Iesaki rakstu:

Es tiešÄm ļoti gribÄ“ju atbalstÄ«t budžetu, jo man šÄ·iet, ka laiks ir grÅ«ts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešÄm ir sarežģītā situācijā, mÄ“Ä£inot šo kuÄ£i kaut kā izstÅ«rÄ“t cauri Covid pandÄ“mijas izraisÄ«tajai krÄ«zei, izmantojot to komandu, kāda nu viņa rÄ«cÄ«bā ir nonākusi.

Tiek pārmests, ka izdevumu sadaļa ir 12 miljardi, bet ieņēmumu – tikai 10 miljardi, ka ir visādi atsevišÄ·i tÄ“riņi, Ä«paši pieminot prezidenta flÄ«Ä£eli, un ka ir daudzas lietas, kurām naudas nav pieticis. Tas viss ir normāli, vienmÄ“r kaut kam naudas pietiek un kaut kam nepietiek.

Taču pilnÄ«gi nenormālas ir deputātu kvotas, kuras it kā neesot kvotas. Laikā, kad jāskaidro, kāpÄ“c nepietiek naudas mediÄ·iem vai kāpÄ“c mÅ«su augstākā izglÄ«tÄ«ba ir tik slikti finansÄ“ta, budžetam ir pievienoti vairāki simti priekšlikumu, kuriem vajag iedot papildu naudu.

Priekšlikumus ir iesnieguši kā pozÄ«cijas, tā opozÄ«cijas deputāti. Un tur ir viss, sākot no miljona VišÄ·u tehnikumam, beidzot ar alejas izveidi RÄ“zeknÄ“ un partizānu bunkuru atjaunošanu Stompaku purvā.

Par šiem priekšlikumiem it kā notiek debates, bet tās ir tikai šÄ·ietamas, jo, lai ko un cik ilgi arÄ« nerunātu opozÄ«cijas deputāti, priekšlikumi tiek atbalstÄ«ti pÄ“c viena principa – ja iesniedzÄ“js ir koalÄ«cijas deputāts, tad priekšlikums ir atbalstÄ«ts, ja opozÄ«cijas, tad noraidÄ«ts.

Nezinu, kā var paskaidrot, kāpÄ“c nav naudas ārstiem vai izglÄ«tÄ«bai, ja viena vai otra deputāta virzÄ«tam projektam nauda ir atradusies. Un par to viņš pÄ“c tam teiks – es to panācu, es tam piešÄ·Ä«ru naudu! Lai arÄ« ne savu, bet tomÄ“r.

Tas diemžēl labi ilustrÄ“ visu situāciju kopumā – sava un sveša nauda, savi un sveši deputāti, savi un sveši ministri un galu galā savi un sveši vÄ“lÄ“tāji. Un šo situāciju turpinās izmantot populisti, kuri pavisam droši no tribÄ«nes runā muļķības, kuras vairs pat neizklausās tik muļķīgi uz tā fona, ko runā (vai bieži izvÄ“las nerunāt) arÄ« sakarÄ«gi deputāti un ministri.

Mums nav sava un sveša valsts, nedrÄ«kst bÅ«t savi un sveši iesniegumi, savi un sveši deputāti. Balsojot pret budžetu, aicinu arÄ« citus esošos deputātus un tos, kas vÄ“l nāks mÅ«su vietā, atcerÄ“ties, ka mums ir tikai viena valsts – mÅ«su valsts. Tā pati, par kuru cÄ«nÄ«jās partizāni Stompaku purvā un kurā bieži nepietiek naudas mediÄ·iem, profesoriem, bÄ“rniem un pensionāriem.