Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai dažu pārdomu un jautājumu loks. Latvija, kā zināms, pÄ“rn paveica milzu darbu "mÄ“s esam tuvāk par Šveici" sistÄ“mas nolÄ«dzināšanā ar zemi. Latvijā Faktiski vairs neatrodas un netiek veikta pasaules mÄ“roga svešu kapitālu pārskaitÄ«jumu virzienu pārorganizÄ“šana, kura izpildÄ«tājiem nesa ievÄ“rojamus ienākumus kā komisijas par izpildi, bet Valsts kasei - ienākumus no banku nomaksātajiem nodokļiem. Šos svešos kapitālus nosauca par "netÄ«ru atmazgājamu naudu", kurai nav vietas Latvijas bankās.

TomÄ“r šie finanšu resursi no pasaules aprites nekur nepazuda, tie pamatā ir pārvietojušies uz citu valstu finanšu iestādÄ“m. Secinājums: Latvija ir zaudÄ“jusi starptautisko pārskaitÄ«jumu un resursu glabāšanas starpvalstu konkurences cīņā, jo agrāk šeit iegÅ«tos ienākumus šobrÄ«d iegÅ«st bankas un valsts kases citās valstÄ«s.

Šeit izplatÄ«tie pastāstiņi par it kā "nepareizas naudas" pareizu izmešanu no Latvijas banku apgrozÄ«juma ir klaji konkurentu uzturÄ“ti meli. Ne jau viņi, bet gan mÄ“s esam zaudÄ“tāji. Jautājums, kāpÄ“c mÅ«su kontrolÄ“jošÄs un finanšu izlÅ«košanas iestādes rÄ«kojās šÄdi, bet ne otrādi. PiemÄ“ram, paziņojot, ka, jā, šeit daži darboņi atver "nepamatotus" kontus, pārskaita neadekvāti raksturotas summas, mÄ“s tās apzinām, kontrolÄ“jam un, ja atklājas nozieguma pazÄ«mes, konfiscÄ“jam par labu prasÄ«tajiem.

Kas ir noticis? MÅ«su ļoti jaunās bankas faktiski ir izziņotas par noziedzÄ«gu grupÄ“jumu ja ne organizÄ“tājām, tad vismaz lÄ«dzdarboņiem. Netiek meklÄ“ti svešo resursu ieskaitÄ«tāju nodarÄ«jumi, bet gan paziņots, ka tieši "mÅ«sÄ“jie" ir starptautiskie blēži. Rezultātā esam "norakuši" veselu pÄ“c bÅ«tÄ«bas mÅ«sdienu vadošu nozari, jo esam izkrituši no lÄ«dzdalÄ«bas pasaules maksājumu karuselÄ«, kas vairumā gadÄ«jumu nedarbojas tā dÄ“vÄ“tā rÅ«pnieciskā - ražīgā kapitāla apritÄ“, bet gan pilnÄ«gi citā finanšu kapitāla aprites laukā, faktiski pasaules bagātÄ«bas pārdales mehānismā.

PamÄ“Ä£iniet šodien nosaukt, kā Latvija lÄ«dzdarbojas pasaules finanšu bagātÄ«bas pārdales laukā. SlÄ“dzot nerezidentu darbÄ«bu valstÄ« tieši finanšu kapitāla aprites jomā, esam visu savu pÄ«rāgu par 100% atdevuši konkurentiem. Un tikai viena iemesla dēļ: finanšu sfÄ“rā mazizglÄ«toti vietÄ“jie politiÄ·i pat par mata tiesu neorientÄ“jas un nepārzina mÅ«sdienu pasaules bagātÄ«bas pārdales mehānisma darbÄ«bas principus un raksturu. Ganiņš ar stabuli nekad neko nav dzirdÄ“jis par "elektrisko ganu" un elektrÄ«bu kopumā.

No savas ekonomista karjeras astoņus gadus esmu pavadÄ«jis, darbojoties divās bankās. ŠobrÄ«d esmu pensionārs. Latvijas un vairāku ārvalstu bankās savulaik man ir bijuši SIA rÄ“Ä·ini, bet tas jau pasen. Katrā gadÄ«jumā visai labi zinu, kā sistÄ“ma darbojas.

Man personÄ«gi ir sajÅ«ta, ka Latvijā cilvÄ“ki ļoti slikti orientÄ“jas konkrÄ“to uzņēmÄ“jdarbÄ«bas lauciņu darbÄ«bā. PiemÄ“ram, pilsÄ“tnieki un vairums rakstošo un runājošo žurnālistu gandrÄ«z neko nezina par šÄ« brīža zemkopÄ«bas tehnoloÄ£ijām un tehniku, slikti stādās priekšÄ, kā strādā metālapstrādes uzņēmums un kā tekstilfabrika, ko nozÄ«mÄ“ transporta bizness, glabāšanas nianses un to daudzveidÄ«ba. Un pilnÄ«gi viss nosauktais nevar darboties bez reÄ£istrācijas un konta atvÄ“ršanas bankā.

