Iesaki rakstu:

IespÄ“jams, ir atgriezušies tie laiki, kad Latvijas politiskajos procesos iesaistÄ«tie kā smilšu kÅ«kas fabricÄ“ja krimināllietas pret žurnālistiem. Tiesa, tā kā Latvijas tiesu instances lÄ«dz šim visus pret žurnālistiem safabricÄ“tos kriminālprocesus izbeidza, apsÅ«dzÄ“tos attaisnojot un neatrodot nekādu nozieguma sastāvu, tad kriminālprocesu fabricÄ“šana pret žurnālistiem jau šÄ·ita kā sena pagātne.

Taču, man par lielu pārsteigumu, 1. novembra rÄ«tā tiku uzaicināts uz Latvijas Ä¢enerālprokuratÅ«ru, lai sniegtu paskaidrojumus. Ä¢enerālprokuratÅ«ra ir saņēmusi Nellijas Ločmeles (Ä«stajā uzvārdā Tjarves – red.piez.) iesniegumu par iespÄ“jamu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, tāpÄ“c pagaidām kriminālprocess nav uzsākts, bet ir sākta «resoriska pārbaude», lai noskaidrotu, vai ierosināt krimināllietu.

Kas tad ir tas smagais nodarÄ«jums, kura dēļ man bija gandrÄ«z pusotru stundu jāsniedz paskaidrojumi Ä¢enerālprokuratÅ«rā? Izrādās, kad es 18. septembrÄ« sniedzu viedokli Saeimas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijai par valsts nozagšanas pazÄ«mÄ“m un pirmstiesas izmeklÄ“šanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911, atļāvos apgalvot, ka publiski nav zināmi reālie patiesa labuma guvÄ“ji žurnāla Ir izdevÄ“jam - akciju sabiedrÄ«bai Cits medijs.

Lai gan mājaslapā https://irir.lv/par-irir-lv ir norādÄ«ts kaut kādu personu saraksts, par kurām mājaslapas teksta autori apgalvo, ka sarakstā minÄ“tajiem pieder akcijas akciju sabiedrÄ«bā Cits medijs, tomÄ“r procentuālais sadalÄ«jums, kam cik procentu akciju pieder, netiek atsegts. Tiesa, atbilstoši likumam akciju sabiedrÄ«bām šÄ« informācija nav obligāti jāatklāj.

TāpÄ“c atkārtošu vÄ“lreiz, un Nellija Ločmele var pÄ“c šÄ«s publikācijas rakstÄ«t nākamo iesniegumu: žurnāla Ir izdevÄ“ja balsstiesÄ«go akcionāru procentuālais sadalÄ«jums publiski nav zināms, un lÄ«dz ar to nav zināmi patiesie labuma guvÄ“ji (ja tādi ir) akciju sabiedrÄ«bā Cits medijs.

Atgādināsim, ka atbilstoši NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas likumam patiesais labuma guvÄ“js ir fiziskā persona, kuras Ä«pašumā vai tiešÄ vai netiešÄ kontrolÄ“ ir vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesÄ«go akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolÄ“ komersanta darbÄ«bu… kuras labā vai interesÄ“s tiek veikts atsevišÄ·s darÄ«jums u.c.

Diemžēl manu iesniegumu, noskaidrot, kāds ir balsstiesÄ«bu procentuālais sadalÄ«jums žurnāla Ir izdevÄ“jā, rupji izsakoties, kā interesÄ“s notiek žurnāla Ir dÄ«vainā darbÄ«ba, Saeimas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisija noraidÄ«ja.

Ja žurnāla Ir izdevÄ“ja akcionāru sadalÄ«jums tiek glabāts kā rÅ«pÄ«gs noslÄ“pums, tad akciju sabiedrÄ«bas Cits medijs statÅ«ti ir publiski pieejami. No tā izriet vienkārša patiesÄ«ba.

Žurnāls Ir nav bezpeļņas struktÅ«ra vai pÄ“tnieciskās žurnālistikas portāls. Žurnāls Ir ir prece, kura tiek tirgota, lai nodrošinātu akciju sabiedrÄ«bas Cits medijs akcionāriem maksimālu peļņu. Izrādās, ka Latvijas publikā ir pastiprināta interese lasÄ«t stāstus par valsts nozagšanu, ja tie saistÄ«ti ar vairākām Latvijā populārām personām. AttÄ«stot šo tÄ“mu, ir iespÄ“jams bÅ«tiski palielināt pārdošanas apjomus un palielināt iespÄ“jamās dividendes akciju sabiedrÄ«bas Cits medijs akcionāriem.

Turklāt Latvijā ir iespÄ“jams citviet neiespÄ“jamais. Privāts žurnāls var piesaistÄ«t savu rakstu popularizÄ“šanai valsts resursu. Saeimas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisija faktiski nodarbojas ar viena žurnāla vienas rakstu sÄ“rijas popularizÄ“šanu un slavināšanu. Faktiski Saeimas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisija ir izveidota kā žurnāla Ir mārketinga nodaļa, kas kļuva Ä«paši aktÄ«va, uzsākot 2018. gada abonÄ“šanas kampaņu. Nekā personÄ«ga! Tikai bizness.

Saeimas deputāti pat ignorÄ“ja, ka attiecÄ«gā publikāciju kopa tika veidota, neievÄ“rojot profesionālo Ä“tiku, par ko jÅ«lija sākumā tika sniegts LTV publisks paziņojums, norādot, ka žurnāla Ir publiskotajos tekstos veiktā Latvijas TelevÄ«zijas (LTV) Ziņu dienesta darbinieku pieminÄ“šana ir viņu apmelošana: «PašreizÄ“jo LTV Ziņu dienesta darbinieku - Ivetas Elksnes, Madaras LÄ«cÄ«tes un Ilzes Naglas - pieminÄ“šana publikācijā šÄdā kontekstā ir šo darbinieku apmelošana. Nav neviena fakta, nevienas konkrÄ“tas rÄ«cÄ«bas un nav bijusi neviena konkrÄ“ta publikācija, kas šÄdu izdomājumu kaut daļēji apliecinātu.»

TāpÄ“c bÅ«tu normāli un saprotami, ja Latvijas sabiedrÄ«ba uzzinātu, kuri tad ir patiesie labuma guvÄ“ji žurnālā Ir, kas ir tieši atbildÄ«gi par to cirku, kuru demonstrÄ“ viņu kontrolÄ“tā uzņēmÄ“jsabiedrÄ«ba.

Diemžēl atbilde uz tik vienkāršu jautājumu netiek sniegta, bet tā vietā ir draudi sākt kriminālprocesu pret tiem, kas šo jautājumu uzdod.

Es labi saprotu, ka daļa no Latvijas publikas vēlas, lai tiktu morāli iznīcināti tie, kas ir selektīvi atlasīti Ir publikācijās. Uz mirkli pasakām stop emocijām. Viens žurnāla izdevējs palielina savu tirāžu, izmantojot iztapīgus pakalpiņus vairāku ietekmīgu Saeimas deputātu izskatā. Varbūt pietiek sekot iztapoņu bariņam?

Pārpublicēts no nra.lv

Foto no play24.lv