Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešdien, 1. martā, jauši iegāju kāda cienÄ«jama ierÄ“dņa kabinetā. Bija paredzÄ“ta neliela apspriede, telpā atradāmies četri. Datorā miegaini guldzÄ“ja Ministru kabineta sÄ“de, kurā tika apspriests valsts budžets 2023. gadam, un te pÄ“kšÅ†i šajā pelÄ“cÄ«gajā murdoņā izdalÄ«jās veselÄ«bas ministres LÄ«gas MenÄ£elsones mundrā balss – viņa vÄ“lÄ“jās tik vien kā ierakstÄ«t protokolā, ka bÄ“rnu veselÄ«bai pietrÅ«kst 15 miljonu, onkoloÄ£ijai – 50 miljonu un šÄ«s divas pozÄ«cijas vajadzÄ“tu ierakstÄ«t Ministru kabineta sÄ“des protokolā kā prioritātes, ja nu pÄ“kšÅ†i nauda parādÄ«tos. Taču savu sakāmo viņa nepabeidza – ministru prezidents Krišjānis Kariņš viņu falsetā springotā balsÄ« pārtrauca, apsauca, norāja (maigākie apzÄ«mÄ“jumi, kādus varÄ“ju piemeklÄ“t). Viņa vārdos bija draudi – ieteikums atlÅ«gties no darba ministriem, kas negrasās veikt reformas, neslÄ“pti centieni pazemot un nonicināt. 

– „Muļķis,” – teica ierÄ“dnis, kuram pat pÄ“c matu sasukas un šlipses mezgla ir redzams, ka viņš allaž ir balsojis par „VienotÄ«bu” – vai nu par veco, vai jauno, vai jauno laiku, kā nu kuru brÄ«di šis politpulciņš sevi dÄ“vÄ“jis – „tagad viņš pret sevi nostādÄ«ja visus slimniekus un ārstus.”

– „Man šÄ·iet, ka ar šo uzrunu MenÄ£elsone nopelnÄ«ja 10 miljonus no neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem slimnÄ«cām,” – bezkaislÄ«gi atsaucās pazÄ«stams finansists.

– „Tas bija pliÄ·is Apvienotajam sarakstam, kuri norÄ«s šo krupi un pÄ“c tam kļūs par krupju rÄ«šanas čempioniem,” – vÄ“stÄ«ja trešais sarunu biedrs, cilvÄ“ks ar politikas pagātni un sapratni. 

Es nudien neticu, ka manas valsts premjers ir muļķis. VeltÄ«jums veselÄ«bas ministrei bija iepriekš pārdomāts un sagatavots, varbÅ«t ne lÄ«dz galam iestudÄ“ts un, jādomā, bija gatavots situācijai, kad LÄ«ga MenÄ£elsone „Ä«dÄ“tu” (Kariņa Ä«paši izvÄ“lÄ“ts, droši vien iepriekš uz mazas lapiņas pierakstÄ«ts runas apzÄ«mÄ“jums), nevis savu sakāmo skandÄ“tu izteiksmÄ«gi kā lauku skolas teicamniece vecāku salidojumā.

Sākumā analizÄ“sim labāko skaidrojumu – Kariņš, novÄ“rtÄ“jis, ka LÄ«gas MenÄ£elsones atpazÄ«stamÄ«ba un vÄ“rtÄ“jums medicÄ«nas darbinieku vidÅ« nav pietiekami augsts, veica savu uzkliedzienu, tādÄ“jādi ceļot ministres popularitāti mediÄ·u vidÅ«. Šo rindu autors arÄ« uzreiz izjuta solidaritāti ar veselÄ«bas ministri. 

DrÄ«zāk gan tāds nebija ministru prezidenta mÄ“rÄ·is – radās iespaids, ka Amerikā uzaugušais filologs ienÄ«st valsts veselÄ«bas sistÄ“mu (Amerikā katram iedzÄ«votājam ar savām iemaksām apdrošināšanas kompānijās jāmaksā par savu veselÄ«bu, tādēļ Amerikā veselÄ«bas aprÅ«pe ir daudzkārt dārgāka, nabadzÄ«giem visai nepieejama, bet tautas veselÄ«bas problÄ“mas pārlieku nesatrauc ne prezidentu, ne kongresmeņus). Savukārt Eiropā, kur par veselÄ«bu rÅ«pi tur valsts, valdÄ«bas vadÄ«tājam nākas visu laiku pievÄ“rsties veselÄ«bas jomai pat tad, ja ārpolitika un drošÄ«ba šÄ·iet daudzkārt svarÄ«gākas.

IespÄ“jams, ka sadarbÄ«ba ar veselÄ«bas ministru Danielu Pavļutu iepriekšÄ“jos divus gadus Kariņam veiksmÄ«ga bijusi tikai pie klavierÄ“m, kur Pavļuts ar maigu pavadÄ«jumu netraucÄ“ja Kariņa skaļo dziedājumu. SadarbÄ«ba Covid–19 apkarošanā tik saskanÄ«ga nebija, bet sadarbÄ«ba pārmÄ“rÄ«gos vakcÄ«nu iepirkumos rāda, ka loÄ£iskas sarunas Kariņa un Pavļuta starpā nav notikušas.