No šÄda skata punkta BANKA ir visas tautsaimniecÄ«bas nozares sasaistošs un apkalpojošs uzņēmums. Vienlaikus banka sasaista konta turÄ“tājus bankā ar valsti, jo caur to notiek nodokļu pārskaitÄ«jumi valsts kasÄ“. IedzÄ«votāji savos kontos saņem atalgojumu, pensijas, citus sociālos maksājumus, bet paši veic visdažādākos privātos un nodokļu un nodevu maksājumus valstij un pašvaldÄ«bas iestādÄ“m.

Caur bankām notiek visa valsts budžeta maksājumu plÅ«sma. Visi eksporta un importa, reeksporta maksājumi, kā arÄ« tÅ«risma "turp - atpakaļ" maksājumi. Ä€rzemÄ“s strādājošo pārskaitÄ«jumi, gan mums, gan prom, uz citām valstÄ«m.

Tas par MAKSÄ€ŠANAS funkciju, bet tad parādās finanšu resursu GLABÄ€ŠANAS funkcija Un to var veikt gan vietÄ“jie iedzÄ«votāji un bizness, gan ārzemnieki. Ar ārzemniekiem, izrādās, lielas problÄ“mas, jo, izrādās, tie var bÅ«t darboņi, kas izvairās no savās mÄ«tnes zemÄ“s maksājamo nodokļu izpildes. Un visai bieži šie ārzemnieki ir finanšu resursu izmantotāji tā dÄ“vÄ“tajā "pasaules 24 stundu maksājumu", laika nepārtrauktÄ«bas karuselÄ«.

Esmu atradies blakus bankas Ä«pašniekiem, kuri no rÄ«ta "šauj šampanieti", jo naktÄ« no RÄ«gas apkārt pasaulei "apdzÄ«tais", visai riskantais maksājumu karuselis ir nesis desmitiem tÅ«kstošu dolāru peļņu  Un šis ir piemÄ“rs svešu resursu izmantošanai personÄ«gas peļņas ieguves nolÅ«kā.

ŠobrÄ«d tam uzliktas nopietnas kontroles važas, bet pÄ“c 1976. gada apmÄ“ram 30 gadu garumā tā darÄ«ja visi, kuri tikai spÄ“ja mobilizÄ“t svešus resursus. Un tā esam nonākuši pie banku darbÄ«bas pamatdarbÄ«bas specifiskās funkcijas – SVEŠA KAPITÄ€LA MOBILIZÄ€CIJA UN IZMANTOŠANA. Par to atsevišÄ·s stāsts, jo baņķieru "savs kapitāls" vÄ“sturiski parasti ir bijis proporcijā 1 pret 10.

Un vel svarÄ«gāk, vismaz 25 gadus pÄ“c 1976. gada, bagātÄ«bas pārdale nenotika ar banku instrumentiem, pārdale tiek realizÄ“ta biržās, bet bankas ir tikai glabāšanas un pārskaitÄ«jumus organizÄ“joša un nodrošinoša iestāde. Situācijā kad "pasaules naudas" funkciju pilda ASV dolārs, bet šÄ«s valsts FRS ir 12 privātu komercbanku veidojums, banku darbÄ«bas kontroles mehānisma izveidÄ“ par primāro kontroles uzdevumu ir kļuvusi tieši ASV dolāra un šÄ«s valsts politisko lÄ“mumu aizsardzÄ«ba vispasaules mÄ“rogā.

Ja jāizsakās par LATVIJAS banku darbÄ«bas "kapitālo remontu", tad, manuprāt, vispirms ir jāatkāpjas nedaudz senāka pagātnÄ“. Kā zināms, pirmās bankas Eiropā sāka darboties 14. gs. Latviešu valodā ir ļoti precÄ«zs šo institÅ«ciju apzÄ«mÄ“jums – KREDĪTIESTÄ€DE.

Interesanti, vai kāds redakcijā var pateikt kad, piemÄ“ram, mÅ«su valstÄ« ir ieviesta kārtÄ«ba, ka visiem uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veicÄ“jiem ir obligāti jāatver bankas konts. Vai 30. gadu Latvijā visiem vai tikai daļai lielāko šÄds konts bija. Vai zemniekam, kas pārdeva pienu katru dienu vietÄ“jā pienotavā, bija bankas konts. Un kā šis zemnieks saņēma samaksu par cÅ«ku vai teļu, kuru pārdeva.

