Iesaki rakstu:

“MazgadÄ«gā pļorza” vÄ“las komentÄ“t lappusi no Lapsas grāmatas [domāts IndriÄ·a Latvieša romāns Nāve], ko uzgāju TviterÄ«. Å…emot vÄ“rā, ka nesen pabeidzu maÄ£istra darbu tieši par attieksmi pret sievietÄ“m Latvijā (tas gan vardarbÄ«bas kontekstā), šÄ« lappuse brÄ«nišÄ·Ä«gi ilustrÄ“ tieši tās mentalitātes problÄ“mas, kas Latviju pozicionÄ“ tik slikti dažādos statistikas rādÄ«tājos.

Pirmkārt - lika pasmieties žanra klasika seksistisku autoru rokasgrāmatā - mÄ“Ä£ināt nostādÄ«t vienu jaunu, politiski aktÄ«vu sievieti pret citu jaunu, politiski aktÄ«vu sievieti - lai tik plÄ“šas savā starpā. NebÅ«s. Ar Selmu mums ir labas attiecÄ«bas, ļoti cienu viņu un viņas darbÄ«bu, un man no sirds prieks, ka vÄ“l ir palikušas jaunas sievietes, kas tomÄ“r vÄ“las veicināt politiskas pārmaiņas. VienmÄ“r par to esmu iestājusies, un atbalstÄ«šu katru, kas centÄ«sies izlauzties cauri “stikla griestiem”, jo tas Latvijā nav viegli.

Šis punkts lai atsperas otrajā - kad mÄ“s beidzot pārstāsim par jaunām sievietÄ“m jebkādos amatos rakstÄ«t kā par pÄ“rkamām seksa rotaļlietām? Man jau it kā šÄ·ita, ka 2021. gadā tam bÅ«sim tikuši pāri - bet vai tiešÄm kāds vÄ“l mÅ«sdienās uzskata, ka, lai strādātu atbildÄ«gās pozÄ«cijās, sievietÄ“m vienÄ«gais ceļš ir caur gultu vai vecākiem…

Vai neņemsim vÄ“rā izglÄ«tÄ«bu, spÄ“jas, motivāciju, degsmi - nu, un jebkuras citas Ä«pašÄ«bas, pÄ“c kādām parasti vÄ“rtÄ“ jebkāda vecuma vÄ«riešu atbilstÄ«bu darba vietām? Kā arÄ« - vai tiešÄm visus vÄ«riešu dzimtas darba devÄ“jus uzskatÄ«sim par tik sekliem, ka vienÄ«gais, pÄ“c kā viņi varÄ“tu vadÄ«ties savu darbinieku izvÄ“lÄ“, ir seksuāla rakstura intereses? VarbÅ«t deviņdesmitajos tā bija, bet, manuprāt, šie laiki (kā arÄ« Lapsas uzskati) ir sena aizvÄ“sture.

DarbaspÄ“ks mÅ«sdienās ir vÄ“rtÄ«gs resurss, naudu lieki uz nekompetenci nešÄ·iež, un man ir grÅ«ti iztÄ“loties darba devÄ“ju, kurš man šajā sakarā nepiekristu. Jā, es godÄ«gi varu pateikt, ka tālajā 2018. gadā mani pie sevis paaicināja Linda - tas arÄ« bija mans sākotnÄ“jais „foot in the door”. Bet viņai nebÅ«tu nekādas motivācijas mani ņemt, ja es nebÅ«tu gatava un spÄ“jÄ«ga strādāt - un viss, kas tālākos mÄ“nÄ“šus un gadus notika, bija nevis politiska izrÄ“Ä·ināšanās, bet citu cilvÄ“ku ticÄ«ba tam, ka bÅ«šu vÄ“rtÄ«ga komandas sastāvdaļa. Ir ļoti viegli no izlasÄ«tā internetā nonākt pie citādiem secinājumiem, bet aicinu tomÄ“r domāt kritiskāk.

