Iesaki rakstu:

Laikam nav tāda cilvÄ“ka, kas šajās dienās nebÅ«tu dzirdÄ“jis par ārkārtÄ«gi nežēlÄ«go advokāta Pāvela Rebenoka slepkavÄ«bu, kura tika izdarÄ«ta aizvadÄ«tajās brÄ«vdienās. ArÄ« man Pāvels nebija pilnÄ«gi svešs cilvÄ“ks, tādēļ esmu ne mazāk šokÄ“ts par visu notikušo un jÅ«tu lÄ«dzi tiem cilvÄ“kiem, kas viņu pazina personiski un kuriem, tāpat kā man, viņš bija darÄ«jis tikai un vienÄ«gi labu.

Tas, kas izraisa pārsteigumu un liek izteikt savu viedokli publiski, ir izmeklÄ“šanas gaita un tie pretrunÄ«gie secinājumi, kuri tiek pausti no policijas pārstāvju puses un Pāvela tuvāko draugu un kolÄ“Ä£u puses. Man liekas, ka nav jābÅ«t nekādam izmeklÄ“tājam, lai saliktu kopā dažus acÄ«mredzamus faktus un izdarÄ«tu elementārus secinājumus.

Paklausoties to, ko Valsts policijas pārstāvji ar iekšlietu ministra svÄ“tÄ«bu mÄ“Ä£ina iestāstÄ«t sabiedrÄ«bai, rodas iespaids, ka trÄ«s laupÄ«tāji ir apskatÄ«juši Pāvela Rebenoka sociālo tÄ«klu kontus, ieraudzÄ«juši pāris dārgus pulksteņus un dažus labus auto, kā arÄ« vairākus ārvalstu un izklaides ceļojumus, un tā rezultātā izlÄ“muši “veikt laupÄ«šanu”. Tad nu “laupÄ«tāji” paņēmuši maskas, cimdus un citus zagļu “darbarÄ«kus”, un devušies uz Langstiņiem, lai, “neplānojot slepkavÄ«bu”, sagaidÄ«tu kamÄ“r Pāvels ieradÄ«sies mājās.

Tiesa, cik noprotams no informācijas presÄ“, māja pirms saimnieka ierašanās bijusi tukša, bez videonovÄ“rošanas un bez signalizācijas, par ko laupÄ«tāji acÄ«mredzami arÄ« bija informÄ“ti (interesanti gan, no kurienes viņi to varÄ“ja zināt). TomÄ“r nezin kāpÄ“c laupÄ«tāji vienkāršas zādzÄ«bas vietā (kas tukšÄ mājā bÅ«tu paveicama salÄ«dzinoši vienkāršÄk) izvÄ“lÄ“jās iet grÅ«tāko ceļu.

Proti, viņi sagaidÄ«juši, kamÄ“r Pāvels pārradÄ«sies savā dzÄ«vesvietā, tad iezagušies mājā un pirmais, ko izdarÄ«juši, – sašÄ·aidÄ«juši nama saimniekam galvu! Tam, kura pulksteņus un dārglietas vÄ“lÄ“jās nolaupÄ«t! Tas taču ir ļoti loÄ£iski – vispirms nosist to, kurš vislabāk zina, kurā vietā mājā stāv kārotais laupÄ«jums!

Visbeidzot, kad Pāvels jau bija miris, laupÄ«tāji “atcerÄ“jušies”, ka patiesais mÄ“rÄ·is taču bija nolaupÄ«t pulksteņus un sākuši spÄ«dzināt viņa partneri. Un tikai tad, kad partnera spÄ«dzināšana beigusies (lai gan saskaņā ar to pašu medijos izskanÄ“jušo informāciju Ingus Balandins visu bijis gatavs atdot vÄ“l tad, kad Pāvels bija dzÄ«vs) un iegÅ«tie pulksteņi kopā ar vÄ“rtslietām nonākuši slepkavu rÄ«cÄ«bā, uzbrucÄ“ji piedraudÄ“juši, lai tas viss nenokļūtu presÄ“, un devušies prom. Policijai – droši var stāstÄ«t, bet medijiem gan nekādā gadÄ«jumā! Citādi slepkavas atgriezÄ«sies.

Ziniet, es neticu šai policijas versijai. Un nepazÄ«stu nevienu, kurš tai bÅ«tu gatavs noticÄ“t. Pareizāk sakot, es ticu, ka Ingus palika dzÄ«vs tikai tāpÄ“c, lai bÅ«tu kāds, kas detaļās var izstāstÄ«t sabiedrÄ«bai (un jo Ä«paši biznesa partneriem), cik tieši nežēlÄ«gi Pāvels tika noslepkavots.