No vÄ“stures zinām, ka senā RÄ«ga, tāpat kā citās lielākās pilsÄ“tas, kala savu monÄ“tu izskatā noformÄ“tu naudu. Tātad bija kalÄ“ji, kuri no vietÄ“jās varas pirka patentu un uz šÄ«s atļaujas pamata privāti kala naudas monÄ“tas. Lielajos tirdzniecÄ«bas centros, parasti gadatirgu punktos, bija cilvÄ“ki, kuri specializÄ“jās dažādas izcelsmes naudas monÄ“tu maiņā, tos sauca par naudas mijÄ“jiem.

Bet kā nepieciešamo naudas apjomu pavasarÄ« pirms sÄ“jas ieguva zemnieks, lai nopirktu zirgu, sÄ“klu, arklu? PavasarÄ« ražas, ko pārdot, viņam nebija. Viņi izrakstÄ«ja vekseļus, tos pieņēma tiešais pārdevÄ“js, jo zināja, ka zemniekam ir zeme un rudenÄ«, pārdodot izaudzÄ“to ražu, vekseļa parāds tiks dzÄ“sts. LÅ«k, pirmais kreditÄ“šanas veids pret reālu materiālu nodrošinājumu, kontrakta veidā ar nākotnes ražas nodrošinājumu.

Te arÄ« nākotnes cenas jautājums, jo neviens pavasarÄ« nezina, kāds bÅ«s gads, ražīgs, mazražīgs, vai zemniekam izaugs atdošanai nepieciešamais ražas apjoms. Šeit tātad arÄ« riska un riska garantiju jautājums.

Franču izcilais ekonomikas vÄ“sturnieks F. BrodÄ“ls, uzskatÄ«ja, ka Rietumeiropas un Centrāleiropas zemniecÄ«bas pārvÄ“ršanās (tikai daļas) par dzimtcilvÄ“kiem ir neatdoto vekseļu parādu sekas, ŠÄ« reÄ£iona dzimtbÅ«šana faktiski bija zemniecÄ«bas parādu verdzÄ«ba.

Austrumeiropā, Krievijā, mehānisms bija nedaudz cits. Tirgotājiem, piemÄ“ram, arkla pārdevÄ“jiem, kuri pieņēma minÄ“tos zemnieku vekseļus, samaksai zviedru metāla lemešu izgatavotājiem bija vajadzÄ«ga reāla nauda, viņi to ieguva, zemnieku izsniegtos vekseļus ieÄ·Ä«lājot vai tieši pārdodot bankai.

Šis moments un vieta ir bÅ«tiski, lai saprastu, no kurienes un kā apgrozÄ«bā parādās nauda. Nauda kura iegÅ«st nosaukumu – KREDĪTNAUDA. Izrādās, papÄ«ra formātā šo kredÄ«tnaudu pret vekseļu summāro uzskaitÄ«jumu producÄ“, elementāri drukā baņķieri. Un šo papÄ«ra "apgleznoto veidojumu", kuram pašam par sevi nav nekādas vÄ“rtÄ«bas, sauc par BANKNOTI.

ŠÄ«s banknotes vÄ“rtÄ«bu veido vekseļu summas, kuru nodrošinājums ir zeme un citas materiālas vÄ“rtÄ«bas. Tas arÄ« ir tas lielākais banku darbÄ«bas noslÄ“pums - iespÄ“ja emitÄ“t papÄ«ra naudu, laist to apgrozÄ«bā kā kredÄ«tresursu un iegÅ«t ienākumus banknotes pārdošanas lÄ«gumā, kas ir kredÄ«tlÄ«gums, fiksÄ“jot samaksu par naudas resursa aizdošanas pakalpojumu, bankas procentu formā.

Tā ir tipiska darbÄ«bas forma lÄ«dz pat I Pasaules karam, kad 1913. g. decembrÄ« lÄ«dz ar ASV Centrālās bankas nodibinājumu, kura atšÄ·irÄ«bā no citu valstu Centrālajām bankām saucas Federālā rezervju sistÄ“ma, noslÄ“dzās banku darbÄ«bas centralizācija kapitālismā.

Tieši 19. gs. pÄ“dÄ“jās divas desmitgades un 20. gs. pirmie 13 gadi ir kapitālistiskās naudas apgrozÄ«bas pārslÄ“gšanās periods, kurā izveidojas finanšu kapitālisma laikmets ar pilnÄ«gi citiem sistÄ“mas darbÄ«bas mÄ“rÄ·iem.

Ja augstāk aprakstÄ«tais ir naudas apgrozÄ«bas un kreditÄ“šanas sistÄ“mas izveide ražīgā kapitālisma izaugsmes un efektÄ«vas apgrozÄ«bas nodrošinājumam, tad finanšu kapitālisma sistÄ“mā centrālais jautājums un pamatproblÄ“ma ir pasaules bagātÄ«bas koncentrācija un pārdale aizvien šaurākam bagātnieku lokam.

Novērtē šo rakstu:

0
0