Esmu pateicÄ«ga, ka mani darba devÄ“ji (atšÄ·irÄ«bā no dÄ«vāna ekspertiem un komentÄ“tājiem) nenobijās no mana vecuma un deva man iespÄ“ju. Es daudz un cÄ«tÄ«gi strādāju, un arÄ« daudz iemācÄ«jos - pateicoties šÄ«m pieredzÄ“m esmu augusi visos iespÄ“jamajos veidos. Šis mani noved lÄ«dz trešajam punktam.

Nu jau savos 26 zinu, ka jā - 23 gadi nav daudz. Bet tomÄ“r nav arÄ« tik maz - jau divi gadi, kopš biju pabeigusi politologus/ekonomistus universitātÄ“, un pieci, kopš sāku pelnÄ«t pati savus lÄ«dzekļus. Ar cÄ«tÄ«gu darbu, zināšanām un entuziasmu biju sev pareizajās vietās, pareizajos laika posmos un atbilstošos amatos, un atdevu tam visus 100%. Cik bieži medijos redzam, ka tik cÄ«tÄ«gi cilātu vecumu puišiem, kas strādā padomnieku amatos - vai tas bÅ«tu ministrijās vai Saeimā? GodÄ«gi teikšu - man bieži šÄdus rakstus lasÄ«t nesanāk.

ŠobrÄ«d esmu no Latvijas politikas paņēmusi pauzi, lai izstudÄ“tu maÄ£istrantÅ«ru diplomātijā Oksfordas UniversitātÄ“, bet pieļauju, ka pat, ja atgriezÄ«šos politikā 30 gadu vecumā, tāpat ar visu izglÄ«tÄ«bu un pieredzi bÅ«šu “glupa un mazgadÄ«ga”. Es gan vienmÄ“r esmu uzskatÄ«jusi spÄ“ju veikt nopietnus, atbildÄ«gus darbus savos agrajos 20-tajos kā kaut ko ļoti pozitÄ«vu un jaudÄ«gu, un vÄ“los, lai tā uzskata arÄ« citi jaunie censoņi. MÄ“s esam nākotne - un mÄ“s visi esam malači. VarbÅ«t sanāks pieļaut kļūdas, dažreiz uzticÄ“ties nepareizajiem cilvÄ“kiem, un šo to nožēlot, bet katrs solis uz priekšu ir vÄ“rtÄ«ga mācÄ«ba.

Nobeigumā - lai jau raksta. Neviens nekad nezinās pilno bildi, izņemot mÅ«s pašus. Neļaujiet troļļiem sev nogriezt spārnus - arÄ« es neļaušu. Apzinieties savu vÄ“rtÄ«bu, un turpiniet mācÄ«ties un censties! Man ir tāds prieks, ka sociālie tÄ«kli (Ä«paši Tviteris) ir veicinājuši vairāk jauniešus izteikt savu viedokli par politiku. Ceru, ka šÄ« aktivitāte atspoguļosies arÄ« reālajā pasaulÄ“. Man ir prieks, ka partijās sāk parādÄ«ties vairāk jauniešu. Veidojas jauna aktÄ«vistu paaudze, un tas vieš ticÄ«bu Latvijas nākotnÄ“. Paldies katram jaunietim, kas nav vienaldzÄ«gs pret Latviju.

Un šÄdu, brÄ«nišÄ·Ä«gu grāmatu lasÄ«tājiem - atceraties, ka nekas dzÄ«vÄ“ nav melns un balts. Ir daudz citu toņu - un katram stāstam ir vairākas puses. Tas, ka kaut kas ir uzdrukāts melns uz balta vÄ“l nenozÄ«mÄ“, ka tā ir patiesÄ«ba. Ja kādam ir interese man konstruktÄ«vi uzdot jautājumus par jebko, ko esmu darÄ«jusi - lÅ«dzu, uzdodiet - man nav, ko slÄ“pt.