Es ticu, ka Ingum Ä«paši piekodināja par medijiem tikai tāpÄ“c, ka zināja, kā rÄ«kosies Pāvela tuvākie draugi, un gribÄ“ja, lai šÄ« ziņa patiešÄm nonāktu medijos un mÄ“s visi uzzinātu, cik necilvÄ“cÄ«gi tika noslepkavots viens talantÄ«gs, gudrs un inteliÄ£ents cilvÄ“ks, kurš ar savu aso prātu kādam acÄ«mredzot stāvÄ“ja ceļā. Un es patiešÄm ticu tam, ko saka Pāvela tuvākais draugs Mārtiņš KrieÄ·is, ka tā visdrÄ«zāk bija politiska slepkavÄ«ba vai kā minimums izrÄ“Ä·ināšanās par kaut ko, ko Pāvels iepriekš bija darÄ«jis.

Visā šajā stāstā pats bÄ“dÄ«gākais ir tas, ka Pāvela Rebenoka slepkavÄ«bas pasÅ«tÄ«tāji uz šo brÄ«di savus mÄ“rÄ·us ir sasnieguši. Un, manuprāt, tie mÄ“rÄ·i bija trÄ«s. Pirmais, protams, bija nogalināt pašu Pāvelu, jo domāju, ka bez viņa gaišÄs galvas ne viena vien sarežģīta un komplicÄ“ta lieta varÄ“tu apstāties vai vismaz virzÄ«ties krietni kÅ«trāk. Otrais – izdarÄ«t tā, lai vismaz formāli šÄ« lieta bÅ«tu traktÄ“jama kā slepkavÄ«ba, kas izdarÄ«ta laupÄ«šanas rezultātā, nevis slepkavÄ«ba, kuru kāds ir pasÅ«tÄ«jis un kas izdarÄ«ta ar iepriekšÄ“ju nodomu. Un trešais – iebiedÄ“t sabiedrÄ«bu, panākot, lai neviens, kas kaut ko dzÄ«vÄ“ dara un mÄ“Ä£ina sasniegt biznesā vai politikā, šajā valstÄ« vairs nejustos drošÄ«bā.

Tieši šÄ« trešÄ iemesla dēļ es uzskatu, ka Pāvela Rebenoka slepkavÄ«ba ir nevis vienkārši parasta pasÅ«tÄ«juma slepkavÄ«ba, kas kļuvusi par kāda lokāla interešu konflikta vardarbÄ«gu eskalāciju, bet gan tas ir skaidrs signāls sabiedrÄ«bai – sÄ“diet un klusÄ“jiet, vai arÄ« ar jums notiks tāpat! Manā izpratnÄ“ tas ir terors.

Un šÄdā kontekstā tas jau ir uzbrukums un izaicinājums valstij, jo faktiski nozÄ«mÄ“, ka pie mums ir atgriezušies divdesmitā gadsimta deviņdesmitie gadi un neviens vairs nevar justies drošÄ«bā. Katrā mājā var ienākt šÄdi “laupÄ«tāji”, pieÄ·Ä“dÄ“t kādu pie radiatoriem, izvarot sievu vai meitu, nogalināt dÄ“lu vai izdarÄ«t jebko citu. Savukārt policija tikai noplātÄ«s rokas un pateiks, ka tā ir bijusi “sadzÄ«ves slepkavÄ«ba”, kurā mājas iemÄ«tnieki ir “paši sevi nogalinājuši.” Diemžēl deviņdesmitajos gados tā bija.

Lai man piedod visi tie policijas darbinieki, kas godprātÄ«gi veic savus pienākumus un patiešÄm cenšas notvert Pāvela slepkavas (es ceru, ka tādi ir), lai man piedod Pāvela Ä£imenes locekļi un draugi par šÄ« raksta skarbo formu, un, lai man piedod visu to astoņu vai cik tur Latvijas specdienestu darbinieki, kas, iespÄ“jams, šajā lietā arÄ« saskata tikai un vienÄ«gi parastas laupÄ«šanas pazÄ«mes. Taču, ja mÄ“s visi klusÄ“sim un samierināsimies ar šo ārkārtÄ«gi nežēlÄ«go slepkavÄ«bu, kurai analogu Latvijas jaunākajā vÄ“sturÄ“ man pat grÅ«ti iedomāties, un tādu nāvi, kādu, manuprāt, nav pelnÄ«jis neviens normāls cilvÄ“ks, tad nākamais tajā sarakstā var bÅ«t ikviens no tiem, kas lasa šo rakstu. ArÄ« jÅ«s – godātie policisti, izmeklÄ“tāji, deputāti un ministri, kas šodien noteikti domājat, ka ar jums jau nekas “tāds” notikt nevar.