Šeit es godājamajam lasÄ«tājam lÅ«dzu saprast, ka jau tā plānais veselÄ«bas budžets nozÄ«mÄ“ ne tikai naudu pacientu diagnostikai, ārstÄ“šanai un rehabilitācijai, bet arÄ« 63 miljonus (varu kļūdÄ«ties, bet ļoti daudz naudas, iespÄ“jams – ievÄ“rojami vairāk) vakcÄ«nu iepirkumiem, un šÄ«s vakcÄ«nas nevarÄ“s pat nabadzÄ«gām valstÄ«m uzdāvināt, jo ar vakcināciju pret Covid–19 nekur pasaulÄ“ vairs labi nevedas. VeselÄ«bas budžetā iekļauta arÄ« jaunu Ä“ku bÅ«vniecÄ«ba, kas nudien neārstÄ“ slimniekus. 

No iepriekšÄ“jās valdÄ«bas (sadarbÄ«bas Kariņš – Pavļuts) ir pārņemts viss apšaubāmais, bet nav pārņemts 2021. gada 12. oktobra Ministru kabineta izvirzÄ«tais mÄ“rÄ·is, lai 2027. gadā valsts budžeta finansÄ“jums veselÄ«bas aprÅ«pes pamatfunkcijām sasniegtu 6% no IKP vai vismaz 12% no valsts kopÄ“jā budžeta veselÄ«bai aprÅ«pei (Lietuva un Igaunija šÄdus skaitļus sasniegušas jau šobrÄ«d). PÄ“c Kariņa un Pavļuta aprÄ“Ä·iniem un solÄ«jumiem, šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai 2027. gadā papildus bÅ«tu nepieciešami 950 miljoni eiro. Lai tiektos šo rādÄ«tāju sasniegt un viss noritÄ“tu secÄ«gi, 2023. gadā pamatnostādņu Ä«stenošanai bÅ«tu nepieciešami papildus 306 miljoni eiro. Taču valdÄ«bas mainÄ«jās, Kariņš savus solÄ«jumus piemirsa, valdÄ«ba 2023. gadam papildus iedeva 85 miljonus. 

IespÄ“jams, Krišjānis Kariņš bažījās, ka saruna pie ministru galda varÄ“tu novirzÄ«ties uz starpÄ«bu starp 85 miljoniem un 306 miljoniem, tāpÄ“c LÄ«gas MenÄ£elsones runu aprāva. Tiesa, manā rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija liecina, ka savā pārtrauktajā runā Ministru kabinetā LÄ«ga MenÄ£elsone bija paredzÄ“jusi pieminÄ“t valdÄ«bas solÄ«tos 12% no valsts kopÄ“jā budžeta veselÄ«bas aprÅ«pei un lÅ«gt šos ciparus ierakstÄ«t valdÄ«bas sÄ“des protokolā.

TomÄ“r Kariņa performances galvenais uzsvars bija „reformas”. Un reformas Latvijā tiešÄm ir vajadzÄ«gas valsts budžeta skatÄ«jumā. Nevis sacakots, necaurspÄ«dÄ«gs budžets ministrijām, ko katru reizi papildina proporcionāli ministru politiskajai ietekmei; vajadzÄ«gs ir precÄ«zs sadalÄ«jums starp nozarÄ“m. MinÄ“šu kaut vai izglÄ«tÄ«bu – RÄ«gas Stradiņa universitātes izdevumi atrodami veselÄ«bas aprÅ«pes budžetā, Latvijas Universitātes MedicÄ«nas fakultātes izdevumi – IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas budžetā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloÄ£iju universitātes izdevumi (bijusÄ« LauksaimniecÄ«bas universitāte) – zemkopÄ«bas budžetā, bet Jāzepa VÄ«tola Latvijas MÅ«zikas akadÄ“mijas budžets – kultÅ«ras budžetā. VarbÅ«t tomÄ“r visu izglÄ«tÄ«bu finansiāli ļaut vadÄ«t vienai ministrijai?

Katra sevi cienoša pašvaldÄ«ba un arÄ« valsts iestāde par nodokļu maksātāju naudu iegādājas veselÄ«bas polisi saviem darbiniekiem, pašvaldÄ«bām pieder slimnÄ«cas, Bruņoto spÄ“ku pakļautÄ«bā ir medicÄ«nas dienests. Katru reizi, kad veselÄ«bas jomas pārstāvji lÅ«ko pÄ“c naudas zāļu iegādei vai medicÄ«nas māsu algām, viņiem „kar makaronus uz ausÄ«m” par naudu, kas veselÄ«bā ieplÅ«stot no citām jomām. Krišjāni Kariņ! Ko tu teici par vÄ“lÄ“šanos vai nevÄ“lÄ“šanos reformÄ“t (saistÄ«bā ar vÄ“lÄ“šanos vai nevÄ“lÄ“šanos strādāt) ministru kabinetā? Jau piektais gads valdÄ«bas vadÄ«bā, bet solÄ«tās skaidrÄ«bas budžeta veidošanā kā nav, tā nav.

