (bijušo DrošÄ«bas policijas darbinieku, procesa virzÄ«tāja kolÄ“Ä£i), kura varÄ“tu bÅ«t vainojama šÄ« kriminālprocesa uzsākšanas pamata falsificÄ“šanā.

Tas izskaidro, kāpÄ“c prokurora A. Zalužinska lÄ“mums par katru cenu (arÄ« tiesiskuma un taisnÄ«guma ignorÄ“šanas cenu) bija jāatceļ.

VÄ“ršu uzmanÄ«bu, ka kriminālprocess tika atjaunots 2017. gada 25. augustā vispārpieņemtajai kriminālprocesuālajai praksei neatbilstošÄ veidā – gandrÄ«z pÄ“c diviem ar pusi mÄ“nešiem pÄ“c tā izbeigšanas, virsprokuroram pÄ“c savas paša iniciatÄ«vas veicot kriminālprocesa izbeigšanas “pamatotÄ«bas pārbaudi”. Virsprokurors M. Adlers šÄdi pārkāpa tiesiskās paļāvÄ«bas principu, jo sÅ«dzÄ«bas par prokurora A. Zalužinska lÄ“mumu bija iesniedzamas 10 dienu laikā, virsprokuroram M. Adleram tās bija jāizskata maksimums 30 dienu laikā – pÄ“c šÄ« termiņa man bija iestājusies tiesiskā paļāvÄ«ba, ka man labvÄ“lÄ«gs A. Zalužinska lÄ“mums ir stājies spÄ“kā. Es tiku arÄ« iepazÄ«stināts ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem un biju pārliecināts, ka šis murgs ir beidzies.

KāpÄ“c tika atjaunots izbeigtais kriminālprocess? Atbilde viena – prokurors A. Zalužinskis bija konstatÄ“jis vairāk kā to vien, ka manā rÄ«cÄ«bā nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva. Viņš bija konstatÄ“jis arÄ« faktu, ka kriminālprocess uzsākts nepamatoti, kas konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nozÄ«mÄ“, ka kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumā bija izmantoti lietas materiāliem neatbilstoši secinājumi, citiem vārdiem, nepatiesa informācija jeb meli. Un šÄdā gadÄ«jumā par to iestājas atbildÄ«ba virknei amatpersonu. No disciplināratbildÄ«bas lÄ«dz kriminālatbildÄ«bai – Dienesta izmeklÄ“šanas komisijas locekļiem, KNAB tā laika priekšnieka p.i. I. Jurčai, kas parakstÄ«ja vÄ“stuli prokuratÅ«rai, Valsts drošÄ«bas dienesta izmeklÄ“tājiem, prokurorei M. Dolgovai, kuru biju brÄ«dinājis par iespÄ“jamu faktu falsifikāciju un kura nepārbaudot lietas materiālus, par patiesÄ«bu pieņēma to situācijas aprakstu, kuru bija radÄ«jusi par bezdarbÄ«bu informācijas par kukuļa piedāvājuma pārbaudÄ“ atbildÄ«gā KNAB amatpersona – KNAB IekšÄ“jās drošÄ«bas nodaļas vadÄ«tājs.

ŠobrÄ«d izmeklÄ“šana turpina ignorÄ“t pierādÄ«tu faktu, ka

publiskoto informāciju es neieguvu operatīvās darbības pasākuma gaitā;

tā tika netika pārbaudīta operatīvās izstrādes lietas ietvaros;

tās izpaušana nekaitÄ“ja operatÄ«vās izstrādes mÄ“rÄ·iem vai kādiem citiem operatÄ«vās darbÄ«bas uzdevumiem, bet gluži otrādi, piespieda KNAB veikt kukuļošanas piedāvājuma pārbaudi.

Informācija, ko publiskoju nebija un nevarÄ“ja bÅ«t valsts noslÄ“pums. Nebija valsts noslÄ“pums tāpÄ“c, ka nebija iegÅ«ta operatÄ«vās darbÄ«bas pasākuma gaitā. NevarÄ“ja bÅ«t valsts noslÄ“pums, jo saskaņā ar likuma “Par valsts noslÄ“pumu” 5. panta 4. punktu aizliegts piešÄ·irt valsts noslÄ“puma statusu un ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par korupcijas gadÄ«jumiem un amatpersonu nelikumÄ«gu rÄ«cÄ«bu. 

