Iesaki rakstu:

Jaunu ar politiÄ·iem un dāsniem valsts iepirkumiem cieši saistÄ«tu uzņēmÄ“ju uzvārdu parādÄ«šanās starp nu jau slavenā reisa RÄ«ga–Tbilisi pasažieriem, kurus turpina noskaidrot Pietiek, pasvÄ«tro jau agrāk paustās aizdomas par Saeimas VienotÄ«bas frakcijas vadÄ«tāja Dzintara ZaÄ·a iespÄ“jamo ietekmi uz Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrÄ«bu iepirkumiem. Viņu VienotÄ«ba lÄ«dz nesenam laikam bija neformāli nozÄ«mÄ“jusi par SM „pieskatÄ«tāju”. Raibo kompāniju no dažāda kalibra uzņēmÄ“jiem, kas 1. augustā kopā ar politiÄ·iem ZaÄ·i, Raimondu VÄ“joni (ZZS) un ekspremjeru Valdi Dombrovski (VienotÄ«ba) izlidoja uz Gruziju atpÅ«sties, vieno ieinteresÄ“tÄ«ba lielāku, kā tas ir gadÄ«jumā ar bankas Citadele pārdošanu, vai mazāku kumosu „nokošanā” no saimnieciskiem darÄ«jumiem, kurus kÅ«rÄ“ politiÄ·i.

Ne tikai VAS Latvijas valsts ceļi 3,4 miljonu eiro vÄ“rtos iepirkumus uzvarÄ“jušÄs ceļu bÅ«ves firmas A.C.B. valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Valdis Lejnieks bija devies atpÅ«sties uz Gruziju šaurā lokā ar politiÄ·iem, kā to jau rakstÄ«ja Pietiek. Starp lÄ«dzbraucÄ“jiem, kā izrādās, bijuši arÄ« SIA Vlakon Ä«pašnieki Aļona un Andris Kozuļi, kuru apsaimniekotais karjers PÄ“rtnieki pÄ“dÄ“jos gados bijis galvenais dolomÄ«ta šÄ·embu piegādātājs valsts a/s Latvijas autoceļu uzturÄ“tājs (LAU) ceļa darbiem LatgalÄ“.

Å…emot vÄ“rā miljonus, ko Latgales attÄ«stÄ«bai, tajā skaitā ceļu darbiem, atvÄ“lÄ“jusi valdÄ«ba, un cenu – 4,2 lÄ«dz 20 eiro par tonnu, ko LAU maksā par PÄ“rtniekos iegÅ«tajām dolomÄ«ta šÄ·embām, tas ir bizness ar biezu krÄ“juma kārtiņu. Aļonu Kozuli tas ierindojis žurnāla Kapitāls nesen publicÄ“to Latvijas lielāko pelnÄ«tāju topa trÄ«sdesmitniekā, pateicoties 1,69 miljonu eiro peļņai, ko no PÄ“rtnieku karjera guvis tieši SIA Vlakon.

PÄ“rtniekos kā mājās var justies arÄ« VienotÄ«bas 3. numurs Latgales sarakstā ZaÄ·is, kura automašÄ«nas vÄ“jstiklā vÄ“l lÄ«dz nesenam laikam vÄ«dÄ“ja SM caurlaide. Netālu no dolomÄ«ta šÄ·embu ieguves vietas pÄ“dÄ“jos gados uzsākts arÄ« jauns bizness, ierÄ«koti zivju dÄ«Ä·i, kuros nereti makšÄ·erÄ“jam redzÄ“ts arÄ« ZaÄ·is. ŠÄ« jau iepriekš Pietiek zināmā detaļa, vÄ“l pirms nāca gaismā informācija par Kozulu un ZaÄ·a kopÄ«go braucienu uz Gruziju, norādÄ«ja uz politiÄ·a Ä«pašu pazÄ«šanos ar SM kapitālsabiedrÄ«bas pasÅ«tÄ«jumu saņēmÄ“jiem.