Vienkārši – atdod VeselÄ«bas ministrijai savu  daļu (solÄ«tos 12%), bet nosaki, ka arÄ« tālāk nevar bÅ«t „muhļīšanas”, piemÄ“ram – primārajai aprÅ«pei no šÄ«s veselÄ«bas kopsummas jādod vismaz 10%. Primārās aprÅ«pes ārsti un māsas veic 70% visu Latvijas pacientu apskašu un konsultāciju, bet viņiem šobrÄ«d izdalÄ«ti tikai nepilni 7% no jau tā niecÄ«gās veselÄ«bas aprÅ«pes summas. Tas taču bÅ«tu vienkārši – prasÄ«t sakārtot Ä£imenes ārstu dienestu (bÅ«tiska reforma veselÄ«bas jomā), tiklÄ«dz pats bÅ«tu izdarÄ«jis mājasdarbu – sakārtojis budžetu.

PiemÄ“rs, atvainojos visiem, – Igaunija. TiklÄ«dz precÄ«zi var parādÄ«t budžetu pa nozarÄ“m, var ieraudzÄ«t arÄ« – kur mÄ“s naudu pārlieku tÄ“rÄ“jam. Es nudien neticu, ka Kariņa kungs kā reformas uztver visu to vārdu salikumu jÅ«kli, ko pieļāvis valdÄ«bas deklarācijā un rÄ«cÄ«bas plānā (pārskatÄ«sim un kalibrÄ“sim kvalitātes prasÄ«bas, pilnveidosim maksājumu sistÄ“mu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim Ä£imenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, nodrošināsim sekundārās veselÄ«bas aprÅ«pes un hronisko pacientu aprÅ«pes tÄ«kla sakārtošanu, slimnÄ«cu tÄ«kla sakārtošanu, veidojot slimnÄ«cu reÄ£ionālos konsorcijus, novÄ“rsÄ«sim augstas klases terciāro veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu dublÄ“šanos). 

Pieļauju, Krišjānis Kariņš ir dzirdÄ“jis, ka Latvijā proporcionāli veselÄ«bas jomai paredzÄ“ta daudz mazāka naudas summa nekā jebkurā citā Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«. NovecojošÄs (vienkārši – pieaug gados vecu, hroniskām slimÄ«bām bagātu iedzÄ«votāju skaits) Eiropas pieredze liecina, ka proporcionāli pār mÄ“ru mazs finansÄ“jums noved pie pāragrām nāvÄ“m un ielaistām slimÄ«bām neatkarÄ«gi no premjera domām par veselÄ«bas jomas reformām. Atkārtošu jau iepriekš publicÄ“tu piemÄ“ru ar baseinu – tajā tiek ielaists 10 cm Å«dens, un paskaidrots „iemācieties peldÄ“t, tad mÄ“s varbÅ«t vÄ“l pieliesim Å«deni”. Uzsvars uz vārdu „varbÅ«t”. 

Vai 1. marta Krišjāņa Kariņa skaļvārdÄ«bai ir politisks konteksts? Jā, tas ir mÄ“Ä£inājums pazemot Apvienoto sarakstu pārliecÄ«bā, ka neviens nedosies glābt un aizstāvÄ“t LÄ«gu MenÄ£elsoni. 

Šeit bÅ«tu vÄ“rts atgādināt, ka LÄ«gu MenÄ£elsoni lielā mÄ“rā varÄ“tu uzskatÄ«t tieši par Krišjāņa Kariņa izvÄ“li: Jaunajai VienotÄ«bai un Nacionālajai apvienÄ«bai valdÄ«bas sastādÄ«šanas laikā bija veselÄ«bas jomas profesionāļi ministra amatam, bet tieši Krišjānis Kariņš uzspieda veselÄ«bas jomu Apvienotajam sarakstam, labi apzinoties, ka jaunam, no citas jomas nākušam ministram vajadzÄ«gs garāks „ieskriešanās laiks”, grÅ«tāka sadarbÄ«ba ar profesiju, sarežģīta izpratne par nozares attÄ«stÄ«bas vÄ“sturiskajiem nosacÄ«jumiem.

VarbÅ«t Krišjānim Kariņam 1. marta valdÄ«bas sÄ“dÄ“ bija netÄ«kami apjaust, ka LÄ«gai MenÄ£elsonei jau šobrÄ«d ir lielāka popularitāte ārstu vidÅ« nekā viņam pašam? Vai otrādi – pārliecÄ«ba, ka no profesionālajām organizācijām neviena nenostāsies ministres pusÄ“? 

LÄ«gu MenÄ£elsoni drÄ«kstÄ“s kritizÄ“t pÄ“c 18 dienām, kad viņas darbam ministrijā apritÄ“s 100 dienas. Kariņš ministru kabinetu vada jau ilgāk par 1400 dienām, un viņu kritizÄ“t ir mans pienākums. 

Novērtē šo rakstu:

0
0