Likuma “Par valsts noslÄ“pumu” 5. pantā ir uzskaitÄ«ti gadÄ«jumi, kad ziņas nevar bÅ«t valsts noslÄ“pums.

Kā satraucošu vÄ“rtÄ“ju faktu, ka 2017. gada decembrÄ« manis pieteiktais un procesa virzÄ«tāja apmierinātais lÅ«gums par atsevišÄ·u personu nopratināšanu, lÄ«dz šim brÄ«dim (pagājis vairāk kā gads) no procesa virzÄ«tāja puses nav izpildÄ«ts – nopratināšanas nav veiktas. LÅ«gums tika apmierināts, bet vesels gads ir bijis pārāk Ä«ss laiks, lai to izpildÄ«tu – vai tas atkal neliecina par kriminālprocesa tendenciozitāti.

VienÄ«gais kā šo bezdarbÄ«bu varu izskaidrot – procesa virzÄ«tājs nepratināja šÄ«s personas, lai lietai nebÅ«tu jāpievieno tādi pierādÄ«jumi (liecÄ«bas), kas papildus apstiprinātu prokurora A. Zalužinska lÄ“mumā par kriminālprocesa izbeigšanu konstatÄ“to – to, ka nozieguma sastāva nav, un to, ka process uzsākts nepamatoti.

Ir vÄ“l kāds apstāklis, kas varÄ“tu bÅ«t motivÄ“jis kriminālprocesa atjaunošanu un manis saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas – izbeigts kriminālprocess nevar kalpot par instrumentu pielaides valsts noslÄ“pumam izsniegšanas/neizsniegšanas jautājumā.

VÄ“l interesanti un zÄ«mÄ«gi, ka prokurors A. Zalužinskis, uzraugot kriminālprocesa izmeklÄ“šanu, bija norādÄ«jis uz nepieciešamÄ«bu kriminālprocesa Nr. 12812001116 ietvaros noskaidrot, kāds bija pamatojums tam, ka netika savlaicÄ«gi uzsākts kriminālprocess pÄ“c mana 2015. gada 1. oktobra ziņojuma, bet tas uzsākts tikai 2017. gada 3. janvārÄ«.

Atbilde uz šo jautājumu no atbildÄ«go amatpersonu puses sniegtu lielāku skaidrÄ«bu kriminālprocesā – veicinātu taisnÄ«gu krimināltiesisko attiecÄ«bu noregulÄ“jumu. Taču virsprokurors M. Adlers nesaprotamu motÄ«vu vadÄ«ts 2017. gada 28. februārÄ« atcÄ“la prokurora A. Zalužinska  gada 20. janvāra prokurora papildus norādÄ«jumu noskaidrot “kāds pamatojums bija tam, ka netika savlaicÄ«gi uzsākts kriminālprocess pÄ“c J. Juraša 2015. gada 1. oktobra ziņojuma, bet tas uzsākts tikai 2017. gada 3. janvārÄ«?”

Virsprokurors M. Adlers par šo savu lÄ“mumu informÄ“ja arÄ« KNAB, norādot, ka uz minÄ“to jautājumu atbilde nav nepieciešama.

Tas ir kārtÄ“jais tendenciozitātes un neobjektivitātes pierādÄ«jums šÄ« kriminālprocesa izmeklÄ“šanā.

KriminālatbildÄ«ba Krimināllikuma 94. pantā paredzÄ“ta par apzinātu valsts noslÄ“puma izpaušanu. Ja prokuratÅ«ra ir ieinteresÄ“ta saskatÄ«t manā rÄ«cÄ«bā un pierādÄ«t Krimināllikuma 94. pantā paredzÄ“tā nozieguma sastāvu, tad bÅ«tu jāņem vÄ“rā, ka savu rÄ«cÄ«bu ne mazākajā mÄ“rā nebiju motivÄ“jis ar vÄ“lmi izpaust valsts noslÄ“pumu. Å…emot vÄ“rā likuma “Par valsts noslÄ“pumu” 5. panta 4. punktā noteikto un apstākli, ka informāciju nebiju ieguvis operatÄ«vās darbÄ«bas ietvaros, es uzskatÄ«ju par savu pienākumu informÄ“t sabiedrÄ«bu par iespÄ“jamu korupcijas gadÄ«jumu un ilgstošu KNAB vadÄ«bas bezdarbÄ«bu, proti, nereaģēšanu uz informāciju par, iespÄ“jams, notikušu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, un citas iespÄ“jas panākt reakciju šÄ«s informācijas pārbaudei man nebija.