„Kā jÅ«s zināt, ka es tur kaut ko noÄ·eru? Ja es tur arÄ« kaut ko noÄ·eru, tad es tur esmu uz tādiem pašiem noteikumiem kā jebkurš cits apmeklÄ“tājs. Cenas ir atšÄ·irÄ«gas, mainās atkarÄ«bā no gadalaika un zivju veidiem. PÄ“dÄ“jā laikā neko tur neesmu Ä·Ä“ris, šogad vispār pie viņiem copÄ“t neesmu bijis,” stāsta ZaÄ·is, un tā ir politiÄ·a vienÄ«gā garā atbilde pÄ“c bÅ«tÄ«bas jautājumu Ä·Ä“dÄ“ par to, kā izskaidrot vairāku politiÄ·u kopÄ«gu atpÅ«tas braucienu ar uzņēmÄ“jiem, kuri iesaistÄ«ti lielākos vai mazākos saimnieciskos darÄ«jumos ar valdÄ«bu. „A kurš jums teica, ka mÄ“s kopā braucām? Es neko nekomentÄ“šu. MÄ“s ar vÄ«ru braucām, bet kāds tam sakars ar ZaÄ·i – es vispār nesaprotu,” Pietiek saka Aļona Kozule un Ä«so telefonsarunu pārtrauc. Ar viņas vÄ«ru Andri Kozuli, kuru neoficiāli min kā PÄ“rtnieku Ä«sto apsaimniekotāju, Pietiek sazināties neizdevās.

TomÄ“r LAU valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Vladimirs Kononovs, par kuru SM gaiteņos valda uzskats, ka viņš amatā 2011. gada rudenÄ« nonāca, tieši pateicoties ZaÄ·a aizliktam vārdam, Pietiek atzÄ«st, ka viņu savulaik ar Vlakon Ä«pašnieku Andri Kozuli iepazÄ«stinājis tieši ZaÄ·is. Ja deputāts uz Pietiek jautājumu, vai ir ietekmÄ“jis LAU iepirkumus par labu dolomÄ«ta šÄ·embu piegādātājam SIA Vlakon, monotoni atbild „komentāru nebÅ«s”, Kononovs šÄdu politisku ietekmi noliedz: „Tādi gadÄ«jumi nav bijuši.”

Gan Pietiek uzrunātās amatpersonas, gan politiÄ·i noliedza, ka palÄ«dzÄ“tu nosmelt daļu no šÄ«s krÄ“juma kārtiņas, ko ienes uz Latgales ceļiem no PÄ“rtnieku karjera bÄ“rtās dolomÄ«ta šÄ·embas. TV3 raidÄ«jums Nekā personÄ«ga pirms pāris gadiem izteica minÄ“jumu, ka firmas nosaukums Vlakon veidots no LAU valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Vladimira Kononova vārda un uzvārda, dodot mājienu, ka patiesie uzņēmuma Ä«pašnieki ir pavisam citi nekā Lursoft uzrādÄ«tā Aļona Kozule. Kononovs Pietiek atjoko, ka tad jau viņu varot uzskatÄ«t arÄ« par KVV group (Liepājas metalurga investors) slÄ“pto Ä«pašnieku. ZaÄ·is uz tiešu jautājumu, vai viņam slÄ“pti pieder daļas uzņēmumā un vai saņēmis kādus maksājumus, to kategoriski noliedz.

Pietiek jau rakstÄ«ja, ka kopā ar ZaÄ·i, Dombrovski un aizsardzÄ«bas ministru VÄ“joni atpÅ«tas braucienā uz Gruziju devās arÄ« ASV finanšu fonda Ripplewood Holdings oficiālais pārstāvis Latvijā, finanšu konsultāciju firmas Callidus Capital lÄ«dzÄ«pašnieks Valdis Siksnis. Tikai divas dienas pirms raibās kompānijas kopÄ«gās izlidošanas uz saulaino Gruziju – 29. jÅ«lijā – Laimdotas Straujumas (VienotÄ«ba) valdÄ«ba lielā slepenÄ«bā aiz slÄ“gtām durvÄ«m bija izlÄ“musi piešÄ·irt ekskluzÄ«vu statusu vienam no diviem reālākajiem Citadeles pircÄ“jiem – tieši SikšÅ†a pārstāvÄ“tajam Ripplewood. Augsne darÄ«jumam tika gatavota tieši laikā, kad Ripplewood oficiālais pārstāvis kopā ar valdÄ«bas vadošÄs partijas VienotÄ«ba ietekmÄ«gajiem politiÄ·iem ZaÄ·i un Dombrovski atpÅ«tās Gruzijā.

Visi politiÄ·i, ieskaitot Dombrovski, kurš atpÅ«tas braucienā devās kopā ar sievu Ä€riju, Pietiek apgalvojuši, ka par biļetÄ“m un uzturÄ“šanos maksājuši paši. ArÄ« Siksnis rakstiskā atbildÄ“ apgalvoja, ka ne viņš personiski, ne Callidus Capital nav maksājuši par politiÄ·u tÄ“riņiem. ZaÄ·is uz atkārtotu lÅ«gumu tomÄ“r uzrādÄ«t maksājumus apliecinošus dokumentus otrdien atbildÄ“ja, ka to darÄ«s, „kad tas bÅ«s nepieciešams”.

Raksts pirmo reizi publicēts laikraksta Diena 24. septembra numurā.