Å…emot vÄ“rā, ka manā rÄ«cÄ«bā, informÄ“jot sabiedrÄ«bu par iespÄ“jamu korupcijas gadÄ«jumu un KNAB vadÄ«bas bezdarbÄ«bu, izpaliek gan Krimināllikuma 94. pantā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāva objektÄ«vā, gan subjektÄ«vā puse, izmeklÄ“šanas turpināšanai kriminālprocesā nav tiesiska pamata.

Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir vÄ“rtÄ“jusi apstākļus par civildienesta ierÄ“dņa tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu ierobežošanu apstākļos, kad persona ir konstatÄ“jusi pretlikumÄ«gu rÄ«cÄ«bu savā darbavietā. Norādu, ka faktu par korupcijas gadÄ«jumu žurnālistiem izpaudu, jo lÄ«dz pat informācijas publiskošanas brÄ«dim fakts par iespÄ“jamo smaga nozieguma izdarÄ«šanu netika pārbaudÄ«ts un izmeklÄ“ts.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka civildienesta ierēdņa rīcība, darot sabiedrībai zināmu informāciju par iespējamām prettiesiskām darbībām, bauda noteiktu aizsardzību.

Uzskatu, ka sabiedrÄ«bas informÄ“šana par pastāvošo problÄ“mu bija galÄ“jais un arÄ« efektÄ«vākais veids, kā panākt atbilstošu rÄ«cÄ«bu. Uzsveru, ka informāciju sabiedrÄ«bai darÄ«ju zināmu labticÄ«gi, uzskatot to par savu kā KNAB amatpersonas pienākumu.  Kā redzams, tikai pÄ“c informācijas izpaušanas sabiedrÄ«bai tika uzsākta informācijas pārbaude un 2017. gada 3. janvārÄ« tika uzsākts kriminālprocess.

Tiesiskās valstÄ«s trauksmes cÄ“lÄ“jiem tiek nodrošināta valsts aizsardzÄ«ba, un tāpÄ“c arÄ« Latvijā nav pieļaujams, ka pret trauksmes cÄ“lÄ“jiem tiek izvÄ“rstas represijas.

2019. gada 10. janvārÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«rā iesniedzu sÅ«dzÄ«bu par kriminālprocesa virzÄ«tāja rÄ«cÄ«bu – par pieteikto un procesa virzÄ«tāja apmierināto lÅ«gumu neizpildÄ«šanu. ŠÄ«s neizdarÄ«bas novÄ“ršanas vietā prokuratÅ«ra lÅ«dz izdot mani kriminālvajāšanai, nepārbaudot vai informācija, uz kuras pamata lietā tiek izdarÄ«ts secinājums par nodarÄ«to kaitÄ“jumu operatÄ«vās darbÄ«bas mÄ“rÄ·iem, atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. Lai nodrošinātu šÄ« secinājuma pārbaudi, biju pieteicis lÅ«gumu nopratināt vairākas personas, kuru sniegtās liecÄ«bas bÅ«tu veicinājušas kriminālprocesā krimināltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gu noregulÄ“jumu. Procesa virzÄ«tājs man rakstveidā atbildÄ“ja, ka šÄ«s personas tiks nopratinātas, taču pagājis vairāk kā gads un tas lÄ«dz pat šodienai nav izdarÄ«ts. Tiku piemānÄ«ts. IespÄ“jams, tāpÄ“c, lai nelÅ«gtu šÄ«s personas pašas pieteikties izmeklÄ“šanas iestādÄ“ liecÄ«bu sniegšanai, jo viņu sniegtās liecÄ«bas varÄ“tu pilnÄ«bā atspÄ“kot lietā izdarÄ«tos secinājumus. Ja procesa virzÄ«tājs bÅ«tu nopratinājis personas, kuras bija solÄ«jis nopratināt, tad prokuroram pilnÄ«bā zustu pamats manis saukšanai pie kriminālatbildÄ«bas.

KonkrÄ“tā kriminālprocesa izmeklÄ“šana ir tiesiskuma piesmiešanas paraugstunda, ko tandÄ“mā ar Valsts drošÄ«bas dienestu (iepriekš – DrošÄ«bas policija)demonstrÄ“ Ä¢enerālprokuratÅ«ra. Man tam ir pierādÄ«jumi un šie pierādÄ«jumi ir apstāklis, kas šobrÄ«d nespÄ“lÄ“ man par labu.